24-TA-672: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 19. panta 6. un 13. punktu, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021. - 2027.gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. - 2027. gadam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pasākuma mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību procesu digitalizācijai komercdarbībā, kā arī veicināt produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu komercdarbības procesos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2021.gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” atbalstītajās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – NIP) noteiktie mērķi paredz sekmēt augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksporta īpatsvara pieaugumu kopējā eksporta apjomā, vienlīdz sekmējot arī standartizācijas un sertifikācijas sistēmas uzlabošanos, tādējādi veicinot inovācijās balstītu sektoru attīstību (tostarp inovatīva dizaina attīstību) un tradicionālo nozaru transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību preču un pakalpojumu veidošanā.
Lai sasniegtu NIP noteiktos mērķus, jau šobrīd Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk - AF) ietvaros ir pieejamas atbalsta aktivitātes uzņēmumu komercdarbības digitalizācijai:
1. digitālā brieduma novērtēšanai - 2022. gada 13. septembrī MK ar noteikumiem Nr. 577 ”Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes ”Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena ”Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. ”Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.1.i. investīcijas ”Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei” īstenošanas noteikumi” apstiprināja EM virzīto atbalsta programmu, kas paredz ar digitālo tehnoloģiju ieviešanas palīdzību veicināt komersantu konkurētspēju, kā arī digitālu un inovatīvu publisko pārvaldi, kurā tiek izmantotas tikpat modernas tehnoloģijas kā privātajā sektorā, veicināt risinājumu ieviešanu sasaistē ar viedās specializācijas stratēģiju, paaugstināt komersantu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām, kā arī nodrošināt piekļūstamību digitālās transformācijas procesu atbalstam visā Latvijas Republikas teritorijā un nodrošināt Latvijas pilntiesīgu iesaisti kopējā Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā. Programmas mērķgrupas jeb gala labuma guvēji ir sīkais (mikro), mazais, vidējais komersants un lielais komersants, biedrība un nodibinājums, kas apvieno vismaz trīs komersantus vai pārstāv to intereses, publiska persona vai tās institūcija, publiskas personas kapitālsabiedrība, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija, zemnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, kas veic saimniecisko darbību. Atbalsta ietvaros ikviens interesents var saņemt konsultāciju, veikt digitālā brieduma testu, lai novērtētu sava uzņēmuma vai iestādes digitalizācijas pakāpi, saņemt digitālās attīstības ceļa karti prioritāro investīciju apzināšanai un mentoringu, kā digitalizēt uzņēmuma vai iestādes procesus. Kopējais investīcijas finansējums ir 10 milj. euro.
2. uzņēmumu digitālo procesu komercializācijai - 2023. gada 10. janvārī MK ar noteikumiem Nr. 10 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu” 2.2.1.2.i. investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” īstenošanas noteikumi” apstiprināja EM virzīto atbalsta programmu, kas paredz izsniegt grantus digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu iegādei un digitālo risinājumu ieviešanai gala labuma guvēju komercdarbības pakalpojumu un procesu pārveidošanai, uzlabošanai un produktivitātes paaugstināšanai. Programmas ietvaros atbalstu saņem ne tikai sīkais (mikro), mazais, vidējais, lielais komersants, tai skaitā juridiskas personas ārvalstu filiāle, zemnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, bet arī biedrība un nodibinājums, kas apvieno vismaz trīs komersantus vai pārstāv to intereses, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, publiskas personas kapitālsabiedrības. Granta saņemšanai ar otrreizējo digitālā brieduma testu tiek novērtēts digitālo un inovāciju briedums pēc investīciju projekta īstenošanas atbilstoši digitālās attīstības ceļa kartei, identificējot, ka digitālās attīstības ceļa kartē noteiktais ir izpildīts un konkrēto iekārtu vai programmatūras iegāde ir sniegusi pienesumu procesu digitalizācijā. Kopējais investīcijas finansējums ir 40,14 milj. euro.
Latvijas inovāciju un tehnoloģiju attīstība, produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū. Atbalstot vietējos uzņēmumus un veicinot to internacionalizācijas kapacitātes attīstību, stiprinot zināšanu pārneses procesu un ieviešot inovatīvas un jaunas tehnoloģijas, pilnveidojot nodarbināto kompetences – tā rezultātā tiks veidotas uz zināšanām un inovācijām balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības.
Katra uzņēmuma individuālās vajadzības ietekmē tā lielums, darbības veids, darbības mērogs, vidējais vecums darbiniekiem, uzņēmumu vadītāja izpratne par digitalizācijas procesiem un to nozīmīgumu turpmākā izaugsmē, uzņēmuma ambīcijas un citi faktori, kas liedz nodrošināt vienlīdzīgu pieeju visu Latvijas uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanā. Būtisks priekšnoteikums pārejai uz internacionālu ekonomiku ir uzņēmējdarbības digitālās kapacitātes stiprināšana, novēršot tās nepilnības, sniedzot atbalstu modernu tehnoloģiju pilotēšanas un testēšanas darbībām, jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei un radīšanai, kā arī iekšējo procesu digitalizācijai.
Lai veicinātu komercdarbības digitālo transformāciju, pasākuma ietvaros plānots turpināt AF laikā iesākto atbalsta sniegšanu komersantiem procesu digitalizācijai komercdarbībā.
Lai sasniegtu NIP noteiktos mērķus, jau šobrīd Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk - AF) ietvaros ir pieejamas atbalsta aktivitātes uzņēmumu komercdarbības digitalizācijai:
1. digitālā brieduma novērtēšanai - 2022. gada 13. septembrī MK ar noteikumiem Nr. 577 ”Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes ”Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena ”Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. ”Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.1.i. investīcijas ”Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei” īstenošanas noteikumi” apstiprināja EM virzīto atbalsta programmu, kas paredz ar digitālo tehnoloģiju ieviešanas palīdzību veicināt komersantu konkurētspēju, kā arī digitālu un inovatīvu publisko pārvaldi, kurā tiek izmantotas tikpat modernas tehnoloģijas kā privātajā sektorā, veicināt risinājumu ieviešanu sasaistē ar viedās specializācijas stratēģiju, paaugstināt komersantu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām, kā arī nodrošināt piekļūstamību digitālās transformācijas procesu atbalstam visā Latvijas Republikas teritorijā un nodrošināt Latvijas pilntiesīgu iesaisti kopējā Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā. Programmas mērķgrupas jeb gala labuma guvēji ir sīkais (mikro), mazais, vidējais komersants un lielais komersants, biedrība un nodibinājums, kas apvieno vismaz trīs komersantus vai pārstāv to intereses, publiska persona vai tās institūcija, publiskas personas kapitālsabiedrība, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija, zemnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, kas veic saimniecisko darbību. Atbalsta ietvaros ikviens interesents var saņemt konsultāciju, veikt digitālā brieduma testu, lai novērtētu sava uzņēmuma vai iestādes digitalizācijas pakāpi, saņemt digitālās attīstības ceļa karti prioritāro investīciju apzināšanai un mentoringu, kā digitalizēt uzņēmuma vai iestādes procesus. Kopējais investīcijas finansējums ir 10 milj. euro.
2. uzņēmumu digitālo procesu komercializācijai - 2023. gada 10. janvārī MK ar noteikumiem Nr. 10 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu” 2.2.1.2.i. investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” īstenošanas noteikumi” apstiprināja EM virzīto atbalsta programmu, kas paredz izsniegt grantus digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu iegādei un digitālo risinājumu ieviešanai gala labuma guvēju komercdarbības pakalpojumu un procesu pārveidošanai, uzlabošanai un produktivitātes paaugstināšanai. Programmas ietvaros atbalstu saņem ne tikai sīkais (mikro), mazais, vidējais, lielais komersants, tai skaitā juridiskas personas ārvalstu filiāle, zemnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, bet arī biedrība un nodibinājums, kas apvieno vismaz trīs komersantus vai pārstāv to intereses, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, publiskas personas kapitālsabiedrības. Granta saņemšanai ar otrreizējo digitālā brieduma testu tiek novērtēts digitālo un inovāciju briedums pēc investīciju projekta īstenošanas atbilstoši digitālās attīstības ceļa kartei, identificējot, ka digitālās attīstības ceļa kartē noteiktais ir izpildīts un konkrēto iekārtu vai programmatūras iegāde ir sniegusi pienesumu procesu digitalizācijā. Kopējais investīcijas finansējums ir 40,14 milj. euro.
Latvijas inovāciju un tehnoloģiju attīstība, produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū. Atbalstot vietējos uzņēmumus un veicinot to internacionalizācijas kapacitātes attīstību, stiprinot zināšanu pārneses procesu un ieviešot inovatīvas un jaunas tehnoloģijas, pilnveidojot nodarbināto kompetences – tā rezultātā tiks veidotas uz zināšanām un inovācijām balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības.
Katra uzņēmuma individuālās vajadzības ietekmē tā lielums, darbības veids, darbības mērogs, vidējais vecums darbiniekiem, uzņēmumu vadītāja izpratne par digitalizācijas procesiem un to nozīmīgumu turpmākā izaugsmē, uzņēmuma ambīcijas un citi faktori, kas liedz nodrošināt vienlīdzīgu pieeju visu Latvijas uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanā. Būtisks priekšnoteikums pārejai uz internacionālu ekonomiku ir uzņēmējdarbības digitālās kapacitātes stiprināšana, novēršot tās nepilnības, sniedzot atbalstu modernu tehnoloģiju pilotēšanas un testēšanas darbībām, jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei un radīšanai, kā arī iekšējo procesu digitalizācijai.
Lai veicinātu komercdarbības digitālo transformāciju, pasākuma ietvaros plānots turpināt AF laikā iesākto atbalsta sniegšanu komersantiem procesu digitalizācijai komercdarbībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai turpinātu uz ilgtermiņu un uz zināšanām un inovācijām vērstas Latvijas konkurētspējas vērstas investīcijas, nepieciešams izstrādāt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk - politikas programma) 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākumu "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" (turpmāk - pasākums), kas ietilpst politikas programmas pirmā politikas mērķī “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”. Pirmā politikas mērķa galvenajām komponentēm – digitālajai un inovācijas komponentēm – ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārveidē uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku.
Noteikumu projekts turpinās sniegt ieguldījumu NIP un Viedās specializācijas stratēģijā (turpmāk - RIS3) noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas uz procesu digitalizācijas attīstību komercdarbībā un Latvijā kopumā.
Kā viens no 1.2.2.1. pasākuma ieviešanas un īstenošanas vajadzībām ir nepieciešamība paaugstināt digitālās intensitātes indeksu Latvijā.
Eiropas Komisija kopš 2014. gada uzrauga dalībvalstu digitālo progresu, izmantojot Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa ( turpmāk - DESI) ziņojumus. DESI tiek iekļauts vērtējums par digitālajām prasmēm, savienojamību, tehnoloģiju integrāciju komercdarbībā, kā arī digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem. 2022. gadā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija no 27 ES dalībvalstīm ir 17. vietā. Sākot no 2023. gada DESI vairs neranžē valstis, bet ranžē pakalpojumu pieejamību un attīstību augstāk minētajās jomās.
Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023. gada informatīvo ziņojumu Latvijas veikums uzņēmumu digitalizācijas jomā joprojām ir tālu no Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas un liecina par ievērojamu uzlabojumu iespēju. Lai gan atsevišķos rādītājos Latvijā ir novērojami uzlabojumi, kopumā Latvija joprojām ir zem ES vidējā rādītāja. 2022. gadā 52% MVU bija vismaz pamata digitālās intensitātes līmenis, kas bija daudz zemāks par ES vidējo rādītāju 69%, un šobrīd noteikts Digitālās desmitgades mērķis – vairāk nekā 90% MVU, kas līdz 2030. gadam sasniedz vismaz pamata digitālās intensitātes līmeni. Latvijas uzņēmumu īpatsvars, kas izmanto mākoņpakalpojumus (22% 2021. gadā), ir bijis zems salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (34%). 2021. gadā mākslīgā intelekta pakalpojumus izmantoja tikai 4% uzņēmumu zem ES vidējā līmeņa (8%). E-komercijā tiešsaistē pārdod tikai 16% MVU, un 8% MVU apgrozījuma veido e-komercija. Ilgtspējīgas digitālās ekonomikas attīstība ir viena no politikas veidošanas galvenajām prioritātēm, un Latvijai būtu ievērojami jāpastiprina savi centieni uzņēmumu digitalizācijas jomā. Proti, Latvijai būtu jāstiprina digitālo tehnoloģiju izplatīšanas un izmantošanas centieni un gan valsts, gan privāto dalībnieku kopīgi izstrādāto stratēģiju īstenošana, lai spēcīgi veicinātu jaunu progresīvu mākoņrisinājumu izmantošanu MVU ekosistēmās.
Digitālās intensitātes indekss tiek iegūts no datiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu un e-komerciju uzņēmumos. Digitālās intensitātes indekss ir viens no galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem Digitālās desmitgades kontekstā, kurā izklāstīti Eiropas mērķi attiecībā uz digitalizāciju. Digitālās transformācijas redzējums un konkrēti mērķi 2030. gadam ir iedalīti 4 punktos: prasmes, droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitālā pārveide un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Līdz ar to saistībā ar Eiropas Komisijas politikas programmā “Digitālās desmitgades ceļš” 2030.gadam noteiktajiem mērķrādītājiem un mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, lai īstenotu Eiropas digitālo pārveidi, noteikts, ka Latvijas uzņēmējiem nepieciešams attīstīt tādas digitālās prasmes un kompetences, kas saistītas ar mākslīgā intelekta, lielo datu, mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu, kā arī veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) speciālistu skaitu, mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kam ir vismaz pamata digitālās intensitātes līmenis, un vienradžu jeb jaunuzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru, skaitu.
Lai veiksmīgi notiktu komercdarbības digitālā transformācija, ir jāveicina komersantu izpratne par digitalizācijas procesiem, jo komersantiem, īpaši sīkiem (mikro), maziem un vidējiem (turpmāk - MVU), nav pietiekamas kompetences par procesiem un tehnoloģiskajām iespējām, ko sniedz digitalizācija un pastāv stereotipi, ka digitalizācijas risinājumi ir dārgi, sarežģīti ieviešami un nedroši. Vienlaikus MVU trūkst digitālo zināšanu (gan pamatprasmju, gan augstāka līmeņa un specifisku prasmju). Līdz ar to nepieciešama valsts atbalsta intervence, lai stimulētu digitālo procesu attīstību Latvijas uzņēmumos.
Noteikumu projekts turpinās sniegt ieguldījumu NIP un Viedās specializācijas stratēģijā (turpmāk - RIS3) noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas uz procesu digitalizācijas attīstību komercdarbībā un Latvijā kopumā.
Kā viens no 1.2.2.1. pasākuma ieviešanas un īstenošanas vajadzībām ir nepieciešamība paaugstināt digitālās intensitātes indeksu Latvijā.
Eiropas Komisija kopš 2014. gada uzrauga dalībvalstu digitālo progresu, izmantojot Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa ( turpmāk - DESI) ziņojumus. DESI tiek iekļauts vērtējums par digitālajām prasmēm, savienojamību, tehnoloģiju integrāciju komercdarbībā, kā arī digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem. 2022. gadā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija no 27 ES dalībvalstīm ir 17. vietā. Sākot no 2023. gada DESI vairs neranžē valstis, bet ranžē pakalpojumu pieejamību un attīstību augstāk minētajās jomās.
Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023. gada informatīvo ziņojumu Latvijas veikums uzņēmumu digitalizācijas jomā joprojām ir tālu no Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas un liecina par ievērojamu uzlabojumu iespēju. Lai gan atsevišķos rādītājos Latvijā ir novērojami uzlabojumi, kopumā Latvija joprojām ir zem ES vidējā rādītāja. 2022. gadā 52% MVU bija vismaz pamata digitālās intensitātes līmenis, kas bija daudz zemāks par ES vidējo rādītāju 69%, un šobrīd noteikts Digitālās desmitgades mērķis – vairāk nekā 90% MVU, kas līdz 2030. gadam sasniedz vismaz pamata digitālās intensitātes līmeni. Latvijas uzņēmumu īpatsvars, kas izmanto mākoņpakalpojumus (22% 2021. gadā), ir bijis zems salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (34%). 2021. gadā mākslīgā intelekta pakalpojumus izmantoja tikai 4% uzņēmumu zem ES vidējā līmeņa (8%). E-komercijā tiešsaistē pārdod tikai 16% MVU, un 8% MVU apgrozījuma veido e-komercija. Ilgtspējīgas digitālās ekonomikas attīstība ir viena no politikas veidošanas galvenajām prioritātēm, un Latvijai būtu ievērojami jāpastiprina savi centieni uzņēmumu digitalizācijas jomā. Proti, Latvijai būtu jāstiprina digitālo tehnoloģiju izplatīšanas un izmantošanas centieni un gan valsts, gan privāto dalībnieku kopīgi izstrādāto stratēģiju īstenošana, lai spēcīgi veicinātu jaunu progresīvu mākoņrisinājumu izmantošanu MVU ekosistēmās.
Digitālās intensitātes indekss tiek iegūts no datiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu un e-komerciju uzņēmumos. Digitālās intensitātes indekss ir viens no galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem Digitālās desmitgades kontekstā, kurā izklāstīti Eiropas mērķi attiecībā uz digitalizāciju. Digitālās transformācijas redzējums un konkrēti mērķi 2030. gadam ir iedalīti 4 punktos: prasmes, droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitālā pārveide un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Līdz ar to saistībā ar Eiropas Komisijas politikas programmā “Digitālās desmitgades ceļš” 2030.gadam noteiktajiem mērķrādītājiem un mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, lai īstenotu Eiropas digitālo pārveidi, noteikts, ka Latvijas uzņēmējiem nepieciešams attīstīt tādas digitālās prasmes un kompetences, kas saistītas ar mākslīgā intelekta, lielo datu, mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu, kā arī veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) speciālistu skaitu, mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kam ir vismaz pamata digitālās intensitātes līmenis, un vienradžu jeb jaunuzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru, skaitu.
Lai veiksmīgi notiktu komercdarbības digitālā transformācija, ir jāveicina komersantu izpratne par digitalizācijas procesiem, jo komersantiem, īpaši sīkiem (mikro), maziem un vidējiem (turpmāk - MVU), nav pietiekamas kompetences par procesiem un tehnoloģiskajām iespējām, ko sniedz digitalizācija un pastāv stereotipi, ka digitalizācijas risinājumi ir dārgi, sarežģīti ieviešami un nedroši. Vienlaikus MVU trūkst digitālo zināšanu (gan pamatprasmju, gan augstāka līmeņa un specifisku prasmju). Līdz ar to nepieciešama valsts atbalsta intervence, lai stimulētu digitālo procesu attīstību Latvijas uzņēmumos.
Risinājuma apraksts
Lai adresētu galvenos konkurētspējas izaicinājumus – nepietiekama kompetence par procesiem un tehnoloģiskajām iespējām, ko sniedz digitalizācija, stereotipi par digitalizācijas risinājumu lielajām izmaksām, sarežģīto ieviešanu, drošības samazināšanos un mazo informāciju par tehnoloģiskajām iespējām – konkurētspējas priekšrocības būtu balstāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un uzlabojumiem ražošanas produktivitātē. Turklāt Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsme lielā mērā ir saistīta ar iespējām iekļūt eksporta tirgos.
Līdz ar to, koncentrējot atbalsta sniegšanu uz problemātiskajiem jautājumiem, 1.2.2.1. pasākuma ietvaros plānots stiprināt un pilnveidot komersantu zināšanu pārneses sistēmu un konkurētspēju, t.sk. reģionālā līmenī, veicinot risinājumu ieviešanu sasaistē ar viedās specializācijas stratēģiju, paaugstināt komersantu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām, nodrošināt piekļūstamību digitālās transformācijas procesu atbalstam visā Latvijas Republikas teritorijā un veicināt procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanu komersantu darbības procesos (atbalsts grantu veidā).
1.2.2.1. pasākuma īstenošana ir saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna 22.2. uzdevumu, kas paredz radīt augstākas vērtības produktus un pakalpojumus.
1.2.2.1. pasākuma ietvaros plānots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA) gala labuma guvējiem izsniegs grantu. Gala labuma guvējs pieteiksies granta saņemšanai, lai nodrošinātu procesu digitalizāciju komercdarbībā. Pēc gala labuma guvēja iesniegtās dokumentācijas im atbilstības 1.2.2.1. pasākuma nosacījumiem pārbaudes LIAA veiks gala labuma guvējam granta izmaksu. LIAA, lai nodrošinātu izmaksu demarkāciju ar citām programmām, kurās arī plānota LIAA administratīvo izmaksu segšana, darbinieku amata aprakstos tiks nodrošināta atbilstoša slodze, kas tiks noteikta pēc darba laika uzskaites, iekšējiem rīkojumiem un normatīvajiem aktiem.
1.2.2.1. pasākuma ietvaros plānots, ka kopumā ar grantiem tiks atbalstīti 1750 komersanti, kas nodrošina procesu digitalizāciju komercdarbībā, tāpat no tiem 140 komersanti panāks augstu digitalizācijas intensitāti uzņēmumā.
1. Atbalsts un pieejamais finansējums
1.2.2.1. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 27 613 228 euro (tostarp elastības finansējums 4 355 304 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 23 471 243 euro (tostarp elastības finansējums 3 702 009 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 4 141 985 euro (tostarp elastības finansējums 653 295 euro).
Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 23 257 924 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 19 769 234 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 488 690 euro apmērā.
Politikas programmā noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:
- 13. intervences kods (MVU digitalizācija (tostarp ekomercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, business to business)) - 12 035 622 euro;
- 14. intervences kods (Lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, edarījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, business to business)) – 11 435 621 euro.
Finansējuma kods ir Nr. 1 - grants – 23 471 243 euro (ERAF).
2. Finansējuma saņēmējs
Projektu atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā projekta iesniedzējs, kas pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi kļūs par finansējuma saņēmēju, ir LIAA.
Finansējuma saņēmējs sagatavos projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam un iesniegs to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, projekta iesniegumam pievienojot projekta īstenošanas stratēģiju, kurā norādīta detalizēta informācija par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, uzņēmējdarbības digitalizācijas problēmām Latvijā un to risinājumiem, finansējuma saņēmēja darba uzdevumiem un funkcijām, kā arī sasniedzamajiem rādītājiem. Projekta īstenošanas stratēģijā iekļauj arī gala labuma guvēju atlases procedūru. Projekta iesniedzējs minēto stratēģiju saskaņo ar Atbildīgo iestādi un, kad saņemts saskaņojums, pievieno stratēģiju projekta iesniegumam.
Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes metodiskajiem materiāliem un pievieno kā stratēģijas pielikumu.
3. Gala labuma guvēji
1.2.2.1. pasākuma gala labuma guvēji un mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie komersanti (tai skaitā juridiskas personas ārvalstu filiāle, zemnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība), kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā saimnieciskās darbības subjekta statusam saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 2. punktu un mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (turpmāk – regula Nr. 2015/1017), 2. panta 6. punktu, kā arī vidējas kapitalizācijas sabiedrības saskaņā ar regulas Nr. 2015/1017 2. panta 7.punktu.
4. Sasniedzamie rādītāji
1.2.1.4. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:
- iznākuma rādītāji:
* ar grantiem atbalstītie komersanti - 1750;
* nefinansiālu atbalstu saņēmušie komersanti - 300;
- rezultāta rādītājs - uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitāti - 140.
Noteiktos rādītājus paredzēts sasniegt, balstoties uz 1.2.2.1. pasākuma plānoto kopējo attiecināmo finansējumu. Gadījumā, ja elastības finansējums vai tā daļa pēc vidusposma pārskata netiks piešķirta, tad par attiecīgo finansējuma apmēru tiks samazināts paredzētais plānotais finansējums, kā arī tiks attiecīgi samazināti noteiktie rezultāta un iznākuma rādītāji.
Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemta vērā ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt digitalizācijā vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, un citi riski, kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā. Rādītājos tiek skaitīti unikāli komersanti, kas pirmo reizi ir saņēmuši atbalstu.
1.2.2.1. pasākums ir izstrādāts saskaņā ar politikas programmu, kas savukārt ir balstīta tajā skaitā uz Viedās specializācijas stratēģiju (turpmāk - RIS3), kā arī NIP, Ekonomikas ministrijai kā atbildīgai iestādei ir pienākums veikt RIS3 datu monitoringu, līdz ar to ar Noteikumu projektu tiek noteikta RIS3 rādītāju uzkrāšana.
Finansējuma saņēmējam katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa gala labuma guvēju veidiem jāuzkrāj šādi RIS3 rādītājus:
- ārējie izdevumi pētniecības darbiem, kas pasūtīti citās iestādēs, uzņēmumos, organizācijās (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – publiskais finansējums (euro);
- kapitālizdevumi – iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – privātās investīcijas (euro);
- rūpnieciskie (lietišķie) pētījumi (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- rūpnieciski ekonomiskā priekšizpēte (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- darbaspēka izmaksas (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
- jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas) (skaits);
- atbalstīto komersantu skaits (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – patents un patentu pieteikumi (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – reģistrēts dizainparaugs (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – pusvadītāja izstrādājums vai tā pieteikums (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – preču zīme (ieskaitot kolektīvās zīmes) un sertifikācijas zīme (skaits);
- fundamentālie pētījumi (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro).
Vienlaikus Finansējuma saņēmējam jāuzkrāj šādi dati:
- atbalstu saņēmušo gala labuma guvēju reģistrācijas numurs;
- atbalstu saņēmušo komersantu samaksāto nodokļu apmērs;
- atbalstu saņēmušo komersantu līdzfinansējuma avots un apmērs;
- atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoms.
Minētie rādītāji Finansējuma saņēmējam jāuzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā vismaz divas reizes gadā kopā ar maksājuma pieprasījumu vai pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā jāiesniedz atbildīgajai iestādei informāciju, norādot gala labuma guvēju reģistrācijas numuru.
5. Finansējuma saņēmēja atbalstāmās darbības
1.2.2.1. pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmējam atbalstāmas šādas darbības:
- projekta vadības nodrošināšana, tai skaitā iepirkumu organizēšana;
- projekta īstenošanas nodrošināšana;
- komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšana, ievērojot nediskriminācijas principus (komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšana ir saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām). Darbības ietver ne tikai obligāto publicitātes prasību ievērošanu, bet arī atbalsta programmu popularizēšanu tās mērķa grupām un citām ieinteresētajām pusēm;
- uzņēmumu datubāzu iegāde, datu monitorings un analīze;
- IT sistēmu, programmu un rīku izstrādes pakalpojumi, datu un informācijas uzkrāšana.
Finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt rīku www.business.gov.lv pie gala labuma guvēja atbalsta pieteikuma iesniegšanas gala labuma guvēja digitālās intensitātes novērtēšanai.
Digitālo intensitātes novērtējumu nosaka ar 12 dažādu digitālo tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu komersanta līmenī (pieejams internets vismaz 50% nodarbināto cilvēku, vēršanās pie IKT speciālistiem, ātra platjosla, pieejams mobilais internets vismaz 20% nodarbināto cilvēku, pieejama tīmekļa vietne, vietne ar sarežģītām funkcijām, sociālie mediji, noteikta maksa par reklamēšanu internetā, vidēja un augsta mākoņdatošanas pakalpojumu iegāde, e-rēķinu nosūtīšana, kas piemēroti automatizētai apstrādei, e-komercijas tīmekļa pārdošana, kas veido vismaz 1% no kopējā apgrozījuma un interneta tirdzniecība starp patērētājiem, kas pārsniedz 10% no kopējā tīmekļa pārdošanas apjoma. Augsta un augstāka digitālā intensitāte attiecas uz uzņēmumiem, kas izmanto vismaz septiņas no šīm 12 digitālajām tehnoloģijām.
Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde izstrādās digitālās intensitātes novērtējuma metodiku.
Finansējuma saņēmējam atbalstāmās darbības tā funkciju īstenošanai nepārklāsies ar atbalstāmajām darbībām gala labuma guvējiem.
6. Gala labuma guvēja atbalstāmās darbības un izmaksas
1.2.2.1. pasākuma ietvaros gala labuma guvējs var veikt ieguldījumus šādu komercdarbības procesu uzlabošanā:
- administratīvie procesi – finanses un grāmatvedība, administrācija, dokumentu vadība, projektu vadība, kopdarbība, sistēmu savietojamība;
- personāla vadības procesi – cilvēku resursu vadība, darba laika uzskaite, darba deleģēšana, personāla iesaiste, novērtēšana un motivācija;
- pārdošanas procesi – klientu piesaiste un darījumu vadības automatizācija, pārdošana un darījumu atsekošana, e-komercija, digitālais mārketings, digitālie risinājumi mazumtirdzniecībai, klientu attiecību pārvaldība (Customer relationship management – CRM);
- resursu pārvaldības procesi – resursu vadība (Enterprise resource planning – ERP, noliktavu pārvaldības sistēmas), energoresursu pārvaldība, efektīvāka izmantošana;
datu pārvaldības procesi – datu drošība, datu glabāšana, komunikācijas infrastruktūra;
- transports un loģistikas procesi – lietu internets, viedie mobilitātes risinājumi, uztveres sistēmas, satiksmes monitorings;
- ražošanas un kvalitātes kontroles procesi – ražošanas un biznesa procesu vadības un automatizācijas, kvalitātes kontroles sistēmas, datu sinhronizācija, datu analītika;
- operatīvās vadības procesi – biznesa vadība, biznesa analītika, lielo datu analītika, - risinājumi vadības lēmumu pieņemšanai, datu automatizācija, sinhronizācija;
- stratēģiskā vadība – digitalizācijas (procesu un produktu) un inovāciju attīstības stratēģija;
- citu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tehnoloģijām, drošību vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšana;
- jaunu digitālu risinājumu izstrāde - digitālu procesu prototipēšana.
1.2.2.1. pasākuma ietvaros gala labuma guvējam ir attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas:
- gatavo risinājumu, aparatūras, sensoru, iekārtu, programmatūras un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras iegādes, uzstādīšanas un pielāgošanas izmaksas un ar tām saistīto konsultāciju izmaksas un ar tām saistīto konsultāciju izmaksas;
- digitālās intensitātes novērtējuma aktivitāšu izmaksas:
* sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanas izmaksas;
* digitālās ceļa kartes un atzinuma izstrādes izmaksas - eksperta padziļināti vadīts un izveidots novērtējums digitālā brieduma testa ietvaros par gala labuma guvējam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai.
Digitālās attīstības ceļa karte– eksperta padziļināti vadīts un izveidots novērtējums digitālā brieduma testa ietvaros par gala labuma guvējam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai.
Atzinums - eksperta novērtējums par gala labuma guvēja digitālo un inovāciju briedumu un par veikto investīciju atbilstību digitālās attīstības ceļa kartei.
Sākotnējā digitālā brieduma testa izmaksas - novērtējums par gala labuma guvēja esošo digitālo un inovāciju briedumu, ko gala labuma guvējs veic patstāvīgi vai sadarbībā ar ekspertiem, lai noteiktu gala labuma guvēja digitalizācijas vajadzības un spēju izmantot digitālās tehnoloģijas, kas tiek definētas digitālās attīstības ceļa kartē;
Otrreizējais digitālā brieduma tests - novērtējums par gala labuma guvēja esošo digitālo un inovāciju briedumu, ko pēc atbalsta saņemšanas gala labuma guvējs veic patstāvīgi vai sadarbībā ar ekspertu.
Maksimālā atbalsta summa gala labuma guvējam vienam grantam, ievērojot zemāk minētās intensitātes ir,
* gatavo risinājumu, aparatūras, sensoru, iekārtu, programmatūras un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras iegādes, uzstādīšanas un pielāgošanas izmaksas un ar tām saistīto konsultāciju izmaksas un ar tām saistīto konsultāciju izmaksas – 10 000 EUR;
* digitālās intensitātes novērtējuma aktivitāšu izmaksām – 1 000 EUR.
Maksimālā atbalsta intensitāte gala labuma guvējam no projekta kopējām izmaksām nevar pārsniegt 50 %.
1.2.2.1. pasākumā plānots līdz 2029. gadam sniegt 1750 gala labuma guvējiem (vidēji 546 gala labuma guvējiem katru gadu) grantu iekšējo komercdarbības procesu digitalizācijai. No šiem 1750 uzņēmumiem tiek paredzēts, ka tiks atbalstīti aptuveni 1000 MVU un aptuveni mazās vidējas un vidējās kapitalizācijas sabiedrības. Līdz ar to tiek paredzēts, ka vienam gala labuma guvējam tiek sniegts atbalsts līdz 10 000 euro, lai projekta īstenošanas rezultātā gala labuma guvējs var sasniegt augstu digitālo intensitāti.
7. Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi gala labuma guvējiem
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Finansējuma saņēmējs nesaņem komercdarbības atbalstu un darbojas kā starpnieks, piešķirot atbalstu gala labu guvējam grantu veidā. Finansējuma saņēmējs darbojas kā starpnieks, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, un īsteno tam noteikto funkciju.
Noteikumu projektā minētās izmaksas finansējuma saņēmējam ir attiecināmas sākot no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.
Gala labuma guvējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.
Finansējuma saņēmējs pirms katras atbalsta piešķiršanas divas darba dienas pēc gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecināms, iesniegšanas pārbauda, vai gala labuma guvējam saskaņā ar VID administrēto nodokļu nodevu parādnieku datu bāzē pieejamo informāciju gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecas, iesniegšanas dienā nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu (ievada gala labuma guvēja reģistrācijas numuru un nosaukumu Finansējuma saņēmējam pieejamajā VID datu bāzē un pārliecinās par gala labuma guvēja nodokļu parādu esamību). Finansējuma saņēmējs nepiešķir atbalstu gala labuma guvējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā limita. Augstāk minētā kārtība, kādā Finansējuma saņēmējs pārbauda gala labuma guvēju nodokļu parādus, tiks noteikta Finansējuma saņēmēja iekšējās kārtības noteikumos.
Komersants, ievērojot Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) 5. panta 1. un 3. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā. Šo noteikumu ietvaros saņemto de minimis atbalstu var apvienot ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %.
Ja gala labuma guvējs vienlaikus darbojas gan kādā no nozarēm, kas minētas Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā vai, gan vienā vai vairākās citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, kā arī šo noteikumu 44. punktā minētajās nozarēs, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu, nodrošinot, ka darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles normas, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 2023/2831, gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Gala labuma guvējs katru nākamo atbalsta pieteikumu var iesniegt, ja ir īstenots iepriekšējais apstiprinātais atbalsta pieteikums, pieņemts lēmums par iepriekšējā atbalsta pieteikuma noraidīšanu vai sniegts Finansējuma saņēmēja atzinums par to, ka lēmumā par atbalsta pieteikuma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertie nosacījumi nav izpildīti.
Finansējuma saņēmējs, lai nodrošinātu izmaksu demarkācija ar citām programmām, kurās arī plānota Finansējuma saņēmēja administratīvo izmaksu segšana, darbiniekiem nodarbinātā amata apraksts un slodzes tiek noteiktas pēc darba laika uzskaites, iekšējiem rīkojumiem un normatīviem.
Lai nodrošinātu pasākuma demarkāciju, piemēram, ar 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" un citiem publiskā finansējuma avotiem tiks veiktas šādas darbības:
- gala labuma guvēju atlases nosacījumos tiks iekļauta prasība atbalsta pretendentam iesniegt apliecinājumu, ka tas nesaņem un neplāno saņemt atbalstu par tām pašām darbībām citu ES fondu aktivitāšu vai citu finanšu instrumentu ietvaros;
- pretendējot uz finanšu atbalstu, gala labuma guvējs iesniegs apliecinājumu, ka atbalsta pretendents pasākuma ietvaros neparedz saņemt un nesaņems finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas vienlaikus tikušas, tiek finansētas vai kuras plānots finansēt no citiem ES, finanšu instrumentu, valsts vai pašvaldības līdzekļiem;
- gala labuma guvējiem būs pienākums norādīt de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās veidlapas identifikācijas numuru.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 857 “Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras nolikums” 11. punktu gala labuma guvējs pieņemto lēmumu par neatbilstību finansējuma saņemšanas nosacījumiem var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā.
Ekonomikas ministrijas pieņemto lēmumu gala labuma guvējs var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
8. Finansējuma saņēmēja pienākumi, kas saistīti ar komercdarbības atbalsta administrēšanu un izsniegšanu
Finansējuma saņēmējs izstrādā kārtību par gala labuma guvēju atlasi, atbalsta piešķiršanu un tā uzskaiti. Finansējuma saņēmējs lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem saskaņā ar minēto kārtību. Īstenojot projektu, ir aktivitātes, kas attiecināmas uz neidentificējamu klientu loku un līdz ar to šādas aktivitātes nav atzīstamas par komercdarbības atbalstu. Minētā kārtība (procedūra) ir jāsaskaņo ar atbildīgo iestādi un jāiesniedz projekta īstenošanas stratēģijas ietvaros pie projekta iesnieguma.
Finansējuma saņēmējs līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu iesniedz tā izstrādātu procedūru, kādā tas nodrošinās komercdarbības atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem.
Finansējuma saņēmējam ir jānodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvo aktu par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Finansējuma saņēmējs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas gala labuma guvējam pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.
Finansējuma saņēmējs pieņem lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktu un 8. pantu.
Lai pasākuma ietvaros nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu un, lai gala labuma guvējs par vienām un tām pašām izmaksām nesaņem atbalstu vienlaicīgi no, piemēram, 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā", tiks nodrošināta informācijas apmaiņa par piešķirto atbalstu. Visos gala labuma guvēja pieteikumos tiks iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā gala labuma guvējs norādīs projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts tiks kumulēts ar konkrētā pieteikuma pieprasīto finansējumu. Tāpat arī vienotajā de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, vērtējot atbalsta piešķiršanu, Finansējuma saņēmējs pārliecinās, vai konkrētajām darbībām par vienām un tām pašām izmaksām atbalsts jau nav saņemts.
Gala labuma guvēju pieteikumu izvērtēšanas procesā iesaistītie finansējuma saņēmēja darbinieki paraksta objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu (1. pielikums), ka interešu konflikta situācijā nepiedalīsies gala labuma guvēju pieteikumu izvērtēšanā. Apliecinājumu paraksta pirms gala labuma guvēju pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Finansējuma saņēmējs apliecinājumu glabā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula 2018/1046) 132. pantam un šo noteikumu 61. punktam.
Finansējuma saņēmējs izvērtē gala labuma guvējus atbilstoši Fondu vadības likuma 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem.
Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (turpmāk - Sodu reģistrs) (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no Sodu reģistra, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda VID un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
Lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, ir sagatavots principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma apraksts, kur norādīts, ka pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, nerada kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma īstenošana nerada piesārņojumu un nerada kaitējumu vides ekosistēmai.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
* finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
* finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
* citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.
Finansējuma saņēmējam ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās, datubāzēs un reģistros tādā apjomā, kāds nepieciešams atbalsta programmas īstenošanai un atbalsta sniegšanai gala labuma guvējiem atbilstoši šiem noteikumiem.
Finansējuma saņēmējam kopā ar projekta iesniegumu apliecināt, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Finansējuma saņēmējs ir informēts par Regulas Nr. 2018/1046, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9.aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 "Norādījumu par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu" un apņemas tās ievērot. Šāds nosacījuma nepieciešamība izriet no Revīzijas iestādes audita Nr. SA/ESIF/2020/10 ziņojumā ietvertā ieteikuma.
9. Vienkāršoto izmaksu metodikas
Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde izstrādās un saskaņos līdz projekta iesniegšanai Sadarbības iestādē vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saistīta ar finanšu atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem procesu digitalizācijas komercdarbībā izmaksām. (Noteikumu projekta 28.punktā norādītajām izmaksām).
Ņemot vērā, ka atbalsts tiek nodrošināts gala saņēmēju līmenī, 1.2.2.1. pasākumā neizpildās obligāta Regulas Nr. 2021/1060 53.panta 2. punkta ievērošana.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu tiek noteikts, ka Finansējuma saņēmēja tiešās personāla izmaksām (mēnešalga, atvaļinājuma pabalsts, naudas balvas, novērtēšana, veselības apdrošināšanas polises prēmija, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) tiek piemērota vienotā likme 20% no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla izmaksas (Noteikumu projekta 22. punkts).
Vienkāršoto izmaksu aprēķini ir dokumentāli pierādāmi un pārbaudāmi, tie ir balstīti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 4.2 pantu un 3. pielikumu un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 6. un 7. punktu.
Atalgojuma izmaksas nav noteiktas pārmērīgi augstas vai zemas, un tie piemērotas vienādi projekta ietvaros atbilstoši amata funkcijām.
Ekonomikas ministrija Noteikumu projekta izstrādes laikā ir informējusi LIAA par personāla izmaksu likmes piemērošanas nosacījumiem, kā arī likmes apmērs ir noteikts šo noteikumu 22. punktā. Attiecīgi vienotās likmes aprēķins finansējuma saņēmēja personāla izmaksām ir taisnīgs, objektīvs, pārbaudāms un iepriekš noteikts.
Ņemot vērā, ka tiek piemērota vienotā likme līdz 20% saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu, ir papildus uzskatāms, ka šādi tiek ievēroti taisnīguma, objektivitātes, pārbaudāmības un iepriekšējās noteiktības pamatprincipi, jo attiecīgie likmes piemērošanas nosacījumi ir iepriekš horizontāli un ar augstāku normatīvo aktu noteikti un zināmi. Tāpat finansējuma saņēmējs būs valsts tiešās pārvaldes iestāde, kurai ir saistoši tādi normatīvie akti, kā Atlīdzības likums un Ministru kabineta 2022. gada 26.aprīļa noteikumi Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, kas papildus apliecina, ka tiks ievēroti augstāk minētie principi.
1.2.2.1. pasākuma īstenošanai plānots, ka LIAA nodrošinās 9 amata vietas. LIAA iestādes ietvaros nodrošinās izmaksu nepārklāšanos. Projekta ietvaros atalgojuma izmaksas paredzētas tādām amata vietām kā departamenta direktors, departamenta direktora vietnieks, nodaļas vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks, , vecākais projektu vadītājs, vadošais eksperts, vecākais jurists, grāmatvedis, informācijas sistēmu administrators, vecākais personāla speciālists, Paredzētās mēnešalgu grupas ir no 8 līdz 13, savukārt amatu saimes ir 17. saime, 21.5.apakšsaime, 24., 34., 36. saime un 39.1. apakšsaime. Noteiktais mēnešalgas intervāla viduspunkts ir paredzēts no 1388 – 3850 euro. Saskaņā ar atlīdzības likuma reformu – LIAA izstrādā plānu mēnešalgu pakāpeniskai palielināšanai, iekļaujoties atlīdzības skalas ietvaros.
Iepriekš anotācijā ir aprakstīts kā LIAA nodalīs iestādes funkcijas no citiem iepirktiem pakalpojumiem projekta ietvaros. Personāla izmaksas nepārklāsies ar citiem projektiem. LIAA pienākums būs nodalīt personāla izmaksu funkcijas, ņemot vērā, ka LIAA atbildībā ir 2.2.1.2.i. investīcija “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”, kas tiek īstenota līdz 2026. gada aprīlim. Plānots, ka Noteikumu projektu LIAA sāks īstenot ne ātrāk kā 2025. gadā (nepieciešams laiks iekšējo kārtību izstrādei, CFLA atlases norisei, www.business.gov.lv rīka izstrādei).
Plānotās iepirkumu izmaksas neietver publiskus piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Ministru kabienta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.105 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām" noteiktās robežvērtības.
Finansējuma saņēmējs pasākuma īstenošanai piemērojamās vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, kuras attiecināmas programmas ietvaros, piemēro no to spēkā stāšanās brīža. 1.2.2.1. pasākumā paredzēto atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt līdz izsludinātajai projekta atlasei.
Līdz ar to, koncentrējot atbalsta sniegšanu uz problemātiskajiem jautājumiem, 1.2.2.1. pasākuma ietvaros plānots stiprināt un pilnveidot komersantu zināšanu pārneses sistēmu un konkurētspēju, t.sk. reģionālā līmenī, veicinot risinājumu ieviešanu sasaistē ar viedās specializācijas stratēģiju, paaugstināt komersantu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām, nodrošināt piekļūstamību digitālās transformācijas procesu atbalstam visā Latvijas Republikas teritorijā un veicināt procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanu komersantu darbības procesos (atbalsts grantu veidā).
1.2.2.1. pasākuma īstenošana ir saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna 22.2. uzdevumu, kas paredz radīt augstākas vērtības produktus un pakalpojumus.
1.2.2.1. pasākuma ietvaros plānots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA) gala labuma guvējiem izsniegs grantu. Gala labuma guvējs pieteiksies granta saņemšanai, lai nodrošinātu procesu digitalizāciju komercdarbībā. Pēc gala labuma guvēja iesniegtās dokumentācijas im atbilstības 1.2.2.1. pasākuma nosacījumiem pārbaudes LIAA veiks gala labuma guvējam granta izmaksu. LIAA, lai nodrošinātu izmaksu demarkāciju ar citām programmām, kurās arī plānota LIAA administratīvo izmaksu segšana, darbinieku amata aprakstos tiks nodrošināta atbilstoša slodze, kas tiks noteikta pēc darba laika uzskaites, iekšējiem rīkojumiem un normatīvajiem aktiem.
1.2.2.1. pasākuma ietvaros plānots, ka kopumā ar grantiem tiks atbalstīti 1750 komersanti, kas nodrošina procesu digitalizāciju komercdarbībā, tāpat no tiem 140 komersanti panāks augstu digitalizācijas intensitāti uzņēmumā.
1. Atbalsts un pieejamais finansējums
1.2.2.1. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 27 613 228 euro (tostarp elastības finansējums 4 355 304 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 23 471 243 euro (tostarp elastības finansējums 3 702 009 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 4 141 985 euro (tostarp elastības finansējums 653 295 euro).
Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 23 257 924 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 19 769 234 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 488 690 euro apmērā.
Politikas programmā noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:
- 13. intervences kods (MVU digitalizācija (tostarp ekomercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, business to business)) - 12 035 622 euro;
- 14. intervences kods (Lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, edarījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, business to business)) – 11 435 621 euro.
Finansējuma kods ir Nr. 1 - grants – 23 471 243 euro (ERAF).
2. Finansējuma saņēmējs
Projektu atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā projekta iesniedzējs, kas pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi kļūs par finansējuma saņēmēju, ir LIAA.
Finansējuma saņēmējs sagatavos projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam un iesniegs to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, projekta iesniegumam pievienojot projekta īstenošanas stratēģiju, kurā norādīta detalizēta informācija par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, uzņēmējdarbības digitalizācijas problēmām Latvijā un to risinājumiem, finansējuma saņēmēja darba uzdevumiem un funkcijām, kā arī sasniedzamajiem rādītājiem. Projekta īstenošanas stratēģijā iekļauj arī gala labuma guvēju atlases procedūru. Projekta iesniedzējs minēto stratēģiju saskaņo ar Atbildīgo iestādi un, kad saņemts saskaņojums, pievieno stratēģiju projekta iesniegumam.
Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes metodiskajiem materiāliem un pievieno kā stratēģijas pielikumu.
3. Gala labuma guvēji
1.2.2.1. pasākuma gala labuma guvēji un mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie komersanti (tai skaitā juridiskas personas ārvalstu filiāle, zemnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība), kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā saimnieciskās darbības subjekta statusam saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 2. punktu un mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (turpmāk – regula Nr. 2015/1017), 2. panta 6. punktu, kā arī vidējas kapitalizācijas sabiedrības saskaņā ar regulas Nr. 2015/1017 2. panta 7.punktu.
4. Sasniedzamie rādītāji
1.2.1.4. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:
- iznākuma rādītāji:
* ar grantiem atbalstītie komersanti - 1750;
* nefinansiālu atbalstu saņēmušie komersanti - 300;
- rezultāta rādītājs - uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitāti - 140.
Noteiktos rādītājus paredzēts sasniegt, balstoties uz 1.2.2.1. pasākuma plānoto kopējo attiecināmo finansējumu. Gadījumā, ja elastības finansējums vai tā daļa pēc vidusposma pārskata netiks piešķirta, tad par attiecīgo finansējuma apmēru tiks samazināts paredzētais plānotais finansējums, kā arī tiks attiecīgi samazināti noteiktie rezultāta un iznākuma rādītāji.
Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemta vērā ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt digitalizācijā vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, un citi riski, kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā. Rādītājos tiek skaitīti unikāli komersanti, kas pirmo reizi ir saņēmuši atbalstu.
1.2.2.1. pasākums ir izstrādāts saskaņā ar politikas programmu, kas savukārt ir balstīta tajā skaitā uz Viedās specializācijas stratēģiju (turpmāk - RIS3), kā arī NIP, Ekonomikas ministrijai kā atbildīgai iestādei ir pienākums veikt RIS3 datu monitoringu, līdz ar to ar Noteikumu projektu tiek noteikta RIS3 rādītāju uzkrāšana.
Finansējuma saņēmējam katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa gala labuma guvēju veidiem jāuzkrāj šādi RIS3 rādītājus:
- ārējie izdevumi pētniecības darbiem, kas pasūtīti citās iestādēs, uzņēmumos, organizācijās (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – publiskais finansējums (euro);
- kapitālizdevumi – iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – privātās investīcijas (euro);
- rūpnieciskie (lietišķie) pētījumi (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- rūpnieciski ekonomiskā priekšizpēte (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- darbaspēka izmaksas (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
- jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
- jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas) (skaits);
- atbalstīto komersantu skaits (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – patents un patentu pieteikumi (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – reģistrēts dizainparaugs (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – pusvadītāja izstrādājums vai tā pieteikums (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – preču zīme (ieskaitot kolektīvās zīmes) un sertifikācijas zīme (skaits);
- fundamentālie pētījumi (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro).
Vienlaikus Finansējuma saņēmējam jāuzkrāj šādi dati:
- atbalstu saņēmušo gala labuma guvēju reģistrācijas numurs;
- atbalstu saņēmušo komersantu samaksāto nodokļu apmērs;
- atbalstu saņēmušo komersantu līdzfinansējuma avots un apmērs;
- atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoms.
Minētie rādītāji Finansējuma saņēmējam jāuzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā vismaz divas reizes gadā kopā ar maksājuma pieprasījumu vai pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā jāiesniedz atbildīgajai iestādei informāciju, norādot gala labuma guvēju reģistrācijas numuru.
5. Finansējuma saņēmēja atbalstāmās darbības
1.2.2.1. pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmējam atbalstāmas šādas darbības:
- projekta vadības nodrošināšana, tai skaitā iepirkumu organizēšana;
- projekta īstenošanas nodrošināšana;
- komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšana, ievērojot nediskriminācijas principus (komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšana ir saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām). Darbības ietver ne tikai obligāto publicitātes prasību ievērošanu, bet arī atbalsta programmu popularizēšanu tās mērķa grupām un citām ieinteresētajām pusēm;
- uzņēmumu datubāzu iegāde, datu monitorings un analīze;
- IT sistēmu, programmu un rīku izstrādes pakalpojumi, datu un informācijas uzkrāšana.
Finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt rīku www.business.gov.lv pie gala labuma guvēja atbalsta pieteikuma iesniegšanas gala labuma guvēja digitālās intensitātes novērtēšanai.
Digitālo intensitātes novērtējumu nosaka ar 12 dažādu digitālo tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu komersanta līmenī (pieejams internets vismaz 50% nodarbināto cilvēku, vēršanās pie IKT speciālistiem, ātra platjosla, pieejams mobilais internets vismaz 20% nodarbināto cilvēku, pieejama tīmekļa vietne, vietne ar sarežģītām funkcijām, sociālie mediji, noteikta maksa par reklamēšanu internetā, vidēja un augsta mākoņdatošanas pakalpojumu iegāde, e-rēķinu nosūtīšana, kas piemēroti automatizētai apstrādei, e-komercijas tīmekļa pārdošana, kas veido vismaz 1% no kopējā apgrozījuma un interneta tirdzniecība starp patērētājiem, kas pārsniedz 10% no kopējā tīmekļa pārdošanas apjoma. Augsta un augstāka digitālā intensitāte attiecas uz uzņēmumiem, kas izmanto vismaz septiņas no šīm 12 digitālajām tehnoloģijām.
Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde izstrādās digitālās intensitātes novērtējuma metodiku.
Finansējuma saņēmējam atbalstāmās darbības tā funkciju īstenošanai nepārklāsies ar atbalstāmajām darbībām gala labuma guvējiem.
6. Gala labuma guvēja atbalstāmās darbības un izmaksas
1.2.2.1. pasākuma ietvaros gala labuma guvējs var veikt ieguldījumus šādu komercdarbības procesu uzlabošanā:
- administratīvie procesi – finanses un grāmatvedība, administrācija, dokumentu vadība, projektu vadība, kopdarbība, sistēmu savietojamība;
- personāla vadības procesi – cilvēku resursu vadība, darba laika uzskaite, darba deleģēšana, personāla iesaiste, novērtēšana un motivācija;
- pārdošanas procesi – klientu piesaiste un darījumu vadības automatizācija, pārdošana un darījumu atsekošana, e-komercija, digitālais mārketings, digitālie risinājumi mazumtirdzniecībai, klientu attiecību pārvaldība (Customer relationship management – CRM);
- resursu pārvaldības procesi – resursu vadība (Enterprise resource planning – ERP, noliktavu pārvaldības sistēmas), energoresursu pārvaldība, efektīvāka izmantošana;
datu pārvaldības procesi – datu drošība, datu glabāšana, komunikācijas infrastruktūra;
- transports un loģistikas procesi – lietu internets, viedie mobilitātes risinājumi, uztveres sistēmas, satiksmes monitorings;
- ražošanas un kvalitātes kontroles procesi – ražošanas un biznesa procesu vadības un automatizācijas, kvalitātes kontroles sistēmas, datu sinhronizācija, datu analītika;
- operatīvās vadības procesi – biznesa vadība, biznesa analītika, lielo datu analītika, - risinājumi vadības lēmumu pieņemšanai, datu automatizācija, sinhronizācija;
- stratēģiskā vadība – digitalizācijas (procesu un produktu) un inovāciju attīstības stratēģija;
- citu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tehnoloģijām, drošību vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšana;
- jaunu digitālu risinājumu izstrāde - digitālu procesu prototipēšana.
1.2.2.1. pasākuma ietvaros gala labuma guvējam ir attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas:
- gatavo risinājumu, aparatūras, sensoru, iekārtu, programmatūras un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras iegādes, uzstādīšanas un pielāgošanas izmaksas un ar tām saistīto konsultāciju izmaksas un ar tām saistīto konsultāciju izmaksas;
- digitālās intensitātes novērtējuma aktivitāšu izmaksas:
* sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanas izmaksas;
* digitālās ceļa kartes un atzinuma izstrādes izmaksas - eksperta padziļināti vadīts un izveidots novērtējums digitālā brieduma testa ietvaros par gala labuma guvējam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai.
Digitālās attīstības ceļa karte– eksperta padziļināti vadīts un izveidots novērtējums digitālā brieduma testa ietvaros par gala labuma guvējam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai.
Atzinums - eksperta novērtējums par gala labuma guvēja digitālo un inovāciju briedumu un par veikto investīciju atbilstību digitālās attīstības ceļa kartei.
Sākotnējā digitālā brieduma testa izmaksas - novērtējums par gala labuma guvēja esošo digitālo un inovāciju briedumu, ko gala labuma guvējs veic patstāvīgi vai sadarbībā ar ekspertiem, lai noteiktu gala labuma guvēja digitalizācijas vajadzības un spēju izmantot digitālās tehnoloģijas, kas tiek definētas digitālās attīstības ceļa kartē;
Otrreizējais digitālā brieduma tests - novērtējums par gala labuma guvēja esošo digitālo un inovāciju briedumu, ko pēc atbalsta saņemšanas gala labuma guvējs veic patstāvīgi vai sadarbībā ar ekspertu.
Maksimālā atbalsta summa gala labuma guvējam vienam grantam, ievērojot zemāk minētās intensitātes ir,
* gatavo risinājumu, aparatūras, sensoru, iekārtu, programmatūras un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras iegādes, uzstādīšanas un pielāgošanas izmaksas un ar tām saistīto konsultāciju izmaksas un ar tām saistīto konsultāciju izmaksas – 10 000 EUR;
* digitālās intensitātes novērtējuma aktivitāšu izmaksām – 1 000 EUR.
Maksimālā atbalsta intensitāte gala labuma guvējam no projekta kopējām izmaksām nevar pārsniegt 50 %.
1.2.2.1. pasākumā plānots līdz 2029. gadam sniegt 1750 gala labuma guvējiem (vidēji 546 gala labuma guvējiem katru gadu) grantu iekšējo komercdarbības procesu digitalizācijai. No šiem 1750 uzņēmumiem tiek paredzēts, ka tiks atbalstīti aptuveni 1000 MVU un aptuveni mazās vidējas un vidējās kapitalizācijas sabiedrības. Līdz ar to tiek paredzēts, ka vienam gala labuma guvējam tiek sniegts atbalsts līdz 10 000 euro, lai projekta īstenošanas rezultātā gala labuma guvējs var sasniegt augstu digitālo intensitāti.
7. Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi gala labuma guvējiem
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Finansējuma saņēmējs nesaņem komercdarbības atbalstu un darbojas kā starpnieks, piešķirot atbalstu gala labu guvējam grantu veidā. Finansējuma saņēmējs darbojas kā starpnieks, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, un īsteno tam noteikto funkciju.
Noteikumu projektā minētās izmaksas finansējuma saņēmējam ir attiecināmas sākot no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.
Gala labuma guvējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.
Finansējuma saņēmējs pirms katras atbalsta piešķiršanas divas darba dienas pēc gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecināms, iesniegšanas pārbauda, vai gala labuma guvējam saskaņā ar VID administrēto nodokļu nodevu parādnieku datu bāzē pieejamo informāciju gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecas, iesniegšanas dienā nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu (ievada gala labuma guvēja reģistrācijas numuru un nosaukumu Finansējuma saņēmējam pieejamajā VID datu bāzē un pārliecinās par gala labuma guvēja nodokļu parādu esamību). Finansējuma saņēmējs nepiešķir atbalstu gala labuma guvējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā limita. Augstāk minētā kārtība, kādā Finansējuma saņēmējs pārbauda gala labuma guvēju nodokļu parādus, tiks noteikta Finansējuma saņēmēja iekšējās kārtības noteikumos.
Komersants, ievērojot Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) 5. panta 1. un 3. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā. Šo noteikumu ietvaros saņemto de minimis atbalstu var apvienot ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %.
Ja gala labuma guvējs vienlaikus darbojas gan kādā no nozarēm, kas minētas Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā vai, gan vienā vai vairākās citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, kā arī šo noteikumu 44. punktā minētajās nozarēs, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu, nodrošinot, ka darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles normas, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 2023/2831, gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Gala labuma guvējs katru nākamo atbalsta pieteikumu var iesniegt, ja ir īstenots iepriekšējais apstiprinātais atbalsta pieteikums, pieņemts lēmums par iepriekšējā atbalsta pieteikuma noraidīšanu vai sniegts Finansējuma saņēmēja atzinums par to, ka lēmumā par atbalsta pieteikuma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertie nosacījumi nav izpildīti.
Finansējuma saņēmējs, lai nodrošinātu izmaksu demarkācija ar citām programmām, kurās arī plānota Finansējuma saņēmēja administratīvo izmaksu segšana, darbiniekiem nodarbinātā amata apraksts un slodzes tiek noteiktas pēc darba laika uzskaites, iekšējiem rīkojumiem un normatīviem.
Lai nodrošinātu pasākuma demarkāciju, piemēram, ar 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" un citiem publiskā finansējuma avotiem tiks veiktas šādas darbības:
- gala labuma guvēju atlases nosacījumos tiks iekļauta prasība atbalsta pretendentam iesniegt apliecinājumu, ka tas nesaņem un neplāno saņemt atbalstu par tām pašām darbībām citu ES fondu aktivitāšu vai citu finanšu instrumentu ietvaros;
- pretendējot uz finanšu atbalstu, gala labuma guvējs iesniegs apliecinājumu, ka atbalsta pretendents pasākuma ietvaros neparedz saņemt un nesaņems finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas vienlaikus tikušas, tiek finansētas vai kuras plānots finansēt no citiem ES, finanšu instrumentu, valsts vai pašvaldības līdzekļiem;
- gala labuma guvējiem būs pienākums norādīt de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās veidlapas identifikācijas numuru.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 857 “Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras nolikums” 11. punktu gala labuma guvējs pieņemto lēmumu par neatbilstību finansējuma saņemšanas nosacījumiem var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā.
Ekonomikas ministrijas pieņemto lēmumu gala labuma guvējs var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
8. Finansējuma saņēmēja pienākumi, kas saistīti ar komercdarbības atbalsta administrēšanu un izsniegšanu
Finansējuma saņēmējs izstrādā kārtību par gala labuma guvēju atlasi, atbalsta piešķiršanu un tā uzskaiti. Finansējuma saņēmējs lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem saskaņā ar minēto kārtību. Īstenojot projektu, ir aktivitātes, kas attiecināmas uz neidentificējamu klientu loku un līdz ar to šādas aktivitātes nav atzīstamas par komercdarbības atbalstu. Minētā kārtība (procedūra) ir jāsaskaņo ar atbildīgo iestādi un jāiesniedz projekta īstenošanas stratēģijas ietvaros pie projekta iesnieguma.
Finansējuma saņēmējs līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu iesniedz tā izstrādātu procedūru, kādā tas nodrošinās komercdarbības atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem.
Finansējuma saņēmējam ir jānodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvo aktu par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Finansējuma saņēmējs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas gala labuma guvējam pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.
Finansējuma saņēmējs pieņem lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktu un 8. pantu.
Lai pasākuma ietvaros nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu un, lai gala labuma guvējs par vienām un tām pašām izmaksām nesaņem atbalstu vienlaicīgi no, piemēram, 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā", tiks nodrošināta informācijas apmaiņa par piešķirto atbalstu. Visos gala labuma guvēja pieteikumos tiks iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā gala labuma guvējs norādīs projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts tiks kumulēts ar konkrētā pieteikuma pieprasīto finansējumu. Tāpat arī vienotajā de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, vērtējot atbalsta piešķiršanu, Finansējuma saņēmējs pārliecinās, vai konkrētajām darbībām par vienām un tām pašām izmaksām atbalsts jau nav saņemts.
Gala labuma guvēju pieteikumu izvērtēšanas procesā iesaistītie finansējuma saņēmēja darbinieki paraksta objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu (1. pielikums), ka interešu konflikta situācijā nepiedalīsies gala labuma guvēju pieteikumu izvērtēšanā. Apliecinājumu paraksta pirms gala labuma guvēju pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Finansējuma saņēmējs apliecinājumu glabā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula 2018/1046) 132. pantam un šo noteikumu 61. punktam.
Finansējuma saņēmējs izvērtē gala labuma guvējus atbilstoši Fondu vadības likuma 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem.
Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (turpmāk - Sodu reģistrs) (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no Sodu reģistra, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda VID un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
| Personas dalības veids | Tiesību akts | Tiesību akta norma |
| Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli | Krimināllikums | 79.1 pants. Terorisms 79.2 pants. Terorisma finansēšana 79.3 pants. Teroristu grupa 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi 89.1 pants. Noziedzīga organizācija 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība 177. pants. Krāpšana 179. pants. Piesavināšanās 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana 199. pants. Komerciālā uzpirkšana 218. pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas 320. pants. Kukuļņemšana 321. pants. Kukuļa piesavināšanās 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) 323. pants. Kukuļdošana 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana |
| Par nodokļiem un nodevām | 142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu | |
| Pārbaudāmā persona | Konkurences likums | 11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome |
| Imigrācijas likums | 68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā. |
|
| Darba likums | 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā |
Lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, ir sagatavots principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma apraksts, kur norādīts, ka pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, nerada kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma īstenošana nerada piesārņojumu un nerada kaitējumu vides ekosistēmai.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
* finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
* finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
* citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.
Finansējuma saņēmējam ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās, datubāzēs un reģistros tādā apjomā, kāds nepieciešams atbalsta programmas īstenošanai un atbalsta sniegšanai gala labuma guvējiem atbilstoši šiem noteikumiem.
Finansējuma saņēmējam kopā ar projekta iesniegumu apliecināt, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Finansējuma saņēmējs ir informēts par Regulas Nr. 2018/1046, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9.aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 "Norādījumu par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu" un apņemas tās ievērot. Šāds nosacījuma nepieciešamība izriet no Revīzijas iestādes audita Nr. SA/ESIF/2020/10 ziņojumā ietvertā ieteikuma.
9. Vienkāršoto izmaksu metodikas
Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde izstrādās un saskaņos līdz projekta iesniegšanai Sadarbības iestādē vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saistīta ar finanšu atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem procesu digitalizācijas komercdarbībā izmaksām. (Noteikumu projekta 28.punktā norādītajām izmaksām).
Ņemot vērā, ka atbalsts tiek nodrošināts gala saņēmēju līmenī, 1.2.2.1. pasākumā neizpildās obligāta Regulas Nr. 2021/1060 53.panta 2. punkta ievērošana.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu tiek noteikts, ka Finansējuma saņēmēja tiešās personāla izmaksām (mēnešalga, atvaļinājuma pabalsts, naudas balvas, novērtēšana, veselības apdrošināšanas polises prēmija, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) tiek piemērota vienotā likme 20% no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla izmaksas (Noteikumu projekta 22. punkts).
Vienkāršoto izmaksu aprēķini ir dokumentāli pierādāmi un pārbaudāmi, tie ir balstīti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 4.2 pantu un 3. pielikumu un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 6. un 7. punktu.
Atalgojuma izmaksas nav noteiktas pārmērīgi augstas vai zemas, un tie piemērotas vienādi projekta ietvaros atbilstoši amata funkcijām.
Ekonomikas ministrija Noteikumu projekta izstrādes laikā ir informējusi LIAA par personāla izmaksu likmes piemērošanas nosacījumiem, kā arī likmes apmērs ir noteikts šo noteikumu 22. punktā. Attiecīgi vienotās likmes aprēķins finansējuma saņēmēja personāla izmaksām ir taisnīgs, objektīvs, pārbaudāms un iepriekš noteikts.
Ņemot vērā, ka tiek piemērota vienotā likme līdz 20% saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu, ir papildus uzskatāms, ka šādi tiek ievēroti taisnīguma, objektivitātes, pārbaudāmības un iepriekšējās noteiktības pamatprincipi, jo attiecīgie likmes piemērošanas nosacījumi ir iepriekš horizontāli un ar augstāku normatīvo aktu noteikti un zināmi. Tāpat finansējuma saņēmējs būs valsts tiešās pārvaldes iestāde, kurai ir saistoši tādi normatīvie akti, kā Atlīdzības likums un Ministru kabineta 2022. gada 26.aprīļa noteikumi Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, kas papildus apliecina, ka tiks ievēroti augstāk minētie principi.
1.2.2.1. pasākuma īstenošanai plānots, ka LIAA nodrošinās 9 amata vietas. LIAA iestādes ietvaros nodrošinās izmaksu nepārklāšanos. Projekta ietvaros atalgojuma izmaksas paredzētas tādām amata vietām kā departamenta direktors, departamenta direktora vietnieks, nodaļas vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks, , vecākais projektu vadītājs, vadošais eksperts, vecākais jurists, grāmatvedis, informācijas sistēmu administrators, vecākais personāla speciālists, Paredzētās mēnešalgu grupas ir no 8 līdz 13, savukārt amatu saimes ir 17. saime, 21.5.apakšsaime, 24., 34., 36. saime un 39.1. apakšsaime. Noteiktais mēnešalgas intervāla viduspunkts ir paredzēts no 1388 – 3850 euro. Saskaņā ar atlīdzības likuma reformu – LIAA izstrādā plānu mēnešalgu pakāpeniskai palielināšanai, iekļaujoties atlīdzības skalas ietvaros.
Iepriekš anotācijā ir aprakstīts kā LIAA nodalīs iestādes funkcijas no citiem iepirktiem pakalpojumiem projekta ietvaros. Personāla izmaksas nepārklāsies ar citiem projektiem. LIAA pienākums būs nodalīt personāla izmaksu funkcijas, ņemot vērā, ka LIAA atbildībā ir 2.2.1.2.i. investīcija “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”, kas tiek īstenota līdz 2026. gada aprīlim. Plānots, ka Noteikumu projektu LIAA sāks īstenot ne ātrāk kā 2025. gadā (nepieciešams laiks iekšējo kārtību izstrādei, CFLA atlases norisei, www.business.gov.lv rīka izstrādei).
Plānotās iepirkumu izmaksas neietver publiskus piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Ministru kabienta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.105 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām" noteiktās robežvērtības.
Finansējuma saņēmējs pasākuma īstenošanai piemērojamās vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, kuras attiecināmas programmas ietvaros, piemēro no to spēkā stāšanās brīža. 1.2.2.1. pasākumā paredzēto atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt līdz izsludinātajai projekta atlasei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes metodiskajiem materiāliem un pievieno kā projekta iesnieguma pielikumu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas, Finansējuma saņēmējs izstrādās kārtību (metodiku), kādā tiek veikta gala labuma guvēju atlase, atbalsta piešķiršana un kā tiek veikta piešķirtā atbalsta uzskaite.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- mikrouzņēmumi
- lielie uzņēmumi
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra; Ekonomikas ministrija
Ietekmes apraksts
Investīcijas ietvaros paredzētais atbalsts veicinās komersantu konkurētspēju, kā arī digitālu un inovatīvu publisko pārvaldi, kurā tiek izmantotas tikpat modernas tehnoloģijas kā privātajā sektorā, veicinās risinājumu ieviešanu sasaistē ar RIS3, paaugstinās izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām un nodrošinās atbalsta pieejamību digitālās transformācijas procesiem visā Latvijas Republikas teritorijā.
Ekonomikas ministrija pildīs atbildīgas iestādes funkcijas, savukārt LIAA pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
Ekonomikas ministrija pildīs atbildīgas iestādes funkcijas, savukārt LIAA pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs komersantu konkurētspēju, īpaši, ja attīsta komercdarbību kādā no RIS3 specializācijas jomām.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja, plānots ka līdz ar atbalsta programmā paredzēto atbalstu tiks veicināta uzņēmējdarbības aktivitāte, kā arī sekmēta digitalizācijas attīstība. Plānots, ka ar grantiem tiks atbalstīti 1750 komersanti.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
1.2.2.1. pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ļaus MVU veikt digitālās attīstības statusa pašnovērtējumu (digitālā brieduma testu), izstrādāt digitālās attīstības ceļa karti, nodrošinās nepieciešamās infrastruktūras investīciju vajadzību identificēšanu, risinājumu testēšanu pirms ieguldījumu veikšanas un izpratni par digitālās transformācijas ieguvumiem. Plānots, ka ar grantiem tiks atbalstīti 1750 komersanti.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
93 997,80
mazie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
EUR
2,00
h
595
gala labuma guvēji
1
reize
31 868,20
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 2 stundas . Ņemot vērā valstī vidējo atalgojumu par 1 stundu veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka mazo uzņēmumu darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 53,56 EUR.
vidējie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
EUR
2,00
h
580
gala labuma guvēji
1
reize
31 064,80
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 2 stundas . Ņemot vērā valstī vidējo atalgojumu par 1 stundu veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka vidējo uzņēmumu darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 53,56 EUR.
mikrouzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
EUR
2,00
h
580
gala labuma guvēji
1
reize
31 064,80
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 2 stundas . Ņemot vērā valstī vidējo atalgojumu par 1 stundu veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka mikrouzņēmuma darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 53,56 EUR.
lielie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 2 stundas . Ņemot vērā valstī vidējo atalgojumu par 1 stundu veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka lielo uzņēmumu (vidējas kapitalizācijas un mazas vidējas kapitalizāsijas sabiedrības) darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 53,56 EUR.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra; Ekonomikas ministrija
neietekmē
Kopā
93 997,80
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
168 669
0
3 043 138
4 399 330
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
168 669
0
3 043 138
4 399 330
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
198 435
0
3 580 163
5 175 683
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
198 435
0
3 580 163
5 175 683
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-29 766
0
-537 025
-776 353
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-29 766
0
-537 025
-776 353
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-29 766
-537 025
-776 353
5.1. valsts pamatbudžets
0
-29 766
-537 025
-776 353
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.2.2.1. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 27 613 228 euro (tostarp elastības finansējums 4 355 304 euro), tai skaitā ERAF finansējums 23 471 243 euro (tostarp elastības finansējums 3 702 009 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 4 141 985 euro (tostarp elastības finansējums 653 295 euro).
Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 23 257 924 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 19 769 234 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 488 690 euro apmērā.
Provizoriskais plānotā kopējā finansējuma izlietojums pa gadiem:
2025.g. – 198 435 euro;
2026.g. – 3 580 163 euro;
2027.g. – 5 175 683 euro;
2028.g. - 6 051 554 euro;
2029.g. - 8 252 089 euro.
Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 23 257 924 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 19 769 234 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 488 690 euro apmērā.
Provizoriskais plānotā kopējā finansējuma izlietojums pa gadiem:
2025.g. – 198 435 euro;
2026.g. – 3 580 163 euro;
2027.g. – 5 175 683 euro;
2028.g. - 6 051 554 euro;
2029.g. - 8 252 089 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Kopumā projektā LIAA paredzētas 9 amata vietas, kas netiks veidotas kā jaunas amata vietas, bet tiks turpinātas kā projekta vadība un īstenošana, pārņemot funkcijas no AF un ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda šajā ES struktūrfondu plānošanas periodā, nosakot terminētu laika rāmi līdz 2029.gada 31.decembrim.
Projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla izmaksas ir 20% apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla atlīdzības izmaksas.
Projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla izmaksas ir 20% apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla atlīdzības izmaksas.
Cita informācija
Pasākuma īstenošanai Ekonomikas ministrija pieprasīs finansējuma pārdali no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18.jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18.jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2018/1046 61. pants
40.10.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2018/1046 132. pants
41. punkts un 40.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 6. panta 3. punkts
61. punkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Finanšu ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta atbalsta pasākumi tiks īstenoti, ievērojot nediskriminācijas principus un vienlīdzīgas iespējas.
Pasākumā nodrošināto noteikto aktivitāšu kopums labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju sociālo situāciju, tajā skaitā neizslēdz sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pieteikšanos pasākuma aktivitātēm.
Pasākuma ietvaros tiek vērtēta projekta ideja un tiek piedāvāts attiecīgs atbalsta aktivitāšu klāsts. Tādējādi pasākuma ietvaros tiek nodrošinātas visiem cilvēkiem jeb projekta pieteicējiem vienlīdzīgas un godīgas izredzes izmantot pieejamās atbalsta iespējas. Tas ir, ka tiek vērtēts projekta idejas potenciāls nevis to autoru piederība kādai no sociālajām grupām, piemēram, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.
Pasākumā nodrošināto noteikto aktivitāšu kopums labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju sociālo situāciju, tajā skaitā neizslēdz sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pieteikšanos pasākuma aktivitātēm.
Pasākuma ietvaros tiek vērtēta projekta ideja un tiek piedāvāts attiecīgs atbalsta aktivitāšu klāsts. Tādējādi pasākuma ietvaros tiek nodrošinātas visiem cilvēkiem jeb projekta pieteicējiem vienlīdzīgas un godīgas izredzes izmantot pieejamās atbalsta iespējas. Tas ir, ka tiek vērtēts projekta idejas potenciāls nevis to autoru piederība kādai no sociālajām grupām, piemēram, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
Vienlaikus pasākuma īstenošanā tiks ievēroti vispārīgi nosacījumi, kas netieši veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Piemēram, projekta personāla atlasē netiks pieļauta diskriminācija rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Vienlaikus visiem darbiniekiem ar invaliditāti ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot piekļūstamību, pielāgojot darba vietu un tehnoloģijas
Publiskie iepirkumi, kur tas ir attiecināms un atbilst ieguldījumu saturam, tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.
Savukārt informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi, nepieļaujot stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju. Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana ir saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām, tostarp nodrošinot, ka informācijas saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus.
Pasākuma nebūs ietekmes uz horizontālajiem principiem:
* “Klimatdrošināšana”;
* “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
* “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Vienlaikus pasākuma īstenošanā tiks ievēroti vispārīgi nosacījumi, kas netieši veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Piemēram, projekta personāla atlasē netiks pieļauta diskriminācija rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Vienlaikus visiem darbiniekiem ar invaliditāti ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot piekļūstamību, pielāgojot darba vietu un tehnoloģijas
Publiskie iepirkumi, kur tas ir attiecināms un atbilst ieguldījumu saturam, tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.
Savukārt informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi, nepieļaujot stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju. Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana ir saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām, tostarp nodrošinot, ka informācijas saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus.
Pasākuma nebūs ietekmes uz horizontālajiem principiem:
* “Klimatdrošināšana”;
* “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
* “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Pielikumi