Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem. 
Ņemot vērā CSP 2022.gada patēriņa cenu indeksa grozā noteikto mājokļa grupā ietverto energoresursu īpatsvaru – 9,8% un transporta grupā ietverto degvielas īpatsvaru – 6,7%, patēriņa cenas mājokļa grupā pieaugs par aptuveni 25%, bet transporta grupā - par aptuveni 23%, līdz ar to izdevumu izmaiņas mājokļa un transporta grupās ievērojami palielinātos (skatīt 1.pielikuma 1.tabulu).

Vērtējot mājsaimniecību spēju segt komunālos maksājumus, kā arī uzturēt siltu mājokli, primāri to nosaka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi – jo zemāki ienākumi, jo lielāka nespēja segt minētos izdevumus. To apliecina arī statistikas dati. 2021.gadā no 1.kvintiles mājsaimniecībām 15,7% nespēja uzturēt siltu mājokli, 2.kvintilē – 8,4%, bet 3.kvintilē – 5,3% (datu avots: CSP tabula “NNN010. Mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt atsevišķas izmaksas (procentos) 2005 – 2021”).

Rīcībā esošie ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli pa vecuma grupām liecina, ka zemākie ienākumi ir pensijas vecuma cilvēkiem – 538,42 euro mēnesī. Minēto arī apliecina vidējie vecuma pensijas apmēri. 2022.gada maijā vidējais vecuma pensijas apmērs bija 434,73 euro mēnesī, savukārt invaliditātes pensijas apmērs bija gandrīz divas reizes zemāks – 236,69 euro mēnesī, līdzīgi arī apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs – 246,99 euro mēnesī (datu avots: CSP tabula “PPP010m. Sociālās apdrošināšanas un valsts sociālie pakalpojumi (pensijas, pabalsti, atlīdzības)”).

Kopš 2021.gada sākuma mājokļa pabalsta saņēmēju skaits 2022.gada martā ir augstākais rādītājs – 28,2 tūkst. (skatīt 1.pielikuma 2.tabulu). Aizvien vairāk trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību saņem mājokļa pabalstu. Mājokļa pabalstam izlietotais finansējums ir būtiski palielinājies kopš 2022.gada februāra, pārsniedzot jau 2 miljonu euro robežu. Nenoliedzami rādītājus ietekmē arī atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, tomēr nav pamata domāt, ka šis skaits varētu būtiski sarukt, 2022.gada maijā sasniedzot 29,0 tūkst. personas (skatīt 1.pielikuma 2.tabulu). Mājokļa pabalstu saņēmēju vidū galvenokārt ir pensijas vecuma personas (24 673 personas jeb 41,2% 2021.gadā).

Ņemot vērā energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, kā arī iedzīvotāju, īpaši noteiktu iedzīvotāju grupu, relatīvi zemos ienākumus valstī kopumā, iedzīvotājiem strauji pieaugs izdevumi par mājokli, tādējādi pastāv liels risks, ka mājsaimniecībām būs nopietnas grūtības norēķināties par mājokļa izdevumiem. Turklāt no 2023.gada 1.janvāra pilnveidoto minimālo ienākumu sliekšņu rezultātā un šobrīd notiekošajam energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumam būs ilgtermiņa ietekme uz pašvaldību budžetiem (no kā tiek segts GMI pabalsts un mājokļa pabalsts) lielākā apmērā nekā prognozēts iepriekš.


Problēmas apraksts
Atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (13.pants) noteiktajam laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim pašvaldības, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) sliekšņu summai piemēro šādus koeficientus:
atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto;
mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficientu 2 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto;
pārējām mājsaimniecībām - koeficientu 1,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.
Palielināto koeficientu piemērošana dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam, sasniedzot otrās ienākumu kvintiles zemāko robežu (skat.1.pielikuma 3.tabulu).

Taču, ņemot vērā paredzamo enerģijas cenu kāpumu un izdevumu ar mājokli prognozēto palielināšanos piecas reizes (skat.1.pielikuma 1.tabulu), atbalsts būs nepieciešams arī personām ar lielākiem ienākumiem.  

Vienlaikus no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim valsts nodrošina līdzfinansējumu pašvaldībām 50% apmērā no iedzīvotājiem izmaksātajiem mājokļa pabalstiem. Pašvaldībām pārskaitītais mērķdotācijas apmērs pirmajos četros 2022.gada mēnešos - 4 459 329 euro.



Problēmas apraksts

Mājokļa pabalstu aprēķina atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumos Nr.809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.809) noteiktajam, izņemot tās normas, kuras noteiktas šajā likumā. MK noteikumu Nr.809 3.pielikumā ir noteiktas mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas.

Attiecībā uz izdevumiem individuālās apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas) noteikts, ka ne vairāk kā 6 euro par mājokļa kopējās platības 1 m² (nepārsniedzot MK noteikumu Nr.809 3.pielikuma 1. punktā norādītās mājokļa kopējās platības normas) kalendāra gadā.

Attiecībā uz izdevumiem, kur apkuri nodrošina ar gāzi, noteikts, ka ņem vērā izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa kopējās platības 1 m² mēnesī papildus pavardam un siltajam ūdenim noteiktajām normām (MK noteikumu Nr.809 3.pielikuma 4.1. un 4.2.apakšpunkts).

Attiecībā uz izdevumiem, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju, noteikts, ka ņem vērā izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa kopējās platības 1 m² sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus apgaismojumam, pavardam un siltajam ūdenim noteiktajām normām (MK noteikumu Nr.809 3.pielikuma 5.1. un 5.2.apakšpunkts).

Ņemot vērā, iepriekšminēto patēriņa cenu kāpumu cietajam kurināmajam, gāzei un elektroenerģijai, šīs normas būs ierobežojošas mājokļa pabalsta pietiekama apmēra saņemšanai.


Problēmas apraksts

Pašvaldības, īpaši Rīgas valstspilsētas pašvaldība, norāda uz darbaspēka resursu trūkumu sociālajos dienestos, ka sociālo dienestu darbinieki jau ilgstoši strādā pārslodzes režīmā, tajā skaitā bieži sestdienās un svētdienās, jo ievērojami ir pieaudzis palīdzības prasītāju skaits. Turklāt, papildus Latvijas iedzīvotājiem sniegtajam atbalstam gan Covid - 19 infekcijas izplatības laikā, gan energoresursu cenu kāpumam pagājušajā apkures sezonā, klāt nācis pienākums sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem ar to pašu darbaspēka daudzumu.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība savā 2022.gada 17.jūnija vēstulē Nr. RD-22-1076-nd norāda, ka jau šobrīd nav iespējams nodrošināt darbiniekus ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajām izglītības prasībām un sociālajā dienestā ir liela darbinieku mainība. Vidēji mēnesī daba līgumus uzsākot 4 – 9 darbinieki, bet daba attiecības uzsākot tikai 4 – 5 darbinieki. Rīgas sociālajā dienestā jaunu darbinieku apmācībai ar Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (turpmāk – administrēšanas lietojumprogramma) tiekot veltīti 2 – 3 mēneši. Sociālās palīdzības piešķiršana ir laikietilpīgs process, kas ietver klienta lietas dokumentācijas un sociālās un materiālās situācijas izvērtēšanu, t.sk. pārbaudi, atsevišķos gadījumos mājsaimniecības dzīvesvietas apsekošana, lai pārliecinātos par mājsaimniecības reālo situāciju. Tas ir tehnisks un precīzs darbs administrēšanas lietojumprogrammā, īpaši pārmaiņu un darbinieku pārslodzes situācijā. Turklāt, katra mājokļa izdevumu pozīcija tiek fiksēta administrēšanas lietojumprogrammā  katram pakalpojuma sniedzējam (īres, apsaimniekošanas maksājumiem, komunālajiem maksājumiem, cietā kurināmā iegādei, telekomunikāciju un interneta izdevumiem, citiem ar mājokli saistītiem izdevumiem).

Tāpēc pašvaldības, īpaši Rīgas Sociālais dienests norāda, ka nevarēs iekļauties normatīvajos dokumentos noteiktajā viena mēneša termiņā iesnieguma izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Turklāt jāņem vērā, ka paralēli tiek virzīti grozījumi normatīvajos dokumentos, kas paredz no 2023.gada 1.janvara paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus, tajā skaitā garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) slieksni. GMI sliekšņa apmērs ietekmē mājokļa pabalsta apmēru, tāpēc no 2023.gada 1.janvāra būs jāveic mājokļa pabalsta apmēra pārrēķins, kas viennozīmīgi būs ievērojams darba apjoms sociālajiem dienestiem.             
           

Problēmas apraksts
Vidējie pensiju apmēri Latvijā ir salīdzinoši zemi. 2022.gada jūnijā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa pie pensijas) bija 406,07 euro, vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 435,20 euro, invaliditātes pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas - 236,33 euro, bet apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs - 246,96 euro. Ņemot vērā, straujo inflāciju, energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu cenu kāpumu, pie esošajiem pensiju apmēriem ir svarīgi sniegt papildu atbalstu.

Arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kuru piešķir, ja nav tiesības uz valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir salīdzinoši zems. Valsts sociālā nodrošinājuma apmērs vecuma gadījumā ir 109 euro, III grupas invaliditātes gadījumā tā apmērs ir 109 euro, personām ar invaliditāti no bērnības - 136 euro, II grupas invaliditātes gadījumā - 156,96 euro (strādājošiem - 130,80 euro), personām ar invaliditāti no bērnības - 195,84 euro (strādājošiem - 163,20 euro), I grupas invaliditātes gadījumā - 198,38 euro (strādājošiem - 152,60 euro), personām ar invaliditāti no bērnības - 247,52 euro (strādājošiem - 190,40 euro).

Ja bērnam noteikta invaliditāte, tad papildu ģimenes valsts pabalstam piešķir un izmaksā piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Tiesības saņemt šo piemaksu ir bērna vecākam vai tā likumiskajam pārstāvim. Piemaksas apmērs ir 106,72 euro mēnesī. Bērna ar invaliditāti aprūpe rada papildu slodzi - gan emocionālo, gan finansiālo, kas, ņemot vērā ekonomisko nestabilitāti, vispārējā cenu un elektroenerģijas kāpuma laikā tiek izjusts vēl vairāk.

Arī ģimenes, kurās viens vai abi vecāki miruši un bērni saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, atlīdzību par apgādnieku zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, ir īpaša grupa, kurai būtu jāsniedz atbalsts straujās inflācijas un elektroenerģijas un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājuma laikā.

Problēmas apraksts
Energoresursu cenu un izmaksu pieaugums
Energoresursu cenas 2022.gadā turpina strauju kāpumu jaunās ģeopolitiskās situācijas kontekstā. Pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena mājsaimniecībām   kāps 50%-60% robežās, dabasgāzei – 65%-90% robežās, granulām – 100%-150% robežās, malkai – 300%-400% robežās, salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni. Protams, pastāv atšķirības patēriņa struktūrā starp mājsaimniecību kvintilēm un pēc ģeogrāfiskā novietojuma, taču tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis pēdējā pusgadā, radīs sarežģījumus vismaz 80% mājsaimniecību savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju apkures sezonā.

Savukārt iedzīvotāju ienākumi nav kāpuši līdzvērtīgā apjomā kopš 2022.gada sākuma, kas daudzās mājsaimniecībās, kas nekvalificējas zemu ienākumu sociālajā grupā kā trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecībās 2022./2023.gada apkures sezonā energopakalpojumu rēķinu nomaksas problemātika būs ne mazāk aktuāla.
Ieviešot atbalsta pasākumus, nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt tirgus darbību. Primārais fokuss jāvērš uz atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, rodot iespēju mērķēta atbalsta īstenošanai, savukārt paralēla atbalsta pasākumu izvēršana, kas orientēta caur pakalpojumu sniedzējiem, šobrīd nav iespējama formātā – mērķēts atbalsts, jo pakalpojuma sniedzējiem nav datu un rīku šādas pieejas realizēšanai, kā arī šādas divas pieejas ir pretrunā viena ar otru no mērķēta atbalsta pieejas idejas izvirzīšanas perspektīvas.
Vienlaikus pašlaik definētais mērķētais atbalsts varētu nebūt pietiekams, ņemot vērā energoresursu cenu prognožu tendences, tāpēc būtu vērtējami arī horizontālie diferencētie atbalsta instrumenti elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai.


 

Risinājuma apraksts

Mājokļa pabalsts
Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.aprīlim, piedāvāts piemērot koeficientu 3 (koeficienta palielinājuma rezultātā GMI slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 euro pārējām personām mājsaimniecībā) visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš.     

2022.gada 21.jūnijā Ministru kabineta sēdē atbalstītajā informatīvajā ziņojumā “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” tika atbalstīts neterminēts līdzfinasējums pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem. Šajā likumprojektā noteikts terminēts līdzfinansējums, līdz 2023.gada maijam, jo ir sagatavoti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (22-TA-2170;  https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/legislation_case_documents/fd9f4284-eb97-4c9c-987e-54057525a127),  kas turpmāk paredz neterminētu līdzfinasējumu 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem.
      


Risinājuma apraksts

Lai iekļautos cietā kurināmā cenās 2022./2023.gada apkures sezonā, bet neveicinātu pārmērīgu cietā kurināmā cenu celšanos, likumprojektā noteikts, ka mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā MK noteikumu Nr. 809 3.pielikumā noteiktos normatīvus, tajā skaitā MK noteikumu Nr 809 3.pielikuma 1.punktā noteikto mājokļa kopējo platību (32 m² pirmajai personai mājsaimniecībā un 18 m² - katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, ja pašvaldība nav noteikusi vairāk), par kuru tiek aprēķināts mājokļa pabalsts, izņemot:

 - mājokļa pabalsta apmēru cietajam kurināmajam aprēķina, piemērojot ne vairāk kā 12 euro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru;
 - mājokļa pabalsta apmēru mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 euro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru, kas tiek piemērots papildu MK noteikumu Nr.809 3.pielikuma 4.1., 4.2., 5.1., 5.2. un 5.3.apakšpunktā noteiktajam.

Risinājuma apraksts
Lai nepārkāptu normatīvajos dokumentos noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu, likumprojektā noteikts, ka pašvaldības sociālais dienests iesniegumu par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata ne ilgāk kā 40 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu sākot no tā mēneša, kad saņemts iesniegums, vai atteikumu piešķirt mājokļa pabalstu. Priekšnoteikums lēmuma pieņemšanai ir visu MK noteikumos Nr.809 noteikto dokumentu iesniegšana un mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, aizpildot noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju, kas dod iespēju pie attiecīga sliekšņa piešķirt mājsaimniecībai GMI un/vai mājokļa pabalstu, trūcīgas vai maznorošinātas mājsaimniecības statusu. Tiek piemērota viena iztikas līdzekļu deklarācija visu iepriekšminēto atbalsta pasākumu piešķiršanai vai atteikumam tos piešķirt.   
Likumprojektā noteikts, ja mainās koeficients garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai, periodā, par kuru mājsaimniecībai izvērtēta materiālā situācija (seši vai trīs mēneši atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta trešajā daļa noteiktajam), pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības veikt mājokļa pabalsta pārrēķinu bez personas iesnieguma, jo būs mājsaimniecības, kurām materiāla situācija būs izvērtēta līdz 2022.gada beigām vai ilgāk. Tas mazinās administratīvo slogu gan iedzīvotajiem, gan sociālajam dienestam.

Turklāt atbilstoši grozījumu likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģijai un pilnveidotajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitātei attiecībā uz minimālo ienākumu sliekšņiem sociālajā palīdzībā tiek veikti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (22-TA-2170). Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Ņemot vērā, ka no 2023.gada 1.janvāra tiek palielināti minimālo ienākumu sliekšņi, kas ietekmē mājokļa pabalsta apmēru katrai mājsaimniecībai, likumprojektā (22-TA-2170) paredzēts noteikt, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības veikt pamata sociālās palīdzības pabalstu (GMI un mājokļa pabalsta) pārrēķinu bez personas iesnieguma.

Lai samazinātu pašvaldību sociālajiem dienestiem administratīvo slogu, likumprojektā noteikts, ka aprēķināto un piešķirto mājokļa pabalstu pašvaldības sociālais dienests primāri pārskaita tam pakalpojuma sniedzējam, kuram ir lielākās izmaksu pozīcijas, pārējo daļu - citam pakalpojuma sniedzējam vai izmaksā iesnieguma iesniedzējam. Šobrīd Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumos Nr. 324 “Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” nosaka, ka mājokļa pabalstam izlietotie līdzekļi tiek uzskaitīti pa šādām izdevumu pozīcijām: īres maksājumiem, apsaimniekošanas maksājumiem, komunālo maksājumu un kurināmā iegādei, tajā skaitā, cietā kurināmā iegādei, telekomunikāciju un interneta uzdevumiem, citiem ar mājokli saistītiem izdevumiem. Šie izdevumi savukārt atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešajā daļā noteiktajiem mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam noteiktajām izdevumu pozīcijām. Tas nozīmē, ka pašvaldības sociālais dienests var tik precīzi neuzskaitīt visas ar mājokli saistītās izdevumu pozīcijas un lielākā daļa mājokļa pabalsta tiks pārskaitīta nama apsaimniekotājam.  Paredzams, ka  sociālā dienesta redzeslokā nonāks cilvēki, kuri iepriekš nav bijuši sociālā dienesta klienti un, iespējams, ka lielākam skaitam mājsaimniecību mājokļa pabalsts tiks pārskaitīts uz personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontiem.

Lai iespējamo mājokļa pabalsta pieprasītāju skaita pieauguma apstākļos nodrošinātu optimālu klientu apkalpošanu, likumprojektā noteikts, ka mājokļa pabalsta aprēķināšanu pašvaldības sociālajā dienestā ir tiesības veikt  personām, kuras neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma  42. pantā noteiktajām izglītības prasībām (saistībā ar 48.pantā noteiktajiem sociālās palīdzības organizatora pienākumiem), bet ir ieguvušas vismaz pirmā līmeņa augstāko izglītību (piemēram, skolotājs, bibliotekārs, ekonomists, datu ievades operators) un darba devējs ir nodrošinājis  apmācību veikt noteiktos pienākumus.

Ņemot vērā, ka pašvaldības priekšfinansē atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un prognozējamo mājsaimniecību skaita pieaugumu, kas kvalificēsies mājokļa pabalstam, likumprojektā noteikta iespēja pašvaldībām pieprasīt avansa maksājumu mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai no 2022.gada novembra mēneša 50 procentu apmērā no iepriekšējā mēneša faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam. Piemēram, oktobra mēnesī pašvaldība izmaksājusi mājokļa pabalstus 10 000 euro apmērā, sedzot iedzīvotājiem mājokļa izdevumus par septembra mēnesi. Oktobrī, iesniedzot Valsts kasē pārskatu, tā var pieprasīt avansa maksājumu no valsts 5 000 euro apmērā nākamo mēnešu mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai.  

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13.panta trešajā daļā noteikts, ka valsts līdzfinansē izdevumus mājokļa pabalstam 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai. Pašvaldības, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam iesniedz Labklājības ministrijai pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem  mājokļa pabalstam un papildus tam - izskatīto iesniegumu skaitu, jo likumprojekts nosaka, ka laikposmā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.maijam valsts kompensē pašvaldībām arī administratīvos izdevumus - 8 euro par viena mājsaimniecības iesnieguma izskatīšanu. Finanšu līdzekļus, kas papildus paredzēti administratīvo izmaksu segšanai, pašvaldības sociālais dienests var izlietot pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzības izdevumiem, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, tehnikas un aprīkojuma iegādei.



Lai pašvaldības sociālie dienesti saņemtu kompensāciju arī par administratīvajām izmaksām, likuma 13.panta ceturtā un piektā daļa izteikta jaunā redakcijā, papildinot ar administratīvo izmaksu uzskaiti un atskaiti.

Kā jau iepriekš minēts, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam, pamata sociālās palīdzības pabalstus piešķir un atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam  nosaka uz trīs vai sešiem kalendāra mēnešiem, kas nozīmē, ka mājokļa pabalsta piešķiršanas termiņš var būt atšķirīgos mēnešos. Turklāt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz mājsaimniecībai iespēju šajā periodā atkārtoti vērsties sociālajā dienesta ar jauniem rēķiniem, kuros ir lielāki izdevumi par mājokli un lūgt pārrēķināt mājokļa pabalsta apmēru par šo periodu. Lai novērstu iedzīvotāju vēl lielāku pieplūdumu pašvaldību sociālajos dienestos, likumprojekta pārejas noteikumos noteikts, ka mājokļa pabalsta, kas piešķirts par laika periodu  no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, pārrēķinu veic pēc 2022./2023.gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023.gada 30.jūnijam. Attiecībā uz mājokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei MK noteikumu Nr. 809 11.punkts nosaka, ka mājokļa pabalsta apmēru cietā kurināmā iegādei aprēķina, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 7. punktā minētos nosacījumus, kā arī pārējos ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādīto faktisko izdevumu summu, un piešķir vienu reizi kalendāra gadā. Tādēļ arī likumprojekta pārejas noteikumos noteikts, ka mājokļa pabalsta cietajam kurināmajam pārrēķinu var veikt par 2022. kalendāro gadu, izmaksājot starpību arī 2022.gadā.

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz pagarināt iesniegumu izskatīšanas termiņu (40 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas) un līdz ar to šajā likumprojektā noteiktais mājokļa pabalsts tiks izmaksāts vēl 2023.gada jūnijā, nepieciešams pagarināt pašvaldību pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu par 2023.gada jūniju iesniegšanas termiņu līdz 2023.gada 15. jūlijam.

Risinājuma apraksts
Valsts pabalsts senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām  no 2022.gada  1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam (kopējais atbalsta periods – 7 mēneši):
30 euro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 euro (atmetot euro centus) mēnesī;
20 euro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 euro līdz 509 euro (atmetot euro centus) mēnesī (508,57 euro ir rīcībā esošais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 3.kvintilē 2020.gadā);
10 euro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 euro līdz 603 euro (atmetot euro centus) mēnesī (603 euro ir  prognozētais rīcībā esošais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 3.kvintilē 2022.gadā, piemērojot prognozēto darba samaksas procentuālo pieaugumu 2022.gadā atbilstoši makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2022.-2025.gadam).
Piemēram, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 euro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 euro mēnesī.

Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam ir Latvijas Republikā piešķirtās:
- vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja;
- speciālās valsts pensijas saņēmēja;
- izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte;
- atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja;
- valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja.

Kā arī valsts pabalstu 30 euro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošai personai, kura ir:
- Latvijas Republikā piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmēja;
- pilngadīga persona, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, un kura ir sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
- persona, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, ja viņai vai viņas likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ir VDEĀVK izsniegts lēmums par invaliditātes noteikšanu.

2022.gada 21.jūnijā Ministru kabineta sēdē atbalstītajā informatīvajā ziņojumā “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” tika atbalstītas iedzīvotāju grupas, kurām tiek sniegts atbalsts energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai, t.i. senioriem, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām. Līdz ar to tiesības uz valsts pabalstu ir pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un atlīdzību saņēmējiem, kā arī personām, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts valsta par bērnu ar invaliditāti. 
Ņemot vērā, ka atbalsts paredzēts pensionēšanās vecumu sasniegušām personām, kā arī personām ar invaliditāti, tad likumprojektā ietvertas arī personas, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju valsts pabalsta izmaksas laikposmā, un kura ir sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai kurai ar VDEĀVK  lēmumu ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Tāpat valsts pabalsts paredzēts personai, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju valsts pabalsta izmaksas laikposmā, ja viņai vai viņas likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ar  VDEĀVK lēmumu  ir noteikta invaliditāte. To, ka šīs personas arī jāiekļauj atbalsta saņemšanā, norādījis arī Tiesībsargs, jo gan bēgļiem, gan personām ar alternatīvo statusu valsts ir piešķīrusi starptautisko aizsardzību. Līdz ar to, lai būtu vienlīdzīga attieksme un sniegts atbalsts arī personām un ģimenēm ar alternatīvo statusu, kuras sasniegušas pensionēšanās vecumu vai kurām noteikta invaliditāte, likumprojekts paredz šīm personām tiesības uz valsts pabalstu. 


Valsts pabalsta apmēru nosaka pirms pirmā maksājuma uzsākšanas - 2022. gada 1.novembrī. Ja pensiju, atlīdzību vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir pēc 2022.gada 1.novembra, tad to nosaka dienā, kad pakalpojumu piešķir. Nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķirto (pārrēķināto) apmēru, t.i., bruto apmēru, pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas un citu ieturējumu veikšanas. Ja personai piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā 50 procentus no piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensijas apmēra.
Ja persona vienlaikus ir vairāku pakalpojumu saņēmēja (piemēram, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā un apgādnieka zaudējuma pensiju, vai arī vecuma pensiju un starpību līdz iepriekš saņemtajam izdienas pensijas apmēram), tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā visu pakalpojumu kopsummu, no kuriem rodas tiesības uz pabalstu. Tāpat ņem vērā piešķirto piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Ja persona vienlaikus saņem vecuma pensiju un starpību līdz iepriekš saņemtajam izdienas pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēram, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā vecuma pensijas piešķirtā (pārrēķinātā) apmēra un  minētās starpības kopsummu.
Valsts pabalstu pārrēķina, ja pakalpojuma apmērs vai pakalpojumu kopsumma samazinās.
Tas nozīmē, ja, piemēram, vecuma pensija uz 2022.gada 1.novembri ir 299 euro, tad visā valsts pabalsta izmaksas periodā personai izmaksās valsts pabalstu 30 euro mēnesī, arī, ja pēc 2022.gada 1.novembra tiek veikts vecuma pensijas pārrēķins par papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un pārrēķinātais pensijas apmērs ir 305 euro.
Savukārt, ja, piemēram, persona uz 2022.gada 1.novembri saņēma II grupas invaliditātes pensiju 302 euro apmērā un viņai piešķīra valsts pabalstu 20 euro mēnesī, tad situācijā, kad, uzlabojoties veselībai, VDEĀVK nosaka vieglāku - III grupas invaliditāti un pensiju nosaka III grupa invaliditātes pensijas apmērā - 136 euro, arī valsts pabalsta apmērs nosakāms 30 euro apmērā. Pārrēķināto valsts pabalstu 30 euro mēnesī, izmaksās ar nākamo mēnesi, kurā veikts pārrēķins.
Valsts pabalsta apmērs par bērnu ar invaliditāti ir 30 euro mēnesī. To piešķirs un izmaksās, nevērtējot saņemto pakalpojumu apmēru. Ja valsts pabalsta izmaksas laikā mainās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējs, tad valsts pabalstu jaunajam saņēmējam izmaksā ar nākamo mēnesi pēc mēneša, kurā mainījās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta saņēmējs.

Likumprojektā noteikts, ka pabalstu izmaksās Latvijā dzīvojošai personai. Ar Latvijā dzīvojošu personu saprotama ir tāda persona, kura reāli dzīvo, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā. Attiecībā uz ārvalstniekiem, tās ir personas, kurām ir uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības uzturēties Latvijā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļauja) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļauja). Ja personas deklarētā  dzīvesvietas adrese ir Latvijā, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) rīcībā ir informācija, ka tās dzīvesvieta ir citā valstī, tad tiek uzskatīts, ka šī persona nedzīvo Latvijā. To, vai persona dzīvo Latvijā vērtē VSAA, un ja VSAA izmaksā pakalpojumu personai kā ārvalstīs dzīvojošai personai, valsts pabalstu neizmaksā.

Likumprojekts atrunā valsts pabalsta izmaksas nosacījumus, paredzot, ja persona vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, kas dod tiesības uz pabalstu, piemēram, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā un apgādnieka zaudējuma pensiju, vai arī vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad personai piešķirs vienu valsts pabalstu, kura apmērs atkarīgs no pakalpojumu kopsummas.

Ja persona par sevi saņem kādu no pakalpojumiem -  pensiju, atlīdzību vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un vienlaikus arī pakalpojumu par bērnu (piemēram,  persona pati saņem invaliditātes pensiju un par bērnu apgādnieka zaudējumu pensiju vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti), tad valsts pabalstu piešķirs un izmaksās pie katra no šiem pakalpojumiem.

Minētais attiecināms arī uz personu, kurai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Valsts pabalsts izmaksājams, ja pati persona sasniegusi pensijas vecumu vai viņai noteikta invaliditāte, kā arī, ja šī persona rūpējas par bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte.

Ja persona vienlaikus par bērnu saņem kādu no pakalpojumiem -  pensiju, atlīdzību vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tad piešķir un izmaksā 30 euro valsts pabalstu. Piemēram, māte par bērnu, kuram noteikta invaliditāte, saņem gan apgādnieka zaudējuma pensiju, gan piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tad piešķirs vienu valsts pabalstu lielākajā apmērā, t.i. 30 euro mēnesī.

Tāpat, ja persona pati par sevi vienlaikus saņem kādu no pakalpojumiem -  pensiju, atlīdzību vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tad arī piešķir un izmaksā 30 euro valsts pabalstu. Saskaņā ar Valsts sociālā pabalsta likuma 16.panta trešo daļu valsts sociālo pabalstu var piešķirt pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu. Piemēram, persona pati saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, kā arī pati saņem  piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par invaliditāti, tad piešķirs vienu valsts pabalstu lielākajā apmērā, t.i. 30 euro mēnesī.

Savukārt, ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, pabalstu piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli. Ar to saprotot, ja apgādnieka zaudējuma pensija piešķirta par diviem bērniem, tad par katru no bērniem tiek izmaksāts valsts pabalsts. Valsts pabalsta apmēru šādā gadījumā nosaka, pakalpojuma apmēru sadalot uz darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, par kuriem šis pakalpojums piešķirts. Piemēram, ja apgādnieka zaudējuma pensija par diviem bērniem piešķirta 350 euro apmērā, tad apmērs, kuru ņem vērā pabalsta apmēra noteikšanā ir 175 euro (350 euro : 2 = 175 euro). Līdz ar to par katru bērnu tiks izmaksāts pabalsts 30 euro mēnesī. Ja kādam no bērniem ir noteikta invaliditāte un piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par invaliditāti, tad par šo bērnu piešķir valsts pabalstu 30 euro apmērā. Piemēram, piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija 700 euro apmērā par diviem bērniem, kur vienam bērnam ir noteikta invaliditāte, tad par šo bērnu valsts pabalsts būs 30 euro mēnesī, bet par otru bērnu 20 euro mēnesī (700:2=350).
Ja persona saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti par vairākiem bērniem, tad valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, par kuru piešķirta minētā piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta.
Valsts pabalstu izmaksās katru mēnesi visā pabalsta izmaksai paredzētajā laikposmā, ja vien šajā mēnesī personai par sevi vai par bērnu ir tiesības uz pabalstu. Ja tiesības uz pakalpojumu rodas no nepilna mēneša, pabalsts tiek izmaksāts par pilnu mēnesi. Ja personai zūd tiesības uz pakalpojumu, pabalsta izmaksa tiek pārtraukta.

VSAA valsts pabalstu izmaksās bez iesnieguma personām, kuras saņem likumprojektā noteiktos VSAA administrētos pakalpojumus. Valsts pabalsta izmaksa tiks uzsākta 2022.gada novembrī, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā valsts pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta pensija, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;

Savukārt, ja personai ir noteikts bēgļa vai alternatīvais statuss un viņai rodas tiesības uz valsts pabalstu vai ja persona ar invaliditāti saņem Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta izdienas pensiju, tad VSAA valsts pabalstu izmaksā, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norāda:
a) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
b) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;
c) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru, uz kuru pārskaitāms valsts pabalsts.

Tāpat iesniegums jāiesniedz, ja persona ar invaliditāti ir Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmēja. Šādā situācijā personai iesniegums par valsts pabalsta piešķiršanu jāiesniedz Aizsardzības ministrijā, kura valsts pabalsta izmaksu uzsāks 2022. gada novembrī, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz Latvijas Republikas kredītiestādes kontu, kurā valsts pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta izdienas pensija.

Likumprojekts atrunā, ka iesniegums par valsts pabalsta piešķiršanu VSAA vai Aizsardzības ministrijai iesniedzams sešu mēnešu laikā no regulējuma, kas paredz valsts pabalsta izmaksu, spēkā stāšanās dienas, vai no dienas, kad laikposmā no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam personai rodas tiesības uz valsts pabalstu. Iesniegumu izskata un lēmumu par valsts pabalsta izmaksu vai par atteikumu piešķirt valsts pabalstu pieņem 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, savukārt pabalstu sāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka personām, kurām tiesības uz valsts pabalstu radušās līdz 2023.gada 31.maijam, bet kurām līdz minētajam datumam tas nav izmaksāts, valsts pabalstu izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.

Ja valsts pabalstu izmaksā personai, kura uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, tad viņai to izmaksā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā, piemēram, izmaksājot pensiju, t.i., valsts pabalstu ņemot vērā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu apmaksā. Savukārt, valsts pabalstu neizmaksā ieslodzījuma vietā esošām personām, jo valsts pabalsta mērķis ir mazināt straujās inflācijas, energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu cenu kāpuma ietekmi, taču ieslodzījuma vietā esošās personas atrodas pilnā valsts apgādībā un viņām šādi izdevumi nav jāsedz.
Tāpat likumprojekts atrunā, ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts valsts pabalsts, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

Likumprojekts attiecībā valsts pabalstu nosaka, ka tas ir pielīdzināms likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16.punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat valsts pabalsts nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai.
No administratīvā viedokļa likumprojekts atrunā, ka VSAA lēmuma par valsts pabalstu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību nosaka Valsts sociālo pabalstu likums.

Risinājuma apraksts
Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām
risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz 6 atbalsta veidu virzienus: centralizētā siltumapgāde (turpmāk – CSA), dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Elektroenerģijas cenas pieauguma daļēja kompensācija mājsaimniecībām
 
            Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,100 euro /kWh. Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju – 0,160 euro /kWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 euro /kWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 euro /kWh. Atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē, tāpēc šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un daļēja elektroenerģijas cenas kompensācija tiks piemērota elektroenerģijas patēriņam virs 500 kWh, bet ne vairāk kā 2000 kWh. Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja cenai, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiks kompensēts maksimālais patēriņš 1500 kWh. Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas atbalstu, ņemot vērā patēriņa ierobežojumu un maksimālo kompensējamo cenu piemēro pašvaldība pēc mājsaimniecības lietotāja iesnieguma, kam pievienots elektroenerģijas rēķins par noteikto atbalsta periodu – 01.10.2022.-30.04.2023. Elektroenerģijas tirgotājs rēķinā uzrāda vidējo elektroenerģijas cenu mēnesī, kad lietotājs patērējis elektroenerģiju pēc elektroenerģijas tirgus darbības principiem - ja vidējā cena pie patēriņa virs 500 kWh pārsniegs 160 euro/MWh, atbalsts tiks piemērots. Atbalstam kvalificējas tikai mājsaimniecību lietotāji. Mājsaimniecības lietotājam tiks kompensēta arī PVN daļa par kompensējamo elektroenerģijas izmaksu apmēru.  Atbalsta periods elektroenerģijas cenas kompensēšanai ir 01.10.2022.-30.04.2023., pielīdzinot to vispārpieņemtajai CSA un individuālās apkures sezonai, savukārt pieteikumi pašvaldībā atbalstam elektroenerģijai tiks pieņemti no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam atbilstoši elektroenerģijas rēķinu izrakstīšanas periodiskumam par minēto atbalsta periodu
            Piemērs: Ja mājsaimniecības kopējais mēneša elektroenerģijas patēriņš ir 2500 kWh un lietotāja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī ir 0,250 euro /kWh, tad kompensācijas aprēķins ir šāds 2500-1000=1500 kWh x (0,250-0,160)/2=1500x0,45=675 euro +PVN 21%.


Dabasgāzes izmaksu pieauguma daļēja kompensācija mājsaimniecībām
Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kā arī, ja to dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstunda/mēnesī (21 kubikmetrs/mēnesī), piemēro maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,030 euro par 1  kWh apmērā. Ņemot vērā, ka aptuvenā dabasgāzes cenu starpība starp iepriekšējo un nākamo apkures sezonu ir 70 euro, nākamajā apkures sezonā paredzētais atbalsts būtu sedzams   50% no šī cenu pieauguma, proti, 35 euro par 1 MWh jeb 0,035 euro par 1 kWh bez PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka regulētais tarifs mājsaimniecībām - saistītajiem lietotājiem kopš š.g. 1. jūlija ir ievērojami pieaudzis, ir paredzēts pagarināt maksas samazinājuma par patērēto dabasgāzi piemērošanas periodu par trīs mēnešiem. Līdz ar to šis maksas samazinājums tiek noteikts 0,030 euro par 1 kWh, izlīdzinot uz pagarināto atbalsta sniegšanas periodu.
Vienlaikus norādāms, ka dabasgāzes patēriņa slieksnis 21 kubikmetrs/mēnesī jeb 221 kilovatstunda/mēnesī pamatojams ar sadales sistēmas operatora AS “Gaso” sniegto informāciju un datu apkopojumu, kas raksturo robežu, no kuras dabasgāze tiek izmantota apkures nolūkos. Tāpat arī šī sliekšņa novērtēšanā un mājsaimniecību kvalificēšanās šim atbalstam izvērtēšanā pamatā tiek izmantots vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā, ko AS “Gaso” sniedz dabasgāzes tirgotājiem, balstoties uz faktisko iesniegto patēriņu par gazificēto objektu. Dabasgāzes lietotājiem, kas nav bijuši dabasgāzes lietotāji pilnus 12 mēnešus, vidējo patēriņu nosaka uz prognozes pamata, to precizējot saskaņā ar faktisko patēriņu pie nākamā pārrēķinu perioda. Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalstu paredzēts sniegt jau no š.g. 1. jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks īstenots, attiecinot to dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022.gada septembra (septembra rēķinā parādīsies atbalsts par 2022.gada jūliju un augustu). Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu (dati, kas ataino, kā rodas rēķina summa) tirgotājs līdz noteiktajam mēneša datumam iesniedz BVKB, pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu par tirgotāja negūtajiem ieņēmumiem. Kārtību, kādā tiks veikta kompensācijas rēķina atmaksa noteiks grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi".

CSA izmaksu pieauguma daļēja kompensācija
            Par periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim mājsaimniecības lietotājiem piemērotais CSA pakalpojuma maksas samazinājums siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai tiek noteikts 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk- Regulators) vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 euro /MWh.
            Tādējādi, ja Regulatora  vai pašvaldības noteiktais siltumenerģijas tarifs esošajā apkures sezonā būs 198 euro /MWh, tad kompensācijas apmēra aprēķins būs (198 – 68) x 50% = 65 euro /MWh. Līdz ar to konkrētajā pašvaldībā mājsaimniecībā rēķins tiktu piestādīts pēc tarifa 68 +65 =133 euro /MWh.
            Ja mājsaimniecības lietotājiem centralizēto siltumapgādi nodrošina piegādātājs, kura tarifus nav apstiprinājis ne Regulators, ne pašvaldība, tad CSA pakalpojuma maksas samazinājumu bez PVN nosaka 50% apmērā no starpības starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas cenu bez PVN un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 euro /MWh, bet ne vairāk kā 300 euro /MWh.
Atbalsta periods elektroenerģijas cenas kompensēšanai ir 01.10.2022.-30.04.2023., pielīdzinot to vispārpieņemtajai CSA un individuālās apkures sezonai.
            Tādējādi, ja siltumenerģijas piegādātājs nodrošina CSA par maksimālo pieļaujamo cenu 300  euro /MWh, tad kompensācijas apmēra aprēķins būs (300 - 68) x 50%=116 euro /MWh, bet mājsaimniecībai rēķins tiktu piestādīts pēc tarifa 68+116=184 euro /MWh.
            Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu (dati, kas ataino, kā rodas rēķina summa) CSA pakalpojuma sniedzējs līdz konkrētam mēneša datumam iesniedz BVKB, pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu. Kārtību, kādā tiks veikta kompensācijas rēķina atmaksa un uzraudzība noteiks grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 21.oktobra noteikumos Nr.876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi". Šajā atbalsta periodā CSA iesniegto aprēķinu uzraudzīs BVKB visiem CSA pakalpojuma sniedzējiem, nepiemērojot prasību par revidenta atzinumu neregulētajiem CSA tarifiem.

Granulu un brikešu izmaksu pieauguma daļēja kompensācija
            Ņemot vērā arī būtisko granulu un brikešu izmaksu pieaugumu un granulu un brikešu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, noteikts granulu un brikešu cenu slieksnis - 300 euro /tonnā, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija. Šāds slieksnis noteikts par pamatu ņemot CSA siltumenerģijas tarifa mediānu un siltumenerģijas izmaksas 70 euro/ MWh. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu vai brikešu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 300 euro /tonnu), bet ne vairāk kā 100 euro /tonnu apmērā. Savukārt uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis - 10 tonnas brikešu vai granulu, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar granulu/brikešu apkures sistēmu apkurināmo mājsaimniecību platību.
            Tādējādi, ja granulas/briketes izmaksās iegādātas par 450 euro /tonnu, tad valsts kompensēs 75 euro un mājsaimniecība segtā daļa būs 375 euro /tonnu. Ja granulas iegādātas par 600 euro /tonnu, tad mājsaimniecības segtā daļa būs 500 euro /tonnu un valsts kompensēs 100 euro. Tāpat kā citos atbalsta maksājumos brikešu un granulu kompensācijas maksā iekļauts PVN.
            Ņemot vērā, ka granulu un brikešu tirgus ir pilnībā neregulēts, bet darbojas absolūtajā atvērtajā tirgū, šāds kompensācijas instruments nav ieviešams caur granulu tirgotājiem. Tāpēc mājsaimniecības lietotājs, kurš ir iegādājies granulas vai briketes, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā (līdzīgi kā ar mājokļa pabalstu vēršas sociālajā dienestā), kas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.
            Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamās granulas/briketes iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad granulu/brikešu kompensācija tiek attiecināta par granulu/brikešu iepirkumu  iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs 2022.gada 1.oktobris - 2023.gada 30.aprīlis. Aplēses liecina, ka gada ietvaros mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 tūkst. tonnas, savukārt brikešu patēriņš lēsts 36 000 tonnu.

Malkas izmaksu pieauguma kompensācija
Tāpat ar likumprojektu tiek noteikts atbalsts malkas iegādei mājsaimniecībām. Atbalsts tiks attiecināts malkai, kas iegādāta no 2022.gada 1.maija, bet kurai nav maksājuma apliecinoša dokumenta vienreizēja 60 euro apmērā. Tāpat atbalsts tiks attiecināts arī malkai, kas iegādāta no 2022.gada 1.maija un kurai ir maksājumu apliecinošs dokuments un kuras iegādes cena pārsniedz 40 euro /berkubikmetru, atbalsta cenai nepārsniedzot 15 euro.ber.m3. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī malkas izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 40 EUR/berkubikmetrā), bet ne vairāk kā 15 euro /berkubikmetrā apmērā. Malkas izmaksu robežvērtība pieņemta siltumenerģijai - 35 euro/MWh, ņemot vērā, kas tas ir populārākais individuālas apkures kurināmā veids, vienlaikus, sociāli pieejamākais, sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kas nekvalificējas papildus sociālajam atbalstam un kurām arī malkas kopējo izmaksu pieaugums ir proporcionāli izmaksā tikpat dārgi kā CSA, brikešu vai granulu cenu pieaugums.
Malkas iegādes ar maksājuma apliecinošu dokumenta gadījumā uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri (ber.m3), kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar malku apkurināmo mājsaimniecību platību Ņemot vērā PVN ieņēmumu prognozi 2021.gadam malkai, aprēķināts, ka mājsaimniecības mēnesī patērē 216 000 ber.m3.
Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamo malku iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad malkas kompensācija tiek attiecināta par malkas iepirkumu  iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs 2022.gada 1.oktobris - 2023.gada 30.aprīlis. Iesniegums atbalsta malkai, kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, saņemšanai tiks pieņemts  pašvaldībā 01.10.2022.-30.11.2022.
Ja mājsaimniecība iesniedz pieteikumu 60 euro atbalsta malkai saņemšanai, tālākais šīs pašas mājsaimniecības atbalsts ar pieteikumu ar maksājumu apliecinošiem dokumentiem un ņemot vērā augstām minētos malkas cenas un apjoma nosacījumus tiek piešķirti no atbalsta apmēra, ka pārsniedz 60 euro.
60 euro atbalsta apmērs malkas iegādei bez maksājumu apliecinoša dokumenta noteikts
Mājsaimniecības lietotājs, kurš ir iegādājies malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā (līdzīgi kā ar mājokļu pabalstu), kas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.
60 euro fiksētā atbalsta apmērs malkai, kas iegādāta līdz 2022.gada 31.augustam, bet kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, aprēķināts pēc šāda principa: ja malka pirkta pa 50 euro/ber.m3, tātad tiek kompensēti 50% no 10 euro, jo tā ir cenas robeža, virs kuras ir 40 euro atbalstam ar maksājumu apliecinošu dokumentu. Attiecīgi tiek kompensēti 5 euro/ber.m3,  kas atbilst 12 ber.m3 par 60 euro, attiecīgi 35 - 12 = 23 ber.m3, par ko var prasīt atbalstu vēl  ar čeku. Paredzot vienreizēju 60 euro atbalstu malkas iegādei bez maksājuma dokumenta, iedzīvotāji, kas iegādājušies vai vēl tikai iegādāsies malku ar čekiem, netiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā. Proti, ja uz 60 euro atbalstu nepretendē un atbalstu saņem, tikai uzrādot maksājuma dokumentus, tad iedzīvotājs saņems atbalstu tā, kā likumā noteikts - līdz 35 ber.m3 un par katru ber.m3 noteikto apmēru (50% no cenas virs 40 euro, bet ne vairāk kā 15 euro par ber.m3), kas nozīmē, ka visas apkures sezonas laikā līdz 30.aprīlim personai iespējamais maksimālais atbalsts būtu 35 ber.m3 x maksimums 15 euro par katru ber.m3.


Piemērs, ja malka iegādāta ar maksājumu apliecinošu dokumentu un pirms tam nav bijis pieteikums un sekojošs atbalsts malkai 60 euro apmērā :Ja malkas cena ir 60 euro /ber.m3, tad maksimālais atbalsts mājsaimniecībai ir (60-40)/2=10 euro /ber.m3 x 35=350 euro +PVN.
Piemērs, ja malka iegādāta ar maksājumu apliecinošu dokumentu un pirms tam ir bijis pieteikums un sekojošs atbalsts malkai 60 euro apmērā: Ja malkas cena ir 60 euro /ber.m3, tad maksimālais atbalsts mājsaimniecībai ir (60-40)/2=10 euro /ber.m3 x 35=350 euro +PVN – 60 euro = 290 +PVN (60 euro saņemti pirms tam un tiek mīnusoti no papildus pieteiktā atbalsta).


 Administratīvais process elektroenerģijas, granulu, koksnes brikešu, malkas cenu izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanai

Atbalsts elektroenerģijas, granulu, koksnes brikešu, malkas iegādes izmaksu daļējai segšanai  tiks realizēts caur pašvaldībām, izmantojot pašvaldības noteiktās struktūrvienības, kas konsultēs iedzīvotājus par atbalsta mehānismiem un  nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un reģistrāciju.
    Pašvaldības noteiktā iestāde nodrošinās iesnieguma par mājsaimniecības atbalstu un tam pievienoto dokumentu reģistrāciju, apstrādi un datu par piešķirto vai atteikto valsts atbalstu uzkrāšanu,  izmantojot pašvaldību elektronisko pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv (turpmāk – e-pakalpojumu portāls) un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA (turpmāk - administrēšanas lietojumprogramma).
Lai nodrošinātu iesnieguma par atbalsta mājsaimniecībām un tam pievienoto dokumentu reģistrāciju, apstrādi un uzkrāšanu,   e-pakalpojumu portālā un administrēšanas lietojumprogrammā,  tiks  veiktas izmaiņas un izstrādāti pilnveidojumi, tajā skaitā  pašapliecinājums par apkures sistēmas ar granulām, malku vai briketēm, kā arī apkures ar elektroenerģijas patēriņā balstītu tehnoloģiju, esību tiks veidots kā atzīme iesniegumā atbalsta saņemšanai
Jaunais  risinājums tiks veidots atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astotajā daļā noteiktajam, kas paredz, ka, ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.
Jaunais risinājums paredz attiecīgās informācijas iegūšanai izmantot administrēšanas lietojumprogrammā pieejamo informāciju.

E-pakalpojumu portālā un administrēšanas lietojumprogrammā  elektroniski tiks reģistrēti sekojoši dati:
mājsaimniecības (mājokļa)  īpašnieka, kopīpašnieka vai īrnieka vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numurs, uz kuru pārskaitāms  atbalsts mājsaimniecībai;
datu reģistrēšanai tiek uzrādīta iesniedzēja pase vai ID karte;
mājsaimniecības (mājokļa) īpašnieka, kopīpašnieka vai īrnieka  iesniegums;
mājsaimniecības (mājokļa) īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā;
atzīme par pašapliecinājumu par atbilstošās apkures sistēmas esību un izmantošanu mājsaimniecības (mājokļa) apkurināšanai;
maksājumu apliecinošs dokuments/-i- čeks/-i vienā vai vairākos iesniegumos  par ne vairāk kā 10 tonnu granulu vai brikešu vai 35 ber.m3 malkas iegādi vienam (mājsaimniecībai) mājoklim  laikposmā no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim vai elektroenerģijas rēķins/-i par laikposmu no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam, kurā patēriņš ir virs 500 kWh un salīgtā elektroenerģijas cena virs 0,160 euro/kWh ;
pašapliecinājums atzīmes veidā, ka iesniedzējs pieteicies tikai vienam atbalsta mehānismam un  citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta mājsaimniecībai saņemšanai par iesniegumā minēto mājsaimniecību.
Mājsaimniecība piesakās pašvaldībā 01.10.2022.-30.11.2022. malkas bez maksājumu apliecinoša dokumenta/čeka atbalsta gadījumā par malkas iegādi no 01.05.2022.-31.08.2022., papildus augstāk minētajai informācijai, norādot arī pašapliecinājumu par malkas iegādi. Mājsaimniecība piesakās pašvaldībā atbalsta saņemšanai, uzrādot maksājumu apliecinošu dokumentu (čeks, pārskaitījums) par kurināmā iegādi, iesniedzot vienu vai vairākus iesniegumus, bet kopumā uz mājokli konkrētajā adresē nepārsniedzot noteiktos ierobežojumus iegādes periodā -  01.05.2022.-30.04.2023., kā arī iesniedzot pieteikumu atbalstam ne biežāk kā reizi mēnesī. Elektroenerģijas atbalsta gadījumā mājsaimniecība piesakās pašvaldībā atbalsta saņemšanai, uzrādot elektroenerģijas rēķinu, iesniedzot vienu vai vairākus iesniegumus ne biežāk kā reizi mēnesī, bet kopumā uz mājokli konkrētajā adresē nepārsniedzot noteiktos ierobežojumus elektroenerģijas patēriņa atbalsta periodā -  01.10.2022.-30.04.2023.
Ja čekā/maksājumu apliecinošā dokumentā parādās cita malkas mērvienība, kas nav berkubikmeti, tad iesniedzējs   norāda kādu no šādām pieejamajām mērvienībām, kas ar atbilstošu koeficientu iesniegumā tiks pārrēķinātas berkubikmetros: cieškubikmetri, steri, litri, kilogrami. Mērvienību pārvēršana tiks norādīta atbilstoši MK noteikumu Nr. 812 “Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi” 32.pielikuma “Veidlapas Nr. 2-EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu 20__. gadā" paraugs” norādījumos par tās aizpildīšanu 28.punktā noteiktajam:
Pārrēķiniem izmanto šādus vidējos koeficientus:
1 sters = 0,65 m3 (ciešmetri);
1 m3 = 2,5 beramie m3;
1 m3 (w = 40%, kur w ir mitrums) = 0,625–0,75 t;
1 beramais m3 = 280 kg
1 litrs =   0,0016 beramais m3
Ja čekā/maksājumu apliecinošā dokumentā neparādās malkas mērvienība, iesniedzējs to sarēķina un norāda vienā no piedāvātajām mērvienībām. Šādā gadījumā jāņem vērā, ka iesniedzējs nav ieinteresēts norādīt lielāku apjomu, jo tad drīzāk tiks sasniegts noteiktais atbalsta apjoma limits, tas matemātiski var samazināt kurināmā cenu zem sliekšņa, kas kvalificējas atbalstam un turpmāku iesniegumu vairs nevarēs iesniegt. Savukārt mazāku apjomu tas nav ieinteresēts norādīt, jo tas matemātiski sadārdzina vienas mērvienības (tonnai, ber.m3) cenu, bet vienai mērvienībai ir noteikts maksimālais kompensācijas apjoms (t.i., augšējā iegādes cenas robeža, virs kuras atbalstu vairs nevar saņemt).
Ja atbalstam vēlas pieteikties gan mājokļa īpašnieks, gan īrnieks, tas tiek attiecināts pirmajam iesniedzējam, kas pieteicies uz konkrēto adresi. Savukārt piesakoties kopīpašniekiem, tie katrs var pieteikt savu apkures atbalsta mājsaimniecībai veidu.
Atbalstam kvalificējas arī vairākdzīvokļu māju mājsaimniecības, ja tās lieto kopēju granulu vai brikešu apkures iekārtu, uz katru dzīvokli rēķinot 10 tonnu granulu/brikešu vai 35 ber.m3 malkas apjoma ierobežojumu. Elektroenerģijas apkures tehnoloģijas gadījumā vairākdzīvokļu mājai tiks aprēķināts atbalsts atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja sagatavotajiem rēķiniem un atbalsta nosacījumiem – ja uz katru dzīvokli ir līgums un patēriņš pārsniedz 500 kWh, tāpat, ja uz visu māju ir viens pieslēgums un viens elektroenerģijas tirdzniecības līgums (šādā gadījumā rēķins netiek dalīts)  Vairākdzīvokļu mājas gadījumā pieteikumu atbalstam var iesniegt viens pārstāvis par visām mājsaimniecībām (dzīvokļiem), šādā gadījumā maksimālo atbalstam attiecināmo apjomu aprēķina, dzīvokļu skaitu reizinot ar brikešu/granulu vai malkas atbalsta apjoma maksimumu, savukārt elektroenerģijas atbalsta gadījumā – līgumslēdzējs vai atbalsta saņemšanai deleģētā persona, kuras rīcībā ir elektroenerģijas rēķins un mājokļa lietošanas tiesības apliecinošs dokuments

Valsts kompensē pašvaldībām izdevumus 100 procentu apmērā elektroenerģijas, granulu, brikešu un malkas izmaksu pieauguma daļēju kompensāciju mājsaimniecībām sniegšanu līdz 2023.gada 31.jūlijam.
Ņemot vērā, ka šis horizontālais atbalsts mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, granulas, briketes vai malku, aptver jaunu atšķirīgu iedzīvotāju mērķa grupu, kas nav sociālo dienestu klienti, kā arī, ņemot vērā to, ka šo atbalsta pasākumu izmaksai mājsaimniecībām izlietotais finansējums pašvaldībām tiks kompensēts pilnā apjomā, tas ir nošķirams no sociālās palīdzības funkcijām un finansējuma. Tādējādi likumprojekts paredz, ka iesniegumu iesniedz pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, tādējādi dodot tiesības pašvaldībai pašai noteikt iekšēju kārtību, kurai struktūrvienībai pašvaldībā tiks uzticēta šo atbalsta pasākumu iesniegumu izskatīšana.
Likumprojekts nosaka, ka iesnieguma iesniegšanu un reģistrāciju veic pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības, izmantojot   e-pakalpojumu portālu un administrēšanas lietojumprogrammu.
Iesniegumu izskata un atbalstu piešķir  un izmaksā pašvaldība. Uzskatāms, ka pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja 30 darbdienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas, iesniedzēja iesniegumā norādītajā kredītiestādes maksājumu kontā ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai.   Pašvaldība atbalstu mājsaimniecībai nepiešķir, ja: izdevumi neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem, sniegta nepatiesa informācija. Savukārt valsts sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.
Pašvaldība viena gada laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanas var lemt par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu.

E-pakalpojumu portālā un administrēšanas lietojumprogrammā   tiks veiktas izmaiņas un izstrādāts papildinājumi šo atbalsta pasākumu administrēšanai, kā arī tiks izstrādāta veidlapa, lai iedzīvotāji varētu patstāvīgi pieteikties atbalstam elektroniskā veidā. E-pakalpojumu portālā tiks reģistrēti gan klātienē iesniegtie iesniegumi, gan elektroniski iesniegtie iesniegumi, un to izskatīšanu, datu apstrādi un uzkrāšanu nodrošinās pašvaldība administrēšanas lietojumprogrammā. Datu pārzinis ir   pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. E-pakalpojumu portāla un administrēšanas lietojumprogrammas turētājs ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību   “ZZ Dats”.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar MK 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 48.puntu, pašvaldībai nepieciešamos līdzekļus pieprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, likumprojektā noteikts, ka pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībām skaitu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. 
Lai daļēji kompensētu administratīvās izmaksas, kas pašvaldībām radušās laikposmā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.jūlijam, valsts kompensē pašvaldībām 8 euro par viena šā panta trešajā daļā minētā iesnieguma reģistrāciju un izskatīšanu. Mērķdotāciju, kas paredzēta administratīvo izmaksu segšanai, pašvaldība izlieto pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzības izdevumiem, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, tehnikas un aprīkojuma iegādei. Šī summa paredzēta pašvaldības struktūrvienības darbiniekiem, kuri izskatīs reģistrēti iesniegumu un pieņems lēmumu par atbalsta sniegšanu mājsaimniecībai vai informēs par atteikumu, kā arī klientu apkalpošanas centru un struktūrvienību darbiniekiem, kuri reģistrēs iesniegumus un dokumentus, līdz ar to šie apstrādātie iesniegumi netiek iekļauti apmaksai no citiem avotiem. Lai nodrošinātu nepieciešamos finanšu līdzekļus atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, sākot ar 2022.gada 1.oktobri, pašvaldība var no valsts pieprasīt avansa maksājumu 424 694euro pirmajam atbalsta perioda mēnesim un 50 procentu apmērā no iepriekšējā mēneša faktiskajiem izdevumiem atbalstam mājsaimniecībām.

Lai  saņemtu šā panta devītajā daļā paredzēto finansējumu, pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim    sekojošā mēneša 15. datumam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem  atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu par atbalsta mājsaimniecībām skaitu. Iepriekšējā pārskata periodā norādītie dati var tikt precizēti ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji iesniegumus atbalsta saņemšanu par granulu iegādi un elektroenerģiju var iesniegt pašvaldībā līdz 30.maijam, bet pašvaldība piešķir atbalstu 30 darbdienu laikā, t.i., pēdējie pašvaldības piešķirtie atbalsta maksājumi mājsaimniecībām būs jūlija mēnesī, attiecīgi pārskatus par jūlijā izmaksāto atbalstu iesniegs augustā, un iepriekšējā pārskata mēnesī norādītie dati var tikt precizēti sekojošajā mēneši, pašvaldība pārskatus var iesniegt līdz 2023.gada 15.septembrim.

Visu atbalstu administrēšanas slogs ir dalīts kā starp valsts institūcijām, tā enerģijas tirgus dalībniekiem, ievērojot optimāli iespējamu slodzes samērīgumu terminēta atbalsta īstenošanai augsta energoresursu cenu pieauguma apstākļos, kad katrai no atbalsta administrēšanā iesaistītajām pusēm savā darbā pēc noklusējuma būtu primāri jāievēro sociāli atbildīgas rīcības princips.


Pašvaldībai iesniegumu izskatīšanai un atbalsta piešķiršanai var rasties nepieciešamība pieņemt darbā papildus darbiniekus. Lai nodrošinātu pašvaldībām noteiktā uzdevuma pienācīgu īstenošanu, pašvaldības nepieciešamības gadījumā varētu pieņemt darbā jaunus darbiniekus, slēdzot ar tiem darba līgumus uz noteiktu laiku atbilstoši Darba likuma noteikumiem. Darba likuma 44.pants kā vienu no gadījumiem paredz iespēju slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot arī noteiktus pagaidu darbus, kas saistīti ar uzņēmuma darbības apjoma īslaicīgu paplašināšanos vai ražošanas apjoma pieaugumu (Darba likuma 44.panta pirmās daļas 5.punkts). Šajā situācijā ir pamats uzskatīt, ka īpašā atbalsta potenciāli lielam iedzīvotāju skaitam uz noteiktu laikposmu sniegšanas nodrošināšanai veicamie darbi ir pagaidu darbs, kas saistīts ar pašvaldību darbības apjoma pieaugumu un tas tiek veikts uz noteiktu un salīdzinoši īslaicīgu laiku. Turklāt būtiski ir norādīt, ka likumprojektā paredzētā atbalsta sniegšana pati par sevi ir ierobežota laikā. Pašvaldībām atbilstoši Darba likuma 44.panta noteikumiem ir tiesības slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku arī uz citiem pamatiem, ja tie noteiktā situācijā ir atbilstošāki.

Savukārt no Darba likuma izrietošās sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, ir cilvēka pamattiesības, kas ietvertas Latvijas Republikas Satversmes 107.pantā. Jelkāda šo tiesību ierobežošana ir vērtējama kritiski un tas teorētiski būtu iespējams tikai tad, ja šāds ierobežojums tiktu noteikts ar likumu, šādi ierobežojumi ir attaisnojami ar leģitīmi mērķi un ir samērīgi (proporcionāli) ar šo mērķi. Tiesību uz atvaļinājumu ierobežojumu noteikšana šī likumprojekta īstenošanai nav objektīvi pamatojami. AT Civillietu departaments 2017. gada 27. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-792/2017 noteica, ka, lai darba līguma uz noteiktu laiku noslēgšana saskaņā ar DL 44. panta pirmās daļas 5. punktu būtu pamatota, jāpastāv diviem priekšnoteikumiem: 1) nepieciešamībai veikt konkrētu pagaidu darbu; 2) pagaidu darbam jābūt saistītam ar īslaicīgu uzņēmuma darbības vai ražošanas apjoma palielināšanos. No iepriekš minētā tiesas sprieduma tēzes izriet, ka darba līgumu nevar slēgt par jebkādu pagaidu darbu, bet tikai tādu, kas saistīts ar uzņēmuma darbības vai ražošanas apjomu.

Vienlaikus 7.¹panta piecpadsmitā daļa paredz, ka laikposmā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.jūnijam pašvaldība drīkst noteikt pašvaldības darbiniekiem, kuri iesaistīti šā panta trešajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas procesā, papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram - piemaksu par citu pienākumu papildus tiešajiem amata pienākumiem veikšanu līdz 30 procentiem no mēnešalgas. Tādējādi darbinieks, kuram ir noteikta kāda no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantā noteiktajām piemaksām, papildus tai varēs saņemt vēl piemaksu par citu pienākumu papildus tiešajiem amata pienākumiem veikšanu līdz 30 procentiem no mēnešalgas (piemēram, darbiniekam jau līdz šim ir bijusi noteikta piemaksa 30 procentu apmērā par citu (ne šo) pienākumu papildus tiešajiem amata pienākumiem veikšanu vai piemaksa 30 procentu apmērā par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, attiecīgi likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums ļaus papildus šai piemaksai izmaksāt vēl papildus piemaksu 30 procentu apmērā. Kopumā piemaksu maksimums tādējādi sasniegtu 60 procentus no mēnešalgas.


Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāti informatīvie materiāli par visiem likumprojektā paredzētajiem atbalsta instrumentiem, lai šos informatīvos materiālus pašvaldības varētu efektīvi izmantot komunikācijā ar iedzīvotājiem.



 

(1)Likumprojektā paredzētie atbalsta pasākumi ir sasnieguši Latvijas iedzīvotājus atbilstoši likumprojektā plānotajam

(1) Izlietotais finansējums pa pasākumiem
(2) Saņēmēju skaits un analīze pa pasākumiem
(3) Iesniegumu skaits un administrēšanai izlietotais finansējums pasākumiem, kas tiek ieviesti pašvaldībās (granulu, brikešu, malkas iegādes izmaksu daļēja kompensēšana)