Anotācija (ex-ante)

MK rīkojuma Projekts sagatavots, lai noteiktu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (turpmāk – Kapitālsabiedrība) atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0 procentu apmērā par 2023. - 2026.gadu, novirzot to infrastruktūras uzlabošanai un uzturēšanai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un kvalitatīvu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100 procentu kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija.
Kapitālsabiedrības nefinanšu un finanšu mērķi 2023.gadam apstiprināti 2023.gada 7.jūlija Kapitālsabiedrības ārkārtas dalībnieku sapulcē (protokols Nr.01-27.2.7/2). 2023.gadam noteikts finanšu mērķis - nodrošināt finansiāli stabilu uzņēmuma darbību. Mērķa sasniegšanai noteikti pieci rādītāji - peļņa, pamatdarbības naudas plūsma, kopējās likviditātes rādītājs, kapitāla struktūra un investīciju plāna izpilde. 
Kapitālsabiedrības 2023.gada 4.decembra ārkārtas dalībnieku sapulcē (protokols Nr.01-27.2.7/4) apstiprināta valsts kapitāla daļu turētāja gaidu vēstule, kurā izteiktas gaidas  attiecībā uz Kapitālsabiedrības darbības virzieniem, prioritātēm un sasniedzamajiem mērķiem nākamajam vidēja termiņa darbības stratēģijas periodam.

Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas projektā 2024.–2027.gadam, kas izstrādāts saskaņā ar kapitāla daļu turētāja gaidu vēstuli, ir izvirzīts finanšu mērķis nodrošināt efektīvu finanšu pārvaldību. Mērķa sasniegšanai noteikti sekojoši darbības radītāji - sabalansēts budžets (ieņēmumi/izmaksas), pozitīva pamatdarbības naudas plūsma un kopējās likviditātes rādītājs.
Kapitālsabiedrība ir iekļauta valsts atkarīgu nekomerciālu valsts kapitālsabiedrību grupā. Kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas ir pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Ņemot vērā minēto, Kapitālsabiedrības ikgadējā prognozējamā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir novirzāma stratēģiskā mērķa – saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientu vērstu psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem Vidzemes reģionā – sasniegšanai, uzlabojot Kapitālsabiedrības infrastruktūru, attiecīgi uzlabojot sniegto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Kapitālsabiedrības 2023.gada gūtā peļņa (971 032 euro) ir veidojusies lielāka sniegto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma rezultātā, kā arī no 2023.gada pēdējos mēnešos neplānoti piešķirtā papildus finansējuma. 2023.gada pēdējā ceturksnī Nacionālais veselības dienests veica grozījumus līgumos par Kapitālsabiedrības valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, atbilstoši Kapitālsabiedrības kapacitātei un klientu pieprasījumam būtiski palielinot valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu. Pēdējā ceturksnī neplānoti tika piešķirts finansējums valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un ēdināšanas izdevumu pieauguma kompensācijai. Ņemot vērā 2022. un 2023.gadā būtisku preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, minētais papildus finansējums ir ļoti svarīgs, lai augstas inflācijas apstākļos Kapitālsabiedrība spētu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nemainīgi augstā kvalitātē. Minētais papildus finansējums tika piešķirts gada beigās un Kapitālsabiedrībai bija nepieciešams laiks, lai veiktu iepirkumu procedūras, noslēgtu līgumus, tomēr Kapitālsabiedrība līdz gada beigām nepaspēja piešķirto papildus finansējumu novirzīt tam paredzētajiem mērķiem.

