23-TA-3028: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par pieprasāmās informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību, lemjot par atļauju piedalīties atlases procesā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma "Par tiesu varu" 55. panta piektā daļa
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ir nepieciešams noteikt regulējumu saskaņā ar kuru likuma "Par tiesu varu" 55.panta piektajā daļā paredzētajam tiktu noteiktas institūcijas, no kurām Tieslietu padomes izveidota komisija var pieprasīt informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami, lai veiktu izvērtējumu un lemtu par atļauju personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, pieprasāmās informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2024.gada 5.janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu", ar kuriem atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2021-41-01 "Par likuma "Par tiesu varu" 55. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam", ir pārskatīti likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi sodīto personu iespējamai kļūšanai par tiesneša amata kandidātu. Vienlaikus ir pārskatīti arī identiskie ierobežojumi Prokuratūras likuma 37.pantā kļūšanai par prokurora amata kandidātu. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" un grozījumiem Prokuratūras likumā, ir precizēti nosacījumi iepriekš noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai kļūt par tiesneša vai prokurora amata kandidātu. Proti, ir noteikta iespēja Tieslietu padomes izveidotai komisijai izvērtēt un noteikt, kādos gadījumos apstākļi ir tādi, kas, neapdraudot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju, tomēr pieļauj personas kļūšanu par tiesneša vai prokurora amata kandidātu.
Šī izvērtējuma ietvaros Tieslietu padomes izveidotā komisija būs apveltīta ar tiesībām no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām pieprasīt informāciju attiecīgo jautājumu noskaidrošanai.
Likuma "Par tiesu varu" 55.panta piektā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību šāda izvērtējuma veikšanai.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuros ir noteiktas tās institūcijas, no kurām Tieslietu padomes izveidota komisija var pieprasīt informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami, lai veiktu izvērtējumu un lemtu par atļauju personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, pieprasāmās informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību.
Šī izvērtējuma ietvaros Tieslietu padomes izveidotā komisija būs apveltīta ar tiesībām no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām pieprasīt informāciju attiecīgo jautājumu noskaidrošanai.
Likuma "Par tiesu varu" 55.panta piektā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību šāda izvērtējuma veikšanai.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuros ir noteiktas tās institūcijas, no kurām Tieslietu padomes izveidota komisija var pieprasīt informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami, lai veiktu izvērtējumu un lemtu par atļauju personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, pieprasāmās informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams izpildīt likumā "Par tiesu varu" doto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību, lai veiktu izvērtējumu un lemtu par atļauju personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, izdodot jaunus Ministru kabineta noteikumus, jo līdz šim šāds regulējums nav pastāvējis.
Risinājuma apraksts
Likuma "Par tiesu varu" 55. pantā Tieslietu padomes izveidotai komisijai ir noteiktas tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām, lai būtu iespējams veikt informācijas izvērtēšanu atbilstoši likumā minētajiem kritērijiem. Ministru kabineta noteikumu projekts ""Par pieprasāmās informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību, lemjot par atļauju piedalīties atlases procesā" noteic pieprasāmās informācijas apjomu un subjektus, no kuriem var pieprasīt nepieciešamo informāciju.
Noteikumu projekta 1.un 2. punktā ir ietverts datu apstrādes mērķis: objektīva noziedzīga nodarījuma iespējamās ietekmes uz tiesu varas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos tiesu varai izvērtēšana, ņemot vērā ne tikai noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, bet arī personas attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu, kā arī pamatota lēmuma pieņemšana par personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma ietekmi uz tiesu varas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
Informācija par personas sodāmību, tā darbību, raksturojumu var būt vairāku institūciju rīcībā. Lai mazinātu administratīvo slogu personai, valsts pārvaldes iestādes savā darbībā ievēro sadarbības principu, iegūstot informāciju. Saskaņā ar noteikumu projektu Tieslietu padomes izveidota komisija var pieprasīt izvērtēšanai nepieciešamo informāciju no:
1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra – ziņas no Sodu reģistra (aktuālas un arhīva datu bāzes) par personas sodāmību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, lai noskaidrotu ziņas par kādu noziedzīgu nodarījumu persona iepriekš tika sodīta, noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;
2. Valsts probācijas dienesta – informāciju par personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu un soda izpildes gaitu, lai gūtu priekšstatu par personu un izvērtētu iespējamos riskus tiesu varas reputācijai nākotnē;
3. Latvijas Nacionālā arhīva - ziņas, kuras nav iekļautas Sodu reģistrā. Proti, komisija pieprasīs tikai tās ziņas, kas nav Sodu reģistra rīcībā, bet ir Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā un ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personas raksturojumu (ja nav saņemts no personas vai citas iestādes) un noskaidrot ziņas par personas sodāmību un gūtu priekšstatu par personas uzvedības īpašību kopumu, kas nosaka tās izturēšanos un rīcību, un izvērtētu tās iespējamo kaitējumu tiesu varas reputācijai nākotnē. Pieprasot ziņas Latvijas nacionālajam arhīvam, komisijai ir jānorāda pēc iespējas precīzākus izejas datus šīs informācijas meklēšanai;
4. Tiesām un prokuratūras – ja nepieciešams, tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu kopijas (ja lieta nav nodota Latvijas Nacionālajā arhīvā), lai gūtu priekšstatu par personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, personas lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, personas tiesai pausto attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu;
5. Citai valsts vai pašvaldību iestādes, vai privātpersonas informāciju par personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai vai citu informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami, lai veiktu izvērtējumu un lemtu par atļauju personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā. Attiecībā uz privātpersonām tie ir domāti, tie gadījumi, kad komisijai vajadzētu kāda eksperta viedokli, piemēram, par nodoma vērtējumu vai par attieksmes vērtējumu, vai jebko citu, kas nekvalificētos zem termina “informāciju”, jo ar to vairāk saprotamas ziņas par faktiem, nevis viedokļi, vērtējumi.
Projektā minēto personas datu, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību, apstrāde nodrošinās komisijai pilnvērtīgu, objektīvu un vispusīgu personas izvērtēšanu atļaujas izsniegšanai.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka noteikumu projektā norādītās institūcijas pieprasīto informāciju sniedz komisijai bez maksas. savukārt, ja pieprasītā informācija ir informācijas kopuma daļa, institūcija izsniedz attiecīgu izrakstu.
Noteikumu projekta 1.un 2. punktā ir ietverts datu apstrādes mērķis: objektīva noziedzīga nodarījuma iespējamās ietekmes uz tiesu varas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos tiesu varai izvērtēšana, ņemot vērā ne tikai noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, bet arī personas attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu, kā arī pamatota lēmuma pieņemšana par personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma ietekmi uz tiesu varas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
Informācija par personas sodāmību, tā darbību, raksturojumu var būt vairāku institūciju rīcībā. Lai mazinātu administratīvo slogu personai, valsts pārvaldes iestādes savā darbībā ievēro sadarbības principu, iegūstot informāciju. Saskaņā ar noteikumu projektu Tieslietu padomes izveidota komisija var pieprasīt izvērtēšanai nepieciešamo informāciju no:
1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra – ziņas no Sodu reģistra (aktuālas un arhīva datu bāzes) par personas sodāmību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, lai noskaidrotu ziņas par kādu noziedzīgu nodarījumu persona iepriekš tika sodīta, noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;
2. Valsts probācijas dienesta – informāciju par personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu un soda izpildes gaitu, lai gūtu priekšstatu par personu un izvērtētu iespējamos riskus tiesu varas reputācijai nākotnē;
3. Latvijas Nacionālā arhīva - ziņas, kuras nav iekļautas Sodu reģistrā. Proti, komisija pieprasīs tikai tās ziņas, kas nav Sodu reģistra rīcībā, bet ir Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā un ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personas raksturojumu (ja nav saņemts no personas vai citas iestādes) un noskaidrot ziņas par personas sodāmību un gūtu priekšstatu par personas uzvedības īpašību kopumu, kas nosaka tās izturēšanos un rīcību, un izvērtētu tās iespējamo kaitējumu tiesu varas reputācijai nākotnē. Pieprasot ziņas Latvijas nacionālajam arhīvam, komisijai ir jānorāda pēc iespējas precīzākus izejas datus šīs informācijas meklēšanai;
4. Tiesām un prokuratūras – ja nepieciešams, tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu kopijas (ja lieta nav nodota Latvijas Nacionālajā arhīvā), lai gūtu priekšstatu par personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, personas lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, personas tiesai pausto attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu;
5. Citai valsts vai pašvaldību iestādes, vai privātpersonas informāciju par personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai vai citu informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami, lai veiktu izvērtējumu un lemtu par atļauju personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā. Attiecībā uz privātpersonām tie ir domāti, tie gadījumi, kad komisijai vajadzētu kāda eksperta viedokli, piemēram, par nodoma vērtējumu vai par attieksmes vērtējumu, vai jebko citu, kas nekvalificētos zem termina “informāciju”, jo ar to vairāk saprotamas ziņas par faktiem, nevis viedokļi, vērtējumi.
Projektā minēto personas datu, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību, apstrāde nodrošinās komisijai pilnvērtīgu, objektīvu un vispusīgu personas izvērtēšanu atļaujas izsniegšanai.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka noteikumu projektā norādītās institūcijas pieprasīto informāciju sniedz komisijai bez maksas. savukārt, ja pieprasītā informācija ir informācijas kopuma daļa, institūcija izsniedz attiecīgu izrakstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs tās fiziskās personas, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, un kuras vēlas piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, ievērojot likuma grozījumā paredzētos atļaujas saņemšanas priekšnosacījumus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts nemaina sabiedrības tiesības un pienākumus. Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" un "Grozījumi Prokuratūras likumā" izstrādē un virzībā, kuru sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumos (anotācijās) tika norādīts, ka likumprojekts ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt informācijas, lai veiktu likuma 55.panta trešajā daļā noteikto izvērtējumu, apjomu un tās sniegšanas kārtību un ka līdz ar to tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs augstāk minēto. Turklāt Ministru kabineta noteikumu projekts noteic faktiski identisku kārtību, kāda jau ir noteikta pie līdzīgām situācijām, kad speciāli izveidota komisija pieprasa informāciju no institūcijām, lai izvērtētu personas pieļaujamību kļūšanai, piemēram, par pedagogu vai militārpersonu. Ņemot vērā norādīto, sabiedrības līdzdalība šim noteikumu projektam nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Valsts probācijas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Latvijas Nacionālais arhīvs
palielinās
Vērtības nozīme:
9,75
euro
5,50
5,5 stundas
1
1 persona
1
1 reize
53,63
Stundas likme galvenajam arhīvistam ir 9.75. Ja meklējamajai informācijai dod precīzus izejas datus (piemēram, zināms kura tiesa un kurā gadā pieņēmusi nolēmumu), tad meklēšanai un informācijas sagatavošanai nepieciešamas 3 stundas, ja izejas dati nav precīzi, nepieciešamas 8 stundas (piemēram zināms, kurā gadā nolēmums, bet nav zināma precīza tiesa vai zināma tiesa, bet gadu robežas ir aptuvenas 5 gadu periodā). Līdz ar to viena gadījuma aprēķināšanai likts vidējais laika patēriņš, kas ir 5.5 stundas.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
palielinās
Vērtības nozīme:
9,63
euro
0,45
0.45 stundas
2
2 personas
1
1 reize
8,67
izziņas sagatavošanā ir iesaistīti 2 darbinieki.
Valsts probācijas dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
14,00
euro
0,50
0,50 stundas
1
1 persona
1
1 reize
7,00
Kopā
69,30
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projektā ietvertais regulējums jaunas administratīvās izmaksas neradīs. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros. Ņemot vērā, ka šis ir jauns process un šobrīd nav iespējams prognozēt, vai izvērtēšanas komisijai būs nepieciešamība vērsties kādā no institūcijām, lai iegūtu noteikumu projekta 2.punktā esošās ziņas par personu, jo pieteikšanās izvērtējumam ir personas tiesība, nevis pienākums, tad attiecīgi nav iespējams veikt administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu, jo nav prognozējams nedz personu skaits, kas varētu vērsties pēc individuālā izvērtējuma, nedz arī to gadījumu skaits, kad komisijai būtu nepieciešamas ziņas par personu no projektā minētajiem subjektiem. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums rēķināts pieņemot, ka vismaz viena persona gada ietvarā varētu vērsties pēc individuāla izvērtējuma un, ka būtu nepieciešams iegūt ziņas gan no Latvijas Nacionālā arhīva, gan Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, gan Valsts probācijas dienesta.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar 2024.gada 5.janvārī spēkā stājušos likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" un likumu "Grozījumi Prokuratūras likumā" ietvaros personai, pret kuru kriminālprocess ir ticis izbeigts uz nereabilitējoša pamata vai sodāmība ir tikusi dzēsta, ir radīta iespēja pie noteiktiem nosacījumiem saņemt atļauju piedalīties tiesnešu vai prokuroru kandidātu atlases procesā un potenciāli ieņemt tiesneša un prokurora amatu. Šāda atļaujas saņemšanas iespējamība rada personai iemeslu pēc attiecīgā nodarījuma izdarīšanas sakārtot savu dzīvi, veidot pozitīvu tēlu sabiedrībā, ieguldot tās attīstībā un izkopt savas prasmes un iemaņas, lai nākotnē varētu radīt pati sev nosacījumus tiesneša vai prokurora amata ieņemšanai. Papildus tam mehānisms, kas paredz iespēju personai ieņemt tiesneša vai prokurora amatu kā augstāko amatu tiesu sistēmā pat pēc kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata vai sodāmības dzēšanas, no vienas puses sekmē personas turpmāku vēlmi iekļauties demokrātiskā sabiedrībā, un no otras puses veicina gan personā, gan sabiedrībā pārliecību, ka šādas personas var būt pilntiesīgi sabiedrības locekļi un pārstāvēt sabiedrības demokrātiskās vērtības, kā arī sekmēt pilsoniskās sabiedrības attīstību.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tieslietu padomes izveidotai komisijai, kura izvērtēs atļaujas piešķiršanu personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, tiek noteiktas tiesības pieprasīt šajā noteikumu projektā noteiktu informācijas apjomu no definētiem datu pārziņiem un privātpersonām par attiecīgās personas sodāmību un raksturojumu, lai veiktu personas izvērtējumu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi