21-TA-255: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (turpmāk – likums) tiek izdarīti, lai regulā 2019/1009 noteiktās prasības attiecinātu uz mēslošanas līdzekļu apriti, kā arī precizētu terminus un izslēgtu aktualitāti zaudējušas normas.
Spēkā stāšanās termiņš
16.07.2022.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sākot ar 2022. gada 16. jūliju, tiks piemērota regula 2019/1009. Pašreizējā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk – regula Nr. 2003/2003) zaudēs spēku līdz ar regulas 2019/1009 stāšanos spēkā. Regula Nr. 2003/2003 attiecas tikai uz minerālmēsliem un kaļķošanas materiālu ar EK marķējumu. Savukārt regula 2019/1009 paplašina ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi klāstu, nosakot regulējumu arī organiskajiem mēslošanas līdzekļiem, augsnes ielabotājiem, augu augšanas substrātiem, inhibitoriem, augu biostimulatoriem un mēslošanas līdzekļu maisījumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz šim likumā nebija dota definīcija terminiem “ražotājs”, “ievedējs” un “iepakotājs”, taču, tā kā tie tiek lietoti likumā, ir vajadzīgs to skaidrojums. Tā kā mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotājs arī tiek uzskatīts par ražotāju, šāds termins no likuma ir izslēdzams.
Pašlaik tādi mēslošanas līdzekļi, kas atbilst regulas Nr. 2003/2003 kvalitātes prasībām, tiek marķēti ar zīmi “EK marķējums”, taču saskaņā ar regulu 2019/1009, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93, tādi mēslošanas līdzekļi, kas atbilst regulas prasībām, ir jāmarķē ar CE zīmi. Ņemot vērā regulā 2019/1009 noteikto, ir jāizdara grozījumi likumā.
Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests), kā tirgus uzraudzības iestāde, saskaņā ar Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 10. panta 2. punktu, sadarbojoties ar muitas iestādi, veic funkcijas atbilstoši Regulas 2019/1020 25. panta 5. punktā, 26. panta 3. punktā, 27. pantā un 28. pantā noteiktajām prasībām. Attiecīgi dienests sniedz muitas iestādēm informāciju par to produktu kategorijām vai to uzņēmēju identitāti, attiecībā uz kuriem ir konstatēts lielāks neatbilstības risks, kā arī sniedz atzinumu – atļauj vai aizliedz produktu laist brīvā apgrozībā.
Tā kā mainās likuma 3. panta otrajā daļā norādītās atsauces uz likuma pantiem, līdz ar to šīs izmaiņas nepieciešams precizēt izsakot 3. panta otro daļu jaunā redakcijā. Regulā 2019/1009 norādītas nevēlamo piemaisījumu robežvērtības mēslošanas līdzekļos, tādēļ no likuma 3. panta otrās daļas šī norma ir izslēdzama. Ņemot vērā, ka šī likuma 9. panta pirmās daļas 11. punkts un otrās daļas 6. punkts arī attiecas uz ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, līdz ar to nepieciešams to norādīt likuma 3. panta otrajā daļā.
Regulas 2019/1009 38. pants paredz prasības dienestam attiecībā uz tā rīcību situācijā, ja tirgū tiek konstatēti neatbilstoši mēslošanas līdzekļi. Regulas 2019/1009 40. pants paredz prasības dienestam attiecībā uz tā rīcību situācijā, ja tirgū tiek konstatēti tādi ES mēslošanas līdzeklis ar CE zīmi, kuri atbilst regulas Nr. 2019/1009 prasībām, bet rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi.
Regulas 2019/1009 41. pants paredz prasības dienestam, ja tirgū tiek konstatēti tādi ES mēslošanas līdzeklis ar CE zīmi, kuriem ir konstatēta formāla neatbilstība, tādēļ šādas prasības būtu jāievieš arī likumā.
Saskaņā ar regulas Nr. 2003/2003 27. pantu detonācijas tests vai tā kopija bija jāiesniedz pirms EK marķēta mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū, taču saskaņā ar jauno regulu 2019/1009 detonācijas testam jau ir jābūt ietvertam tehniskajā dokumentācijā. Šāda prasība iesniegt detonācijas testu reģistrēšanas brīdī jau ir ietverta Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumu Nr. 506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" Ⅲ nodaļā, tāpēc no likuma ir jāizslēdz prasība iesniegt detonācijas testu dienestā.
Tā kā likuma 8. panta pirmajā daļā jau ir noteikts, ka Latvijā drīkst ievest tikai reģistrētus mēslošanas līdzekļus un substrātus, mēslošanas līdzekļus un substrātus ar izsniegtām atļaujām un uzskaitītus mēslošanas līdzekļus un substrātus, par kuriem informācija elektroniski ir pieejama dienesta tīmekļvietnē, ievedējam turpmāk nebūs jāiesniedz mēslošanas līdzekļu un substrātu marķējumi. Tādējādi ir izslēdzama likuma daļa, kurā noteikts, kādi dokumenti par konkrētiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem ir jāuzrāda, tos ievedot Latvijā.
2019. gada 19. martā stājās spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu, un šīs izmaiņas ir jānorāda arī likumā. Likumā tiek precizēts, ka dienestā nav jāreģistrē Latvijā ražotie mēslošanas līdzekļi vai substrāti, kas tiek ražoti pēc individuāla pasūtījuma gala lietotājiem, bet ražotājam ir jāveic uzskaite par katra šāda pasūtījuma apjomu, sagatavotā mēslošanas līdzekļa un substrāta sastāvdaļām un to izcelsmi. Tā kā ir izveidota ES kopējā tirgus uzraudzības sistēma ICSMS, kurā ir iespējams ziņot par neatbilstīgiem ar CE zīmi marķētiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, likumā nav nepieciešams noteikt, ka par šādiem neatbilstīgiem produktiem ir jāziņo Zemkopības ministrijai, tāpēc šāda norma no likuma ir izslēdzama.
Kopš spēkā ir likums, vienīgie, kas izmanto 11. panta otrajā daļā noteikto reģistrācijas apliecības atjaunošanu, ir personas, kurām apliecība ir anulēta saskaņā ar 11. panta pirmās daļas 3. punktu. Tas savukārt nav taisnīgi un samērīgi attiecībā pret personām, kas katru gadu ievēro likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkta prasības. Minētā tiesību norma ir neefektīva un nesniedz nekādu pienesumu likuma kopējam mērķim – nodrošināt vienādas prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem un substrātiem.
Valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrāciju, atkarībā no mēslošanas līdzekļa vai substrāta grupas, ir attiecīgi 71,14; 142,29 vai 284,57 euro. – tie nav lieli izdevumi attiecībā pret administratīvajiem sodiem, kas paredzēti Administratīvo sodu likuma 3.pantā - Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 1) jauna mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrācija būtu samērīga sodu apmēram par informācijas nesniegšanu; 2) ja persona nav iesniegusi 11. panta pirmās daļas 1. punktā minēto iesniegumu, vairumā gadījumu to iespējams konstatēt tikai pēc divu gadu perioda. Kā arī uzskaitei pieteiktajiem EK (ES) mēslošanas līdzekļiem un atzītajiem (paziņotajiem) mēslošanas līdzekļiem netiek paredzēta uzskaites atjaunošana. Iestādei būtu savā darbībā jāievēro konsekvence un vienlīdzības princips pret visām personām, kas darbojas mēslošanas līdzekļu aprites jomā (tai skaitā cita statusa mēslošanas līdzekļa pieteicējiem), tādējādi minētā tiesību norma ir svītrojama.
Nepieciešams arī precizēt, kuros gadījumos tiek anulēta reģistrācijas apliecība. Mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotāji, ievedēji un iepakotāji mēslošanas līdzekļus un substrātus varēs laist tirgū tāpat kā līdz šim, tos reģistrējot, atzīstot vai piesakot uzskaitē saskaņā ar normatīvajiem aktiem mēslošanas līdzekļu aprites jomā. Ja būs vēlme mēslošanas līdzekļus vai substrātus laist kopējā Eiropas Savienības tirgū kā ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi, tad būs jānodrošina, ka saražotie mēslošanas līdzekļi vai substrāti atbilst regulas 2019/1009 prasībām.
Mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājam un ievedējam EK mēslošanas līdzekļus būs iespējams pieteikt uzskaitei dienestā līdz 2022. gada 16. jūlijam (neieskaitot), līdz ar to ir jānosaka, cik ilgi būs nepieciešams iesniegt likuma 5. panta otrajā daļā minētās ziņas dienestā, lai nerastos situācija, ka jāiesniedz ziņas par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, kuri netiek vairs uzskaitīti.
Pašlaik tādi mēslošanas līdzekļi, kas atbilst regulas Nr. 2003/2003 kvalitātes prasībām, tiek marķēti ar zīmi “EK marķējums”, taču saskaņā ar regulu 2019/1009, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93, tādi mēslošanas līdzekļi, kas atbilst regulas prasībām, ir jāmarķē ar CE zīmi. Ņemot vērā regulā 2019/1009 noteikto, ir jāizdara grozījumi likumā.
Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests), kā tirgus uzraudzības iestāde, saskaņā ar Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 10. panta 2. punktu, sadarbojoties ar muitas iestādi, veic funkcijas atbilstoši Regulas 2019/1020 25. panta 5. punktā, 26. panta 3. punktā, 27. pantā un 28. pantā noteiktajām prasībām. Attiecīgi dienests sniedz muitas iestādēm informāciju par to produktu kategorijām vai to uzņēmēju identitāti, attiecībā uz kuriem ir konstatēts lielāks neatbilstības risks, kā arī sniedz atzinumu – atļauj vai aizliedz produktu laist brīvā apgrozībā.
Tā kā mainās likuma 3. panta otrajā daļā norādītās atsauces uz likuma pantiem, līdz ar to šīs izmaiņas nepieciešams precizēt izsakot 3. panta otro daļu jaunā redakcijā. Regulā 2019/1009 norādītas nevēlamo piemaisījumu robežvērtības mēslošanas līdzekļos, tādēļ no likuma 3. panta otrās daļas šī norma ir izslēdzama. Ņemot vērā, ka šī likuma 9. panta pirmās daļas 11. punkts un otrās daļas 6. punkts arī attiecas uz ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, līdz ar to nepieciešams to norādīt likuma 3. panta otrajā daļā.
Regulas 2019/1009 38. pants paredz prasības dienestam attiecībā uz tā rīcību situācijā, ja tirgū tiek konstatēti neatbilstoši mēslošanas līdzekļi. Regulas 2019/1009 40. pants paredz prasības dienestam attiecībā uz tā rīcību situācijā, ja tirgū tiek konstatēti tādi ES mēslošanas līdzeklis ar CE zīmi, kuri atbilst regulas Nr. 2019/1009 prasībām, bet rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi.
Regulas 2019/1009 41. pants paredz prasības dienestam, ja tirgū tiek konstatēti tādi ES mēslošanas līdzeklis ar CE zīmi, kuriem ir konstatēta formāla neatbilstība, tādēļ šādas prasības būtu jāievieš arī likumā.
Saskaņā ar regulas Nr. 2003/2003 27. pantu detonācijas tests vai tā kopija bija jāiesniedz pirms EK marķēta mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū, taču saskaņā ar jauno regulu 2019/1009 detonācijas testam jau ir jābūt ietvertam tehniskajā dokumentācijā. Šāda prasība iesniegt detonācijas testu reģistrēšanas brīdī jau ir ietverta Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumu Nr. 506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" Ⅲ nodaļā, tāpēc no likuma ir jāizslēdz prasība iesniegt detonācijas testu dienestā.
Tā kā likuma 8. panta pirmajā daļā jau ir noteikts, ka Latvijā drīkst ievest tikai reģistrētus mēslošanas līdzekļus un substrātus, mēslošanas līdzekļus un substrātus ar izsniegtām atļaujām un uzskaitītus mēslošanas līdzekļus un substrātus, par kuriem informācija elektroniski ir pieejama dienesta tīmekļvietnē, ievedējam turpmāk nebūs jāiesniedz mēslošanas līdzekļu un substrātu marķējumi. Tādējādi ir izslēdzama likuma daļa, kurā noteikts, kādi dokumenti par konkrētiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem ir jāuzrāda, tos ievedot Latvijā.
2019. gada 19. martā stājās spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu, un šīs izmaiņas ir jānorāda arī likumā. Likumā tiek precizēts, ka dienestā nav jāreģistrē Latvijā ražotie mēslošanas līdzekļi vai substrāti, kas tiek ražoti pēc individuāla pasūtījuma gala lietotājiem, bet ražotājam ir jāveic uzskaite par katra šāda pasūtījuma apjomu, sagatavotā mēslošanas līdzekļa un substrāta sastāvdaļām un to izcelsmi. Tā kā ir izveidota ES kopējā tirgus uzraudzības sistēma ICSMS, kurā ir iespējams ziņot par neatbilstīgiem ar CE zīmi marķētiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, likumā nav nepieciešams noteikt, ka par šādiem neatbilstīgiem produktiem ir jāziņo Zemkopības ministrijai, tāpēc šāda norma no likuma ir izslēdzama.
Kopš spēkā ir likums, vienīgie, kas izmanto 11. panta otrajā daļā noteikto reģistrācijas apliecības atjaunošanu, ir personas, kurām apliecība ir anulēta saskaņā ar 11. panta pirmās daļas 3. punktu. Tas savukārt nav taisnīgi un samērīgi attiecībā pret personām, kas katru gadu ievēro likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkta prasības. Minētā tiesību norma ir neefektīva un nesniedz nekādu pienesumu likuma kopējam mērķim – nodrošināt vienādas prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem un substrātiem.
Valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrāciju, atkarībā no mēslošanas līdzekļa vai substrāta grupas, ir attiecīgi 71,14; 142,29 vai 284,57 euro. – tie nav lieli izdevumi attiecībā pret administratīvajiem sodiem, kas paredzēti Administratīvo sodu likuma 3.pantā - Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 1) jauna mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrācija būtu samērīga sodu apmēram par informācijas nesniegšanu; 2) ja persona nav iesniegusi 11. panta pirmās daļas 1. punktā minēto iesniegumu, vairumā gadījumu to iespējams konstatēt tikai pēc divu gadu perioda. Kā arī uzskaitei pieteiktajiem EK (ES) mēslošanas līdzekļiem un atzītajiem (paziņotajiem) mēslošanas līdzekļiem netiek paredzēta uzskaites atjaunošana. Iestādei būtu savā darbībā jāievēro konsekvence un vienlīdzības princips pret visām personām, kas darbojas mēslošanas līdzekļu aprites jomā (tai skaitā cita statusa mēslošanas līdzekļa pieteicējiem), tādējādi minētā tiesību norma ir svītrojama.
Nepieciešams arī precizēt, kuros gadījumos tiek anulēta reģistrācijas apliecība. Mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotāji, ievedēji un iepakotāji mēslošanas līdzekļus un substrātus varēs laist tirgū tāpat kā līdz šim, tos reģistrējot, atzīstot vai piesakot uzskaitē saskaņā ar normatīvajiem aktiem mēslošanas līdzekļu aprites jomā. Ja būs vēlme mēslošanas līdzekļus vai substrātus laist kopējā Eiropas Savienības tirgū kā ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi, tad būs jānodrošina, ka saražotie mēslošanas līdzekļi vai substrāti atbilst regulas 2019/1009 prasībām.
Mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājam un ievedējam EK mēslošanas līdzekļus būs iespējams pieteikt uzskaitei dienestā līdz 2022. gada 16. jūlijam (neieskaitot), līdz ar to ir jānosaka, cik ilgi būs nepieciešams iesniegt likuma 5. panta otrajā daļā minētās ziņas dienestā, lai nerastos situācija, ka jāiesniedz ziņas par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, kuri netiek vairs uzskaitīti.
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekšminēto, regulas normas tiks saskaņotas ar likuma normām, izdarot tajā attiecīgus grozījumus.
Tiks precizēts, kuros gadījumos tiek anulēta reģistrācijas apliecība, līdz ar to uzņēmēji nevarēs izmantot negodprātīgi reģistrācijas apliecības anulēšanu.
Paredzot to, ka ražotājam ir jāveic uzskaite par Latvijā ražotajiem mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem, kas tiek ražoti pēc individuāla pasūtījuma gala lietotājiem, dienesta inspektoriem būs likumīgas tiesības kontrolēt šāda veida produkciju.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pārejas noteikumi tiks papildināti ar normu, kas nosaka, ka mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājam un ievedējam, ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis” būs jāiesniedz līdz 2023. gada 31. janvārim.
Tiks precizēts, kuros gadījumos tiek anulēta reģistrācijas apliecība, līdz ar to uzņēmēji nevarēs izmantot negodprātīgi reģistrācijas apliecības anulēšanu.
Paredzot to, ka ražotājam ir jāveic uzskaite par Latvijā ražotajiem mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem, kas tiek ražoti pēc individuāla pasūtījuma gala lietotājiem, dienesta inspektoriem būs likumīgas tiesības kontrolēt šāda veida produkciju.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pārejas noteikumi tiks papildināti ar normu, kas nosaka, ka mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājam un ievedējam, ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis” būs jāiesniedz līdz 2023. gada 31. janvārim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Mēslošanas līdzekļu ražotāji, iepakotāji, ievedēji.
Ietekmes apraksts
Turpmāk tirgū varēs laist plašāku klāstu ar ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi. Līdz ar to mēslošanas līdzekļu ražotājiem būs iespēja palielināt savu saražoto mēslošanas līdzekļu klāstu, kurus tie ražos saskaņā ar regulu Nr. 2019/1009. Mēslošanas līdzekļu ievedējam turpmāk vairs nebūs jāuzrāda mēslošanas līdzekļu un substrātu marķējumi tos ievedot Latvijā, taču tas nemainīs administratīvās izmaksas.
Juridiskās personas
- Mēslošanas līdzekļu ražotāji, iepakotāji, ievedēji.
Ietekmes apraksts
Turpmāk tirgū varēs laist plašāku klāstu ar ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi. Līdz ar to mēslošanas līdzekļu ražotājiem būs iespēja palielināt savu saražoto mēslošanas līdzekļu klāstu, kurus tie ražos saskaņā ar regulu Nr. 2019/1009. Līdz ar to varētu arī pieaugt ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi iepakošanas un ievešanas apjomi. Mēslošanas līdzekļu ievedējam turpmāk vairs nebūs jāuzrāda mēslošanas līdzekļu un substrātu marķējumi tos ievedot Latvijā, taču tas nemainīs administratīvās izmaksas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Kopējā Eiropas Savienības tirgū būs plašāks klāsts ar ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi nekā tas ir šobrīd ar EK mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu "EK mēslošanas līdzeklis".
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Tā kā līdz šim, Eiropas savienības kopējam tirgum ar EK marķējumu varēja ražot tikai noteikta tipa mēslošanas līdzekļus, tad šīs izmaiņas varētu tikai pozitīvi ietekmēt mēslošanas līdzekļu ražotājus, jo saražojot mēslošanas līdzekļus, kuri atbilstu kopējām ES kvalitātes prasībām, tos būtu iespējams tirgot visā Eiropas savienības tirgū.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2009. gada 27. janvāra noteikumi Nr.76 “Aprites uzraudzības un kontroles kārtība mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu ‘EK mēslošanas līdzeklis’”
Pamatojums un apraksts
Jāsagatavo grozījumi, lai regulā Nr. 2019/1009 ietvertās prasības atspoguļotu noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumi Nr. 506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Jāsagatavo grozījumi, lai regulā Nr. 2019/1009 ietvertās prasības atspoguļotu noteikumos, kā arī jāaizstāj noteikumu tekstā atsauces uz spēku zaudējušām Eiropas Savienības regulām ar atsaucēm uz spēkā esošām Eiropas Savienības regulām.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumi Nr. 669 “Mēslošanas līdzekļu un augu augšanas substrātu kontroles paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Jāsagatavo grozījumi, lai regulā Nr. 2019/1009 ietvertās prasības atspoguļotu noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1009
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija regula (ES) 2019/1009 ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1020
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk – regula 2019/1020).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija regula (ES) 2019/1009 ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2019/1009
38., 40., 41. pants
38., 40., 41. pants
Likumprojekta
9. panta pirmās daļas 7. punkts
9. panta pirmās daļas 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumā netiek noteiktas stingrākas prasības nekā regulā 2009/1009
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk – regula 2019/1020).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2019/1020 VII nodaļa
Likumprojekta 4. panta trešā daļa,
9. panta pirmās daļas 7. punkts
9. panta pirmās daļas 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumā netiek noteiktas stingrākas prasības nekā regulā 2009/1020
Regulas 2019/1020 10. panta 2. punkts
Likumprojekta 9. panta pirmās daļas 7. punkts. Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi aprites jomā pilda Valsts augu aizsardzības dienests.
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomeCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
No 2021. gada 2.septembra līdz 16.septembrim informācija par likumprojektu tika ievietota Zemkopības ministrijas tīmekļvietnes www.zm.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” un Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā “Valsts kanceleja” – “Sabiedrības līdzdalība” https://www.mk.gov.lv/content/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti, kur sabiedrības pārstāvji varēja sniegt viedokļus par projektu.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem ir pieejama te: https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/apspriesanas/likumprojekts-grozijumi-meslosanas-lidzeklu-aprites-likuma-?id=1056
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem ir pieejama te: https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/apspriesanas/likumprojekts-grozijumi-meslosanas-lidzeklu-aprites-likuma-?id=1056
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tika saņemti priekšlikumi no Latvijas kūdras asociācijas un Stādu un kūdras inovāciju fonda. Priekšlikumi tika ņemti vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tā kā regula 2009/1009 paredz to, ka būs iespēja Eiropas Savienības kopējā tirgū darīt pieejamus plašāka klāsta mēslošanas līdzekļus, līdz ar to pastāv iespēja, ka varētu pieaugt ES mēslošanas līdzekļu CE zīmi uzskaites iesniegumu skaits, kas tiek iesniegti Valsts augu aizsardzības dienestā. Tas varētu radīt papildus noslogojumu minētās institūcijas cilvēkresursiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Līdz šim dienestam par neatbilstīgiem ar CE zīmi marķētiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem bija jāziņo Zemkopības ministrijai, bet turpmāk dienestam par neatbilstīgiem ar CE zīmi marķētiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem būs jāziņo izmantojot ES kopējo tirgus uzraudzības sistēmu - ICSMS.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi