24-TA-1575: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts dzīvokļa īpašuma Krišjāņa Barona ielā 25–14, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 45.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts dzīvokļa īpašuma Krišjāņa Barona ielā 25 - 14, Rīgā, pārdošanu” izstrādāts ar mērķi, lai atļautu VNĪ pārdot izsolē valstij piederošo dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 995 0929) – neapdzīvojamo telpu Nr. 14 un kopīpašuma 12740/913700 domājamās daļas no būvēm un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 021 0076) 0,2917 ha kopplatībā – Krišjāņa Barona ielā 24, Rīgā, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 20.10.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3089R/23-2, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Ekonomisko lietu tiesas 18.07.2023. izpildu rakstu Nr. 07324634 krimināllietā Nr.11816012720, saskaņā ar kuru nolemts SIA "SUNHOUSE”, reģistrācijas Nr. 40003854360, piederošo dzīvokļa īpašumu Krišjāņa Barona ielā 25 - 14, Rīgā, atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēt to valsts labā un iegūtos finanšu līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā, nodeva minēto dzīvokļa īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 995 0929) – neapdzīvojamo telpu Nr.14 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 021 0076 001 014) un kopīpašuma 12740/913700 domājamām daļām no būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 021 0076 001, 0100 021 0076 002, 0100 021 0076 003, 0100 021 0076 004 un 0100 021 0076 005) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 021 0076) 0,2917 ha kopplatībā – Krišjāņa Barona ielā 24, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums), Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000097716 – 14, lēmuma datums 27.12.2023.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
1) neapdzīvojamā telpa (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 021 0076 001 014) ar kopējo platību 127,40 m2, galvenais lietošanas veids: 1220 “Biroja telpu grupa”, kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir 48 604 euro;
2) kopīpašuma 12740/913700 domājamās daļas no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 001) Krišjāņa Barona ielā 25, Rīgā, kopējā platība 7144,3 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 1104,78 euro;
3) kopīpašuma 12740/913700 domājamās daļas dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 002) Blaumaņa ielā 26, Rīgā, kopējā platība 3297 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 1354,17 euro;
4) šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 003) bez adreses, kopējā platība 12,2 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 4,71 euro;
5) garāžas (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 004) Blaumaņa ielā 26, Rīgā, kopējā platība 13,8 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam nav noteikta;
6) pagraba zem pagalma (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 005) bez adreses, kopējā platība 677,6 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 436,93 euro;
7) kopīpašuma 12740/913700 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 021 0076) 0,2917 ha kopplatībā. Zemes vienībai noteikti šādi lietošanas mērķi: Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve, platība 0,0578 ha; Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, platība 0,0067 ha; Sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, platība 0,2135 ha; Komercdarbības objektu apbūve, platība 0,0137 ha. Zemes vienības lietošanas veids: Pārējās zemes, platība 0,2917 ha. Kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam 10 170,19 euro.
NĪVKIS Zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
1) arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti, platība 0,2917 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0.00 bez mērvienības;
3) Rīgas elektrotīkliem piederoši 3 ievadi, platība 0.00 bez mērvienības;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0.0079 ha;
5) aizsargjoslas teritorija gar gāzes vadu ar spiedienu platība 0.00 bez mērvienības.
NĪVKIS būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 001) noteikts apgrūtinājums: vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti, platība 0.00 ha.
Nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. ir 61 675 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Piekļuve Nekustamajam īpašumam nodrošināta no Krišjāņa Barona ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 030 9011) un Blaumaņa ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 021 9009).
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvokļa īpašums, atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai VNĪ piedāvāja Nekustamo īpašumu pārņemt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Rīgas domes Īpašuma departaments ar 01.02.2024. vēstuli Nr. DI-24-197-nd informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju veikšanai un tā pārņemšana pašvaldības īpašumā nav lietderīga.
Ņemot vērā minēto un to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.panta trešajā daļā noteikto, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei jāpaziņo par nodomu atsavināt valsts nozīmes kultūras pieminekli, šajā gadījumā attiecīgu paziņojumu nav nepieciešams nosūtīt, jo Nekustamais īpašums nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis (https://likumi.lv/ta/id/303392-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu ).
Atbilstoši minētā likuma 8.panta trešajai daļai par nodomu atsavināt vietējās nozīmes kultūras pieminekli ir jāpaziņo pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Nekustamais īpašums atsevišķi nav uzskatāms par vietējās nozīmes kultūras pieminekli, bet tas atrodas dzīvojamā ēkā Krišjāņa Barona ielā 25, Rīgā, kura ir iekļauta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 29.12.2022. izdotā vispārīgā administratīvā akta Nr.14.1-07/6384 “Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa “Dzīvojamā ēka” izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” kultūras pieminekļu sarakstā.
VNĪ 09.01.2024. vēstulē Nr.2/9-3/188 informēja Rīgas valstspilsētas pašvaldību, ka VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija ir konceptuāli atbalstījusi Nekustamā īpašuma atsavināšanu, pārdodot to izsolē vai nododot Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, un piedāvāja Nekustamo īpašumu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, uz ko tika saņemta augstāk minētā Rīgas domes Īpašuma departamenta 01.02.2024. vēstule Nr. DI-24-197-nd par atteikšanos pārņemt Nekustamo īpašumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Ņemot vērā minēto uzskatāms, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai ir paziņots par Nekustamā īpašuma, kas atrodas vietējās nozīmes kultūras pieminekļa dzīvojamā ēkā, atsavināšanu.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izdotie norādījumi par dzīvojamo māju, kurā atrodas Nekustamais īpašums, tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta, publicējot sludinājumu par izsoli.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos pārējos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Atsavināšanas likuma 45.panta trešā daļa nosaka, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma sastāvā nav dzīvojamās telpas un tas nav izīrēts likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā, Atsavināšanas likuma 45.panta trešās daļas nosacījumi nav piemērojami.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta pirmo daļu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu. Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000210076) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 021 0076) un būvju (būvju kadastra apzīmējumi 0100 021 0076 001, 0100 021 0076 002, 0100 021 0076 003, 0100 021 0076 004 un 0100 021 0076 005) - Krišjāņa Barona ielā 25, Rīgā, Blaumaņa ielā 26, Rīgā, zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000097716 nav atzīmes par pārējo dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu uz Nekustamo īpašumu.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 995 0929) – neapdzīvojamo telpu Nr.14 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 021 0076 001 014) un kopīpašuma 12740/913700 domājamām daļām no būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 021 0076 001, 0100 021 0076 002, 0100 021 0076 003, 0100 021 0076 004 un 0100 021 0076 005) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 021 0076) 0,2917 ha kopplatībā – Krišjāņa Barona ielā 24, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums), Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000097716 – 14, lēmuma datums 27.12.2023.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
1) neapdzīvojamā telpa (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 021 0076 001 014) ar kopējo platību 127,40 m2, galvenais lietošanas veids: 1220 “Biroja telpu grupa”, kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir 48 604 euro;
2) kopīpašuma 12740/913700 domājamās daļas no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 001) Krišjāņa Barona ielā 25, Rīgā, kopējā platība 7144,3 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 1104,78 euro;
3) kopīpašuma 12740/913700 domājamās daļas dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 002) Blaumaņa ielā 26, Rīgā, kopējā platība 3297 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 1354,17 euro;
4) šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 003) bez adreses, kopējā platība 12,2 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 4,71 euro;
5) garāžas (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 004) Blaumaņa ielā 26, Rīgā, kopējā platība 13,8 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam nav noteikta;
6) pagraba zem pagalma (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 005) bez adreses, kopējā platība 677,6 m2, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 436,93 euro;
7) kopīpašuma 12740/913700 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 021 0076) 0,2917 ha kopplatībā. Zemes vienībai noteikti šādi lietošanas mērķi: Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve, platība 0,0578 ha; Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, platība 0,0067 ha; Sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, platība 0,2135 ha; Komercdarbības objektu apbūve, platība 0,0137 ha. Zemes vienības lietošanas veids: Pārējās zemes, platība 0,2917 ha. Kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam 10 170,19 euro.
NĪVKIS Zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
1) arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti, platība 0,2917 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0.00 bez mērvienības;
3) Rīgas elektrotīkliem piederoši 3 ievadi, platība 0.00 bez mērvienības;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0.0079 ha;
5) aizsargjoslas teritorija gar gāzes vadu ar spiedienu platība 0.00 bez mērvienības.
NĪVKIS būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 021 0076 001) noteikts apgrūtinājums: vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti, platība 0.00 ha.
Nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. ir 61 675 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Piekļuve Nekustamajam īpašumam nodrošināta no Krišjāņa Barona ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 030 9011) un Blaumaņa ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 021 9009).
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvokļa īpašums, atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai VNĪ piedāvāja Nekustamo īpašumu pārņemt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Rīgas domes Īpašuma departaments ar 01.02.2024. vēstuli Nr. DI-24-197-nd informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju veikšanai un tā pārņemšana pašvaldības īpašumā nav lietderīga.
Ņemot vērā minēto un to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.panta trešajā daļā noteikto, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei jāpaziņo par nodomu atsavināt valsts nozīmes kultūras pieminekli, šajā gadījumā attiecīgu paziņojumu nav nepieciešams nosūtīt, jo Nekustamais īpašums nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis (https://likumi.lv/ta/id/303392-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu ).
Atbilstoši minētā likuma 8.panta trešajai daļai par nodomu atsavināt vietējās nozīmes kultūras pieminekli ir jāpaziņo pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Nekustamais īpašums atsevišķi nav uzskatāms par vietējās nozīmes kultūras pieminekli, bet tas atrodas dzīvojamā ēkā Krišjāņa Barona ielā 25, Rīgā, kura ir iekļauta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 29.12.2022. izdotā vispārīgā administratīvā akta Nr.14.1-07/6384 “Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa “Dzīvojamā ēka” izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” kultūras pieminekļu sarakstā.
VNĪ 09.01.2024. vēstulē Nr.2/9-3/188 informēja Rīgas valstspilsētas pašvaldību, ka VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija ir konceptuāli atbalstījusi Nekustamā īpašuma atsavināšanu, pārdodot to izsolē vai nododot Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, un piedāvāja Nekustamo īpašumu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, uz ko tika saņemta augstāk minētā Rīgas domes Īpašuma departamenta 01.02.2024. vēstule Nr. DI-24-197-nd par atteikšanos pārņemt Nekustamo īpašumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Ņemot vērā minēto uzskatāms, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai ir paziņots par Nekustamā īpašuma, kas atrodas vietējās nozīmes kultūras pieminekļa dzīvojamā ēkā, atsavināšanu.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izdotie norādījumi par dzīvojamo māju, kurā atrodas Nekustamais īpašums, tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta, publicējot sludinājumu par izsoli.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos pārējos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Atsavināšanas likuma 45.panta trešā daļa nosaka, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma sastāvā nav dzīvojamās telpas un tas nav izīrēts likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā, Atsavināšanas likuma 45.panta trešās daļas nosacījumi nav piemērojami.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta pirmo daļu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu. Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000210076) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 021 0076) un būvju (būvju kadastra apzīmējumi 0100 021 0076 001, 0100 021 0076 002, 0100 021 0076 003, 0100 021 0076 004 un 0100 021 0076 005) - Krišjāņa Barona ielā 25, Rīgā, Blaumaņa ielā 26, Rīgā, zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000097716 nav atzīmes par pārējo dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu uz Nekustamo īpašumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi