25-TA-2562: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojumā Nr. 763 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojumā Nr. 763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai”“ (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts atbilstoši šā brīža situācijai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts, lai atbilstoši šā brīža situācijai precizētu:
-elektrovilcienu īstenošanas izmaksu sadalījumu pa gadiem un finansējuma avotiem;
-vilcienu remontu centra projektam (turpmāk – Projekts) piešķirtā finansējuma izlietojuma mērķi un izmaksu sadalījumu pa gadiem atbilstoši plānotajam laika grafikam efektīvāka un lietderīgāka rezultāta sasniegšanai.
-elektrovilcienu īstenošanas izmaksu sadalījumu pa gadiem un finansējuma avotiem;
-vilcienu remontu centra projektam (turpmāk – Projekts) piešķirtā finansējuma izlietojuma mērķi un izmaksu sadalījumu pa gadiem atbilstoši plānotajam laika grafikam efektīvāka un lietderīgāka rezultāta sasniegšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteiktā enerģijas taupīšana un ilgtspējīga resursu izmantošana ir atbildīga sabiedrības rīcība ilgtspējīgas dzīves vides veidošanā un aprites ekonomikas nodrošināšanā. Tāpēc turpmāk, pieņemot lēmumus par politikām un investīcijām infrastruktūrā, būtu prioritāri vērtējams princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Nozīmīgs enerģijas ietaupījums arī ir sasniedzams, pārejot uz mazemisiju vai nulles emisiju dzelzceļa transportu.
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 20. janvāra rīkojumu Nr.55) 26. uzdevumā noteikts, ka tiks paaugstināta Rīgas konkurētspēja Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli, ieviešot videi draudzīgu un ilgtspējīgu mobilitātes risinājumu Rīgā un tās aglomerācijā, tajā skaitā nodrošinot piekļūstamību pasažieriem ar pārvietošanās grūtībām. Savukārt 28. uzdevumā noteikts, ka tiks veidots ilgtspējīgs pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modelis, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu, ar mērķi nodrošināt dzelzceļa pasažieru īpatsvaru pasažieru pārvadājumos 12% (valstī kopumā, salīdzinot ar regulāras satiksmes autobusiem, trolejbusiem, tramvajiem), kā arī pārvadāto pasažieru skaitu dzelzceļa satiksmē 22 miljonus pasažieru.
Tāpat Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam ir paredzēts, ka līdz 2027. gadam sasniedzamais rādītājs ir dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos 12%.
ES transporta politikas Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ir ietverti vairāki mērķi konkurētspējīgas un resursefektīvas transporta sistēmas izveidei – kritēriji, lai sasniegtu mērķi par 60% samazināt SEG emisijas. 2019. gada 11. decembrī tika publicēts Eiropas Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, kur viens no mērķiem ir ieviest tīrākus, lētākus un veselīgākus privātā un sabiedriskā transporta veidus.
Viens no līdzekļiem, kā sasniegt mērķus, kas izvirzīti iepriekš minētajos politikas plānošanas dokumentos, ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu, ērtu un ātru pasažieru pārvadājumu piedāvājumu pa dzelzceļu - panākot to, ka pasažieri izmanto ērtu sabiedrisko transportu, un samazinās cita autotransporta izmantošanas rezultātā pieaugošo SEG emisiju apjoms.
AS “Pasažieru vilciens” (turpmāk - PV) ritošais sastāvs.
Uzsākot projekta īstenošanu, pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ikdienā tika izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi. Savukārt, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās esošajā apjomā, turpinās 19 dīzeļvilcienu ekspluatācija.
2019. gada 30. jūlijā iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Čehijas uzņēmumu ŠKODA VAGONKA A.S. (turpmāk – Škoda) par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību (turpmāk – Līgums), lai Pierīgā vilcienu elektrificētājā zonā (Rīga – Tukums, Rīga – Jelgava, Rīga – Aizkraukle un Rīga – Skulte) nodrošinātu augstu komforta līmeni pasažieriem, intervāla grafiku un brīvas pārvietošanās iespēju personām ar kustību traucējumiem.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 9. septembra sēdes protokola Nr. 35 18. § lēmumu par Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 30 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.4. pasākuma "Bezemisiju vilcieni" īstenošanas noteikumi"" (25-TA-1247), Latvija ir apņēmusies iepirkt vairākus jaunus bateriju elektrovilcienu sastāvus. No šīs apņemšanās izriet, ka PV turpmākajos gados līdz jauno vilcienu piegādei un ekspluatācijas uzsākšanai ir jāsagatavo atbilstoša tehniskā kapacitāte to apkopes nodrošināšanai un izmantošanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 2024. gada 25.novembrī noslēgto līgumu Nr. ATD/ST-2024/01/PV / PV339-24 par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu (turpmāk – Pārvadājumu pasūtījuma līgums), kurš noslēgts starp PV un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD). Arī šīs vajadzības ir paredzēts risināt ar finansējumu Rīkojumu Nr.763 ietvaros.
PV sniegtais pakalpojums ir vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts, pamatojoties uz Pārvadājumu pasūtījuma līgumu. Pārvadājumu pasūtījuma līgums noslēgts ar ATD, jo, atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteiktajai kompetencei, ATD valsts vārdā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos, tai skaitā arī dzelzceļa maršrutos.
Spēkā esošs Pārvadājumu pasūtījuma līgums ir noslēgts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70,(turpmāk – Regula Nr. 1370/2007) 5. panta 4a. punktā minētajiem nosacījumiem un ir spēkā līdz 2032.gada 31.decembrim (ieskaitot), ar iespējām pagarināt tā darbību līdz 2034.gada 31.decembrim (ieskaitot). Ministru kabinets 2023. gada 19. decembrī izskatīja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas modeli iekšzemes reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos” (prot. Nr. 62, 100.§) un atbalstīja informatīvajā ziņojumā Satiksmes ministrijas piedāvāto risinājumu, kas paredz ATD tiesības, pamatojoties uz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8. panta trešo un septīto daļu un Regulas Nr.1370/2007 5. panta 4a. punktu, tieši piešķirt PV tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim, paredzot iespēju pārvadājumu pasūtījuma līguma termiņa pagarināšanai ne ilgāk kā līdz 2034. gada 31. decembrim.
Pārvadājumu pasūtījuma līguma ietvaros PV ir pienākums uzturēt un nodrošināt ritošo sastāvu – tai skaitā dīzeļvilcienus, elektrovilcienus un nākotnē arī akumulatoru bateriju (BEMU) elektrovilcienu – tehniskā stāvoklī, kas nodrošina drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pasažieru pārvadājumu sniegšanu saskaņā ar līguma nosacījumiem. Šis pienākums ietver regulāru remontu un apkopes darbu veikšanu, tehnisko defektu novēršanu, atbilstību ekspluatācijas, drošības un kvalitātes standartiem, kā arī nepieciešamo resursu nodrošināšanu, lai pārvadājumi notiktu saskaņā ar grafikā noteikto un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Pēc Pārvadājumu pasūtījuma līguma termiņa beigām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības tiks piešķirtas iepirkuma procedūrā.
Pārvadājumu pasūtījuma līguma ietvaros visas kompensācijas, tai skaitā finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai, tiek aprēķinātas, ievērojot Regulas Nr.1370/2007 nosacījumus. Savukārt saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 9.panta 1.daļu finansējums, kas tiek piešķirts PV plānotajiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu Pārvadājumu pasūtījuma līguma izpildi, ir saderīgs ar Eiropas Savienības kopējo tirgu un ir atbrīvots no paziņojuma sniegšanas Eiropas Komisijai. Sagatavojot projekta iesniegumu KF līdzfinansējuma saņemšanai, tika saņemts JASPERS (Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) 2021.gada 21.jūnija ziņojums Nr. PJ-JASPERS/2021 – 217/AL/JW/ap, kurā arī sniegts viedoklis, ka KF un valsts budžeta finansējuma piešķiršana PV ir uzskatāma par saderīgu ar tirgu un atbrīvota no paziņošanas Eiropas Komisijai. Tāpat JASPERS 2024. gada 22. martā precizētajā ziņojumā Nr. 2023 210 LV SCH IQR, kas tika sagatavots, ņemot vērā PV ierosinātos grozījumu KF projektā par projekta posmošanu jeb īstenošanu secīgi divos ES fondu plānošanas periodos, tika atkārtoti izvērtēts, vai PV piešķirtais finansējums ir uzskatāms par saderīga ar tirgu un atbrīvots no paziņošanas Eiropas Komisijai, kas saglabā secinājumu par atbalsta saderību ar ES vienotā tirgus principiem.
Ja Pārvadājumu pasūtījuma līgums pēc 2032. gada 31. decembra netiks pagarināts vai PV netiks no jauna piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 5. pantā minētajiem nosacījumiem, tad projekta ietvaros par publiskajiem līdzekļiem iegādātie vilcieni tiks nodoti ATD atbilstoši savstarpēji noslēgtajam sadarbības līgumam.
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 20. janvāra rīkojumu Nr.55) 26. uzdevumā noteikts, ka tiks paaugstināta Rīgas konkurētspēja Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli, ieviešot videi draudzīgu un ilgtspējīgu mobilitātes risinājumu Rīgā un tās aglomerācijā, tajā skaitā nodrošinot piekļūstamību pasažieriem ar pārvietošanās grūtībām. Savukārt 28. uzdevumā noteikts, ka tiks veidots ilgtspējīgs pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modelis, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu, ar mērķi nodrošināt dzelzceļa pasažieru īpatsvaru pasažieru pārvadājumos 12% (valstī kopumā, salīdzinot ar regulāras satiksmes autobusiem, trolejbusiem, tramvajiem), kā arī pārvadāto pasažieru skaitu dzelzceļa satiksmē 22 miljonus pasažieru.
Tāpat Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam ir paredzēts, ka līdz 2027. gadam sasniedzamais rādītājs ir dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos 12%.
ES transporta politikas Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ir ietverti vairāki mērķi konkurētspējīgas un resursefektīvas transporta sistēmas izveidei – kritēriji, lai sasniegtu mērķi par 60% samazināt SEG emisijas. 2019. gada 11. decembrī tika publicēts Eiropas Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, kur viens no mērķiem ir ieviest tīrākus, lētākus un veselīgākus privātā un sabiedriskā transporta veidus.
Viens no līdzekļiem, kā sasniegt mērķus, kas izvirzīti iepriekš minētajos politikas plānošanas dokumentos, ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu, ērtu un ātru pasažieru pārvadājumu piedāvājumu pa dzelzceļu - panākot to, ka pasažieri izmanto ērtu sabiedrisko transportu, un samazinās cita autotransporta izmantošanas rezultātā pieaugošo SEG emisiju apjoms.
AS “Pasažieru vilciens” (turpmāk - PV) ritošais sastāvs.
Uzsākot projekta īstenošanu, pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ikdienā tika izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi. Savukārt, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās esošajā apjomā, turpinās 19 dīzeļvilcienu ekspluatācija.
2019. gada 30. jūlijā iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Čehijas uzņēmumu ŠKODA VAGONKA A.S. (turpmāk – Škoda) par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību (turpmāk – Līgums), lai Pierīgā vilcienu elektrificētājā zonā (Rīga – Tukums, Rīga – Jelgava, Rīga – Aizkraukle un Rīga – Skulte) nodrošinātu augstu komforta līmeni pasažieriem, intervāla grafiku un brīvas pārvietošanās iespēju personām ar kustību traucējumiem.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 9. septembra sēdes protokola Nr. 35 18. § lēmumu par Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 30 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.4. pasākuma "Bezemisiju vilcieni" īstenošanas noteikumi"" (25-TA-1247), Latvija ir apņēmusies iepirkt vairākus jaunus bateriju elektrovilcienu sastāvus. No šīs apņemšanās izriet, ka PV turpmākajos gados līdz jauno vilcienu piegādei un ekspluatācijas uzsākšanai ir jāsagatavo atbilstoša tehniskā kapacitāte to apkopes nodrošināšanai un izmantošanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 2024. gada 25.novembrī noslēgto līgumu Nr. ATD/ST-2024/01/PV / PV339-24 par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu (turpmāk – Pārvadājumu pasūtījuma līgums), kurš noslēgts starp PV un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD). Arī šīs vajadzības ir paredzēts risināt ar finansējumu Rīkojumu Nr.763 ietvaros.
PV sniegtais pakalpojums ir vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts, pamatojoties uz Pārvadājumu pasūtījuma līgumu. Pārvadājumu pasūtījuma līgums noslēgts ar ATD, jo, atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteiktajai kompetencei, ATD valsts vārdā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos, tai skaitā arī dzelzceļa maršrutos.
Spēkā esošs Pārvadājumu pasūtījuma līgums ir noslēgts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70,(turpmāk – Regula Nr. 1370/2007) 5. panta 4a. punktā minētajiem nosacījumiem un ir spēkā līdz 2032.gada 31.decembrim (ieskaitot), ar iespējām pagarināt tā darbību līdz 2034.gada 31.decembrim (ieskaitot). Ministru kabinets 2023. gada 19. decembrī izskatīja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas modeli iekšzemes reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos” (prot. Nr. 62, 100.§) un atbalstīja informatīvajā ziņojumā Satiksmes ministrijas piedāvāto risinājumu, kas paredz ATD tiesības, pamatojoties uz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8. panta trešo un septīto daļu un Regulas Nr.1370/2007 5. panta 4a. punktu, tieši piešķirt PV tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim, paredzot iespēju pārvadājumu pasūtījuma līguma termiņa pagarināšanai ne ilgāk kā līdz 2034. gada 31. decembrim.
Pārvadājumu pasūtījuma līguma ietvaros PV ir pienākums uzturēt un nodrošināt ritošo sastāvu – tai skaitā dīzeļvilcienus, elektrovilcienus un nākotnē arī akumulatoru bateriju (BEMU) elektrovilcienu – tehniskā stāvoklī, kas nodrošina drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pasažieru pārvadājumu sniegšanu saskaņā ar līguma nosacījumiem. Šis pienākums ietver regulāru remontu un apkopes darbu veikšanu, tehnisko defektu novēršanu, atbilstību ekspluatācijas, drošības un kvalitātes standartiem, kā arī nepieciešamo resursu nodrošināšanu, lai pārvadājumi notiktu saskaņā ar grafikā noteikto un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Pēc Pārvadājumu pasūtījuma līguma termiņa beigām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības tiks piešķirtas iepirkuma procedūrā.
Pārvadājumu pasūtījuma līguma ietvaros visas kompensācijas, tai skaitā finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai, tiek aprēķinātas, ievērojot Regulas Nr.1370/2007 nosacījumus. Savukārt saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 9.panta 1.daļu finansējums, kas tiek piešķirts PV plānotajiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu Pārvadājumu pasūtījuma līguma izpildi, ir saderīgs ar Eiropas Savienības kopējo tirgu un ir atbrīvots no paziņojuma sniegšanas Eiropas Komisijai. Sagatavojot projekta iesniegumu KF līdzfinansējuma saņemšanai, tika saņemts JASPERS (Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) 2021.gada 21.jūnija ziņojums Nr. PJ-JASPERS/2021 – 217/AL/JW/ap, kurā arī sniegts viedoklis, ka KF un valsts budžeta finansējuma piešķiršana PV ir uzskatāma par saderīgu ar tirgu un atbrīvota no paziņošanas Eiropas Komisijai. Tāpat JASPERS 2024. gada 22. martā precizētajā ziņojumā Nr. 2023 210 LV SCH IQR, kas tika sagatavots, ņemot vērā PV ierosinātos grozījumu KF projektā par projekta posmošanu jeb īstenošanu secīgi divos ES fondu plānošanas periodos, tika atkārtoti izvērtēts, vai PV piešķirtais finansējums ir uzskatāms par saderīga ar tirgu un atbrīvots no paziņošanas Eiropas Komisijai, kas saglabā secinājumu par atbalsta saderību ar ES vienotā tirgus principiem.
Ja Pārvadājumu pasūtījuma līgums pēc 2032. gada 31. decembra netiks pagarināts vai PV netiks no jauna piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 5. pantā minētajiem nosacījumiem, tad projekta ietvaros par publiskajiem līdzekļiem iegādātie vilcieni tiks nodoti ATD atbilstoši savstarpēji noslēgtajam sadarbības līgumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojums Nr. 763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai” (turpmāk – Rīkojums Nr. 763) izstrādāts, pamatojoties uz informatīvo ziņojumu “Par jauno elektrovilcienu projektu”, Ministru kabineta 2019. gada 23. jūlija rīkojumu Nr. 385 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai” un Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 48 “Grozījums Ministru kabineta 2019. gada 23. jūlija rīkojumā Nr. 385 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai”“.
Rīkojumā Nr.763 2023. gada 20. septembrī tika veikti grozījumi (grozījumi veikti ar Ministru kabineta 2023. gada 20. septembra rīkojumu Nr. 609 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojumā Nr. 763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai””), precizējot finansējuma sadalījumu pa gadiem.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam PV tika piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 257 821 003 euro.
Ņemot vērā, ka PV un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) 2022.gada 27.maijā noslēdza līgumu Nr.4.5.1.1/21/I/001 par lielā projekta “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” (turpmāk – KF projekts) īstenošanu ar Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nodrošināšanu 23 elektrovilcienu iegādei 114 211 073 euro apmērā, saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 finansējums KF Projekta kopējo izmaksu 161 209 300 euro apmērā tika piešķirts Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 61.12.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014–2020)” (turpmāk – programma 61.12.00) līdz 2023. gadam.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 izmaksām 96 611 703 euro apmērā, kas nav iekļautas KF projekta attiecināmajās izmaksās, finansējums ir piešķirts no apakšprogrammas 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei” (turpmāk – programma 31.09.00).
Izmaiņas ar Škoda noslēgtā Līguma izpildes termiņā
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 tika paredzēts 2023. gadā piegādāt 23 elektrovilcienus un 2024. gadā 9 elektrovilcienus, kā arī 2023. gadā piegādāt elektrovilcienu rezerves daļu fondu un aprīkojumu elektrovilcienu uzturēšanai.
Atbilstoši Rīkojuma Nr.763 grozījumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), kas tika izskatīts Ministru kabineta 2023. gada 19. septembra sēdē (prot. Nr. 46 11. §), norādītajam piegādes termiņi, kas noteikti ar Škoda noslēgtajā Līgumā un 2022. gada 2. maijā noslēgtajos Līguma grozījumos, netika ievēroti, iestājoties Līguma izpildi apgrūtinošiem ārkārtējiem, saprātīgi neparedzamiem un no pušu gribas neatkarīgiem šķēršļiem, no kā izriet tiešas un netiešas negatīvas sekas un negatīva ietekme uz Līguma izpildi, proti, sakarā ar 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas uzsākto iebrukumu Ukrainā, kā rezultātā turpmāk tika noteiktas dažādas sankcijas un ierobežojumi sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, kā arī Škodas nespēja izmantot tranzīta dzelzceļa sliežu ceļus caur Ukrainu un Baltkrieviju elektrovilcienu piegādei, līdz ar to elektrovilcienus bija nepieciešams piegādāt daļēji izjauktā veidā ar autotransportu un pēc tam Rīgā komplektēt un iestatīt no jauna, lai veiktu elektrovilcienu tipa sertifikāciju un nodošanu ekspluatācijā.
Atbilstoši iepriekš norādītajiem apstākļiem, Škoda ierosināja grozījumus Līguma, lai pagarinātu elektrovilcienu piegādes termiņus. Ierosinot grozījumus Līgumā, Škoda iesniedza neatkarīgā eksperta Deloitte Advisory s.r.o. novērtējumu, tai skaitā gala novērtējumu (“Assessment of the impact of the Russian invasion of Ukraine and subsequent international sanctions on the delay of the certification process in the project 16Ev – Delivery of the 32 Electric Commuter Trains by ŠKODA VAGONKA a.s. for AS Pasažieru vilciens”) (turpmāk – Deloitte novērtējums) par Krievijas Federācijas uzsāktās karadarbības Ukrainā ietekmi uz Līguma īstenošanu.
Lai pārliecinātos par Deloitte novērtējuma un secinājumu pamatotību un pierādījumu pietiekamību, kā arī izvērtētu iespējamo Līguma grozījumu atbilstību iepirkumus un Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, PV 2023. gada 10. februārī noslēdza līgumu ar neatkarīgu ekspertu (advokātu biroju) ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA. Atbilstoši saņemtajam 2024.gada 22.februāra ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA gala atzinumam par Škoda piedāvātajiem Līguma grozījumiem, kurā vērtēti Deloitte novērtējumos norādītie Līguma izpildi ietekmējošie apstākļi un izdarīts secinājums, ka apstākļi, kas kavēja elektrovilcienu testēšanu un secīgi sertifikāciju (homologāciju), uzskatāmi par objektīviem apstākļiem, kurus neviena no pusēm nevarēja paredzēt Līguma slēgšanas brīdī, kā arī Deloitte novērtējuma pielikumā pievienotais Škoda piedāvātais elektrovilcienu piegādes grafiks uzskatāms par pamatotu un nav konstatējams, ka kāda no Pusēm ir pieļāvusi būtiskas plānošanas kļūdas.
Lai saņemtu viedokli par grozījumiem Līgumā, PV konsultējās arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) un CFLA. Atbilstoši IUB un CFLA sniegtajiem skaidrojumiem, grozījumi Līgumā, pagarinot elektrovilcienu piegādes termiņus, ir pieļaujami saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 66. panta trešās daļas 3. punktu, kas nosaka, ka būtiski grozījumi Līgumā ir pieļaujamai, ja iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevarēja paredzēt. Tāpat PV ir saņēmis SIA “Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs” 2024.gada 7.marta atzinumu par PV valdes un padomes atbildību, slēdzot darījumu par grozījumu izdarīšanu Līgumā, kurā izdarīts secinājums, ka PV valde un padome, slēdzot darījumu par grozījumu izdarīšanu Līgumā, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks Latvijas Republikas Civillikuma un Komerclikuma izpratnē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, PV un Škoda 2024. gada 11. martā noslēdza Līguma grozījumus Nr. 4, ar kuriem pagarināja elektrovilcienu piegādes termiņus, paredzot, ka 19 elektrovilcieni tiks piegādāti 2023. gadā, bet visu 32 elektrovilcienu piegādes termiņš ir 2024. gada 31. jūlijs.
Neskatoties uz noslēgtajiem Līguma grozījumiem Nr.4, faktiski 2023. gadā tika piegādāti 17 elektrovilcieni, kā arī pēdējā elektrovilciena (32.) pieņemšana tika veikta 2024. gada novembrī. Aprīkojuma elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonda piegāde tika veikta pirms pēdējā elektrovilciena pieņemšanai. Pēc pēdējā elektrovilciena pieņemšanas PV 2024. gadā veica gala norēķinu ar Škoda nepilnā apmērā, lai 2025. gadā izvērtētu iespējamās sankcijas, kas piemērojamas sakarā ar līgumā noteikto piegādes termiņu kavējumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīkojumā Nr.763 paredzētais finansējuma sadalījums pa gadiem nav atbilstošs izmaiņām projektā, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Rīkojumā Nr.763.
