Anotācija

Nepieciešams noteikt izņēmumus attiecībā uz personām, kas ieņem noteiktus amatus vai veic noteiktus pienākumus un kuru pienākumu turpināšana būtu svarīgāka nekā šo personu mobilizācija vai pakļaušana paaugstinātas gatavības režīmam.

Par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo kompetento valsts un pašvaldību institūciju uzdevumi ir paredzēti Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā (kara laika sadaļā) un Katastrofu medicīnas plānā (kara laika sadaļā).
Noteikumu projekts attiecas uz visām valsts un pašvaldības institūcijām un personām (ar to noteikumu projekta tekstā ir saprotamas juridiskas personas, tajā skaitā publiskai personai piederošas kapitālsabiedrības), kas ir uzskatāmas par kritisko infrastruktūru vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu sniedzējiem. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktam Ministru kabineta kompetencē ir apstiprināt kritiskās infrastruktūras kopumu.  Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr. 509 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 5.1. apakšpunkts nosaka, ka Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei informē A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.
Atbilstoši Likuma 4.¹ panta pirmajai un otrajai daļai noteikumu projekts paredz divu veidu izņēmumu piemērošanas gadījumus.
Pirmkārt, izņēmumi Likuma 4.¹ panta pirmajā daļā tiek attiecināti uz personām, kas ieņem noteiktus amatus un kuru pienākumu turpināšana būtu svarīgāka nekā šo personu mobilizācija vai pakļaušana paaugstinātas gatavības režīmam. Atbilstoši noteikumu projektā paredzētajai kārtībai par šīm personām noteikumu projektā noteiktās institūcijas nodrošina regulāru aktuālās informācijas sniegšanu Zemessardzei.
Otrkārt, cita kārtība ir paredzēta attiecībā uz izņēmumiem, kurus nosaka, pamatojoties uz Likuma 4.¹ panta otro daļu, un tie ir attiecināmi uz citām valsts un pašvaldības institūciju vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
Ņemot vērā, ka šajā gadījumā izņēmums tiek paredzēts pie nosacījuma, kas prasa atsevišķu izvērtējumu par to, uz kurām personām tas būtu attiecināms, nevis uz iepriekš definētajām amatu grupām, kas ir noteiktas likumā, ir nepieciešama atšķirīga izņēmumu piemērošanas kārtība. Proti, lai nodrošinātu iespēju pieņemt lēmumu par izņēmuma piemērošanu, valsts un pašvaldības institūcijas, kā arī personas, kas nodrošina kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu pieejamību, ir atbildīgas par nepieciešamā (minimālā) personāla noteikšanu (nosakot konkrētus amatus un to skaitu) kritisko funkciju veikšanai (turpmāk – kritiskais personāls). Vienlaikus kritiskā personāla noteikšanas nosacījums nav attiecināms uz tām valsts un pašvaldību institūcijām, uz kuru amatpersonu un darbiniekiem jau tiek attiecināti izņēmumi atbilstoši Likuma 4.¹ panta pirmajai daļai.
Noteikumu projekts nosaka, ka kritiskā personāla sarakstu apstiprina attiecīgās valsts un pašvaldības institūcijas vadītājs, bet personām, kas nodrošina kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu pieejamību – tās pilnvarotā persona.
Par nozari atbildīgajā ministrija izvērtē tās kompetencē esošo kritiskā personāla sarakstu, iesakot nepieciešamās izmaiņas. Šī izvērtēšana ir uzskatāma par daļu no kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānu izņēmuma stāvokļa vai kara laikam izvērtēšanas.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka pirms kritiskā personāla saraksta apstiprināšanas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas, kuras nodrošina kritisko funkciju veikšanu, elektroniski nosūta informāciju par identificēto kritisko personālu (norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu) Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienībai pārbaudes veikšanai.
Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienība salīdzina kritiskā personāla sarakstā iekļautās personas ar Zemessardzes personāla uzskaites datiem un informē attiecīgo valsts vai pašvaldību institūciju, vai personu, kura nodrošina kritisko funkciju veikšanu, par kritiskā personāla sarakstā iekļautajiem zemessargiem.
Saņemot šādu informāciju, valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas, kuras nodrošina kritisko funkciju veikšanu, aizstāj kritiskā personāla sarakstā iekļautos zemessargus ar citām personām. Kritiskā personāla sarakstā nav jāaizstāj vienīgi tie zemessargi, kuri ir kritiskās infrastruktūras objektā izveidotās Zemessardzes apakšvienības sastāvā.
Šāds mehānisms ir ieviests, lai rastu nepieciešamo līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt kritisko funkciju īstenošanas nepārtrauktību un plašākām valsts aizsardzības interesēm. Proti, pieņemot, ka valsts vai pašvaldību institūciju, kā arī personu, kura nodrošina kritisko funkciju veikšanu, kopējais personāla skaits, kas varētu tikt iesaistīts kritisko funkciju veikšanā, ir lielāks nekā minimāli nepieciešamais, būtu iespējams rast atbilstošo risinājumu šādos noteiktos gadījumos. Vienlaikus, ņemot vērā dažādu nozaru specifiku un cilvēkresursu pieejamību, ja tomēr noteikto personu nav iespējams aizstāt, attiecīgā institūcija par to informē Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienību un šī persona uz amata pildīšanas laiku netiek pakļauta zemessargu mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam.
Savukārt personām, uz kurām attieksies izņēmumi, būs jāturpina savas darba tiesiskās attiecības esošajās darba vietās. Attiecīgi valsts un pašvaldību institūciju un personu, kas nodrošina kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu pieejamību, spēja nodrošināt kritisko funkciju īstenošanu tiek uzskatīta par prioritāru.
Nepieciešams ņemt vērā, ka Valsts aizsardzības plānā var būt iekļauts atsevišķs regulējums par nozarēm, uz kurās strādājošiem neattieksies vispārējie noteiktie izņēmumi.
Tāpat praksē var rasties situācijas, ka personas, kas nodrošina kritisko funkciju veikšanu (veicot to kā papildus darbu), var vienlaikus atrasties darba tiesiskajās attiecībās, kā, piemēram, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai kā kādas citas valsts iestādes darbinieks. Līdz ar to personas, kas nodrošina kritisko funkciju veikšanu, kritiskajā personālā neiekļauj tādas personas, uz kurām attiecas Likuma 4.¹ panta pirmā daļa, jo izņēmuma stāvokļa gadījumā tām būs nepieciešams veikt savu pamatdarbu.
Ņemot vērā, ka Latvijas valsts un pašvaldību pārvaldē nepastāv amatpersonu un darbinieku uzskaites sistēma, kas aptvertu visu Likuma 4.¹ panta pirmajā daļā minēto personu loku, kā arī faktu, ka kritisko personālu pamatā ir spējīgas noteikt tikai pašas atbildīgās institūcijas vai juridiskās personas, veicot kritisko funkciju izvērtējumu, tikai šāda kārtība, kurā katra noteiktā atbildīgā institūcija un juridiskā personas patstāvīgi un regulāri sniedz attiecīgo informāciju Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienībai, var nodrošināt nepieciešamo aktuālo informāciju par tām personām, kurām būtu piemērojami izņēmumi.
Neskatoties uz šajos noteikumos paredzētajiem mobilizācijas un pakļaušanas paaugstinātas gatavības režīmam izņēmumiem, zemessargi, uz kuriem attieksies noteiktie izņēmumi, turpinās iesaistīties plānotajās militārajās mācībās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Nepieciešams noteikt kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp Zemessardzi un Likuma 4.¹ panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām personu pārstāvošajām iestādēm, valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī personām, kas nodrošina kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu pieejamību.

Noteikumu projekts paredz, ka atbildīgās institūcijas informāciju par personām, kurām noteikti izņēmumi, norādot personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, nosūta Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienībai elektroniski vai izvēloties citu nosūtīšanas veidu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas aizsardzību.
Šīs informācijas nosūtīšana tiek veikta vienu reizi gadā (līdz kārtējā gada 1. martam), lai nodrošinātu uzskaites datu regulāru sinhronizēšanu par visām personām, kurām ir noteikti izņēmumi. Vienlaikus noteikumu projekts paredz iespēju Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienībai atsevišķi pieprasīt šādu informāciju, ja ir šāda nepieciešamība.
Pēc šīs informācijas saņemšanas Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienība veic atbilstošas korekcijas zemessargu uzskaites datubāzēs, nodrošinot, ka kritiskais personāls uz amata ieņemšanas laiku netiek pakļauts mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam.
Ņemot vērā jautājuma sensitīvo raksturu, noteikumu projekts nosaka, ka informācija par Likuma 4.¹ panta minētajām personām ir klasificējama vismaz kā ierobežotas pieejamības informācija, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Attiecīgā informācija var tikt klasificēta ar citu, augstāku informācijas aizsardzības statusu, kā, piemēram, informācija dienesta vajadzībām, ja tas ir nepieciešams objektīvu iemeslu dēļ vai to nosaka citi normatīvie akti. Šādā gadījumā attiecīgā iestāde minēto informāciju sagatavo atbilstoši noteiktajām informācijas aizsardzības prasībām, kas tiek arī nodrošinātas.
Šāds nosacījums tiek noteikts, apzinoties, ka kritiskā personāla drošības nodrošināšana ir būtisks priekšnosacījums, lai spētu īstenot noteiktās kritiskās funkcijas un nodrošinātu to nepārtrauktību ārkārtas situācijā vai izņēmuma stāvokļa gadījumā. Šādas informācijas plaša pieejamība varētu pakļaut konkrētās personas noteiktiem riskiem, kavēt vai traucēt īstenot tām noteikto uzdevumu izpildi. Vienlaikus šī informācija ir uzskatāma par aizsargājumu arī tā iemesla dēļ, ka skar privāto personu datus, tādējādi ir pakļauta personas datu aizsardzības prasībām.
Ja uz personu attieksies izņēmumi, par to nepieciešams informēt attiecīgo personu, piemēram, attiecīgo informāciju norādot amata aprakstā, iekļaujot darba līgumā, to nosakot ar atsevišķu iestādes izdotu iekšēju rīkojumu (piemēram, par kritisko personālu) vai citādi. Vienlaikus, ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību iestāžu amatu amatpersonu un darbinieku apraksti nav nosakāmi kā ierobežotas pieejas informācija, par ierobežotas pieejamības informāciju ir uzskatāms apkopots kritiskā personāla saraksts, nevis informācija par individuāliem valsts vai pašvaldību iestāžu amatiem.