Kapitālsabiedrībai, strādājot ar peļņu, rodas iespējas nodrošināt pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, kas, strādājot bez peļņas, nav iespējams bez papildus līdzekļu piesaistes no citiem finanšu avotiem. Tā kā šie procesi tiek nodrošināti ar ilgtermiņa ieguldījumu palīdzību, tas neatspoguļojas pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet gan ietekmē uzņēmuma finanšu rezultātus ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka sākotnēji plānotais pakalpojumu apjoms gadu no gada būtiski nemainās, Kapitālsabiedrība savus resursus plāno atbilstoši tam un, rodoties iespējām saņemt papildus finansējumu pakalpojumu sniegšanai, izvērtē savas iespējas esošo personāla un tehniskā nodrošinājuma resursu ietvaros un uzņemas tikai tādas saistības, kuras ir iespējams izpildīt palielinot resursu izmantošanas efektivitāti. Ar šādu palielinātu finansējuma apjomu Kapitālsabiedrība var rēķināties tikai īstermiņā, līdz ar to personāla un citi resursi ilgtermiņā netiek piesaistīti.
Vēršam uzmanību uz to, ka piešķirtais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nav pietiekams, lai nosegtu visas ar pakalpojumu nodrošināšanu saistītas izmaksas, un līdz ar to veselības aprūpes pakalpojumu tarifs ir noteikts tādā apmērā, lai iekļautos kopējā piešķirtā finansējumā. Tā rezultātā ārstniecības iestāžu spējas uzkrāt finanšu līdzekļus, piemēram, kārtējiem remontiem, iekārtu iegādei utt., ir ierobežotas, kā arī atsevišķajos gadījumos tās spiestas nodarbināt mazāku skaitu personālu, nekā attiecīgā pakalpojuma sniegšanai būtu nepieciešams.
Ārstniecības iestādes 2023. gada sākumā savus izdevumus plānoja tā, lai iekļautos Nacionālā veselības dienesta finanšu paziņojumā norādītajā finansējuma apmērā, kā rezultātā ārstniecības iestādes bija spiestas samazināt izdevumus vienā pozīcijā (tarifa elementā), lai nosegtu tos izdevumus, kurus nav iespējams samazināt.
Pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem par cenu pieaugumu precēm un pakalpojumiem, 2023.gadā Nacionālais veselības dienests piešķīra papildus līdzekļus ēdināšanas un uzturēšanas izdevumu segšanai. Atbilstoši esošajai veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmai šie finanšu līdzekļi tikai novirzīti tarifa elementu E (ēdināšanas izdevumi) un U (uzturēšanas izdevumi) pārskatīšanai un samaksāti ārstniecības iestādēm pēc vienādiem principiem, t.i. atbilstoši gultas dienu skaitam. Lai ievērotu vienlīdzības principu, netika vērtēts, vai ārstniecības iestāde ir atradusi iespēju šiem izdevumiem novirzīt izdevumus no citiem tarifa elementiem vai nav to veikusi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka galvenais Kapitālsabiedrības peļņas rašanās iemesls 2023. gadā bija Kapitālsabiedrības ieviestie taupības režīma pasākumi 2023. gada pirmajā pusgadā tajās izdevumu un ieguldījumu pozīcijās, kur tas bija iespējams. Saņemot papildus līdzekļus ēdināšanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, Kapitālsabiedrība nebija nepieciešams veikt izdevumu pārstrukturizāciju papildus piešķirto līdzekļu apjomā, ņemot vērā 2023. gada pirmajā pusgadā jau ietaupītos līdzekļus.

Noteikumu Nr.72 3.punkts nosaka, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.
Noteikumu Nr.72 6.punkts nosaka, ka Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt kapitālsabiedrības stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas norādīts Noteikumu Nr.72 3.punktā vai citos tiesību aktos.
Noteikumu Nr.72 7.punkts nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Ministru kabinetā Noteikumu Nr.72 6.punktā minēto priekšlikumu, attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju).
Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 7.3.1.1.apakšpunktu, lai uzlabotu kapitālsabiedrības sniegto valsts apmaksāto psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un attiecīgi sasniegtu izvirzīto stratēģisko mērķi, Veselības ministrija, kā kapitāla daļu turētājs, ierosina Ministru kabinetam Kapitālsabiedrībai par 2023.-2027.gadu valsts budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu noteikt 0 procentu apmērā no peļņas un peļņu novirzīt infrastruktūras uzlabošanai un uzturēšanai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Jāatzīmē, ka iepriekšējos gados Kapitālsabiedrībai nav izdevies izveidot pietiekamu naudas līdzekļu uzkrājumu visu akūti nepieciešamo un vidēja termiņa stratēģijā minēto ieguldījumu veikšanai un pakalpojumu attīstībai, tāpat arī nekustamā īpašuma tehniskā stāvokļa saglabāšanai un uzlabošanai. 
Kapitālsabiedrības rīcībā esošie naudas līdzekļi ir pietiekami tikai kvalitatīvai esošo pakalpojumu nodrošināšanai, taču nav pietiekami pakalpojumu attīstīšanai (uzņemšanas un observācijas nodaļas attīstīšana, pirmo psihožu nodaļas izveide) un nekustamā īpašuma atjaunošanai. Plānotie ieguldījumi un darba apjoms ir liels un nav realizējams konkrēta viena gada ietvaros, tāpēc Kapitālsabiedrības rīcībā atstātā peļņas daļa par 2023.un 2024.gadu, saskaņā ar vidēja termiņa stratēģiju, tiktu izlietota līdz 2026.gada 31.decembrim, par 2025.un 2026.gadu – līdz 2027.gada 31.decembrim.

Nē

-