Izmaiņas projekta kopējās izmaksās
Saskaņā ar Rīkojuma Nr. 763 1. punktu PV ir atļauts uzņemties saistības, kas nepārsniedz 257 821 003 euro, tai skaitā 1 822 250 euro elektrovilcienu ražošanas uzraudzībai un 110 000 euro velosipēdu vietu izveidei elektrovilcienos.
2021. gada 4. novembrī iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Nīderlandes uzņēmumu Ricardo Nederland B.V. par elektrovilcienu ražošanas tehnisko uzraudzību (turpmāk – Ražošanas uzraudzības līgums). Iepirkuma procedūras rezultātā iepriekš minētā līguma maksimālā atlīdzība par pakalpojumiem tika noteikta 1 822 250 euro. Ražošanas uzraudzības līgums tika noslēgts par pakalpojumu sniegšanu līdz 2023. gada 31. decembrim vai līdz visu Līgumā paredzēto elektrovilcienu nodošanai PV atbilstoši Līguma nosacījumiem, atkarībā no tā, kurš no nosacījumiem iestājas ātrāk. Tomēr, ņemot vērā elektrovilcienu piegādes termiņu kavējumus, Ražošanas uzraudzības līgumu bija nepieciešams pagarināt, lai nodrošinātu ražošanas uzraudzību arī elektrovilcieniem, kuru ražošana un piegādes turpinās 2024. gadā. Veicot grozījumus Ražošanas uzraudzības līgumā par izpildes termiņa pagarinājumu, netika mainīts paredzētais pakalpojuma apjoms, kas izteikts speciālistu darba stundās, bet, ņemot vērā inflāciju kopš līguma noslēgšanas 2021. gadā (2022.gada vidējās gada inflācijas Latvijā (17,3%), Čehijā (15,1%) un Nīderlandē (10%)), stundas likmēm 2024. gadā tika piemērots inflācijas pieaugums 12.5% apmērā. Līdz ar to Ražošanas uzraudzības līguma kopējā summa tika palielināta par 181 714 euro, un kopējā līgumcena tika noteikta 2 003 964 euro apmērā. Ņemot vērā, ka par ražošanas uzraudzību tika veikta apmaksa atbilstoši faktiski nodrošinātajam pakalpojuma apjomam, kopējās Ražošanas uzraudzības līguma faktiskās izmaksas nesasniedza līgumcenu, proti, kopējās izmaksas bija 2 003 593 euro, kas par 181 343 euro pārsniedz Rīkojumā Nr.763 paredzētās izmaksas.
Rīkojumā Nr.763 velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas tika iekļautas atbilstoši provizoriskajām izmaksām, kādas tika prognozētas saskaņā ar Škoda sākotnējām aplēsēm, proti, 110 000 euro apmērā. Lai noskaidrotu precīzas velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas, PV 2024. gada maijā uzsāka iepirkuma procedūru – sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu, “Stiprinājumu velosipēdu pārvadāšanai uzstādīšana ŠKODA VAGONKA a.s. ražotajos elektrovilcienos”. Lai izvērtētu iespēju samazināt velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas, iepirkuma ietvaros, tika lūgts iesniegt alternatīvus piedāvājumus, kur vienā no finanšu piedāvājumiem iekļaujamas pilnas velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas, bet otrā paredzot, ka velosipēdu vietu uzstādīšanu atbilstoši ražotāja norādījumiem veic PV darbinieki. Atbilstoši no Škoda saņemtajam piedāvājumam, pilna pakalpojuma izmaksas sastāda 1 075 520 euro, bet alternatīvais piedāvājums 888 592 euro, kas paredz, ka velosipēdu vietu uzstādīšanu nodrošina PV darbinieki. Ņemot vērā, ka Škoda tika lūgts piedāvājumā iekļaut arī paredzamās darba stundas velosipēdu vietu uzstādīšanai, tad atbilstoši PV aprēķiniem personāla izmaksas velosipēdu vietu uzstādīšanai nepārsniegs 60 000 euro. Ņemot vērā iepriekš minēto, PV izvēlējās saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un 2024. gada 26. augustā noslēdza līgumu Nr. PV259-24 ar Škoda par kopējo līgumcenu 888 592 euro. Līdz ar to kopējās izmaksas velosipēdu vietu uzstādīšanai tika paredzētas 948 592 euro apmērā, iekļaujot PV personāla izmaksas. Ņemot vērā, ka 2025. gada jūlijā noslēdzās velosipēdu vietu uzstādīšanas darbi, kuru ietvaros PV darbinieku izmaksas sasniedza 39 781 euro, tad kopējās velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas ir 928 373 euro, kas par 818 373 euro pārsniedz Rīkojumā Nr.763 paredzēto finansējumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kopējais izmaksu pieaugums ir 999 716 euro apmērā, tai skaitā elektrovilcienu ražošanas uzraudzībai 181 343 euro un velosipēdu vietu izveidei elektrovilcienos 818 373 euro.
Lai nodrošinātu finansējumu atbilstoši iepriekš minētajam izmaksu pieaugumam, papildu finansējums projektam tika piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta protokollēmuma Nr.34/2.§ “Noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu” 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni” īstenošanas noteikumi”“ 4.3. apakšpunktu, ar kuru tika atļauts Satiksmes ministrijai pieprasīt finanšu līdzekļu pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”“ uz Satiksmes ministrijas pamatbudžeta jaunizveidojamo apakšprogrammu 61.13.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” 1 572 082 euro apmērā 2.4.1.2. pasākuma otrās atlases kārtas projekta īstenošanas izmaksām saistībā ar velosipēdu vietu izveidi elektrovilcienos un elektrovilcienu ražošanas uzraudzību. Tāpat protokollēmumā noteikts uzdevums Satiksmes ministrijai iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Rīkojumā Nr. 763.
Izmaiņas ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanas projektā
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 valsts budžeta finansējums vilcienu remontu centra būvniecībai paredzēts 14 000 000 euro apmērā, tai skaitā 2019. gadā 149 000 euro, 2024. gadā 11 176 689 euro un 2025. gadā 2 674 311 euro. Minētais sadalījums ir jāaktualizē, ņemot vērā būtiskas izmaiņas vilcienu ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanas projektā, kuras ir detalizēti aprakstītas Satiksmes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par jauna ritošā sastāva remonta un apkopju centra “VIVI” izveidošanas īstenošanu un šim mērķim nepieciešamo finansējumu” (tiesību akta projekts Nr. 24-TA-2666) (turpmāk – Informatīvais ziņojums).
Informatīvajā ziņojumā ir aprakstīta ilgtermiņa vīzija, kā būtu veidojams jaunais ritošā sastāva remontu un apkopju centrs, tā izveidi sadalot trīs posmos. Ņemot vērā šāda objekta tehnoloģisko sarežģītību, līdz šim Rīkojuma Nr.763 ietvaros PV ir veikusi virkni apjomīgu plānošanas priekšdarbu attiecībā uz remontu centra izveides pirmo posmu, kas ir aprakstīti Informatīvajā ziņojumā.
Saskaņā ar Informatīvo ziņojumu pirmajā posmā paredzēts izveidot ritošā sastāva apkopju un remonta centru, kurā var tikt veikti elektrovilcienu remonti un apkopes atbilstoši pirmajiem četriem no sešiem uzturēšanas līmeņiem jeb tiem līmeņiem, kuri netiek klasificēti kā kapitālie remonti. PV aprēķini liecina, ka remonta centra pirmās kārtas izveides izmaksas paredzētas 21.2 miljonu euro apmērā, tai skaitā 14 miljoni euro valsts budžeta finansējums, kas ir iekļauts Rīkojumā Nr.763. Atlikušo finansējumu saskaņā ar Informatīvo ziņojumu paredzēts nodrošināt no PV līdzekļiem. PV ir definējusi, ka optimālākā remonta centra atrašanās vieta ir Vagonu parka (Rēznas iela 9, Rīga) teritorija, taču, ņemot vērā tur esošo un nākotnē nepieciešamo dzelzceļa infrastruktūru (sliežu ceļi, pārmijas, signalizācijas sistēmas un kontakttīkls), kā arī zemes administratīvo dalījumu un citus ar lietu tiesībām saistītus faktorus, projektēšanas un būvdarbu iepirkuma uzsākšanai nepieciešamie lēmumi vēl nav pieņemti.
PV kā ritošā sastāva īpašnieka pienākums ir nodrošināt nepārtrauktu tehnisko kapacitāti, lai laicīgi un pilnvērtīgi veiktu ritošā sastāva uzturēšanu atbilstoši ražotāja noteiktajai programmai. Līdz jauna ritošā sastāva remonta un apkopju centra izveidei ritošā sastāva uzturēšana un remonts notiek esošajā PV infrastruktūrā, kas atrodas Rīgā - remonta bāzē “Zasulauks” Kandavas ielā 42a un Vagonu parka 3. cehā Rēznas ielā 9. Lai esošajā PV infrastruktūrā nodrošinātu ritošā sastāva – tai skaitā dīzeļvilcienu, elektrovilcienu un BEMU (bateriju elektrisko vilcienu) – apkopes un remontu pirmajiem četriem ritošā sastāva uzturēšanas posmiem, kuri detalizēti aprakstīti Informatīvajā ziņojumā, PV vēl pirms jaunās ritošā sastāva remonta un apkopju ēkas izbūves ir jānodrošina atbilstoša iekārtu servisa centra pieejamība. Tas ietver gan jaunu iekārtu iepirkšanu, gan to uzstādīšanu esošajās remonta un apkopju telpās, kā arī nepieciešamo būvniecības darbu veikšanu, lai garantētu nepārtrauktu ritošā sastāva tehnisko darbību un atbilstību kvalitātes prasībām. Turklāt PV īpašumā esošās iekārtas, īpaši tās, kas iegādātas jauno elektrovilcienu un BEMU apkopei un remontam, tiek ņemtas vērā attiecībā uz jaunā ritošā sastāva remonta centra aprīkošanu. Tas nozīmē, ka šīs iekārtas tiks pārvietotas uz jaunajām remonta un apkopju centra telpām, tiklīdz tās būs pieejamas, tā nodrošinot gan esošā ritošā sastāva, gan jauno elektrovilcienu un BEMU tehnisko apkalpošanu saskaņā ar ekspluatācijas prasībām. Šāda pieeja garantē, ka ritošā sastāva uzturēšanas pakalpojumi – ieskaitot BEMU – tiks veikti bez pārtraukumiem, nodrošinot drošu, efektīvu un ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu gan esošajam, gan nākotnes ritošajam sastāvam.
Atbilstoši Informatīvajam ziņojumam, vilcienu remontu centra izbūves pirmo posmu provizoriski paredzēts pabeigt 2028. gadā, līdz ar to Rīkojuma Nr.763 1. punktā norādīto laika posmu, kurā atļauts uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepieciešams pagarināt līdz 2028. gadam. Nosakot Rīkojumam Nr. 763 darbības laika periodu arī 2026.–2028. gadā un pārdalot finansējumu turpmāk norādītajā apmērā, PV veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu ritošā sastāva uzturēšanu un remontu. Veiktie ieguldījumi ļaus PV iegādāties aprīkojumu, iekārtas, instrumentus un citus pamatlīdzekļus, kas nepieciešami gan esošo dīzeļvilcienu, elektrovilcienu un BEMU tehniskajai apkalpošanai, gan jaunā ritošā sastāva remonta un apkopju centra aprīkošanai nākotnē. Finansējums tiks tieši izmantots remonta un apkopju centra atjaunošanai, nodrošinot, ka gan esošā ritošā sastāva uzturēšanas pakalpojumi, gan nākotnes infrastruktūras attīstība tiek veikti efektīvi, bez pārtraukumiem un saskaņā ar tehniskajām un drošības prasībām, tādējādi garantējot sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību.
Papildus jāatzīmē, ka gadījumā, ja PV pēc pārvadājumu pasūtījuma līguma termiņa beigām (2034. gada 31. decembrī) neiegūs tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, un netiks pieņemts lēmums par PV turpmāku darbību kā ritošā sastāva remontu un apkopju centra operatoram, nepieciešamība pēc nepārtrauktas elektrovilcienu un akumulatoru bateriju (BEMU) elektrovilcienu remonta un apkopes nodrošināšanas saglabāsies. Lai nodrošinātu, ka valsts ieguldītie līdzekļi tiek izmantoti ilgtermiņā, Satiksmes ministrijai kā PV akcionāram jāīsteno komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam atbilstošs un ekonomiski pamatots risinājums. Tas nodrošina, ka ritošā sastāva remontu un apkopju servisa centra aktīviem ir operators, kas ilgtermiņā garantē pakalpojumu pieejamību tirgus dalībniekiem. Papildus tiktu izvērtēta servisa centra aktīvu un/vai funkciju nodošana brīvā pakalpojumu tirgū, ievērojot atklātības un konkurences principus.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr. 763 piešķirto finansējuma 14 miljonu euro apmērā vilcienu remontu centra izbūves pirmajam posmam paredzamais izlietojums ir 2019. gadā 149 000 euro, 2026. gadā 5 742 210 euro, 2027. gadā 6 759 710 euro un 2028. gadā 1 349 080 euro. Atbilstoši Informatīvajam ziņojumam līdz šim nesaņemto finansējumu 13 851 000 euro Satiksmes ministrija ieguldīs PV pamatkapitālā.
PV 2024. gada 24. aprīlī informēja Satiksmes ministriju, ka 2024. gadā daļēji netiks izlietots saskaņā ar Rīkojumu Nr. 763 no programmas 31.09.00 paredzētais finansējums vilcienu remontu centra izbūvei 10 276 689 euro apmērā un ka 2024. gadā neizlietoto finansējumu nepieciešams pārcelt uz turpmākajiem gadiem. Līdz ar to saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra rīkojumu Nr. 935 “Par apropriācijas pārdali” 2024. gadā neizlietotais finansējums ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai 10 276 689 euro apmērā tika pārdalīts no programmas 31.09.00 uz valsts budžeta apakšprogrammu 31.06.00 “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”. Ņemot vērā, ka finansējums, kas 2024. gadā tika pārdalīts uz valsts budžeta apakšprogrammu 31.06.00, ir nepieciešams ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai līdz 2028. gadam, veicot ieguldījumus apkopes aprīkojuma, iekārtu, instrumentu un citu pamatlīdzekļu iegādē, kas vēlāk tiks izmantoti jaunā remonta centra aprīkošanai, ar Rīkojuma Nr. 763 grozījumiem nepieciešams paredzēt finansējuma sadalījumu pa gadiem atbilstoši iepriekš norādītajam.
Izmaiņas projekta finansējuma avotos
Saskaņā ar Rīkojumu Nr. 763 finansējums projekta daļas, kas tiek īstenota ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 161 209 300 euro apmērā 23 elektrovilcienu iegādei līdz 2023. gadam, finansējums ir piešķirts no programmas 61.12.00, bet finansējums pārējām investīcijām 96 611 703 euro apmērā, kas tiek finansētas no valsts budžeta, no programmas 31.09.00.
Ņemot vērā iepriekš norādītās izmaiņas elektrovilcienu piegādes termiņos, KF projekta īstenošana netika pabeigta līdz Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda beigām, t.i., līdz 2023. gada 31. decembrim. Ņemot vērā, ka PV prognozēja, ka līdz Projekta īstenošanas beigām, t.i., līdz 2023. gada 31. decembrim, netiks izlietots paredzētais finansējums, lai saglabātu KF projektam piešķirto KF finansējumu sākotnēji paredzētajā apjomā, PV 2023. gada 29. augustā iesniedza CFLA iesniegumu par KF projekta grozījumu izdarīšanu, paredzot Projekta īstenošanu divos Eiropas Savienības fondu plānošanas periodos.
Atbilstoši faktiski izlietotajam finansējuma apjomam līdz 2023. gada beigām, PV 2024. gada 22. februārī iesniedza CFLA iesniegumu par 2023. gada 29. augustā iesniegto KF projekta grozījumu precizēšanu, iekļaujot līdz 2023. gada 31. decembrim izlietoto finansējumu 143 502 100 euro, tai skaitā KF finansējumu 101 671 237.85 euro KF projekta pirmajā posmā (Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošana periodā), bet līdz 2023. gada beigām neizlietoto finansējumu 17 707 200 euro apmērā, tai skaitā KF finansējumu 12 539 835.15 euro iekļaujot KF projekta otrajā posmā (Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā).
Atbilstoši iepriekš minētajam PV un CFLA noslēdza līguma par KF projekta īstenošanu grozījumus Nr. 4, kas paredz, ka KF finansējums tiek samazināts līdz 101 671 237,85 euro, kas atbilst KF projekta pirmajā posmā paredzētajam KF finansējuma apmēram, kā arī līguma grozījumi paredz pēc Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu” 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde – elektrovilcieni” īstenošanu regulējošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās PV pienākumu noslēgt ar CFLA līgumu par Projekta otro posmu par KF finansējuma saņemšanu 12 539 835.15 euro apmērā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta noteikumu Nr. 579 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu” 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde – elektrovilcieni” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 579) 4.1. apakšpunktam tika apstiprināts KF līdzfinansējums KF projekta otrā posma īstenošanai līdz 12 544 923 euro apmērā pasākuma pirmās kārtas ietvaros.
2024. gada 22. oktobrī PV iesniedza CFLA projekta iesniegumu Nr. 2.4.1.2/1/24/I/001 “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde (2. posms)”, ko 2024. gada 23. oktobrī CFLA apstiprināja. Atbilstoši apstiprinātajam projektam PV un CFLA 2024. gada 7. novembrī parakstīja līgumu par projekta Nr. 2.4.1.2/1/24/I/001 “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde (2. posms)” īstenošanu ar KF līdzfinansējumu 12 539 835.15 euro apmērā.
Atbilstoši iepriekš minētajam, PV 2024. gada 8. novembrī 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde – elektrovilcieni” otrās kārtas ietvaros iesniedza projekta iesniegumu Nr. 2.4.1.2/2/24/I/001 “Elektrovilcienu, rezerves daļu un velosipēdu vietu iegāde” (turpmāk – Projekts 2024), kura kopējās izmaksas ir 63 505 835.50 euro, tai skaitā KF līdzfinansējums 53 979 960.17 euro. Projekts 2024 ietver arī komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas 5 000 euro apmērā, līdz ar to kopējās Projekta 2024 izmaksas ilgtermiņa ieguldījumos ir 63 500 835.50 euro, tai skaitā KF līdzfinansējums 53 975 710.17 euro un valsts budžeta finansējums 9 525 125.33 euro. Par Projekta 2024 īstenošanu PV un CFLA 2025. gada 31. janvārī noslēdza līgumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta protokollēmuma Nr.34/2.§ “Noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu” 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni” īstenošanas noteikumi”“ 4. punktam finansējumu KF projekta otrā posma un Projekta 2024 īstenošanai un priekšfinansēšanai, tai skaitā izmaksu pieaugumam saistībā ar velosipēdu vietu izveidi elektrovilcienos un elektrovilcienu ražošanas uzraudzību, nepieciešams nodrošināt no valsts budžeta apakšprogrammas 61.13.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” (turpmāk – programma 61.13.00), veicot apropriācijas pārdali no valsts budžeta apakšprogrammas 62.14.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” 17 707 200 euro apmērā, no programmas 31.09.00 62 480 530 euro apmērā un no programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” 1 572 082 euro apmērā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, papildus KF finansējuma piešķiršana Projektam 2024 samazinās ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 53 958 209 euro apmērā (ņemot vērā, ka faktiskās izmaksas nesasniedza plānotās, faktiskais KF finansējums apmērs būs mazāks, nekā ar CFLA noslēgtajā līgumā paredzēts).
Atbilstoši finansējuma avotu maiņai, Rīkojuma Nr. 763 grozījumu projektā nepieciešams paredzēt atbilstošus precizējumus.
Rīkojumā Nr.763 2023. gada 20. septembrī tika veikti grozījumi (grozījumi veikti ar Ministru kabineta 2023. gada 20. septembra rīkojumu Nr. 609 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojumā Nr. 763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai””), precizējot finansējuma sadalījumu pa gadiem.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam PV tika piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 257 821 003 euro.
Ņemot vērā, ka PV un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) 2022.gada 27.maijā noslēdza līgumu Nr.4.5.1.1/21/I/001 par lielā projekta “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” (turpmāk – KF projekts) īstenošanu ar Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nodrošināšanu 23 elektrovilcienu iegādei 114 211 073 euro apmērā, saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 finansējums KF Projekta kopējo izmaksu 161 209 300 euro apmērā tika piešķirts Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 61.12.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014–2020)” (turpmāk – programma 61.12.00) līdz 2023. gadam.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 izmaksām 96 611 703 euro apmērā, kas nav iekļautas KF projekta attiecināmajās izmaksās, finansējums ir piešķirts no apakšprogrammas 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei” (turpmāk – programma 31.09.00).
Izmaiņas ar Škoda noslēgtā Līguma izpildes termiņā
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 tika paredzēts 2023. gadā piegādāt 23 elektrovilcienus un 2024. gadā 9 elektrovilcienus, kā arī 2023. gadā piegādāt elektrovilcienu rezerves daļu fondu un aprīkojumu elektrovilcienu uzturēšanai.
Atbilstoši Rīkojuma Nr.763 grozījumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), kas tika izskatīts Ministru kabineta 2023. gada 19. septembra sēdē (prot. Nr. 46 11. §), norādītajam piegādes termiņi, kas noteikti ar Škoda noslēgtajā Līgumā un 2022. gada 2. maijā noslēgtajos Līguma grozījumos, netika ievēroti, iestājoties Līguma izpildi apgrūtinošiem ārkārtējiem, saprātīgi neparedzamiem un no pušu gribas neatkarīgiem šķēršļiem, no kā izriet tiešas un netiešas negatīvas sekas un negatīva ietekme uz Līguma izpildi, proti, sakarā ar 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas uzsākto iebrukumu Ukrainā, kā rezultātā turpmāk tika noteiktas dažādas sankcijas un ierobežojumi sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, kā arī Škodas nespēja izmantot tranzīta dzelzceļa sliežu ceļus caur Ukrainu un Baltkrieviju elektrovilcienu piegādei, līdz ar to elektrovilcienus bija nepieciešams piegādāt daļēji izjauktā veidā ar autotransportu un pēc tam Rīgā komplektēt un iestatīt no jauna, lai veiktu elektrovilcienu tipa sertifikāciju un nodošanu ekspluatācijā.
Atbilstoši iepriekš norādītajiem apstākļiem, Škoda ierosināja grozījumus Līguma, lai pagarinātu elektrovilcienu piegādes termiņus. Ierosinot grozījumus Līgumā, Škoda iesniedza neatkarīgā eksperta Deloitte Advisory s.r.o. novērtējumu, tai skaitā gala novērtējumu (“Assessment of the impact of the Russian invasion of Ukraine and subsequent international sanctions on the delay of the certification process in the project 16Ev – Delivery of the 32 Electric Commuter Trains by ŠKODA VAGONKA a.s. for AS Pasažieru vilciens”) (turpmāk – Deloitte novērtējums) par Krievijas Federācijas uzsāktās karadarbības Ukrainā ietekmi uz Līguma īstenošanu.
Lai pārliecinātos par Deloitte novērtējuma un secinājumu pamatotību un pierādījumu pietiekamību, kā arī izvērtētu iespējamo Līguma grozījumu atbilstību iepirkumus un Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, PV 2023. gada 10. februārī noslēdza līgumu ar neatkarīgu ekspertu (advokātu biroju) ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA. Atbilstoši saņemtajam 2024.gada 22.februāra ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA gala atzinumam par Škoda piedāvātajiem Līguma grozījumiem, kurā vērtēti Deloitte novērtējumos norādītie Līguma izpildi ietekmējošie apstākļi un izdarīts secinājums, ka apstākļi, kas kavēja elektrovilcienu testēšanu un secīgi sertifikāciju (homologāciju), uzskatāmi par objektīviem apstākļiem, kurus neviena no pusēm nevarēja paredzēt Līguma slēgšanas brīdī, kā arī Deloitte novērtējuma pielikumā pievienotais Škoda piedāvātais elektrovilcienu piegādes grafiks uzskatāms par pamatotu un nav konstatējams, ka kāda no Pusēm ir pieļāvusi būtiskas plānošanas kļūdas.
Lai saņemtu viedokli par grozījumiem Līgumā, PV konsultējās arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) un CFLA. Atbilstoši IUB un CFLA sniegtajiem skaidrojumiem, grozījumi Līgumā, pagarinot elektrovilcienu piegādes termiņus, ir pieļaujami saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 66. panta trešās daļas 3. punktu, kas nosaka, ka būtiski grozījumi Līgumā ir pieļaujamai, ja iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevarēja paredzēt. Tāpat PV ir saņēmis SIA “Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs” 2024.gada 7.marta atzinumu par PV valdes un padomes atbildību, slēdzot darījumu par grozījumu izdarīšanu Līgumā, kurā izdarīts secinājums, ka PV valde un padome, slēdzot darījumu par grozījumu izdarīšanu Līgumā, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks Latvijas Republikas Civillikuma un Komerclikuma izpratnē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, PV un Škoda 2024. gada 11. martā noslēdza Līguma grozījumus Nr. 4, ar kuriem pagarināja elektrovilcienu piegādes termiņus, paredzot, ka 19 elektrovilcieni tiks piegādāti 2023. gadā, bet visu 32 elektrovilcienu piegādes termiņš ir 2024. gada 31. jūlijs.
Neskatoties uz noslēgtajiem Līguma grozījumiem Nr.4, faktiski 2023. gadā tika piegādāti 17 elektrovilcieni, kā arī pēdējā elektrovilciena (32.) pieņemšana tika veikta 2024. gada novembrī. Aprīkojuma elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonda piegāde tika veikta pirms pēdējā elektrovilciena pieņemšanai. Pēc pēdējā elektrovilciena pieņemšanas PV 2024. gadā veica gala norēķinu ar Škoda nepilnā apmērā, lai 2025. gadā izvērtētu iespējamās sankcijas, kas piemērojamas sakarā ar līgumā noteikto piegādes termiņu kavējumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīkojumā Nr.763 paredzētais finansējuma sadalījums pa gadiem nav atbilstošs izmaiņām projektā, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Rīkojumā Nr.763.
Izmaiņas projekta kopējās izmaksās
Saskaņā ar Rīkojuma Nr. 763 1. punktu PV ir atļauts uzņemties saistības, kas nepārsniedz 257 821 003 euro, tai skaitā 1 822 250 euro elektrovilcienu ražošanas uzraudzībai un 110 000 euro velosipēdu vietu izveidei elektrovilcienos.
2021. gada 4. novembrī iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Nīderlandes uzņēmumu Ricardo Nederland B.V. par elektrovilcienu ražošanas tehnisko uzraudzību (turpmāk – Ražošanas uzraudzības līgums). Iepirkuma procedūras rezultātā iepriekš minētā līguma maksimālā atlīdzība par pakalpojumiem tika noteikta 1 822 250 euro. Ražošanas uzraudzības līgums tika noslēgts par pakalpojumu sniegšanu līdz 2023. gada 31. decembrim vai līdz visu Līgumā paredzēto elektrovilcienu nodošanai PV atbilstoši Līguma nosacījumiem, atkarībā no tā, kurš no nosacījumiem iestājas ātrāk. Tomēr, ņemot vērā elektrovilcienu piegādes termiņu kavējumus, Ražošanas uzraudzības līgumu bija nepieciešams pagarināt, lai nodrošinātu ražošanas uzraudzību arī elektrovilcieniem, kuru ražošana un piegādes turpinās 2024. gadā. Veicot grozījumus Ražošanas uzraudzības līgumā par izpildes termiņa pagarinājumu, netika mainīts paredzētais pakalpojuma apjoms, kas izteikts speciālistu darba stundās, bet, ņemot vērā inflāciju kopš līguma noslēgšanas 2021. gadā (2022.gada vidējās gada inflācijas Latvijā (17,3%), Čehijā (15,1%) un Nīderlandē (10%)), stundas likmēm 2024. gadā tika piemērots inflācijas pieaugums 12.5% apmērā. Līdz ar to Ražošanas uzraudzības līguma kopējā summa tika palielināta par 181 714 euro, un kopējā līgumcena tika noteikta 2 003 964 euro apmērā. Ņemot vērā, ka par ražošanas uzraudzību tika veikta apmaksa atbilstoši faktiski nodrošinātajam pakalpojuma apjomam, kopējās Ražošanas uzraudzības līguma faktiskās izmaksas nesasniedza līgumcenu, proti, kopējās izmaksas bija 2 003 593 euro, kas par 181 343 euro pārsniedz Rīkojumā Nr.763 paredzētās izmaksas.
Rīkojumā Nr.763 velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas tika iekļautas atbilstoši provizoriskajām izmaksām, kādas tika prognozētas saskaņā ar Škoda sākotnējām aplēsēm, proti, 110 000 euro apmērā. Lai noskaidrotu precīzas velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas, PV 2024. gada maijā uzsāka iepirkuma procedūru – sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu, “Stiprinājumu velosipēdu pārvadāšanai uzstādīšana ŠKODA VAGONKA a.s. ražotajos elektrovilcienos”. Lai izvērtētu iespēju samazināt velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas, iepirkuma ietvaros, tika lūgts iesniegt alternatīvus piedāvājumus, kur vienā no finanšu piedāvājumiem iekļaujamas pilnas velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas, bet otrā paredzot, ka velosipēdu vietu uzstādīšanu atbilstoši ražotāja norādījumiem veic PV darbinieki. Atbilstoši no Škoda saņemtajam piedāvājumam, pilna pakalpojuma izmaksas sastāda 1 075 520 euro, bet alternatīvais piedāvājums 888 592 euro, kas paredz, ka velosipēdu vietu uzstādīšanu nodrošina PV darbinieki. Ņemot vērā, ka Škoda tika lūgts piedāvājumā iekļaut arī paredzamās darba stundas velosipēdu vietu uzstādīšanai, tad atbilstoši PV aprēķiniem personāla izmaksas velosipēdu vietu uzstādīšanai nepārsniegs 60 000 euro. Ņemot vērā iepriekš minēto, PV izvēlējās saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un 2024. gada 26. augustā noslēdza līgumu Nr. PV259-24 ar Škoda par kopējo līgumcenu 888 592 euro. Līdz ar to kopējās izmaksas velosipēdu vietu uzstādīšanai tika paredzētas 948 592 euro apmērā, iekļaujot PV personāla izmaksas. Ņemot vērā, ka 2025. gada jūlijā noslēdzās velosipēdu vietu uzstādīšanas darbi, kuru ietvaros PV darbinieku izmaksas sasniedza 39 781 euro, tad kopējās velosipēdu vietu uzstādīšanas izmaksas ir 928 373 euro, kas par 818 373 euro pārsniedz Rīkojumā Nr.763 paredzēto finansējumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kopējais izmaksu pieaugums ir 999 716 euro apmērā, tai skaitā elektrovilcienu ražošanas uzraudzībai 181 343 euro un velosipēdu vietu izveidei elektrovilcienos 818 373 euro.
Lai nodrošinātu finansējumu atbilstoši iepriekš minētajam izmaksu pieaugumam, papildu finansējums projektam tika piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta protokollēmuma Nr.34/2.§ “Noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu” 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni” īstenošanas noteikumi”“ 4.3. apakšpunktu, ar kuru tika atļauts Satiksmes ministrijai pieprasīt finanšu līdzekļu pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”“ uz Satiksmes ministrijas pamatbudžeta jaunizveidojamo apakšprogrammu 61.13.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” 1 572 082 euro apmērā 2.4.1.2. pasākuma otrās atlases kārtas projekta īstenošanas izmaksām saistībā ar velosipēdu vietu izveidi elektrovilcienos un elektrovilcienu ražošanas uzraudzību. Tāpat protokollēmumā noteikts uzdevums Satiksmes ministrijai iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Rīkojumā Nr. 763.
Izmaiņas ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanas projektā
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 valsts budžeta finansējums vilcienu remontu centra būvniecībai paredzēts 14 000 000 euro apmērā, tai skaitā 2019. gadā 149 000 euro, 2024. gadā 11 176 689 euro un 2025. gadā 2 674 311 euro. Minētais sadalījums ir jāaktualizē, ņemot vērā būtiskas izmaiņas vilcienu ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanas projektā, kuras ir detalizēti aprakstītas Satiksmes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par jauna ritošā sastāva remonta un apkopju centra “VIVI” izveidošanas īstenošanu un šim mērķim nepieciešamo finansējumu” (tiesību akta projekts Nr. 24-TA-2666) (turpmāk – Informatīvais ziņojums).
Informatīvajā ziņojumā ir aprakstīta ilgtermiņa vīzija, kā būtu veidojams jaunais ritošā sastāva remontu un apkopju centrs, tā izveidi sadalot trīs posmos. Ņemot vērā šāda objekta tehnoloģisko sarežģītību, līdz šim Rīkojuma Nr.763 ietvaros PV ir veikusi virkni apjomīgu plānošanas priekšdarbu attiecībā uz remontu centra izveides pirmo posmu, kas ir aprakstīti Informatīvajā ziņojumā.
Saskaņā ar Informatīvo ziņojumu pirmajā posmā paredzēts izveidot ritošā sastāva apkopju un remonta centru, kurā var tikt veikti elektrovilcienu remonti un apkopes atbilstoši pirmajiem četriem no sešiem uzturēšanas līmeņiem jeb tiem līmeņiem, kuri netiek klasificēti kā kapitālie remonti. PV aprēķini liecina, ka remonta centra pirmās kārtas izveides izmaksas paredzētas 21.2 miljonu euro apmērā, tai skaitā 14 miljoni euro valsts budžeta finansējums, kas ir iekļauts Rīkojumā Nr.763. Atlikušo finansējumu saskaņā ar Informatīvo ziņojumu paredzēts nodrošināt no PV līdzekļiem. PV ir definējusi, ka optimālākā remonta centra atrašanās vieta ir Vagonu parka (Rēznas iela 9, Rīga) teritorija, taču, ņemot vērā tur esošo un nākotnē nepieciešamo dzelzceļa infrastruktūru (sliežu ceļi, pārmijas, signalizācijas sistēmas un kontakttīkls), kā arī zemes administratīvo dalījumu un citus ar lietu tiesībām saistītus faktorus, projektēšanas un būvdarbu iepirkuma uzsākšanai nepieciešamie lēmumi vēl nav pieņemti.
PV kā ritošā sastāva īpašnieka pienākums ir nodrošināt nepārtrauktu tehnisko kapacitāti, lai laicīgi un pilnvērtīgi veiktu ritošā sastāva uzturēšanu atbilstoši ražotāja noteiktajai programmai. Līdz jauna ritošā sastāva remonta un apkopju centra izveidei ritošā sastāva uzturēšana un remonts notiek esošajā PV infrastruktūrā, kas atrodas Rīgā - remonta bāzē “Zasulauks” Kandavas ielā 42a un Vagonu parka 3. cehā Rēznas ielā 9. Lai esošajā PV infrastruktūrā nodrošinātu ritošā sastāva – tai skaitā dīzeļvilcienu, elektrovilcienu un BEMU (bateriju elektrisko vilcienu) – apkopes un remontu pirmajiem četriem ritošā sastāva uzturēšanas posmiem, kuri detalizēti aprakstīti Informatīvajā ziņojumā, PV vēl pirms jaunās ritošā sastāva remonta un apkopju ēkas izbūves ir jānodrošina atbilstoša iekārtu servisa centra pieejamība. Tas ietver gan jaunu iekārtu iepirkšanu, gan to uzstādīšanu esošajās remonta un apkopju telpās, kā arī nepieciešamo būvniecības darbu veikšanu, lai garantētu nepārtrauktu ritošā sastāva tehnisko darbību un atbilstību kvalitātes prasībām. Turklāt PV īpašumā esošās iekārtas, īpaši tās, kas iegādātas jauno elektrovilcienu un BEMU apkopei un remontam, tiek ņemtas vērā attiecībā uz jaunā ritošā sastāva remonta centra aprīkošanu. Tas nozīmē, ka šīs iekārtas tiks pārvietotas uz jaunajām remonta un apkopju centra telpām, tiklīdz tās būs pieejamas, tā nodrošinot gan esošā ritošā sastāva, gan jauno elektrovilcienu un BEMU tehnisko apkalpošanu saskaņā ar ekspluatācijas prasībām. Šāda pieeja garantē, ka ritošā sastāva uzturēšanas pakalpojumi – ieskaitot BEMU – tiks veikti bez pārtraukumiem, nodrošinot drošu, efektīvu un ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu gan esošajam, gan nākotnes ritošajam sastāvam.
Atbilstoši Informatīvajam ziņojumam, vilcienu remontu centra izbūves pirmo posmu provizoriski paredzēts pabeigt 2028. gadā, līdz ar to Rīkojuma Nr.763 1. punktā norādīto laika posmu, kurā atļauts uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepieciešams pagarināt līdz 2028. gadam. Nosakot Rīkojumam Nr. 763 darbības laika periodu arī 2026.–2028. gadā un pārdalot finansējumu turpmāk norādītajā apmērā, PV veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu ritošā sastāva uzturēšanu un remontu. Veiktie ieguldījumi ļaus PV iegādāties aprīkojumu, iekārtas, instrumentus un citus pamatlīdzekļus, kas nepieciešami gan esošo dīzeļvilcienu, elektrovilcienu un BEMU tehniskajai apkalpošanai, gan jaunā ritošā sastāva remonta un apkopju centra aprīkošanai nākotnē. Finansējums tiks tieši izmantots remonta un apkopju centra atjaunošanai, nodrošinot, ka gan esošā ritošā sastāva uzturēšanas pakalpojumi, gan nākotnes infrastruktūras attīstība tiek veikti efektīvi, bez pārtraukumiem un saskaņā ar tehniskajām un drošības prasībām, tādējādi garantējot sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību.
Papildus jāatzīmē, ka gadījumā, ja PV pēc pārvadājumu pasūtījuma līguma termiņa beigām (2034. gada 31. decembrī) neiegūs tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, un netiks pieņemts lēmums par PV turpmāku darbību kā ritošā sastāva remontu un apkopju centra operatoram, nepieciešamība pēc nepārtrauktas elektrovilcienu un akumulatoru bateriju (BEMU) elektrovilcienu remonta un apkopes nodrošināšanas saglabāsies. Lai nodrošinātu, ka valsts ieguldītie līdzekļi tiek izmantoti ilgtermiņā, Satiksmes ministrijai kā PV akcionāram jāīsteno komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam atbilstošs un ekonomiski pamatots risinājums. Tas nodrošina, ka ritošā sastāva remontu un apkopju servisa centra aktīviem ir operators, kas ilgtermiņā garantē pakalpojumu pieejamību tirgus dalībniekiem. Papildus tiktu izvērtēta servisa centra aktīvu un/vai funkciju nodošana brīvā pakalpojumu tirgū, ievērojot atklātības un konkurences principus.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr. 763 piešķirto finansējuma 14 miljonu euro apmērā vilcienu remontu centra izbūves pirmajam posmam paredzamais izlietojums ir 2019. gadā 149 000 euro, 2026. gadā 5 742 210 euro, 2027. gadā 6 759 710 euro un 2028. gadā 1 349 080 euro. Atbilstoši Informatīvajam ziņojumam līdz šim nesaņemto finansējumu 13 851 000 euro Satiksmes ministrija ieguldīs PV pamatkapitālā.
PV 2024. gada 24. aprīlī informēja Satiksmes ministriju, ka 2024. gadā daļēji netiks izlietots saskaņā ar Rīkojumu Nr. 763 no programmas 31.09.00 paredzētais finansējums vilcienu remontu centra izbūvei 10 276 689 euro apmērā un ka 2024. gadā neizlietoto finansējumu nepieciešams pārcelt uz turpmākajiem gadiem. Līdz ar to saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra rīkojumu Nr. 935 “Par apropriācijas pārdali” 2024. gadā neizlietotais finansējums ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai 10 276 689 euro apmērā tika pārdalīts no programmas 31.09.00 uz valsts budžeta apakšprogrammu 31.06.00 “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”. Ņemot vērā, ka finansējums, kas 2024. gadā tika pārdalīts uz valsts budžeta apakšprogrammu 31.06.00, ir nepieciešams ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai līdz 2028. gadam, veicot ieguldījumus apkopes aprīkojuma, iekārtu, instrumentu un citu pamatlīdzekļu iegādē, kas vēlāk tiks izmantoti jaunā remonta centra aprīkošanai, ar Rīkojuma Nr. 763 grozījumiem nepieciešams paredzēt finansējuma sadalījumu pa gadiem atbilstoši iepriekš norādītajam.
Izmaiņas projekta finansējuma avotos
Saskaņā ar Rīkojumu Nr. 763 finansējums projekta daļas, kas tiek īstenota ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 161 209 300 euro apmērā 23 elektrovilcienu iegādei līdz 2023. gadam, finansējums ir piešķirts no programmas 61.12.00, bet finansējums pārējām investīcijām 96 611 703 euro apmērā, kas tiek finansētas no valsts budžeta, no programmas 31.09.00.
Ņemot vērā iepriekš norādītās izmaiņas elektrovilcienu piegādes termiņos, KF projekta īstenošana netika pabeigta līdz Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda beigām, t.i., līdz 2023. gada 31. decembrim. Ņemot vērā, ka PV prognozēja, ka līdz Projekta īstenošanas beigām, t.i., līdz 2023. gada 31. decembrim, netiks izlietots paredzētais finansējums, lai saglabātu KF projektam piešķirto KF finansējumu sākotnēji paredzētajā apjomā, PV 2023. gada 29. augustā iesniedza CFLA iesniegumu par KF projekta grozījumu izdarīšanu, paredzot Projekta īstenošanu divos Eiropas Savienības fondu plānošanas periodos.
Atbilstoši faktiski izlietotajam finansējuma apjomam līdz 2023. gada beigām, PV 2024. gada 22. februārī iesniedza CFLA iesniegumu par 2023. gada 29. augustā iesniegto KF projekta grozījumu precizēšanu, iekļaujot līdz 2023. gada 31. decembrim izlietoto finansējumu 143 502 100 euro, tai skaitā KF finansējumu 101 671 237.85 euro KF projekta pirmajā posmā (Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošana periodā), bet līdz 2023. gada beigām neizlietoto finansējumu 17 707 200 euro apmērā, tai skaitā KF finansējumu 12 539 835.15 euro iekļaujot KF projekta otrajā posmā (Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā).
Atbilstoši iepriekš minētajam PV un CFLA noslēdza līguma par KF projekta īstenošanu grozījumus Nr. 4, kas paredz, ka KF finansējums tiek samazināts līdz 101 671 237,85 euro, kas atbilst KF projekta pirmajā posmā paredzētajam KF finansējuma apmēram, kā arī līguma grozījumi paredz pēc Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu” 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde – elektrovilcieni” īstenošanu regulējošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās PV pienākumu noslēgt ar CFLA līgumu par Projekta otro posmu par KF finansējuma saņemšanu 12 539 835.15 euro apmērā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta noteikumu Nr. 579 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu” 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde – elektrovilcieni” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 579) 4.1. apakšpunktam tika apstiprināts KF līdzfinansējums KF projekta otrā posma īstenošanai līdz 12 544 923 euro apmērā pasākuma pirmās kārtas ietvaros.
2024. gada 22. oktobrī PV iesniedza CFLA projekta iesniegumu Nr. 2.4.1.2/1/24/I/001 “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde (2. posms)”, ko 2024. gada 23. oktobrī CFLA apstiprināja. Atbilstoši apstiprinātajam projektam PV un CFLA 2024. gada 7. novembrī parakstīja līgumu par projekta Nr. 2.4.1.2/1/24/I/001 “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde (2. posms)” īstenošanu ar KF līdzfinansējumu 12 539 835.15 euro apmērā.
Atbilstoši iepriekš minētajam, PV 2024. gada 8. novembrī 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde – elektrovilcieni” otrās kārtas ietvaros iesniedza projekta iesniegumu Nr. 2.4.1.2/2/24/I/001 “Elektrovilcienu, rezerves daļu un velosipēdu vietu iegāde” (turpmāk – Projekts 2024), kura kopējās izmaksas ir 63 505 835.50 euro, tai skaitā KF līdzfinansējums 53 979 960.17 euro. Projekts 2024 ietver arī komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas 5 000 euro apmērā, līdz ar to kopējās Projekta 2024 izmaksas ilgtermiņa ieguldījumos ir 63 500 835.50 euro, tai skaitā KF līdzfinansējums 53 975 710.17 euro un valsts budžeta finansējums 9 525 125.33 euro. Par Projekta 2024 īstenošanu PV un CFLA 2025. gada 31. janvārī noslēdza līgumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta protokollēmuma Nr.34/2.§ “Noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu” 2.4.1.2. pasākuma “Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni” īstenošanas noteikumi”“ 4. punktam finansējumu KF projekta otrā posma un Projekta 2024 īstenošanai un priekšfinansēšanai, tai skaitā izmaksu pieaugumam saistībā ar velosipēdu vietu izveidi elektrovilcienos un elektrovilcienu ražošanas uzraudzību, nepieciešams nodrošināt no valsts budžeta apakšprogrammas 61.13.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” (turpmāk – programma 61.13.00), veicot apropriācijas pārdali no valsts budžeta apakšprogrammas 62.14.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” 17 707 200 euro apmērā, no programmas 31.09.00 62 480 530 euro apmērā un no programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” 1 572 082 euro apmērā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, papildus KF finansējuma piešķiršana Projektam 2024 samazinās ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 53 958 209 euro apmērā (ņemot vērā, ka faktiskās izmaksas nesasniedza plānotās, faktiskais KF finansējums apmērs būs mazāks, nekā ar CFLA noslēgtajā līgumā paredzēts).
Atbilstoši finansējuma avotu maiņai, Rīkojuma Nr. 763 grozījumu projektā nepieciešams paredzēt atbilstošus precizējumus.
Risinājuma apraksts
Spēkā esošais Rīkojums Nr.763 paredz atļaut Satiksmes ministrijai (akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens”) uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam, lai nodrošinātu akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” finansējumu, kas nepārsniedz 257 821 003 euro.
Ņemot vērā iepriekš problēmas aprakstā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Rīkojumā Nr. 763, paredzot:
- PV tiesības īstenot saistības un pārvaldīt atjaunojamā ritošā sastāva remonta un apkopju centra darbības laika periodā no 2019. līdz 2028. gadam, atbilstoši centra atjaunošanas paredzētajam īstenošanas termiņam. Finansējums tiks tieši izmantots remonta un apkopju centra atjaunošanai un modernizācijai, nodrošinot tā pilnvērtīgu funkcionēšanu. Tas ietver centra pielāgošanu un aprīkošanu ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem un citiem pamatlīdzekļiem, kas nepieciešami pilnvērtīgai elektrovilcienu un BEMU vilcienu uzturēšanai un tehniskajai apkopei;
- nodrošināt PV finansējumu, kas nepārsniedz 255 448 537 euro atbilstoši izmaksu pieaugumam saistībā ar velosipēdu vietu izveidi elektrovilcienos un elektrovilcienu ražošanas uzraudzību, kā arī atbilstoši indikatīvajam samazinājumam Škoda gala norēķinā;
- precizējumus izmaksu sadalījumam pa gadiem atbilstoši izmaiņām elektrovilcienu, rezerves daļu fonda un elektrovilcienu uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādes termiņos, saskaņā ar velosipēdu vietu izveides paredzētajiem termiņiem (līdz 2025. gadam), kā arī atbilstoši ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai paredzētajam īstenošanas termiņam (līdz 2028. gadam);
- precizējumus finansējuma avotos, paredzot:
-valsts budžeta finansējumu programmas 31.09.00 ietvaros 30 186 625 euro;
-finansējumu programmas 61.12.00 ietvaros 143 502 100 euro, tai skaitā KF finansējums 101 671 238 euro un valsts budžeta finansējums 41 830 862 euro.
-finansējumu programmas 61.13.00 ietvaros 81 759 812 euro, tai skaitā KF finansējums 69 495 840 euro un valsts budžeta finansējums 12 263 972 euro.
PV ilgtermiņa saistības (naudas plūsma)
Jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (Rīkojums Nr. 763) tika piešķirtas valsts budžeta ilgtermiņa saistības 257 821 003 euro apmērā. Ņemot vērā pieteiktos grozījumus Rīkojumā Nr. 763 PV kopējās ilgtermiņa saistības palielināsies par 4 969 034 euro, sasniedzot 262 790 037 euro, tomēr ņemot vērā, ka ilgtermiņa saistības 7 341 500 euro apmērā tiks finansētas no PV līdzekļiem, no valsts budžeta līdzekļiem finansētās ilgtermiņa saistības samazināsies par 2 372 466 euro, proti, līdz 255 448 537 euro.
Izmaiņu detalizētāks atspoguļojums pa gadiem apkopots tabulās zemāk:
PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulai Nr. 549/2013 (ES) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – EKS) PV ir iekļauta vispārējās valdības sektorā, un, gatavojot vispārējās valdības sektora budžeta prognozes, PV plānotā saimnieciskās darbības ietekme tiek iekļauta aprēķinos atbilstoši vienotajai EKS metodoloģijai. Atbilstoši šai metodoloģijai aktīvu vērtības pieaugumam (jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai un vilcienu ražošanas uzraudzība) ir tieša ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci.
32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūvei ilgtermiņa saistības un ietekme uz vispārējās valdības budžetu tika apstiprināta ar Ministru kabineta 2023. gada 20. septembra rīkojumu Nr. 609 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojumā Nr. 763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai”“.
Pēc iepriekš minēto Rīkojuma Nr.763 grozījumu apstiprināšanas tika precizēta PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas tika saskaņota Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 36, 31.§) “Par akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025.-2028. gadā” (24-TA-1935)
Ņemot vērā iepriekš minēto, vienlaicīgi ar valsts budžeta ilgtermiņa saistību uzņemšanos atbilstoši iesniegtajam Rīkojuma Nr. 763 grozījumu projektam nav atkārtoti nepieciešams apstiprināt izmaiņas ietekmei uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci (fiskālo telpu) elektrovilcienu projektā, jo veicot iepriekš minētos precizējumus bija iekļautas plānotās izmaiņas Rīkojumā Nr.763.
Ņemot vērā iepriekš aprakstītās izmaiņas izmaksās, kā arī KF līdzfinansējuma piesaisti Projektam 2024, pieteikto Rīkojuma Nr. 763 grozījumu rezultātā kopumā PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci samazināsies par 45 616 993 euro.
Zemāk tabulās atspoguļotas izmaiņas, kas saistītas ar elektrovilcienu ražošanas piegādes grafika izmaiņām, kas veido izmaiņas vispārējās valdības budžetā. Tabulās atspoguļota konkrēto projektu (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas un vilcienu remontu centra izbūve) ietekme uz vispārējās valdības budžetu, paredzot pieejamo ES Fondu finansējumu 2023. gadā – 2025. gadā.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžetu (attiecīgā gada fiskālo telpu)
Realizējot elektrovilcienu projektu (32 elektrovilcienu (EV), rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas, kā arī ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai), rodas sekojoša ietekme uz vispārējo valdības budžetu:
*Izmaiņas bez mīnuss zīmes apzīmē negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu.
** Ietekmes aprēķins tiek veikts tikai no elektrovilcienu projekta (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, elektrovilcienu ražošanas uzraudzības, kā arī vilcienu remontu centra izbūve).
Ņemot vērā iepriekš problēmas aprakstā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Rīkojumā Nr. 763, paredzot:
- PV tiesības īstenot saistības un pārvaldīt atjaunojamā ritošā sastāva remonta un apkopju centra darbības laika periodā no 2019. līdz 2028. gadam, atbilstoši centra atjaunošanas paredzētajam īstenošanas termiņam. Finansējums tiks tieši izmantots remonta un apkopju centra atjaunošanai un modernizācijai, nodrošinot tā pilnvērtīgu funkcionēšanu. Tas ietver centra pielāgošanu un aprīkošanu ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem un citiem pamatlīdzekļiem, kas nepieciešami pilnvērtīgai elektrovilcienu un BEMU vilcienu uzturēšanai un tehniskajai apkopei;
- nodrošināt PV finansējumu, kas nepārsniedz 255 448 537 euro atbilstoši izmaksu pieaugumam saistībā ar velosipēdu vietu izveidi elektrovilcienos un elektrovilcienu ražošanas uzraudzību, kā arī atbilstoši indikatīvajam samazinājumam Škoda gala norēķinā;
- precizējumus izmaksu sadalījumam pa gadiem atbilstoši izmaiņām elektrovilcienu, rezerves daļu fonda un elektrovilcienu uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādes termiņos, saskaņā ar velosipēdu vietu izveides paredzētajiem termiņiem (līdz 2025. gadam), kā arī atbilstoši ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai paredzētajam īstenošanas termiņam (līdz 2028. gadam);
- precizējumus finansējuma avotos, paredzot:
-valsts budžeta finansējumu programmas 31.09.00 ietvaros 30 186 625 euro;
-finansējumu programmas 61.12.00 ietvaros 143 502 100 euro, tai skaitā KF finansējums 101 671 238 euro un valsts budžeta finansējums 41 830 862 euro.
-finansējumu programmas 61.13.00 ietvaros 81 759 812 euro, tai skaitā KF finansējums 69 495 840 euro un valsts budžeta finansējums 12 263 972 euro.
PV ilgtermiņa saistības (naudas plūsma)
Jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (Rīkojums Nr. 763) tika piešķirtas valsts budžeta ilgtermiņa saistības 257 821 003 euro apmērā. Ņemot vērā pieteiktos grozījumus Rīkojumā Nr. 763 PV kopējās ilgtermiņa saistības palielināsies par 4 969 034 euro, sasniedzot 262 790 037 euro, tomēr ņemot vērā, ka ilgtermiņa saistības 7 341 500 euro apmērā tiks finansētas no PV līdzekļiem, no valsts budžeta līdzekļiem finansētās ilgtermiņa saistības samazināsies par 2 372 466 euro, proti, līdz 255 448 537 euro.
Izmaiņu detalizētāks atspoguļojums pa gadiem apkopots tabulās zemāk:
| 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |
| Rīkojums Nr.763 | 36 432 313 | 0 | 0 | 609 331 |
| Pēc izmaiņām rīkojumā Nr.763 | 36 432 313 | 0 | 0 | 609 331 |
| Izmaiņas | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | |
| Rīkojums Nr.763 | 141 598 959 | 76 506 089 | 2 674 311 | 0 |
| Pēc izmaiņām rīkojumā Nr.763 | 119 047 211 | 82 308 291 | 5 229 191 | 5 742 210 |
| Izmaiņas | -22 551 748 | 5 802 202 | 2 554 880 | 5 742 210 |
| 2027 | 2028 | KOPĀ | ||
| Rīkojums Nr.763 | 0 | 0 | 257 821 003 | |
| Pēc izmaiņām rīkojumā Nr.763 | 6 759 710 | 6 661 780 | 262 790 037 | |
| Izmaiņas | 6 759 710 | 6 661 780 | 4 969 034 |
PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulai Nr. 549/2013 (ES) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – EKS) PV ir iekļauta vispārējās valdības sektorā, un, gatavojot vispārējās valdības sektora budžeta prognozes, PV plānotā saimnieciskās darbības ietekme tiek iekļauta aprēķinos atbilstoši vienotajai EKS metodoloģijai. Atbilstoši šai metodoloģijai aktīvu vērtības pieaugumam (jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai un vilcienu ražošanas uzraudzība) ir tieša ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci.
32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūvei ilgtermiņa saistības un ietekme uz vispārējās valdības budžetu tika apstiprināta ar Ministru kabineta 2023. gada 20. septembra rīkojumu Nr. 609 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojumā Nr. 763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai”“.
Pēc iepriekš minēto Rīkojuma Nr.763 grozījumu apstiprināšanas tika precizēta PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas tika saskaņota Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 36, 31.§) “Par akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025.-2028. gadā” (24-TA-1935)
Ņemot vērā iepriekš minēto, vienlaicīgi ar valsts budžeta ilgtermiņa saistību uzņemšanos atbilstoši iesniegtajam Rīkojuma Nr. 763 grozījumu projektam nav atkārtoti nepieciešams apstiprināt izmaiņas ietekmei uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci (fiskālo telpu) elektrovilcienu projektā, jo veicot iepriekš minētos precizējumus bija iekļautas plānotās izmaiņas Rīkojumā Nr.763.
Ņemot vērā iepriekš aprakstītās izmaiņas izmaksās, kā arī KF līdzfinansējuma piesaisti Projektam 2024, pieteikto Rīkojuma Nr. 763 grozījumu rezultātā kopumā PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci samazināsies par 45 616 993 euro.
Zemāk tabulās atspoguļotas izmaiņas, kas saistītas ar elektrovilcienu ražošanas piegādes grafika izmaiņām, kas veido izmaiņas vispārējās valdības budžetā. Tabulās atspoguļota konkrēto projektu (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas un vilcienu remontu centra izbūve) ietekme uz vispārējās valdības budžetu, paredzot pieejamo ES Fondu finansējumu 2023. gadā – 2025. gadā.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžetu (attiecīgā gada fiskālo telpu)
Realizējot elektrovilcienu projektu (32 elektrovilcienu (EV), rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas, kā arī ritošā sastāva remonta un apkopju centra atjaunošanai), rodas sekojoša ietekme uz vispārējo valdības budžetu:
| 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |
| EV un remontu centra ietekme pirms izmaiņām** | 149 000 | 0 | 0 | 0 |
| EV projekta izmaiņas | 0 | 0 | 0 | 0 |
| pēc izmaiņām projektā un ES fondu līdzfinansējuma piesaistes | 149 000 | 0 | 0 | 0 |
| 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | |
| EV un remontu centra ietekme pirms izmaiņām** | 62 585 422 | 78 201 197 | 2 674 311 | 0 |
| EV projekta izmaiņas | -21 393 053 | -42 561 585 | -910 055 | |
| pēc izmaiņām projektā un ES fondu līdzfinansējuma piesaistes | 41 192 369 | 35 639 612 | 1 764 256 | 4 667 996 |
| 2027 | 2028 | KOPĀ | ||
| EV un remontu centra ietekme pirms izmaiņām** | 0 | 0 | 143 609 930 | |
| EV projekta izmaiņas | 7 321 138 | 7 258 566 | -45 616 993 | |
| pēc izmaiņām projektā un ES fondu līdzfinansējuma piesaistes | 7 321 138 | 7 258 566 | 97 992 937 |
*Izmaiņas bez mīnuss zīmes apzīmē negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu.
** Ietekmes aprēķins tiek veikts tikai no elektrovilcienu projekta (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, elektrovilcienu ražošanas uzraudzības, kā arī vilcienu remontu centra izbūve).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kas izmantos pasažieru pārvadājumu par dzelzceļa pakalpojumus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 674 311
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 674 311
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 674 311
-2 674 311
0
5 742 210
0
6 759 710
0
2.1. valsts pamatbudžets
2 674 311
-2 674 311
0
5 742 210
0
6 759 710
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
2 674 311
0
-5 742 210
0
-6 759 710
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
2 674 311
0
-5 742 210
0
-6 759 710
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
2 674 311
-5 742 210
-6 759 710
0
5.1. valsts pamatbudžets
2 674 311
-5 742 210
-6 759 710
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta izmaksas par finansējuma avotiem plānotas šādā apmērā:
Finansējuma palielinājums 2024.gadā 5 802 202 euro veidojas:
- no palielinājuma 16 167 135 euro sakarā ar izmaiņām elektrovilcienu piegādēs, proti, 6 no plānotajiem 23 elektrovilcieniem netika nodoti ekspluatācijā 2023. gadā līdz ar to izmaksas maksājumiem pēc piegādēm nepieciešams finansēt 2024. gadā, sakarā ar 2023. gadā pilnā apmērā neveiktajām rezerves daļu fonda un uzturēšanas aprīkojuma piegādēm, līdz ar to apmaksa pilnā apmērā veikta 2024. gadā, kā arī sakarā ar neveikto gala norēķinu pilnā apmērā 2024. gadā pēc visu elektrovilcienu piegādes.
- no palielinājuma 231 538 euro, jo sakarā ar elektrovilcienu piegādes kavējumiem daļu no 2023. gadā paredzētajiem ražošanas uzraudzības darbiem ir nepieciešams veikt 2024. gadā, kā arī tika veikta pakalpojumu cenu indeksācija atbilstoši līgumam;
no palielinājuma 67 718 euro, jo atbilstoši veiktajam iepirkumam velosipēdu vietu izveides izmaksas ir būtiski lielākas nekā sākotnēji plānots;
- no samazinājuma 11 176 689 euro, jo netika izlietots vilcienu remontu centra izbūvei paredzētas valsts budžeta finansējums, tai skaitā saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra rīkojumu Nr.935 10 276 689 euro apmērā veikta apropriācijas pārdale uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 31.06.00 “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”;
- no palielinājuma par 512 500 euro no iekārtām vilcienu remontu centram, kas tika iegādātas par PV līdzekļiem.
Finansējuma pieaugums 2025.gadā 2 554 880 euro veidojas:
no samazinājuma 2 674 311 euro, jo nav paredzēts izlietot vilcienu remontu centra izbūvei paredzēto valsts budžeta finansējumu;
- no palielinājuma par 1 516 300 euro no iekārtām un projektēšanas darbiem vilcienu remontu centram, kas tika iegādāti par PV līdzekļiem.
no palielinājuma 750 655 euro, jo velosipēdu vietu izveide ir veikta 2025. gadā, kas ir gadu vēlāk nekā sākotnēji tika plānots;
- no palielinājuma 6 513 euro par noslēdzošo maksājumu par ražošanas uzraudzību;
- no palielinājuma 2 955 723 euro par gala maksājumu Škoda par elektrovilcieniem.
Finansējuma pieaugums 2026. gadā 5 742 210 euro, 2027. gadā 6 759 710 euro un 2028. gadā 6 661 780 euro ir saistīts vilcienu remontu centra izbūves turpināšanas līdz 2028. gadam, tai skaitā ietverot PV finansējumu.
| 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |
| KF projekti | 25 454 100 | 0 | 0 | 609 331 |
| t.sk. KF | 18 034 230 | 0 | 0 | 517 931 |
| t.sk. VB | 7 419 870 | 0 | 0 | 91 400 |
| VB projekts | 10 978 213 | 0 | 0 | 0 |
| t.sk. VB | 10 978 213 | 0 | 0 | 0 |
| PV finansētais projekts | 0 | 0 | 0 | 0 |
| KOPĀ | 36 432 313 | 0 | 0 | 609 331 |
| t.sk. KF | 18 034 230 | 0 | 0 | 517 931 |
| t.sk. VB | 18 398 083 | 0 | 0 | 91 400 |
| t.sk. PV | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | |
| KF projekti | 119 047 211 | 76 438 379 | 3 712 891 | 0 |
| t.sk. KF | 84 486 337 | 62 461 337 | 3 155 957 | 0 |
| t.sk. VB | 34 560 874 | 13 977 042 | 556 934 | 0 |
| VB projekts | 0 | 5 357 412 | 0 | 5 742 10 |
| t.sk. VB | 0 | 5 357 412 | 0 | 5 742 10 |
| PV finansētais projekts | 0 | 512 500 | 1 516 300 | 0 |
| KOPĀ | 119 047 211 | 82 308 291 | 5 229 191 | 5 742 210 |
| t.sk. KF | 84 486 337 | 62 461 337 | 3 155 957 | 0 |
| t.sk VB | 34 560 874 | 19 334 454 | 556 934 | 5 742 210 |
| t.sk. PV | 0 | 512 500 | 1 516 300 | 0 |
| 2027 | 2028 | KOPĀ | ||
| KF projekti | 0 | 0 | 225 261 912 | |
| t.sk. KF | 0 | 0 | 168 655 792 | |
| t.sk. VB | 0 | 0 | 56 606 120 | |
| VB projekts | 6 759 710 | 1 349 080 | 30 186 625 | |
| t.sk. VB | 6 759 710 | 1 349 080 | 30 186 625 | |
| PV finansēts projekts | 0 | 5 312 700 | 7 341 500 | |
| KOPĀ | 6 759 710 | 6 661 780 | 262 790 037 | |
| t.sk. KF | 0 | 0 | 168 655 792 | |
| t.sk. VB | 6 759 710 | 1 349 080 | 86 792 745 | |
| t.sk. PV | 0 | 5 312 700 | 7 341 500 |
Finansējuma palielinājums 2024.gadā 5 802 202 euro veidojas:
- no palielinājuma 16 167 135 euro sakarā ar izmaiņām elektrovilcienu piegādēs, proti, 6 no plānotajiem 23 elektrovilcieniem netika nodoti ekspluatācijā 2023. gadā līdz ar to izmaksas maksājumiem pēc piegādēm nepieciešams finansēt 2024. gadā, sakarā ar 2023. gadā pilnā apmērā neveiktajām rezerves daļu fonda un uzturēšanas aprīkojuma piegādēm, līdz ar to apmaksa pilnā apmērā veikta 2024. gadā, kā arī sakarā ar neveikto gala norēķinu pilnā apmērā 2024. gadā pēc visu elektrovilcienu piegādes.
- no palielinājuma 231 538 euro, jo sakarā ar elektrovilcienu piegādes kavējumiem daļu no 2023. gadā paredzētajiem ražošanas uzraudzības darbiem ir nepieciešams veikt 2024. gadā, kā arī tika veikta pakalpojumu cenu indeksācija atbilstoši līgumam;
no palielinājuma 67 718 euro, jo atbilstoši veiktajam iepirkumam velosipēdu vietu izveides izmaksas ir būtiski lielākas nekā sākotnēji plānots;
- no samazinājuma 11 176 689 euro, jo netika izlietots vilcienu remontu centra izbūvei paredzētas valsts budžeta finansējums, tai skaitā saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra rīkojumu Nr.935 10 276 689 euro apmērā veikta apropriācijas pārdale uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 31.06.00 “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”;
- no palielinājuma par 512 500 euro no iekārtām vilcienu remontu centram, kas tika iegādātas par PV līdzekļiem.
Finansējuma pieaugums 2025.gadā 2 554 880 euro veidojas:
no samazinājuma 2 674 311 euro, jo nav paredzēts izlietot vilcienu remontu centra izbūvei paredzēto valsts budžeta finansējumu;
- no palielinājuma par 1 516 300 euro no iekārtām un projektēšanas darbiem vilcienu remontu centram, kas tika iegādāti par PV līdzekļiem.
no palielinājuma 750 655 euro, jo velosipēdu vietu izveide ir veikta 2025. gadā, kas ir gadu vēlāk nekā sākotnēji tika plānots;
- no palielinājuma 6 513 euro par noslēdzošo maksājumu par ražošanas uzraudzību;
- no palielinājuma 2 955 723 euro par gala maksājumu Škoda par elektrovilcieniem.
Finansējuma pieaugums 2026. gadā 5 742 210 euro, 2027. gadā 6 759 710 euro un 2028. gadā 6 661 780 euro ir saistīts vilcienu remontu centra izbūves turpināšanas līdz 2028. gadam, tai skaitā ietverot PV finansējumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Anotācijas III daļas tabulā (1. līdz 5. punktam) atspoguļotas iepriekš apstiprinātās (MK Rīkojums Nr.763) valsts ilgtermiņa saistības un to izmaiņas pēc anotācijā aprakstītajām izmaiņām saistībā ar esošo elektrovilcienu iepirkumu.
Projekta daļas, kas īstenotajam kā KF līdzfinansēti projekti, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammās 61.12.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014–2020)” un 61.13.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)”, savukārt projekta daļas, kas tiek finansēta tikai no valsts budžeta, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei”.
Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas un ilgtermiņa saistību precizēšanai 2025. gadam un priekšlikumus bāzes izdevumu precizēšanai 2026., 2027. un 2028. gadam likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas procesā.
Projekta daļas, kas īstenotajam kā KF līdzfinansēti projekti, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammās 61.12.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014–2020)” un 61.13.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)”, savukārt projekta daļas, kas tiek finansēta tikai no valsts budžeta, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei”.
Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas un ilgtermiņa saistību precizēšanai 2025. gadam un priekšlikumus bāzes izdevumu precizēšanai 2026., 2027. un 2028. gadam likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas procesā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, AS "Pasažieru vilciens"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- AS "Pasažieru vilciens"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi