Anotācija

Tiesiskā regulējuma primārais mērķis ir noteikt kārtību, kādā persona var saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, kā arī risināt jautājumus saistībā ar finanšu nodrošinājumu kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei. Vienlaikus noteikumu projekts risina ar esošajā tiesiskajā regulējumā konstatētās nepilnības saistībā ar publiskas personas zemes nomu zemes dzīļu izmantošanai.

Ar noteikumu projektu tiek izdarīti šādi grozījumi grozījumi:
1. Gadījumā, ja komersants, kurš par saviem līdzekļiem būs veicis kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti bez jebkāda valsts atbalsta (no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem sniegts atbalsts, kas devis priekšrocības iegūt zemes dzīļu izmantošanas tiesības konkrētajam uzņēmumam, piemēram, izpētes tiesības nav iegūtas atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa kārtībā, identificējama konkurences kropļošana, konkrētam uzņēmumam piemēroti nodokļu vai nodevu atvieglojumi u.c.) un bez pārkāpumiem, vēlēsies saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, noteikumi paredz, ka viņam būs iespēja to saņemt bez konkursa. Šāda iespēja paredzēta, ņemot vērā ievērojamos finanšu resursus, kas nepieciešami, lai ģeoloģisko izpēti kristāliskā pamatklintāja līmenī veiktu. Izpētes veicējam jārēķinās ar tādiem faktoriem, kā izpētes tehnoloģiskā sarežģītība, izpētes dziļums un izpētei nepieciešamais laika resurss. Tāpat ir nepieciešams arī pieredzējis personāls šāda mēroga izpētes veikšanai. Ģeoloģiskā izpēte ir darbu komplekss, kas sevī ietver tādas metodes kā ģeoloģiskā urbšana, iežu paraugošana, paraugu laboratoriska testēšana (piemēram, ģeoķīmiskās analīzes), netiešās izpētes darbus un citas metodes, atbilstoši izpētes veicēja izvēlētai metodikai un prognozējamo derīgo izrakteņu veidam. Potenciālo investoru piesaiste nebūs iespējama, ja jau sākotnēji būs skaidrs, ka, ieguldot lielus finanšu līdzekļus kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskajā izpētē ar mērķi atrast vērtīgus derīgos izrakteņus, to turpmāka izpēte un ieguve konkrētajam investoram nebūs iespējama, jo valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā ieguves licence saņemama konkursa kārtībā. Šādā gadījumā pastāv iespējamība, ka konkursā piesakās un uzvar kāds cits pretendents, kurš nav veicis nekādu ieguldījumu kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskajā izpētē. Līdz ar to šādā gadījumā pirmais investors būs zaudējis savus ieguldījumus. Turklāt jāņem vērā arī iespēja, ka ģeoloģiskās izpētes rezultātā ekonomiski pamatotas derīgo izrakteņa iegulas netiktu atrastas vai to praktiskā ieguve nebūtu iespējama.
2. Ņemot vērā, ka jebkura darbība saistībā ar derīgo izrakteņu ieguvi lielā dziļumā var būt potenciāli bīstama un izraisīt smagus negadījumus, tāpat arī ieguves vietas rekultivācijas izmaksas vairākkārtīgi pārsniedz Latvijā tradicionāli iegūto derīgo izrakteņu rekultivācijas izmaksas, Likuma “Par zemes dzīlēm” 12.2 panta trešā daļa nosaka, ka zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, iesniedz Valsts vides dienestā (turpmāk – VVD) finanšu nodrošinājumu. Paredzēts, ka zemes dzīļu izmantotājs finanšu nodrošinājumu VVD iesniedz pirms zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanas (tas pats attiecas arī uz licences pagarināšanu).
3. Ievērojot, ka Latvijā līdz šim nav pieredzes kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves jomā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir secinājusi, ka būtu lietderīgi un samērīgi finanšu nodrošinājuma apmēru diferencēt pēc paredzētā derīgo izrakteņu ieguves apjoma, kas noteikts zemes dzīļu izmantošanas licencē. Tomēr jāņem vērā, ka kristāliskā pamatklintāja iežos potenciāli iegūstamie derīgie izrakteņi (piemēram, niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns u.c.) nav sastopami tīrā veidā, bet gan savienojumos ar citiem elementiem un tos nepieciešams īpaši apstrādāt, lai iegūtu konkrēto metālu. Metālu rūdas satur tikai noteiktu daudzumu metāla un daudzos gadījumos šie apstrādes procesi ir tik sarežģīti, ka veido līdz pat 30 % no metāla cenas. Piemēram, vara rūda satur 0.1 – 1 % vara, tādējādi no vienas tonnas rūdas var iegūt 6 – 10 kg vara, kas pārrēķinot monetāri ir aptuveni 8 euro par 1 kg[1]. Savukārt platīna gadījumā no vienas tonnas rūdas var iegūt 3 – 6 gramus platīna, tomēr tā ieguve joprojām ir ekonomiski pamatota, jo vidējā cena pārrēķinot uz 1 gramu biržā 2020. gadā bija aptuveni 28 euro[2]. Tādējādi tas nozīmē, ka, lai ieguve būtu ekonomiski pamatota, ieguves laikā pazemes šahtās ir jāizstrādā vairāki simti tūkstoši tonnu rūdas.
Diferencējot finanšu nodrošinājuma apmēru noteikts, ka pie paredzētās kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves līdz 100 000 tonnām finanšu nodrošinājuma apmērs ir 25 000 euro/gadā, no 100 001 līdz 200 000 tonnām – 50 000 euro/gadā, no 200 001 – 300 000 tonnām – 75 000 euro/gadā, vairāk kā 300 000 tonnas – 100 000 euro/gadā. Finanšu nodrošinājuma apmēra noteikšanai izmantotas līdzības regulējumā no atkritumu apsaimniekošanas jomas Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumiem Nr. 134 “Finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām”.


