Anotācija (ex-ante)

Covid-19 ierobežojumu laikā komersantiem, t.sk. sabiedriskās ēdināšanas komersantiem bija iespējams saņemt grantu apgrozāmajiem līdzekļiem, taču šādam atbalstam, kas izsniegts saskaņā ar Pagaidu regulējumu bija noteiks maksimālais atbalsta slieksnis, kas atsevišķu komersantu gadījumā tika sasniegts ļoti īsā periodā, tādējādi šādiem komersantiem faktiski nebija iespēja kompensēt savus saimnieciskās darbības zaudējumus Covid-19 infekcijas izplatības noteikto ierobežojumu rezultātā. Līdz ar to ir nepieciešams atbalsta risinājums, kas paredz kompensēt  faktiskos un tiešos zaudējumus, kas sabiedriskās ēdināšanas komersantiem radušies Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumu ietekmē.

Noteikumu projekts paredz noteikt kritērijus, pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību, ko piemēro Covid-19 skartajiem sabiedriskā ēdināšanas sektora komersantiem zaudējumu kompensācijai. Atbalsta risinājums izskatīts un atbalstīts 2021.gada nogalē ar Ministru prezidenta 2020.gada 16.marta rīkojumu Nr.2020/1.2.1.-62 “Par vadības grupu Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam” izveidotajā vadības grupā. Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka atbalstu zaudējumu kompensēšanai sniedz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību darbību 107.panta 2. punkta b) apakšpunktu un atbalstu administrē Valsts ieņēmumu dienests.


Atbalsta saņēmēji
Lai pretendētu uz atbalstu, komersantam ir jāatbilst visiem zemāk minētajiem kritērijiem:
1) komersanta pamatdarbības veids atbilst NACE 2.red.klasifikācijai 56.10 “Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi”. Komersantam uz noteiktajiem atbalsta periodiem Valsts ieņēmumu dienestā jābūt reģistrētai šajos noteikumos noteiktajai nozarei kā pamatdarbības nozarei. Komersantam var būt vairākas darbības nozares, taču kā pamatdarbībai ir jābūt reģistrētai NACE 2.red 56.10 “Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi” attiecīgajā atbalsta periodā. Vienlaikus, ja komersants darbojas vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas neietilpst šo noteikumu minētajā nozarē NACE 2 red. klasifikācija 56.10 “Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi”, tas nodrošina šo nozaru darbību nodalīšanu.
2) ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs;
3) 2019. gadā, 2020. gadā vai 2021. gadā Valsts ieņēmumu dienesta administrētajos nodokļos kopā nomaksājis vismaz 1 800 000 euro. Nodokļu nomaksa noteiktajā apmērā ir veikta vismaz vienā no norādītajiem kalendārajiem gadiem (brīvi izvēlēti vienā no kalendārajiem gadiem) un atbilstība tiek noteikta pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju;
4) vidējais apgrozījums šo noteikumu ietvaros noteiktajā atbalstāmajā nozarē 2020. gadā vai 2021. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu ir samazinājies vismaz par 20% un šis apgrozījuma samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredzētajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiek saprasts Ministru kabineta noteiktais liegums, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanu klātienē sabiedriskās ēdināšanas iekštelpās. Apgrozījumu samazinājumu Valsts ieņēmumu dienests nosaka pamatojoties uz  komersanta iesniegto informāciju.


