24-TA-3129: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Stūri" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai atsavināt nekustamā īpašuma "Stūri" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (kadastra Nr. 6672 001 0047) daļu aptuveni 2,762 ha kopplatībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) - zemes vienības (kadastra apzīmējums 6672 001 0047) daļu aptuveni 0,8678 ha kopplatībā un zemes vienības (kadastra apzīmējums 6672 001 0048) daļu aptuveni 1,8942 ha kopplatībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma "Stūri" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 001 0047) (turpmāk – Nekustamais īpašums) daļu aptuveni 2,762 ha kopplatībā (pēckadastrālās uzmērīšanas atsavināmā platība var tikt precizēta) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) daļu aptuveni 0,8678 ha kopplatībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) daļu aptuveni 1,8942 ha kopplatībā (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu aptuveni 2,762 ha kopplatībā (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas atsavināmā platība var tikt precizēta), tostarp:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) (turpmāk – 1. Zemes vienība) daļa aptuveni 0,8678 ha kopplatībā, tostarp:
- 1. Zemes vienības daļa aptuveni 0,5276 ha, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- 1. Zemes vienības daļa aptuveni 0,3402 ha platībā, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) (turpmāk – 2. Zemes vienība) daļu aptuveni 1,8942 ha kopplatībā, tostarp:
- 2. Zemes vienības daļa aptuveni 0,6429 ha platībā, kas nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslas izbūvei;
- 2. Zemes vienības daļa aptuveni 1,1402 ha platībā, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- 2. Zemes vienības daļa aptuveni 0,0978 ha platībā, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- 2. Zemes vienības daļa aptuveni 0,0133 ha platībā, kas ir nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai, un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu par projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu aptuveni 2,762 ha kopplatībā (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas atsavināmā platība var tikt precizēta), tostarp:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) (turpmāk – 1. Zemes vienība) daļa aptuveni 0,8678 ha kopplatībā, tostarp:
- 1. Zemes vienības daļa aptuveni 0,5276 ha, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- 1. Zemes vienības daļa aptuveni 0,3402 ha platībā, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) (turpmāk – 2. Zemes vienība) daļu aptuveni 1,8942 ha kopplatībā, tostarp:
- 2. Zemes vienības daļa aptuveni 0,6429 ha platībā, kas nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslas izbūvei;
- 2. Zemes vienības daļa aptuveni 1,1402 ha platībā, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- 2. Zemes vienības daļa aptuveni 0,0978 ha platībā, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- 2. Zemes vienības daļa aptuveni 0,0133 ha platībā, kas ir nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai, un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu par projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) 12,1 ha platībā;
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) 4,3 ha platībā.
Pēc zemes vienību sadales un kadastrālās uzmērīšanas Nekustamā īpašuma sastāvs zemesgrāmatas nodalījumā tiks precizēts.
Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1183, īpašnieks – fiziskā persona (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes, nomas vai apbūves tiesības. Nekustamais īpašums nav apgrūtināts ar lietu tiesībām.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem:
1) 1. Zemes vienībai reģistrēts apgrūtinājums: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija 0,0 ha, noteikts lietošanas mērķis: "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101), lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 6,7 ha, mežu platība 5 ha, ūdens objektu zeme 0,3 ha, pārējās zemes platība 0,1 ha;
2) 2. Zemes vienībai reģistrēts apgrūtinājums: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija 0,0 ha, noteikts lietošanas mērķis: "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101), lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 4,1 ha, ūdens objektu zeme 0,2 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Uz Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo 1. Zemes vienības daļu 0,8678 ha kopplatībā, atlikumā veidojas 1. Zemes vienības daļa aptuveni 11,2322 ha platībā.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo 2. Zemes vienības daļu 1,8942 ha kopplatībā, atlikumā veidojas 2. Zemes vienības daļa aptuveni 2,4058 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada administrācijas Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļa 2023. gada 22. novembra vēstulē Nr. 8.2/23/1462 sniegtai informācijai atlikusī (neapbūvētā) daļa nevar būt mazāka par 2 ha, līdz ar to 1. Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 11,2322 ha platībā un 2. Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 2,4058 ha platībā atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam.
Saskaņā ar akciju sabiedrības "RB Rail", kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju atlikušajām (neatsavināmajām) 1. Zemes vienības un 1. Zemes vienības daļām piekļuves tiks nodrošinātas no projektētajiem pašvaldības nozīmes autoceļiem.
Atbilstoši Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības 2023. gada 13. novembra vēstulē Nr. B10.1.1-4/452 sniegtai informācijai no Meža valsts reģistra uz 1. Zemes vienības esošās mežaudzes platība ir 5,35 ha (t.sk. mežs 5,1 ha, t.sk. grāvji 0,25 ha), inventarizācija veikta 2015. gadā un ir spēkā (līdz 2024. gada 31. decembrim) esošs ciršanas apliecinājums.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks:
1) informēja par apstākļiem, kas var ietekmēt Nekustamā īpašuma vērtību un viņam 2024. gada 5. novembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5688 tika sniegts skaidrojums par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa posmiem un Īpašnieka tiesībām pieteikt zaudējumus arī pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 2. punktā noteikto;
2) par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu lūdza izskatīt iespēju piedāvāt līdzvērtīgu lauksaimniecības zemi Salacgrīvas pagasta teritorijā. Atbilde tika sniegta 2024. gada 3. septembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-4637 (kopsakarā ar cita īpašuma atsavināšanu). Limbažu novada pašvaldības rīcībā nav līdzvērtīgi nekustamie īpašumi, kas varētu kalpot par atlīdzības kompensācijas veidu (Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļas 2024. gada 14. augusta vēstule Nr. 8.2/24/961). Īpašniekam tika piedāvāti Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas rīcībā esoši nekustamie īpašumi, kas nav nepieciešami ministrijas funkciju realizēšanai un varētu tikt izmantoti atlīdzības kompensācijai (Zemkopības ministrijas 2024. gada 30. augusta vēstule Nr. 3.4-11e/1536/2024, Satiksmes ministrijas 2023. gada 11. septembra vēstule Nr. 03.1-04/2569). Īpašnieks nav izvēlējies kādu no piedāvātajiem īpašumiem izmantot kā kompensāciju par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, ir piekritis norēķinam bezskaidras naudas norēķina veidā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 4. decembra lēmumu Nr. 03.1-144046 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Stūri" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 001 0047) aptuveni 2,762 ha kopplatībā (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas atsavināmā platība var tikt precizēta) atsavināšanu atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai vērtībai 20 715,84 EUR (divdesmit tūkstoši septiņi simti piecpadsmit euro un 84 centi), ko veido:
1. atsavināmo zemes vienību daļu tirgus vērtība 19 870,54 EUR, tostarp:
1.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) daļas aptuveni 0,8678 ha kopplatībā tirgus vērtība 6 421,72 EUR jeb 0,74 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
1.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) daļas aptuveni 1,8942 ha kopplatībā tirgus vērtība ir 13 448,82 EUR jeb 0,71 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
2. kompensējami zaudējumi:
2.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) atlikušās daļas aptuveni 6,0472 ha platībā (aprēķinos netiek iekļauta meža zeme 5 ha platībā un zeme zem ūdeņiem 0,185 ha) vērtības samazinājums 604,72 EUR jeb 0,01 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
2.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) atlikušās daļas aptuveni 2,4058 ha platībā vērtības samazinājums 240,58 EUR jeb 0,01 EUR par vienu zemes kvadrātmetru.
Atlīdzības apmērs precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību un zemes kvadrātmetra vērtības samazinājumu, ja Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainās atsavināmās daļas un atlikušās (neatsavināmās) daļas platības.
No Īpašnieka saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija šobrīd veic darbības pie risinājuma, lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļu izbūves šāda veida ceļi (autoceļi) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododami pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) 12,1 ha platībā;
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) 4,3 ha platībā.
Pēc zemes vienību sadales un kadastrālās uzmērīšanas Nekustamā īpašuma sastāvs zemesgrāmatas nodalījumā tiks precizēts.
Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1183, īpašnieks – fiziskā persona (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes, nomas vai apbūves tiesības. Nekustamais īpašums nav apgrūtināts ar lietu tiesībām.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem:
1) 1. Zemes vienībai reģistrēts apgrūtinājums: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija 0,0 ha, noteikts lietošanas mērķis: "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101), lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 6,7 ha, mežu platība 5 ha, ūdens objektu zeme 0,3 ha, pārējās zemes platība 0,1 ha;
2) 2. Zemes vienībai reģistrēts apgrūtinājums: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija 0,0 ha, noteikts lietošanas mērķis: "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101), lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 4,1 ha, ūdens objektu zeme 0,2 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Uz Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo 1. Zemes vienības daļu 0,8678 ha kopplatībā, atlikumā veidojas 1. Zemes vienības daļa aptuveni 11,2322 ha platībā.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo 2. Zemes vienības daļu 1,8942 ha kopplatībā, atlikumā veidojas 2. Zemes vienības daļa aptuveni 2,4058 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada administrācijas Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļa 2023. gada 22. novembra vēstulē Nr. 8.2/23/1462 sniegtai informācijai atlikusī (neapbūvētā) daļa nevar būt mazāka par 2 ha, līdz ar to 1. Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 11,2322 ha platībā un 2. Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 2,4058 ha platībā atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam.
Saskaņā ar akciju sabiedrības "RB Rail", kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju atlikušajām (neatsavināmajām) 1. Zemes vienības un 1. Zemes vienības daļām piekļuves tiks nodrošinātas no projektētajiem pašvaldības nozīmes autoceļiem.
Atbilstoši Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības 2023. gada 13. novembra vēstulē Nr. B10.1.1-4/452 sniegtai informācijai no Meža valsts reģistra uz 1. Zemes vienības esošās mežaudzes platība ir 5,35 ha (t.sk. mežs 5,1 ha, t.sk. grāvji 0,25 ha), inventarizācija veikta 2015. gadā un ir spēkā (līdz 2024. gada 31. decembrim) esošs ciršanas apliecinājums.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks:
1) informēja par apstākļiem, kas var ietekmēt Nekustamā īpašuma vērtību un viņam 2024. gada 5. novembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5688 tika sniegts skaidrojums par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa posmiem un Īpašnieka tiesībām pieteikt zaudējumus arī pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 2. punktā noteikto;
2) par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu lūdza izskatīt iespēju piedāvāt līdzvērtīgu lauksaimniecības zemi Salacgrīvas pagasta teritorijā. Atbilde tika sniegta 2024. gada 3. septembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-4637 (kopsakarā ar cita īpašuma atsavināšanu). Limbažu novada pašvaldības rīcībā nav līdzvērtīgi nekustamie īpašumi, kas varētu kalpot par atlīdzības kompensācijas veidu (Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļas 2024. gada 14. augusta vēstule Nr. 8.2/24/961). Īpašniekam tika piedāvāti Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas rīcībā esoši nekustamie īpašumi, kas nav nepieciešami ministrijas funkciju realizēšanai un varētu tikt izmantoti atlīdzības kompensācijai (Zemkopības ministrijas 2024. gada 30. augusta vēstule Nr. 3.4-11e/1536/2024, Satiksmes ministrijas 2023. gada 11. septembra vēstule Nr. 03.1-04/2569). Īpašnieks nav izvēlējies kādu no piedāvātajiem īpašumiem izmantot kā kompensāciju par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, ir piekritis norēķinam bezskaidras naudas norēķina veidā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 4. decembra lēmumu Nr. 03.1-144046 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Stūri" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 001 0047) aptuveni 2,762 ha kopplatībā (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas atsavināmā platība var tikt precizēta) atsavināšanu atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai vērtībai 20 715,84 EUR (divdesmit tūkstoši septiņi simti piecpadsmit euro un 84 centi), ko veido:
1. atsavināmo zemes vienību daļu tirgus vērtība 19 870,54 EUR, tostarp:
1.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) daļas aptuveni 0,8678 ha kopplatībā tirgus vērtība 6 421,72 EUR jeb 0,74 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
1.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) daļas aptuveni 1,8942 ha kopplatībā tirgus vērtība ir 13 448,82 EUR jeb 0,71 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
2. kompensējami zaudējumi:
2.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) atlikušās daļas aptuveni 6,0472 ha platībā (aprēķinos netiek iekļauta meža zeme 5 ha platībā un zeme zem ūdeņiem 0,185 ha) vērtības samazinājums 604,72 EUR jeb 0,01 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
2.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) atlikušās daļas aptuveni 2,4058 ha platībā vērtības samazinājums 240,58 EUR jeb 0,01 EUR par vienu zemes kvadrātmetru.
Atlīdzības apmērs precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību un zemes kvadrātmetra vērtības samazinājumu, ja Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainās atsavināmās daļas un atlikušās (neatsavināmās) daļas platības.
No Īpašnieka saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija šobrīd veic darbības pie risinājuma, lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļu izbūves šāda veida ceļi (autoceļi) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododami pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Stūri" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 001 0047) daļu aptuveni 2,762 ha kopplatībā (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas atsavināmā platība var tikt precizēta) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0047) daļu aptuveni 0,8678 ha kopplatībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0048) daļu aptuveni 1,8942 ha kopplatībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020. gada 16. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS".
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi