24-TA-2672: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts meža zemes "Smiltnieki" Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunkts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta ceturtās daļas 3. punkts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta ceturtās daļas 3. punkts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktu atļaut, atsavinot ēku (būvju) īpašniekam valsts nekustamo īpašumu “Smiltnieki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 56350090058) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 56350090058) 2 ha platībā – Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināt arī minētās zemes vienības sastāvā esošo valsts meža zemi 0,2 ha platībā, kas nepieciešama uz zemes vienības esošā ēku (būvju) nekustamā īpašuma uzturēšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, turpmāk – Possessor) 1999. gada 5. augustā saņemts Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības Jēkabpils nodaļas ierosinājums par zemes privatizāciju zem tai piederošajām ēkām un būvēm Jēkabpils rajona Viesītes pilsētas lauku teritorijā. Tas reģistrēts Possessor lietvedībā ar Nr. 1.33/5559-2305.
Minētais ēku (būvju) īpašums “Kalna Smiltnieki” Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, kadastra Nr. 56355090003 (turpmāk – Būvju īpašums), 2001. gada 6. jūlijā ierakstīts Viesītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000009737.
Būvju īpašums saistīts ar zemesgabalu “Smiltnieki” Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, kadastra Nr. 56350090058, 2 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals), kas 2000. gada 4. jūlijā ierakstīts Viesītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 600 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Ar Ministru kabineta 2003. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 782 (pielikuma 3. punkts) Zemesgabals nodots privatizācijai.
Ar 2004. gada 21. aprīļa aktu Zemesgabals pārņemts Possessor valdījumā.
2005. gada 11. maijā īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu nostiprinātas fiziskai personai O.B. (turpmāk – Persona O.B.).
2013. gada 3. jūlijā Possessor saņemts Personas O.B. iesniegums par Zemesgabala privatizācijas turpināšanu.
Atbilstoši 2013. gada 17. oktobrī veiktajai meža inventarizācijai Zemesgabalā bija mežaudze 0,2 ha platībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 502 “Par valsts meža zemes Viesītes pagastā, Viesītes novadā, privatizāciju” atļauts, privatizējot Būvju īpašuma īpašniekam Zemesgabalu, privatizēt arī tajā esošo valsts meža zemi 0,2 ha platībā, kas nepieciešama uz Zemesgabala esošā Būvju īpašuma uzturēšanai.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64. pantā noteiktajam Personai O.B. bija tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.
Ar Possessor valdes 2018. gada 27. septembra lēmumu Nr. 106/949 “Par valsts zemesgabala “Smiltnieki” Viesītes pagastā, Viesītes novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 56350090058), privatizācijas paziņojuma apstiprināšanu” tika apstiprināts Zemesgabala privatizācijas paziņojums, kas nosūtīts Personai O.B., piedāvājot noslēgt Zemesgabala pirkuma līgumu.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 9. panta trešajā daļā noteiktajā divu mēnešu laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas Persona O.B. apliecinājumu Zemesgabala privatizācijai neiesniedza un pirmpirkuma tiesības neizmantoja.
Privatizācijas pabeigšanas likuma 14. panta trešās daļas 1. punktā noteikts, ka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu.
Ņemot vērā minēto, 2021. gada 25. novembrī pieņemts Possessor valdes lēmums Nr. 135/1079 “Par zemesgabala “Smiltnieki”, Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, kadastra Nr. 56350090058, privatizācijas izbeigšanu”.
Atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 16. panta otrajai daļai apbūvēti zemesgabali, kuriem pēc 2006. gada 31. augusta saskaņā ar šā likuma 14. pantu ir izbeigta privatizācija, turpmāk var tikt atsavināti Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
2024. gada 12. martā īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu nostiprinātas fiziskai personai A.P. (turpmāk – Persona A.P.).
Ievērojot, ka Zemesgabals un Būvju īpašums uz tā likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas izpratnē uzskatāmi par patstāvīgiem īpašuma objektiem, Persona A.P. Zemesgabalu lieto saskaņā ar šā likuma 38.-42. panta nosacījumiem. Atbilstoši šā likuma 14. panta otrajai daļai Personai A.P. ir pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu.
2024. gada 6. septembrī Possessor no Personas A.P. saņemts Zemesgabala atsavināšanas ierosinājums. Tas atbilst Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktajam.
Persona A.P. atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums par privatizāciju) 28. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam personu lokam, kam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā zemi, tostarp valsts meža zemi.
2025. gada 1. janvārī Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība bija 914 euro, bet fiskālais īpašuma novērtējums kadastrā – 959 euro, savukārt 2025. gada 1. februārī Zemesgabala universālā kadastrālā vērtība bija 3596 euro, bet universālais īpašuma novērtējums kadastrā – 3641 euro. Līdz ar to atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76. pantam mežaudzes vērtība ir 45 euro.
NĪVKIS reģistrēts Zemesgabala lietošanas veids – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101).
NĪVKIS 2025. gada 1. februārī Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) 7312040200 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,0064 ha;
2) 7312050101 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20kilovoltiem 0,2509 ha;
3) 7312050201 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0013 ha;
4) 8317030100 – lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,2554 ha;
5) 8317010100 – dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,2554 ha;
6) 7312030303 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,2554 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 1,2 ha (aramzeme – 0,8 ha, ganības – 0,4 ha);
2) mežu platība – 0,2 ha;
3) krūmāju platība – 0,1 ha;
4) purvu platība – 0,2 ha;
5) zemes zem ēkām platība – 0,3 ha.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra 2025. gada 1. aprīļa datiem Zemesgabalā ietilpst meža zeme (mežaudze) 0,2 ha platībā, kas sastāv no diviem meža nogabaliem 0,07 ha un 0,13 ha platībā.
Minētais ēku (būvju) īpašums “Kalna Smiltnieki” Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, kadastra Nr. 56355090003 (turpmāk – Būvju īpašums), 2001. gada 6. jūlijā ierakstīts Viesītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000009737.
Būvju īpašums saistīts ar zemesgabalu “Smiltnieki” Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, kadastra Nr. 56350090058, 2 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals), kas 2000. gada 4. jūlijā ierakstīts Viesītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 600 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Ar Ministru kabineta 2003. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 782 (pielikuma 3. punkts) Zemesgabals nodots privatizācijai.
Ar 2004. gada 21. aprīļa aktu Zemesgabals pārņemts Possessor valdījumā.
2005. gada 11. maijā īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu nostiprinātas fiziskai personai O.B. (turpmāk – Persona O.B.).
2013. gada 3. jūlijā Possessor saņemts Personas O.B. iesniegums par Zemesgabala privatizācijas turpināšanu.
Atbilstoši 2013. gada 17. oktobrī veiktajai meža inventarizācijai Zemesgabalā bija mežaudze 0,2 ha platībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 502 “Par valsts meža zemes Viesītes pagastā, Viesītes novadā, privatizāciju” atļauts, privatizējot Būvju īpašuma īpašniekam Zemesgabalu, privatizēt arī tajā esošo valsts meža zemi 0,2 ha platībā, kas nepieciešama uz Zemesgabala esošā Būvju īpašuma uzturēšanai.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64. pantā noteiktajam Personai O.B. bija tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.
Ar Possessor valdes 2018. gada 27. septembra lēmumu Nr. 106/949 “Par valsts zemesgabala “Smiltnieki” Viesītes pagastā, Viesītes novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 56350090058), privatizācijas paziņojuma apstiprināšanu” tika apstiprināts Zemesgabala privatizācijas paziņojums, kas nosūtīts Personai O.B., piedāvājot noslēgt Zemesgabala pirkuma līgumu.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 9. panta trešajā daļā noteiktajā divu mēnešu laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas Persona O.B. apliecinājumu Zemesgabala privatizācijai neiesniedza un pirmpirkuma tiesības neizmantoja.
Privatizācijas pabeigšanas likuma 14. panta trešās daļas 1. punktā noteikts, ka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu.
Ņemot vērā minēto, 2021. gada 25. novembrī pieņemts Possessor valdes lēmums Nr. 135/1079 “Par zemesgabala “Smiltnieki”, Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, kadastra Nr. 56350090058, privatizācijas izbeigšanu”.
Atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 16. panta otrajai daļai apbūvēti zemesgabali, kuriem pēc 2006. gada 31. augusta saskaņā ar šā likuma 14. pantu ir izbeigta privatizācija, turpmāk var tikt atsavināti Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
2024. gada 12. martā īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu nostiprinātas fiziskai personai A.P. (turpmāk – Persona A.P.).
Ievērojot, ka Zemesgabals un Būvju īpašums uz tā likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas izpratnē uzskatāmi par patstāvīgiem īpašuma objektiem, Persona A.P. Zemesgabalu lieto saskaņā ar šā likuma 38.-42. panta nosacījumiem. Atbilstoši šā likuma 14. panta otrajai daļai Personai A.P. ir pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu.
2024. gada 6. septembrī Possessor no Personas A.P. saņemts Zemesgabala atsavināšanas ierosinājums. Tas atbilst Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktajam.
Persona A.P. atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums par privatizāciju) 28. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam personu lokam, kam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā zemi, tostarp valsts meža zemi.
2025. gada 1. janvārī Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība bija 914 euro, bet fiskālais īpašuma novērtējums kadastrā – 959 euro, savukārt 2025. gada 1. februārī Zemesgabala universālā kadastrālā vērtība bija 3596 euro, bet universālais īpašuma novērtējums kadastrā – 3641 euro. Līdz ar to atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76. pantam mežaudzes vērtība ir 45 euro.
NĪVKIS reģistrēts Zemesgabala lietošanas veids – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101).
NĪVKIS 2025. gada 1. februārī Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) 7312040200 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,0064 ha;
2) 7312050101 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20kilovoltiem 0,2509 ha;
3) 7312050201 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0013 ha;
4) 8317030100 – lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,2554 ha;
5) 8317010100 – dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,2554 ha;
6) 7312030303 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,2554 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 1,2 ha (aramzeme – 0,8 ha, ganības – 0,4 ha);
2) mežu platība – 0,2 ha;
3) krūmāju platība – 0,1 ha;
4) purvu platība – 0,2 ha;
5) zemes zem ēkām platība – 0,3 ha.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra 2025. gada 1. aprīļa datiem Zemesgabalā ietilpst meža zeme (mežaudze) 0,2 ha platībā, kas sastāv no diviem meža nogabaliem 0,07 ha un 0,13 ha platībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu lauku apvidos var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot ēku (būvju) īpašniekiem zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai, ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Risinājuma apraksts
Jēkabpils rajona Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju domes 2000. gada 5. janvāra izziņā Nr. 1-10.1/1 norādīts, ka saskaņā ar Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju zemes ierīcības projektu Mednieku un makšķernieku biedrības Jēkabpils nodaļai piederošajām ēkām un būvēm funkcionāli piesaistīts zemesgabals ar kadastra Nr. 56350090058 un platību 2,0 ha. Tātad Būvju īpašumam funkcionāli piesaistīts viss Zemesgabals, ieskaitot tajā esošo meža zemi, līdz ar to izpildās Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunkta 1. kritērijs.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteiktajam, atsavinot Būvju īpašuma īpašniekam Zemesgabalu, atsavināt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 0,2 ha platībā.
Zemesgabals, tajā skaitā meža zeme, tiks atsavināts Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atsavināšanas likuma 5. panta 3.1 daļā noteikts, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumu Nr. 557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2. punktu Possessor tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 8. panta nosacījumiem atsavināšanai paredzētā Zemesgabala novērtēšanu organizēs Possessor, novērtēšanai pieaicinot vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus.
Nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 20. panta devīto daļu, ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek atsavināts citām personām.
Zemesgabala sastāvā dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Likuma par privatizāciju 28.1 panta pirmās daļas 1. punktā, 30.1 pantā un 30.3 pantā noteikta darījumu ar lauksaimniecības zemi izskatīšanas kārtība, saskaņā ar kuru, ja fiziskās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā pārsniedz desmit hektārus, tad personai pēc zemesgabala pirkuma līguma noslēgšanas pašvaldībā jāiesniedz iesniegums, zemesgabala pirkuma līgums un dokumenti, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Likuma par privatizāciju 30.1 pantā noteikta pašvaldības kompetence lemt par piekrišanu minētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegūšanai īpašumā.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteiktajam, atsavinot Būvju īpašuma īpašniekam Zemesgabalu, atsavināt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 0,2 ha platībā.
Zemesgabals, tajā skaitā meža zeme, tiks atsavināts Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atsavināšanas likuma 5. panta 3.1 daļā noteikts, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumu Nr. 557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2. punktu Possessor tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 8. panta nosacījumiem atsavināšanai paredzētā Zemesgabala novērtēšanu organizēs Possessor, novērtēšanai pieaicinot vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus.
Nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 20. panta devīto daļu, ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek atsavināts citām personām.
Zemesgabala sastāvā dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Likuma par privatizāciju 28.1 panta pirmās daļas 1. punktā, 30.1 pantā un 30.3 pantā noteikta darījumu ar lauksaimniecības zemi izskatīšanas kārtība, saskaņā ar kuru, ja fiziskās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā pārsniedz desmit hektārus, tad personai pēc zemesgabala pirkuma līguma noslēgšanas pašvaldībā jāiesniedz iesniegums, zemesgabala pirkuma līgums un dokumenti, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Likuma par privatizāciju 30.1 pantā noteikta pašvaldības kompetence lemt par piekrišanu minētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegūšanai īpašumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8. panta ceturto daļu valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatās uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Ņemot vērā minēto, Possessor lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu par Zemesgabalā esošās valsts meža zemes nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai un pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā.
Zemkopības ministrija 2024. gada 8. novembra vēstulē Nr. 3.4-11e/1977/2024 informēja, ka Zemesgabala pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanas nodrošināšanai nav lietderīga.
Ņemot vērā minēto, Possessor lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu par Zemesgabalā esošās valsts meža zemes nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai un pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā.
Zemkopības ministrija 2024. gada 8. novembra vēstulē Nr. 3.4-11e/1977/2024 informēja, ka Zemesgabala pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanas nodrošināšanai nav lietderīga.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12. punktam pienākums noskaidrot, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, tiks izpildīts, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz personu – Būvju īpašuma īpašnieku, kas atsavinās rīkojuma projektā minēto Zemesgabalu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz personu – Būvju īpašuma īpašnieku, kas atsavinās rīkojuma projektā minēto Zemesgabalu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekta pielikumā pievienotie papildu dokumenti ir ierobežotas pieejamības un pievienoti tikai tiesiski korekta lēmuma pieņemšanai, bez publicēšanas iespējām. Citādi projekts šo jomu neskar un jauna tiesību prakse ieviesta netiek.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi