Anotācija (ex-ante)

Latvijas uzņēmumi jau ilgstošu laika periodu nepietiekami veic ieguldījumus produktivitātes paaugstināšanai ar digitālo tehnoloģiju integrēšanu savā uzņēmējdarbībā. To apliecina Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (turpmāk – DESI indekss), kurā Latvijas uzņēmumi kategorijā “Digitālo tehnoloģiju integrēšana” ieņem 23. vietu. Šajā kategorijā tika padziļināti analizēts tas, cik lielā mērā uzņēmēji izmanto elektroniskas informācijas apmaiņas sistēmas, lielos datus, mākoņpakalpojumus, sociālos tīklus, tiešsaistes tirdzniecību un pārrobežu pārdošanu un visos šajos punktus Latvija saņem zemu novērtējumu un ierindojās pēdējās vietās starp ES valstīm. Latvijas uzņēmumi zaudē ievērojamas konkurētspējas priekšrocības gan šobrīd, gan nākotnē un to īpaši paspilgtinājusi ir Covid-19 krīze. Bez digitālās transformācijas uzņēmumi nespēs piedāvāt labākus pakalpojumus un preces, kas ļautu konkurēt gan ES, gan globālajā tirgū. Konkurētspējas pasliktināšanos jau iepriekš apliecināja Latvijas rādītāji Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā, kur, neskatoties uz kopējā vērtējuma uzlabošanos, Latvijas vieta reitingā pasliktinās, jo citām valstīm progress ir bijis lielāks. Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē atšķirības produktivitātes un konkurētspējas kritērijos varētu tikai palielināties. 

Lielai daļai mazo, vidējo un lielo uzņēmumu nav spēju un intereses adaptēt jaunās tehnoloģijas, jo trūkst motivācijas, zināšanas, iespēju piekļūt finansējumam, profesionālas vadībzinību un digitālās prasmes. Latvija atpaliek no ES uzņēmumu īpatsvara ziņā, kas izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – gan pamattehnoloģijas, gan specifiskās atbalsta tehnoloģijas un programmatūras [1]. Gan augsti kvalificētu speciālistu trūkums, gan kopumā maz pieejamais cilvēku skaits, kam ir pamata digitālās prasmes vai digitālās prasmes virs vidējā (DESI indeksā attiecīgi 25. un 23. vieta) ir viens no šķēršļiem, kāpēc ir ierobežota digitālo pakalpojumu integrācija un digitālo risinājumu izplatība komersantu vidū. Ņemot vērā, ka šo darbaspēka pieprasījums tikai pieaug arī citās nozarēs, šī problēma, visticamāk, saasināsies. Tādēļ vēl jo vairāk ir jāvērš fokuss uz tādām aktivitātēm, kas mazinātu atkarību no ierobežotajiem cilvēkresursiem, un plašāk ieviestu industrijas 4.0 risinājumus.

Tāpat, būtisks faktors ir demogrāfiskās prognozes un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2019. gada ziņojumu “Pasaules iedzīvotāju skaita perspektīva”, tiek minēts, ka Latvijā darbspējīgo iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam kritīsies vairāk nekā par 40 %. Darbības, kas ir vērstas uz komersantu darbību  digitalizāciju, automatizāciju un robotizāciju, mazinās atkarību no cilvēkresursu ierobežotās pieejamības, un to ieviešanas nozīme pieaugs ar katru gadu. 


[1] Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojums “Going Digital in Latvia” un ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490 apstiprinātās “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”
 

ANM plāns paredz digitālās transformācijas mērķu un rādītāju sasniegšanai novirzīt 330 miljonus euro jeb 20% no kopējā Latvijai pieejamā finansējuma. Šis slieksnis ir Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) noteiktais minimālais nosacījums digitālajiem izdevumiem un 2.2.1.4.i. investīcijas ieviešana ir tieši saistīta gan ar šī nosacījuma izpildi, gan ANM plānā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu. 2.2.1.4.i. investīcijai pieejamais ANM finansējums ir 45 143 000  euro.

2.2.1.4.i. investīcijas mērķis ir nodrošināt atbalstu kombinēta finanšu instrumenta veidā, lai stimulētu komersantus pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu, veicinātu komersantu digitālo transformāciju, komersantu attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot apjomīgas un uz produktivitātes pieaugumu vērstas investīcijas uzņēmējdarbības digitālās transformācijas rīkos, kas veicinātu 4.0 industriālās revolūcijas risinājumu ieviešanu ražošanas procesos un automatizētu vai robotizētu ierasti tradicionālās uzņēmējdarbības funkcijas.

2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros komersantiem tiek sniegta iespēja pieteikties aizdevumam vai paralēlam aizdevumam ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai, lai īstenotu digitālās transformācijas projektu (turpmāk – DT projekts). Atbalsta mērķis ir veicināt ieguldījumus, kuri palīdz komersantiem pāriet no tradicionāla vai novecojuša procesa un darbības uz vispārēju automatizāciju un robotizāciju caur digitalizācijas risinājumiem, t.sk., lai radītu jaunus produktus vai pakalpojumus.

(1) Vispārīgi nosacījumi
Atbalsta veids ir kombinētais finanšu instruments, kuru veido sabiedrības “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas pilnīgai vai daļējai dzēšanai. Sabiedrības “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums ir vismaz DT projektam pieejamās (aprēķinātās) kapitāla atlaides apjomā. Šāds atbalsta veids motivē komersantus īstenot kvalitatīvus DT projektus, kas vērsti uz produktivitātes kāpināšanu uzņēmumā, un veicina kopējo Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Kombinētā finanšu instrumenta ietvaros kapitāla atlaide paredzēta līdz 35 % no investīciju projekta kopējā apjoma, bet ne vairāk kā 1 000 000 euro, nepārsniedzot šo noteikumu ietvaros noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti vai komersantam pieejamo de minimis limita apmēru.
Sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma minimālā summa komersantam ir 100 000 euro, bet maksimālā summa ir 7 000 000 euro, t.sk., kapitāla atlaide viena aizdevuma ietvaros nepārsniedz 1 000 000 euro. Aizdevumu saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014) var saņemt līdz 75% no DT projekta kopējām izmaksām, ar nosacījumu, ka pārējais piesaistītais privātais finansējums ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta, bet aizdevumu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) var saņemt indikatīvi līdz 90% no DT projekta kopējām izmaksām.

(2) Atbalsta piešķiršanas un piemērošanas kārtība
Aprēķinot komersantam pieejamo atbalsta apmēru, tā maksimālais apmērs tiek noteikts, izvērtējot:
(1) 2.2.1.4.i. investīcijas nosacījumus;
(2) ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, komersantam pieļaujamās reģionālā atbalsta intensitātes, kas lielajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā ir 30%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 40% no attiecināmām izmaksām; vidējiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 40%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 50% no attiecināmām izmaksām; sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 50%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 60% no attiecināmām izmaksām.
(3) atbalsta limitus, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013);
(4) aprēķinot kapitāla atlaidi, tā pēc nepieciešamības tiek reducēta līdz apmēram, lai nepārsniegtu projektam maksimāli pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti un atbalsta apmēru. Jāatzīmē, ka bāze, pret kuru tiek rēķināts pieejamās kapitāla atlaides apmērs, nav projekta attiecināmās izmaksas;
(5) DT projekta izmaksu atbilstību citiem MK noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem (skatīt “Atbalstāmās darbības”).

Pieļaujamās reģionālā atbalsta intensitātes tiek noteiktas, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumus Nr. 729 "Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam", kuru 7. punktā tiek noteikts, ka atbalsta intensitāti piemēro atbalstītajam projektam, ja to paredzēts īstenot attiecīgajā reģionā, neatkarīgi no tā, kurā Latvijas Republikas reģionā ir reģistrēta projekta iesniedzēja juridiskā adrese. 

Ja projektā plānotie sākotnējie ieguldījumi tiek veikti Latvijā divos vai vairākos dažādas maksimālās pieļaujamās NUTS 3 atbalsta intensitātes reģionos piemēro vienu no šādām atbalsta intensitātēm:
1) katram NUTS 3. līmeņa reģionam piekritīgo sākotnējo ieguldījumu izmaksām piemēro attiecīgā NUTS 3. līmeņa reģiona atbalsta intensitāti;
2) ja no sākotnējiem ieguldījumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas komersants gūst labumu vienā vai vairākos dažādas atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģionos, visam projektam piemēro zemāko atbalsta intensitāti starp atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģioniem, kuros komersants gūst labumu no projekta īstenošanas.

Projekta sākotnējie ieguldījumi var tikt veikti Latvijā arī divos vai vairākos vienādas maksimālās pieļaujamās NUTS 3 atbalsta intensitātes reģionos.

Atbalsta, kas sniegts saskaņā ar šo noteikumu 22. punktu, gadījumā projekta sākotnējie ieguldījumi var tikt veikti Latvijā arī divos vai vairākos vienādas maksimālās pieļaujamās atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģionos.

Aizdevuma (gan tas, ko izsniedz tikai sabiedrība "Altum", gan tas, ko sabiedrība "Altum" izsniedz kopā ar citu finansētāju (t.i. paralēlais aizdevums) minimālā kopsumma ir pieejama kapitāla atlaides apjomā, t.i. aizdevums nevar būt mazāks par kapitāla atlaidi. 

