Anotācija (ex-ante)

Pašreizējā situācijā MK rīkojuma Nr. 93 4. un 5. punktā noteikto uzdevumu izpilde rada administratīvo slogu un funkciju dublēšanos, jo nepieciešamie dati un analītiskā informācija par pamatnostādņu īstenošanas gaitu jau tiek regulāri apkopota  un iesniegta Ministru kabinetā un publicēta citu procesu ietvaros.

Saturiski analogas informācijas dublēšanos apliecina tas, ka dati jau ir ietverti šādos pārskatos vai ziņojumos:

1. Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) uzraudzības ziņojumi.
Šie ziņojumi nodrošina sistemātisku un regulāru informācijas aktualizāciju par RIS3 īstenošanu, ietverot analīzi par tautsaimniecības attīstības procesiem, konkurētspējas stiprināšanu, politikas instrumentu ietekmi un sasniedzamo rādītāju izpildi. RIS3 monitoringa mērķis ir identificēt konkurētspējas priekšrocības un attīstības nišas, noteikt galvenos izaicinājumus, kā arī regulāri izvērtēt ekonomikas strukturālo pārmaiņu progresu atbilstoši noteiktajiem rādītājiem. Monitoringa īstenošanu koordinē Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, nodrošinot visaptverošu pieeju inovāciju, pētniecības un izglītības politikas attīstībai.

RIS3 īstenošanas operacionālais līmenis ir RIS3 jomas vadības grupas, kurās iesaistās uzņēmumi, pētniecības organizācijas, nozaru asociācijas u.c. Savukārt RIS3 un pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk – P&A&I) politikas stratēģiskās vadības līmeņa stiprināšanai un inovāciju un pētniecības politikas tuvināšanai darbojas Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (turpmāk – IPPP), kurā darbojas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs (līdzpriekšsēdētāji), kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Zinātnes padomes direktori. P&A&I politikas stratēģisko virsuzraudzību veic Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome, kurā darbojas premjerministrs, ministri, uzņēmēji, zinātnieki un pētniekus pārstāvošo organizāciju pārstāvji.

Informācija par RIS3 monitoringu ir ietverta sekojošos ziņojumos:

1) "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings: 2024. gada ziņojums", kas ir apstiprināts IPPP 8. sēdē 2024. gada 27. novembrī (publicēts 2024. gada 30. novembrī Ekonomikas Ministrijas tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/media/20637/download?attachment).

2) "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings: 2025. gada ziņojums", kas ir apstiprināts IPPP 9. sēdē 2025. gada 13. novembrī (publicēts 2025. gada 30. novembrī Ekonomikas Ministrijas tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/media/22901/download?attachment).

2. Ziņojumi par Latvijas ekonomikas attīstību (Izaugsmes ziņojumi).

Šie ziņojumi tika sagatavoti, par pamatu ņemot padziļinātu situācijas analīzi, kas atspoguļota tautsaimniecības struktūrpolitikas pārskatos un politikas plānošanas dokumentos. Tie vispusīgi raksturo makroekonomisko situāciju, kopējo virzību uz definētajiem mērķiem un rīcību prioritārajos ekonomikas politikas virzienos.

Ministru kabinetā ir izskatīti un pieņemti sekojoši ziņojumi:

1) Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa sēdē pieņemtais informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" (24-TA-1057);

2) Ministru kabineta 2025. gada 22. aprīļa sēdē pieņemtais informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" (25-TA-864);

3) Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē pieņemtais informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" (26-TA-800).

Papildus minētajam, nav lietderīgi un racionāli 2026. gadā veikt apjomīgu darbu un aktualizēt MK rīkojuma Nr. 93 5. punktā norādīto Pamatnostādņu starpposma novērtējuma ziņojumu. Pamatnostādņu darbības termiņš noslēdzas 2027. gadā, kas nozīmē, ka līdz to īstenošanas beigām ir palicis mazāk kā pusotrs gads. Pēc Pamatnostādņu darbības beigām Ekonomikas ministrijai saskaņā ar vispārējo kārtību būs jāsagatavo un jāiesniedz gala noslēguma izvērtējuma ziņojums. Starpposma ziņojuma aktualizēšana šobrīd prasītu valsts pārvaldes cilvēkresursus, taču tam vairs nebūtu stratēģiskas vai operatīvas pievienotās vērtība politikas veidošanā.

Ievērojot minēto, MK rīkojuma Nr. 93 4. un 5. punkta izpilde, proti, informatīvo ziņojumu par Pamatnostādņu īstenošanas gaitu un starpposma novērtējumu sagatavošana būtu pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitajā daļā ietvertajam valsts pārvaldes efektivitātes principam.

Nepieciešams grozīt MK rīkojumu Nr. 93, no tā izslēdzot 4. un 5. punktu.