Atbalsta aprēķins
Noteikumu projekts  5. punkts paredz atbalsta aprēķināšanas metodoloģiju saskaņā ar principu,  ka atbalsts ir pieejams par laika periodiem, kuros valstī bija spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas ietekmēja sabiedriskā ēdināšanas sektoru komersantu spēju veikt savu saimniecisko darbību attiecīgi t.i. par periodu no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 10. jūnijam, par laikposmu no 2020. gada 6. novembra līdz 2021. gada 15. jūnijam un par laikposmu no 2021. gada 21. oktobra līdz 2021. gada  14. novembrim.
Attiecīgi par minēto atbalsta periodu atbalstu nosaka 100% apmērā no attiecīgā mēneša neto zaudējumiem šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajā nozarē, vērtējot 2019. gada attiecīgā mēneša peļņas vai zaudējumu vērtību un attiecīgā atbalsta perioda kalendārā mēneša zaudējumu vērtību, proporcionāli samazinot atbalsta apmēru, atbilstoši tam dienu skaitam, kas ir ārpus atbalsta perioda.  
Proti, atbalsts tiek paredzēts par tiem specifiskajiem periodiem, kuros spēkā bija būtiski darbības ierobežojumi. Atbalsts netiek paredzēts par dienām, kuros šādu ierobežojumu nebija. Šajos periodos darbība bija atļauta, tomēr ar būtiskiem ierobežojumiem, kas liedza komersantiem sasniegt to pašu apgrozījuma apmēru, kāds būtu sagaidāms, darbojoties bez ierobežojumiem. Līdz ar to atbalsta apmērs tiek noteikts 100% apmērā no attiecīgā mēneša neto zaudējumiem atbalstāmajā nozarē. 

Atbalsta aprēķina piemēri:
1.piemērs:
2019.gada oktobra mēneša komersanta saimnieciskās darbības rezultāts atbalstāmajā nozarē ir 20 tūkst. euro peļņa. 2021.gada oktobra mēneša saimnieciskās darbības rezultāts atbalstāmajā nozarē ir 100 tūkst. euro zaudējumi. Tiek izvērtēts vai komersantam  šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajā nozarē 2020. gadā vai 2021. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu ir samazinājies apgrozījums vismaz par 20%.
1) Atbalsta bāzes noteikšana: 100 tūkst. euro  (zaudējumi atbalsta mēnesī). 
2) Atbalsta apmērs vienai kalendārai dienai: Noteiktais zaudējumu apmērs 100 tūkst. euro tiek izdalīts ar 2021.gada oktobra kalendārā mēneša dienu skaitu (31 diena) un tiek iegūts vienas kalendārās dienas zaudējumu apmērs.
 100 tūkst.euro/31(kalendārās dienas) = 3 225, 80 euro
3) Atbalsta apmērs: Vienas kalendārās dienas zaudējumu apmērs tiek reizināts ar kalendāro dienu skaitu, atbilstoši noteiktajam atbalsta periodam. 2021.gada oktobrī atbalsta periods ir no 21.oktobra, t.i. atbalsts tiek noteikts par periodu no 21.oktobra līdz 31.oktobrim, kas ir 11 kalendārās dienas.
3 225, 80 euro x 11 (kalendārās dienas) = 35 483,80 euro.
2.piemērs:
2019.gada oktobra mēneša komersanta saimnieciskās darbības rezultāts atbalstāmajā nozarē ir 20 tūkst. euro zaudējumi. 2021.gada oktobra mēneša saimnieciskās darbības rezultāts atbalstāmajā nozarē ir 100 tūkst. euro zaudējumi. Tiek izvērtēts vai komersantam  šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajā nozarē 2020. gadā vai 2021. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu ir samazinājies apgrozījums vismaz par 20%.
1) Atbalsta bāzes noteikšana: 100 tūkst. euro  (zaudējumi atbalsta mēnesī). 
2) Atbalsta apmērs vienai kalendārai dienai: Noteiktais zaudējumu apmērs 100 tūkst. euro tiek izdalīts ar 2021.gada oktobra kalendārā mēneša dienu skaitu (31 diena) un tiek iegūts vienas kalendārās dienas zaudējumu apmērs.
 100 tūkst.euro/31(kalendārās dienas) = 3 225, 80 euro
3) Atbalsta apmērs: Vienas kalendārās dienas zaudējumu apmērs tiek reizināts ar kalendāro dienu skaitu, atbilstoši noteiktajam atbalsta periodam. 2021.gada oktobrī atbalsta periods ir no 21.oktobra, t.i. atbalsts tiek noteikts par periodu no 21.oktobra līdz 31.oktobrim, kas ir 11 kalendārās dienas.
3 225, 80 euro x 11 (kalendārās dienas) = 35 483,80 euro.
 
Tāpat noteikumu 6. punktā paredzēts, ka noteikumu 5.punktā minēto attiecīgā kalendārā mēneša zaudējumus (ar to saprotot komersanta rezultātu no mēneša operatīvā peļņas zaudējuma aprēķina pārskata) samazina par līdz šim saņemto valsts atbalsta vai apdrošināšanas sabiedrības izmaksātu kompensāciju, ja apdrošināšanas atlīdzība ir izmaksāta par apdrošināšanas gadījumu, kas iestājies materializējoties apdrošinātajam riskam saistībā ar Covid-19 krīzes ietekmi. Minētais samazinājums tiek veikts, ja ir saņemts tikai viens no maksājumiem vai abi.

Ar MK Noteikumu projektu nav paredzēts segt negūto peļņu.

Atbalsta pieteikšanās nosacījumi

Lai pieteiktos atbalstam komersants divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas elektroniski iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgu iesniegumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Iesniegumā komersants norāda:
*komersanta nosaukumu, nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, e-pasta adresi;
*atbalstam pieprasīto  kopējo summu, kā arī atbalsta summu par katru atbalsta perioda kalendāro mēnesi vai atbalsta periodu vai atbalsta periodiem;
* norāde par atbilstību šo noteikumu 4.4. apakšpunktam. Attiecībā uz noteikumu 4.4.apakšpunktu komersants sniedz pamatojumu tam, kādi apstākļi ir ietekmējuši apgrozījuma samazinājumu vismaz par 20% salīdzinot ar 2019.gadu.
* informāciju par to,  vai  komersants ir saņēmis valsts atbalstu un apdrošināšanas sabiedrības izmaksātu kompensāciju, norādot atbalsta veidu, atbalsta apmēru un atbalsta mēnešus, kuros tas saņēmis atbalstu vai apdrošināšanas sabiedrības izmaksātu kompensāciju sakarā ar Covid-19 krīzes ietekmi

Iesniegumam pievieno šādus informāciju:
* dokumentus, kas apliecina zaudējuma aprēķinu atbalstāmajā nozarē par pieprasītā atbalsta periodu;
*ņemot vērā šo noteikumu 6. punkta nosacījumu, – apliecinājums, ka komersants ir informēts, ka, ja tas saņēmis  valsts atbalstu un apdrošināšanas sabiedrības izmaksātu kompensāciju sakarā ar Covid-19 krīzes ietekmi, tad attiecīgā atbalsta mēneša zaudējumus samazina par līdz šim saņemto valsts atbalsta un apdrošināšanas sabiedrības izmaksātu kompensācijas summu;
* dokumentu, kas satur informāciju par komersanta 2020. gada vai  2021. gada zaudējumiem atbalstāmajā nozarē par kalendārajiem mēnešiem, kuros tiek pieprasīts atbalsts.
* Aizpildītu attiecīgā atbalsta mēneša un 2019.gada attiecīgā mēneša revidētu operatīvo peļņas zaudējumu aprēķina pārskatu atbalstāmajā nozarē.

Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz komersanta iesniegumā un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu un 20 darbdienu laikā dzēš Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un ar tiem saistīto  maksājumu (nokavējumu naudas un soda naudas)  parādu (turpmāk – nodokļu parāds) vienā reizē. Valsts ieņēmumu dienests minēto lēmumu paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atbalstu, ja komersants neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Lai nodrošinātu atbalsta administrēšanu un pamatotu lēmumu pieņemšanu, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt no komersanta papildu vai precizējošu informāciju un dokumentus, ja vienlaikus ar iesniegumu nav iesniegta visa prasītā informācija un dokumenti, un tam ir tiesības noteikt komersantam papildu informācijas iesniegšanas termiņu, kā arī tiesības atteikt atbalsta piešķiršanu, ja informācija netiek sniegta.

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu parādu dzēš pamatojoties uz lēmumu par atbalsta piešķiršanu par visu piešķirto atbalsta summu vienā reizē par nodokļu parādiem, kuri uz lēmuma pieņemšanas brīdi nav samaksāti atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta iepriekš saskaņotajam nodokļu parādu samaksas grafikam par ko Valsts ieņēmumu dienests ir piešķīris samaksas termiņa pagarinājumu vai noslēdzis vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.
Noteikumu projekts nosaka, ka komersanta atbalsts tiek izmantots Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu dzēšanai. Atbalsts neattiecas uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu  dzēšanu. Komersantam ir pienākums atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta iepriekš saskaņotajam nodokļu parādu apmaksas grafikam valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikt no saviem saimnieciskās darbības finanšu līdzekļiem.  Šāds nosacījums tiek paredzēts, lai nodrošinātu sabiedrības sociālo aizsardzību un sociāli apdrošinātām personām sniegtu tiesības saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Vienlaikus komersantam ir jāveic kārtējo nodokļu maksājumi. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina uzraudzību par piešķirtā valsts atbalsta prasību ievērošanu attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas parādu maksājumu veikšanu līdz brīdim, kamēr pilnā apmērā ir samaksāti šie pagarinātie valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksājumi. Noteikumu projekta ietvaros tiek noteikts, ka valsts atbalsta atgūšana tiks piemērota arī  valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas parādu maksājumu nenomaksāšanas gadījumā, jo tas ir identificējams kā valsts atbalsta nosacījums un ir būtisks nosacījums šo komersantu darbinieku sociālo garantiju nodrošināšanai.

Piemērs: ja komersanta kopējais atliktais nodokļu parāds ir 6 milj. euro (no tā 1 milj.euro valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds) savukārt Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais atbalsts ir 4 milj. euro, tad komersants katru mēnesi no saviem finanšu līdzekļiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu parādu segšanu 1 milj. euro apmērā, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestu saskaņotajam grafikam, savukārt 4 milj. tiek dzēsta no atbalsta summas vienā maksājumā un komersants turpina nodokļu parādu samaksu 1 milj.euro apmērā ar to brīdi, kad atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestu saskaņotajam grafikam iestājas nākamais nodokļu parāda apmaksas termiņš, kurš nav nosegts ar piešķirto atbalstu. 

Valsts ieņēmumu dienests nodrošina atbalsta  pēcuzraudzību pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanas. Ja komersanta atbalsta apmērs ir mazāks nekā komersanta maksājumu parāds, tam ir iespēja dzēst parāda daļu, kas nav lielāka par atbalstu. Ja Valsts ieņēmumu dienests pēuzraudzības periodā konstatē, ka piešķirtais atbalsts pārsniedz saimnieciskās darbības ierobežojumu radītos zaudējumus komersantam ir pienākums atbilstoši šo noteikumu 17. punktam atmaksāt  visu nelikumīgo valsts atbalsta summu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumu. Ar nelikumīgu valsts atbalstu saprotot gadījumu, kad atbalsts ir piešķirts par lielāku summu nekā faktiski uzņēmums varēja pretendēt, valsts atbalsts ir piešķirts par vienām un tām pašām izmaksām, piemēram, nodokļu parādu dzēšana no cita finansējuma avota vai arī uzņēmums nav atbildis Noteikumu projektā noteiktajām prasībām. 

Vienlaikus skaidrojam, ka ar nelikumīgu valsts atbalstu tiek saprastas visas Eiropas Komisijas lēmumā par konkrētā atbalsta saderību noteiktās prasības. Ja Eiropas Komisijas lēmumā, kas tiks pieņemts pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas tiks noteiktas papildus prasības par valsts atbalsta saderību, attiecīgi tiks virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos tajos ietverot visas Eiropas Komisijas lēmumā par atbalsta saderību noteiktās prasības.

Ja Valsts ieņēmumu dienesta  rīcībā ir informācija par iespējamiem riskiem nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanā, tas prioritāri pārbauda komersanta atbilstību šajos noteikumos paredzētajām prasībām. 

Ierobežojumi atbalsta saņemšanai

Uz atbalstu zaudējumu kompensēšanai nevar pretendēt:
* komersantas, kuram iesnieguma iesniegšanas dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums; Skaidrojam, ka ierobežojums nav vērsts uz to, lai pilnībā izslēgtu nodokļu parādu neesamību, bet gan to uz to, lai atbalstu piešķirtu tikai tādiem komersantiem, kas godprātīgi nodrošinājuši nodokļu saistību izpildi un kuri ir sadarbojošies ar Valsts ieņēmumu dienestu, izmantojot tiesiskos risinājumus nokavēto nodokļu saistību izpildei.
* ja komersants vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz komersanta nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums un gada laikā naudas sodu kopsumma nepārsniedz 100 naudas soda vienības. Skaidrojam, ka  sodu pārkāpumu vērtē par iepriekšējo pilno kalendāro gadu pirms iesnieguma iesniegšanas un uz iesnieguma iesniegšanas brīdi. Jāņem vērā, ka naudas soda faktisku apmaksu nevar uzskatīt par atbilstību šiem noteikumiem, jo regulējuma mērķis ir atbalstīt tikai godprātīgus nodokļu maksātājus, līdz ar to, ja komersantam ir piemērots sods, kas pārsniedz noteikto slieksni, tas atbalstam nekvalificējas. Par soda esamību vai neesamību Valsts ieņēmumu dienests pārliecinās pieprasot informāciju no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, piemēram, par zemāk norādītajām normām: 
 

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Komersants un tā valdes loceklis	Krimināllikums	190.pants. Kontrabanda
		190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai
		191.pants. Neatļautas darbības ar muitošanai pakļautām precēm un citām vērtībām
	Par nodokļiem un nodevām	142. panta otrā daļa. Informatīvo  deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

* publiskas personas kapitālsabiedrībai, publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai, publiski privātai kapitālsabiedrībai, privātai kapitālsabiedrībai, meitas sabiedrībai, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
* komersantam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

Šo Noteikumu projekta ietvaros sniegto atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot ar citu valsts atbalstu. Vienlaikus jāņem vērā, ja komersants būs saņēmis jebkāda veida valsts atbalstu un apdrošināšanas sabiedrības izmaksātu kompensāciju, ja apdrošināšanas atlīdzība ir izmaksāta par apdrošināšanas gadījumu, kas iestājies, materializējoties apdrošinātajam riskam saistībā ar Covid-19 krīzes ietekmi, tad attiecīgā atbalsta perioda kalendārā mēneša zaudējumus samazina par līdz šim saņemto valsts atbalsta un apdrošināšanas sabiedrības izmaksātu kompensāciju.

Noteikumu projekts nosaka, ka attiecībā uz nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanu tiks piemēroti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumi. Ja tiek konstatēts šajos noteikumos noteikto valsts atbalsta prasību pārkāpums, tajā skaitā, ja komersants nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas parādu maksājumus, komersantam ir pienākums atmaksāt visu saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem Valsts ieņēmumu dienestam no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai  V nodaļas nosacījumiem. 

Valsts ieņēmu dienests nodrošina atbalsta un informācijas uzskaiti. Minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts, un informāciju pēc pieprasījuma iesniedz Komisijā. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests iesniedz Eiropas Komisijai ikgadējo pārskatu par sniegto atbalstu un nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumā noteiktajām publicitātes pasākumu prasībām.
Par valsts atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kurā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu un piešķir atbalstu tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.