[1] Skatīt: https://www.lme.com/Metals/Non-ferrous/Copper#tabIndex=0

[2] Skatīt: https://www.lme.com/en-GB/Metals/Precious-metals/Platinum/Averages

4. Noteikts, ka minimālā apdrošinājuma summa gadā, kas nosakāma civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisē ir 1,5 procenti no iepriekš minētā finanšu nodrošinājuma apmēra. Šāds apmērs noteikts par pamatu ņemot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” piemēroto nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5 % apmērā tiem objektiem, kuri tiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai. Papildus noteikts, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju zemes dzīļu izmantotājs iesniedz VVD.
5. No MKN 696 tiek svītrota norma par nomas maksas palielināšanu, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz noteiktu apstākļu novēršanai. Norma svītrota ņemot vērā to, ka konkursa un izsoles rezultātā tiek noteiktas tiesības slēgt nomas līgumu par iespējami augstāko nomas maksu. Rezultātā nomas maksa tiek noteikta tuvu maksimāli iespējamai summai, ko komersants tirgus apstākļos var samaksāt. Ņemot vērā minēto, praksē nomas maksas palielināšana par 50% faktiski nav iespējama, nepanākot nomnieka maksātnespēju, un tādēļ uzskatāma par nesamērīgu rīcību. Savukārt, ja koeficientu piemēro kā sodu, tad tiek identificēti dubultās sodīšanas apstākļus. Piemēram, par nelikumīgu būvniecību, derīgo izrakteņu ieguvi, pārkāpjot licences vai atļaujas nosacījumus, kā arī par citām nelikumīgām darbībām ir paredzēti administratīvie sodi, tādēļ nomas maksas palielināšana ar sodīšanas funkciju, ir vērtējama kā vēl viens sods par to pašu pārkāpumu. Par atsevišķām nomnieka veiktām pretlikumīgām darbībām, piemēram, par nelikumīgu koku ciršanu var tikt piemērots sods zemes īpašniekam (iznomātājam). Šādā gadījumā iznomātājs zaudējumus regresa kārtībā piedzītu no vainīgās personas (nomnieka), arī šādā gadījumā nomnieks tiktu sodīts gan ar koeficienta piemērošanu nomas maksai, gan ar pienākumu segt iznomātājam zaudējumus.
6. No MKN 696 svītrots 56.26 2. punkts, kas noteic, ka iznomātājs zemesgabala nomas maksu pārskata un maina ne retāk kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā. Nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā sertificētā vērtētāja atlīdzības summu. Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmās prim daļas noteikumiem, ja slēdz šā panta pirmajā daļā minēto nekustamā īpašuma nomas līgumu uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem, publiskas personas nekustamā īpašuma iznomātājs nomas maksas apmēru vienpusēji pārskata un, ja nepieciešams, maina ne retāk kā reizi sešos gados normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja nomnieks nepiekrīt pārskatītajam nomas maksas apmēram, viņam ir tiesības vienpusēji atkāpties no nomas līguma Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Tiesības nomniekam vienpusēji atkāpties no zemes nomas līguma neattiecas uz gadījumiem, kad iznomāta tāda publiskas personas zeme, uz kuras atrodas ēka (būve) kā patstāvīgs īpašuma objekts, un uz gadījumiem, kad publiskas personas zeme iznomāta derīgo izrakteņu ieguvei.
Tā kā ir konstatēts, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma un MKN 696 formulējums būtiski atšķiras attiecībā uz pilnvarojumu iznomātājam mainīt nomas maksu – likums pieļauj iespēju nomas maksas maiņu izvērtēt no nepieciešamības viedokļa, savukārt MKN 696 paredz obligātu nomas maksas maiņu. Šī problēma kļūst aktuāla situācijās, kad, piemērojot  metodiskos norādījumus “Nekustamo īpašumu – zemes gabalu, kuru izmantošanas mērķis ir derīgo izrakteņu (kūdras) ieguve ar mērķi veikt iegūtā izrakteņa pārstrādi un tālāku produktu realizāciju, tirgus nomas maksas noteikšanas metodika” (turpmāk – metodika), vērtētāji aprēķina zemāku nomas maksu, kāda pielīgta vai iepriekš novērtēta. Minētā problēma aktualizējas arī gadījumos, kad atbilstoši MKN 696 56.31 punktam, nomniekam ir tiesības prasīt pārskatīt nomas maksu.