Kapitāla atlaides apmērs tiek noteikts un piešķirts uzreiz, t.i., ietverts lēmumā  par sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma piešķiršanu (lēmums, ar kuru komersantam tiek piešķirts atbalsts). Taču faktiski kapitāla atlaide tiek piemērota (t.i. tiek veikta aizdevuma vai paralēlā pamatsummas pilnīga vai daļēja dzēšana) tikai tad, ja komersants izpilda konkrētus nosacījums, kas ir iepriekš noteikti komersantam izsniegtajā digitālās attīstības ceļa kartē (kartes aprakstu skatīt zemāk). Jānorāda, ka kapitāla atlaidei netiek piemērotas gradācijas atkarībā no komersanta snieguma – kapitāla atlaide tiek piešķirta pilnā apmērā (ja visi nosacījumi ir izpildīti) vai netiek piemērota nemaz (ja netiek izpildīts viens, vairāki vai visi nosacījumiem). Kapitāla atlaidi piemēro tad, kad komersants ir iesniedzis sabiedrībā “Altum” apliecinājumu par nosacījumu izpildi, bet ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc projekta pabeigšanas. Sabiedrība “Altum” piemēro kapitāla atbildi attiecīgi samazinot vai pilnībā dzēšot sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummu. Pilnībā dzēst sabiedrības “Altum” aizdevuma vai sabiedrības “Altum” paralēlā aizdevuma pamatsummu iespējams tad, ja tā ir piešķirtās kapitāla atlaides apmērā. Tātad, pilnīga aizdevuma samazināšana (visas pamatsummas dzēšana) ir iespējama tad, kad aizdevums ir vienāds ar pieejamo kapitāla atlaidi. Ja aizdevums ir lielāks nekā pieejamā kapitāla atlaide, tad aizdevums tiek samazināts daļēji (aizdevuma pamatsummas dzēšana kapitāla atlaides apmērā). 

Ja komersantam konkrētā projektā pieejamā kapitāla atlaide netiek piemērota, komersants turpinās izmantot piešķirto aizdevumu vai paralēlo aizdevumu pilnā apmērā, uzsākot šī aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas daļas, kas atbilst pieejamās, bet nepiemērotās kapitāla atlaides apjomam, atmaksu sabiedrībai “Altum”.

Ja atbalstu sniedz kā reģionālo atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu un, vienlaikus, DT projektam tiek piesaistīts cits publiskais finansējums, darbu ar projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kur pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums, ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu. MK Noteikumu projekts šajā gadījumā paredz stingrākas prasības nekā to nosaka Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkts. 

(3) Digitālā brieduma tests, digitālās attīstības ceļa karte un atzinums
Lai komersantiem palīdzētu veikt mērķtiecīgas un pārdomātas investīcijas, kuras ir efektīvas un sniedz reālu ieguldījumu digitālajā transformācijā, MK noteikumu projekts paredz šādu kārtību:
komersants veic digitālā brieduma testu, lai novērtētu esošo digitālo tehnoloģiju situāciju un identificētu jomas, kurās nepieciešams veikt ieguldījumus.

Pēc digitālā brieduma testa veikšanas, tiek padziļināti analizēti komersanta biznesa procesi, digitalizācijas pakāpe, automatizācijas un robotizācijas iespējas un  nepieciešamās darbības, lai veiktu digitālo transformāciju. Balstoties uz digitālā brieduma testa un padziļinātās analīzes rezultātiem, tiek izstrādāta digitālās attīstības ceļa karte, kurā tiek iekļautas rekomendētās aktivitātes prioritārā secībā, lai uzņēmums veiktu digitālo transformāciju produktivitātes paaugstināšanai. Jānorāda, ka digitālās attīstības ceļa kartes izstrādes laikā tiek ņemta vērā komersanta gatavība un iespējas īstenot potenciāli nepieciešamo DT projektu, konsultējoties gan par pieejamajiem finanšu resursiem, prioritātēm, darbaspēka un citiem aspektiem, kas noteiktu komersanta spēju sekmīgi realizēt DT projektu. Ņemot vērā, ka 2.2.1.4.i. investīcija paredz komersanta līdzdalību DT projekta īstenošanā, gan piesaistot privāto līdzfinansējumu, gan uzņemoties saistības, svarīgi, ka komersantam ir rekomendētas tādas darbības, kuru īstenošana ir iespējama, tādējādi motivētu komersantu īstenot 2.2.1.4.i. investīciju.

Digitālās attīstības ceļa karte satur nosacījumus, pēc kuriem pēc projekta realizēšanas var izvērtēt, vai digitālā transformācija ir sasniegusi savu rezultātu un varēs sniegt ieguldījumu komersanta produktivitātes un konkurētspējas veicināšanai. Nosacījumu izpilde būs pamats, lai pieņemtu saņemtu pozitīvu atzinumu. Pozitīvs atzinums būs pamats, lai sabiedrība "Altum" piemērotu kapitāla atlaidi, savukārt, negatīvs atzinums - lai kapitāla atlaidi nepiemērotu. 

Digitālās attīstības ceļa karte ir dokuments, kam ir jābūt ciešā sasaistē ar komersanta izstrādāto DT projektu, kuram komersants vēlas saņemt aizdevumu, un tai ir jāatbilst MK noteikumu projekta 41. punktā minētajiem mērķiem. EDIC, izsniedzot komersantam digitālās attīstības ceļa karti, apstiprina komersanta projekta atbilstību MK noteikumu projekta 41. punktā noteiktajiem mērķiem, un sabiedrība “Altum” finansēšanai izvērtēs tikai tādus projektus, kuri ir saņēmuši digitālās attīstības ceļa karti, tādējādi gūstot apstiprinājumu par projekta atbilstību DT mērķiem. Sabiedrība “Altum” atsevišķi nepārvērtē projekta atbilstību MK noteikumu 41. punktā ietvertajiem mērķiem. Ja komersanta projektā, par kuru tas šīs programmas ietvaros sabiedrībā “Altum” iesniedz aizdevuma pieteikumu, paredzētās darbības nesakrīt ar digitālās attīstības ceļa kartē norādīto, tad sabiedrība “Altum” atteiks komersantam izsniegt aizdevumu šīs programmas ietvaros.

Pēc projekta pabeigšanas komersantam ir jāveic novērtējums, lai iegūtu atzinumu par to, vai DT projekts ir veikts atbilstoši digitālās attīstības ceļa kartei. Pēc projekta pabeigšanas tiek analizēts, vai komersants DT projekta rezultātā ir izpildījis digitālās attīstības ceļa kartē noteiktos priekšnosacījumus un komersantam var piemērot kapitāla atlaidi. Ja nosacījumi nav izpildīti vai ir izpildīti tikai daļēji, tiek izsniegts negatīvs atzinums. Ja nosacījumi ir pilnībā izpildīti, tiek izsniegts pozitīvs atzinums. Atzinums ir jāiesniedz sabiedrībā “Altum” ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc projekta pabeigšanas. Ja atzinums netiek iesniegts noteiktajā laikā vai tiek iesniegts negatīvs atzinums, kapitāla atlaide netiek piemērota.

Komersantam par digitālā brieduma testu un digitālās attīstības ceļa karti nebūs jāmaksā, ja testa veikšanas un ceļa kartes izveidošanas izmaksas var tikt segtas kā de minimis atbalsts. Ja komersantam nav pieejams de minimis atbalsts, tad digitālās attīstības ceļa kartes un digitālā brieduma testa izmaksas jāsedz no saviem līdzekļiem, atbilstoši EDIC cenrādim. Šīs izmaksas ir paredzētas ANM plāna 2.2.1.1i. investīcijs “Atbalsts digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei” attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Digitālā brieduma testa veikšana un digitālās attīstības ceļa kartes izveide nav uzskatāma par darbu sākumu MK Noteikumu projekta izpratnē, taču tie ir priekšnosacījumi, lai varētu pieteikties sabiedrības “Altum” aizdevumam vai paralēlajam aizdevumam 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros. 

(4) Eiropas digitālo inovāciju centrs
Digitālā brieduma testu veiks, digitālās attīstības ceļa karti un atzinumu komersantiem izsniegs Eiropas digitālā inovāciju centrā (turpmāk – EDIC). EDIC ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas izriet no programmas “Digitālā Eiropa” un kuras mērķis ir palīdzēt gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām ieviest jaunākās digitālās tehnoloģijas, procesus, produktus un pakalpojumus. Paredzēts, ka šādi EDIC darbojas visā Eiropas Savienībā un kopā veido centru tīklu. EDIC darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kas padziļināti izvērtēs komersantus, sniedzot tehnisko ekspertīzi, apmācības, prasmju pilnveidi, lai tiktu īstenota digitālā transformācija. 2.2.1.4.i. investīcijas ieviešanā EDIC īstenos savas pamata funkcijas, organizēs digitālā brieduma testus, izstrādās digitālās attīstības ceļa karti, kā arī palīdzēs komersantiem sagatavot projektu pieteikumus, kas ir nepieciešams, lai saņemtu sabiedrības “Altum” aizdevumu vai paralēlo aizdevumu. Lai izstrādātu personalizētas ceļa kartes EDIC piesaista ekspertus. Ekspertu piesaiste notiek, balstoties uz viņu kompetenci. EDIC ir iespēja piesaistīt starptautiski atzītus konsultantus, jo EDIC savā darbībā nav ierobežots attiecībā uz ekspertu piesaisti ne nacionālā, ne starptautiskā mērogā. Turklāt, EDIC pēc būtības ir starptautisks, jo ir daļa no kopējā Eiropas Savienības EDIC tīkla. 

Latvija Eiropas Komisijas veiktajai EDIC atlasei ir izvirzījusi divus nacionālos kandidātus: biedrību “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” un biedrību “Latvijas Digitālais akselerators”. Lai arī plānots, ka Latvijā darbosies divi atsevišķi EDIC, katram no tiem ir paredzēta sava specializācija. Taču neatkarīgi no specializācijas, paredzēts, ka abi EDIC būs kā 1 kontaktpunkts, kas nodrošinās digitālā brieduma ekspertīzi un digitālās attīstības ceļa kartes izstrādi.

Eiropas Komisijas EDIC atlase noslēdzās 2022. gada 22. februārī, līdz ar to šobrīd plānots, ka EDIC savu darbu pilnvērtīgi varēs sākt ātrākais 2022. gada rudenī. Tad varētu tikt noslēgti pirmie līgumi par finansējuma saņemšanu no Eiropas Komisijas EDIC pamata funkciju veikšanai. Tai pašā laikā Eiropas Komisija norāda, ka izmaksas par EDIC darbu varēs attiecināt jau pirms līguma parakstīšanas un sākot jau ar 2022. gada 1. janvāri, bet ne ātrāk kā pirms datuma, kad ir iesniegts projekta pieteikums.

EDIC darbību regulēs atsevišķi Ministru kabineta noteikumi (šobrīd atrodas izstrādes procesā) - Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu” 2.2.1.1.i.  investīcijas “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei” īstenošanas noteikumi. 

(5) EDIC un sabiedrības "Altum" sadarbība
MK Noteikumu projekts paredz, ka, lai nodrošinātu piešķirtā atbalsta atbilstību šiem noteikumiem, sabiedrībai "Altum" ir tiesības nodot datus par komersantu un projektu EDIC, savukārt EDIC ir tiesības nodot datus par komersantu un projektu sabiedrībai "Altum”. Nododot datus, kas satur personas datus, abas puses to apstrādē un glabāšanā ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības.

(6) Lēmums par atbalsta piešķiršanu
Sabiedrība “Altum” pārliecinās, vai projektā paredzētās investīcijas atbilst Digitālās attīstības ceļa kartē norādītajām nepieciešamajām darbībām. Sabiedrība “Altum” finansē tikai tādas darbības, kuras ir atzinusi par ekonomiski dzīvotspējīgām, tai skaitā, izvērtējot komersanta investīciju projekta ilgtspēju, projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu, nodrošinājuma pietiekamību, komersanta esošo un nākotnes finanšu situāciju, zināšanu un pieredzes atbilstību, kā arī analizējot identificētos uzņēmējdarbības riskus un citus faktorus komersanta aizdevuma kvalitātes noteikšanai. Sabiedrība “Altum” savā darbībā izmanto dažādus informācijas resursus darījumu pārbaudei un informācijas gūšanai par atbalsta pretendentu, tā saistībām un tam piederošo kustamo un nekustamo mantu, kas kalpo par nodrošinājumu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes, Latvijas Bankas Kredītu reģistru, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Kadastra informācijas sistēmu. Tāpat, tiks veikts izvērtējums atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam. MK Noteikumu projektā ir paredzētas tiesības sabiedrībai “Altum” pieprasīt komersantam citu nepieciešamo informāciju, ja tas var palīdzēt pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem sabiedrība “Altum”. Sabiedrības “Altum” lēmums nav administratīvs akts. Komersantam atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par aizdevuma vai paralēlā aizdevuma piešķiršanu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms, atbalsta intensitāte un maksimālā pieejamā kapitāla atlaide.

MK Noteikumu projekta redakcija noteic, ka atbalstu var piešķirt komersantam, kas uz atbalsta piešķiršanas brīdi atbilst MK Noteikumu projekta nosacījumiem, taču jānorāda, ka visi nosacījumi tiek vērtēti laika periodā no komersanta pieteikuma saņemšanas līdz lēmuma pieņemšanai. 

Aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi vai paralēlo aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi sniedz sabiedrība “Altum”, noslēdzot ar komersantu civiltiesisku līgumu (aizdevuma līgumu).

Komersanta novērtēšanu pēc iekšējās kredītreitinga sistēmas veic sabiedrība “Altum”. 

(7) Aizdevuma izsniegšanas scenāriji
2.2.1.4.i. investīciju īsteno atbalsta veidā, kas MK Noteikumu projekta izpratnē ir kombinētais finanšu instruments. To veido sabiedrības “Altum” aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Pastāv četri scenāriji, kā 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros var tikt izsniegts atbalsts, kuros būtiski noteikt:
(1) vai komersantam izsniegtais aizdevums DT projekta realizēšanai ir sabiedrības “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums, kura finansēšanā iesaistīta gan sabiedrība “Altum”, gan cits finansētājs;
(2) vai komersantam izsniegtais aizdevums/paralēlais aizdevums ir tikai kapitāla atlaides apjomā vai pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.

Visos scenārijos komersants saņemto atbalstu novirza tikai projekta attiecināmo izmaksu segšanai.
Scenārijs A – DT projekta realizēšanai komersants izmanto sabiedrības “Altum” aizdevumu un aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā.
Scenārijs B – DT projekta realizēšanai komersants izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības “Altum” paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi un sabiedrības “Altum” paralēlais aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā.
Scenārijs C – DT projekta realizēšanai komersants izmanto sabiedrības “Altum” aizdevumu un aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.
Scenārijs D – DT projekta realizēšanai komersants izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības “Altum” paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi un sabiedrības “Altum” paralēlais aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.

(8) Citi finansētāji
Cits finansētājs MK Noteikumu projekta ietvaros ir kredītiestāde, tās filiāle vai tās meitas sabiedrība, ieguldījumu fonds, kas ir tiesīgs sniegts finanšu pakalpojumus Latvijā, starptautiska finanšu institūcija, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Padomes attīstības banka.

2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros paredzēts, ka paralēlos aizdevumus sabiedrība  “Altum” varēs sniegt sadarbībā ar citiem finansētājiem vai, ja citi finansētāji investīciju projektu nelīdzfinansē,  sabiedrība  “Altum” var sniegt vienīgo aizdevumu investīciju projekta finansēšanai. Izvēlētais atbalsta modelis tādējādi ne tikai nodrošina, ka sabiedrība  “Altum” nekonkurē par projektu finansēšanu ar citiem finansētājiem, bet arī veicina alternatīvu finansēšanas avotu meklēšanu projekta līdzfinansēšanai. Līdzšinējā atbalsta programmu īstenošanas pieredze liecina, ka šāds mehānisms ir pieņemams visām iesaistītajām pusēm un palīdz nodrošināt investīcijas ietvaros izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Ja komersantam projekta īstenošanai nepieciešams finansējums, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, komersants piesakās finansējuma saņemšanai pie cita finansētāja. Ja no cita finansētāja tiek saņemts atteikums aizdevuma saņemšanai vai 20 darbdienu laikā no komersanta iesniegtā pieteikuma un citu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas cita finansētāja finansējuma saņemšanai netiek saņemta atbilde par finansējuma piešķiršanu, uzskatāms, ka komersants var pieteikties atsevišķam aizdevumam sabiedrībā "Altum" (augstāk minētā scenārija C gadījums). Ar šādu pieeju sabiedrība "Altum", atsevišķi sniedzot aizdevumu, nekonkurētu ar citiem finansētājiem kreditēšanas tirgū. Šīs atbalsta programmas ietvaros pieļaujams cita finansētāja atteikums vai arī atbildes nesaņemšana sākot ar 2022. gada sākumu.

(9) Aizdevuma termiņš un aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājuma iespējas
Sabiedrības “Altum” piešķirtā aizdevuma vai paralēlā aizdevuma termiņu nosaka, ņemot vērā aizņēmēja nozares specifiku, ekonomisko ciklu, finansējuma izmantošanas mērķi un iegādājamo aktīvu lietderīgo kalpošanas laiku un amortizācijas termiņu. Sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma, t.sk., tā pagarinājuma (ja attiecināms) termiņš nepārsniedz 10 gadus. Tas nozīmē, ka pagarinājuma termiņam kopā ar pamattermiņu ir jāiekļaujas 10 gadu periodā, piemēram, ja aizdevums tiek paņemts uz 7 gadiem, tad maksimālais pieejamais pagarinājuma termiņš ir 3 gadi; ja aizdevums uzreiz tiek paņemts uz 10 gadiem, tad to nav iespējams pagarināt. Sabiedrības “Altum” piešķirtā aizdevuma vai paralēlā aizdevuma termiņam nav noteikts minimālais termiņš un komersantam ir iespēja veikt aizdevuma atmaksu pirms noteiktā termiņa, bet daļā, kas ir kapitāla atlaides apmērā - pirms termiņa atmaksa var būt ne ātrāk kā ir saņemts atzinums, citādi tiek zaudētas tiesības uz kapitāla atlaides piemērošanu. 

Ja aizdevumam jau ir piešķirts reģionālais atbalsts, šāda aizdevuma pagarināšanai jaunu de minimis atbalstu nevar piešķirt, jo tādā gadījumā nebūtu izpildīts stimulējošās ietekmes nosacījums. Līdz ar to termiņa pagarinājums, kura rezultātā tiek piešķirts "jauns atbalsts" (MK Noteikumu projekta 51.2. apakšpunkts), ir pieejams vienīgi tad, ja sākotnēji atbalsts ir piešķirts kā de minimis. Ja komersantam nav pieejams neizmantots de minimis atbalsta limits, tad termiņa pagarinājums kā jauns atbalsts nav iespējams.

Vienlaikus noteikumu projekta 51.1. apakšpunkts nosaka situāciju, kurā  termiņa pagarinājums ir iespējams esošā atbalsta ietvaros (t.i., nav jauna atbalsta) un tas pieejams gan tiem projektiem, kas sākotnēji saņēmuši reģionālo atbalstu, gan de minimis atbalstu.
Nepiešķirot jaunu atbalstu, atsevišķos gadījumos termiņa pagarinājums ir iespējams, ja tiek koriģēta, piemēram, klientam piemērotā faktiskā aizdevuma procentu likme uz augšu- to tuvinot tirgus likmei, vai ja aizdevums jau sākotnēji ir piešķirts uz tirgus nosacījumiem (ar subsīdijas ekvivalentu 0), kā arī gadījumos, kad piešķirtā atbalsta subsīdijas ekvivalentu aprēķina kā nominālo summu (šādā gadījumā subsīdijas ekvivalenta aprēķina formulā nemaz nav ‘termiņa’ parametra).

Ja sākotnēji piešķirot atbalstu, atbalsta ekvivalents noteikts izmantojot atsauces likmes, tad  subsīdijas ekvivalenta formulas galvenie parametri ir 1) % (faktiskās un atsauces % likmju starpība)*2) termiņš* 3) aizdevuma summa, līdz ar to atsevišķos gadījumos termiņa pagarinājumu (termiņš kļūst lielāks) iespējams kompensēt ar mazāku starpību starp % likmēm ( % samazinās, t.i., faktiski klientam piemērotā likme tuvinās tirgus likmei), tādā veidā termiņu pagarinot ar vienlaicīgu faktiski klientam piemērotās % likmes pieaugumu, pārrēķinātais subsīdijas ekvivalents nepārsniedz jau sākotnēji piešķirtā atbalsta ekvivalenta apmēru. Tādā veidā netiek ietekmētas ne kumulācijas, ne radīts risks, ka tiktu pārsniegtas intensitātēs, kā arī pēc būtības klientam netiek piešķirts lielāks atbalsts.

Līdz ar to MK Noteikumu projekta 51.1.apakšpunkts nosaka iespēju pagarināt termiņu, ja šāds termiņa pagarinājums nerada sākotnēji piešķirtā valsts atbalsta summas un intensitātes pārsniegumu, nodrošinot Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. pantā vai Komisijas regulas Nr. 1407/2013 4.pantā noteiktos atbalsta pārredzamības nosacījumus, t.i., netiek piešķirts jauns atbalsts.

Pirms tiek piešķirts aizdevuma termiņa pagarinājums, tiek pārbaudīts, vai šādu izmaiņu rezultātā netiek pārsniegts sākotnēji piešķirtā atbalsta apmērs un intensitāte, līdz ar to ne visiem projektiem termiņa pagarinājums būs praktiski iespējams saskaņā ar MK Noteikumu projekta 51.1. apakšpunktu. 

(10) Atbalstāmās darbības
Atbalsts 2.2.1.4.i investīcijas ietvaros paredzēts šādos gadījumos:
(1) tradicionālo procesu digitalizācijai uzņēmumos, proti, līdz šim komersanta saimnieciskajā darbībā veiktais process tiek aizstāts ar digitālu risinājumu, piemēram, tiek digitalizēta darba laika uzskaite, darba organizēšana, dokumentu parakstīšana un aprite; 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros tas nozīmē arī izmaksas, kas saistāmas ar pārmaiņu vadību, datu analītiku un modelēšanu, vienlaikus skaidri definējot pārmaināmo procesu vai ieviešamās spējas; 
(2) industrijas 4.0 risinājumu (automatizētas iekārtas, robotu risinājumi, sensoru tīkli un sakaru tehnoloģijas, mākslīgā intelekta risinājumu tehnoloģijas un citi investīcijas mērķim atbilstoši risinājumi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT)) iegādei un ieviešanai (paredzot gan nepieciešamās iekārtas, gan programmatūras komponenti) atbilstoši uzņēmuma pamatdarbības specifikai – pamatdarbības nodrošināšanā tiek ieviestas viedās tehnoloģijas, piemēram,:
a. lietu internets (lietu internetu veido jebkura elektriski vadāma ierīce, kuru var ieslēgt vai izslēgt, un kura ir savienota ar internetu un / vai viena ar otru), piemēram, sensori ražošanas uzraudzīšanai;
b. mākslīgais intelekts (sistēmas spēja pareizi interpretēt ārējos datus un modelēt cilvēkiem līdzīgas uzvedības, piemēram, saprātīgu izturēšanos, mācīšanās spējas, plānošanu un radošumu), piemēram, virtuālie asistenti klientu apkalpošanā. Tāpat, 2.2.1.4.i. investīcijas kontekstā mākslīgais intelekts ir ne tikai kā industrija 4.0 komponente, ar ko parasti tiek saprasta tā izvēršana ražošanas procesos, bet kopumā kā tehnoloģiskais risinājums uzņēmējdarbības procesu pilnveidei);
c. mašīnmācīšanās (mākslīgā intelekta apakšnozare, kas izmanto datorsistēmas, lai efektīvi veiktu konkrētus uzdevumus, neizmantojot skaidri programmētas instrukcijas, tā vietā paļaujoties uz paraugiem un secinājumiem), piemēram, mašīntulkošana;
d. blokķēde (tehnoloģija, lai sinhronizētu datus, kas tiek glabāti dažādos datoros vai serveros jebkurā pasaules vietā, izmantojot tīklu tādā veidā, kas ļauj šiem datiem palikt nemainīgiem), piemēram, blokķēdes tehnoloģijā balstītas sistēmas izveide;
e. lielie dati (savākto datu kopas, kas ir tik lielas un sarežģītas, ka to apstrādei nepieciešamas jaudīgas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts), piemēram, risinājums, kas ļauj izmantot lielos datus un iegūt vērtīgu informācija produktivitātes paaugstināšanai, jaunu produktu attīstīšanai, izaugsmei;
f. mākoņdatošana (internetā bāzēta skaitļošana, kurā datori un citas ierīces tiek nodrošinātas ar koplietojamiem resursiem, programmatūru un informāciju pēc pieprasījuma), piemēram, uzņēmuma datubāžu pārcelšana uz mākoņdatošanas pakalpojumiem.
g. augstas veiktspējas datošana (spēja apstrādāt datus un veikt sarežģītus aprēķinus lielā ātrumā);
h. virtuālā realitāte (mākslīga vide, kas tiek veidota ar programmatūru un tiek demonstrēta lietotājam tādā veidā, ka lietotājs to uztver kā reālu vidi); 
i. paplašinātā realitāte (esošās un papildinātās realitātes kombinācija, kas tiek panākta papildinot reālo pasauli ar dažādiem vizuāliem, skaņas vai citu maņu stimulējošiem efektiem, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas).  
(3) 5G tīklā funkcionējošu sistēmu un iekārtu iegādei, paredzot gan nepieciešamo iekārtas, gan programmatūras komponenti;
(4) datu uzglabāšanas risinājumiem, piemēram, modernizēt savu datu uzglabāšanas risinājumu vai pāriet uz datu uzglabāšanu kā ārpakalpojumu;
(5) uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo esošo ražošanas un citu iekārtu atjaunošanai un efektivizēšanai un jaunu iekārtu iegādei;
(6) jaunu iekārtu iegādei informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) jomā, kas saistīts ar IKT produktu lietošanu ražošanas procesā;
(7) vienā platformā darbojošos risinājumu vai sistēmu darbību izveidei un nodrošināšanai (platformu ekonomika), ietverot arī izmaksas, kas saistītas ar pieslēgumu valsts datu un pakalpojumu platformām. 

2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros atbalsts būs sniedzams tikai jaunu aktīvu iegādei (neatkarīgi no komersanta lieluma), kas ir stingrāks nosacījums nekā to paredz Komisijas regulas Nr. 651/2014 un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasības. 

Nemateriālie aktīvi, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktu, ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums.

2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz intervences kodu 010b (MVU vai lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B), kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem). 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma lielumam – atbalsts paredzēts sīkajiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem, vidējas kapitalizācijas un lielajiem komersantiem. Sabiedrības "Altum" programmas novērtējumā indikatīvi norādīs, kā sadalās atbalsta proporcija starp MVK un lielajiem komersantiem. 

(11) Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana
ANM plāna 1. pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros paredzētajām atbalstāmajām darbībām ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.

Lai nodrošinātu, ka  atbalstāmās darbības nerada būtisku ietekmi uz vides mērķiem, atbalstam kvalificētā saņēmēja līgumā tiks iekļauta informācija par būtiska kaitējuma nodarošo iniciatīvu neatbalstīšanu.

2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros netiks atbalstīti ieguldījumi:
(1) atkritumu apglabāšanai un atkritumu apglabāšanas poligoniem, mehāniski bioloģiskajai apstrādei vai atkritumu sadedzināšanai un mehāniskās bioloģiskās attīrīšanas un atkritumu sadedzināšanas iekārtām, izņemot:
a. iekārtām, kas paredzētas vienīgi nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei;
b. esošām iekārtām, kur ieguldījums ir paredzēts energoefektivitātes paaugstināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai, vai materiālu iegūšanai no sadedzināšanas pelniem, ar nosacījumu, ka šādi ieguldījumi nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes apjomu vai nepagarina rūpnīcas ekonomisko dzīves ciklu.
(2) darbībām, kurās ilgstoša atkritumu apglabāšana var radīt ilgtermiņa kaitējumu videi;
(3) saistībā ar fosilo kurināmo (ieskaitot pārkārtoto izmantošanu);
(4) darbībām saskaņā ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (turpmāk – ETS), lai sasniegtu prognozētās CO2 emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem bezmaksas kvotu piešķiršanas kritērijiem. Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās CO2 emisijas, kas nav būtiski zemākas par attiecīgajiem bezmaksas kvotu piešķiršanas kritērijiem, ir jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kuru dēļ tas nav iespējams. Bezmaksas kvotu piešķiršanas kritēriji ETS ietvaros ir noteikti Komisijas 2021. gada 12. marta īstenošanas regulā (ES) 2021/447, ar ko nosaka pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas emisijas kvotu iedalei 2021. – 2025. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10. a panta 2. punktu.

(12) 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros sasniedzamie ANM plāna radītāji
2.2.1.4.i.  investīcijas īstenošanas laikā Eiropas Komisija sekos līdzi īstenošanas progresam, tādēļ saskaņā ar ANM plānu Latvijai ir noteikti konkrēti rādītāji, kuriem Latvijas un Eiropas Komisijas darbības kārtībā (Operational Arrangements) un tās pavadošajos pielikumos ir noteikti starpposma mērķi un mērķi (Valsts kancelejā iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts "Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija" (22-TA-12)). Uzraudzības rādītāji (“milestones”) ir svarīgi, lai sekotu līdzi 2.2.1.4.i. investīcijas ieviešanas progresam un par tiem būs regulāri jāziņo Eiropas Komisijai, taču to sasniegšana vai nesasniegšana nerada nekādu ietekmi un sekas. Savukārt mērķu (“targets”) sasniegšana ir ļoti būtiska, jo ANM finansējuma daļas Latvijai tiks pārskaitītas atbilstoši progresam un, proti, ja kāds rādītājs netiks sasniegts, tas negatīvi ietekmēs visa Latvijai paredzētā ANM finansējuma saņemšanu.

2.2.1.4.i investīcijas sasniedzamie rādītāji ir:
(1) izsniegto aizdevumu skaits. Latvijas mērķi ir līdz 2024. gada 30. jūnijam izsniegt 51 aizdevumu, bet līdz 2026. gada 30. jūnijam izsniegt 133 aizdevumus, tādējādi 2.2.1.4.i. investīcijas laikā kopumā atbalstot vismaz 133 komersantus. 
(2) DT projektiem piesaistītais privātais līdzfinansējums. Latvijas mērķis ir panākt, ka piesaistītais līdzfinansējums DT projektiem, kuriem izsniegts aizdevums līdz 2026. gada 30. jūnijam, ir 37 000 000 euro.

Visu rādītāju sasniegšanu apliecinošais dokuments ir aizdevuma līgums, kas tiek slēgts starp komersantu un sabiedrību “Altum”, un līgums ar citu finansētāju (ja attiecināms). Aizdevuma līgums satur informāciju par komersantu, kurš saņem atbalstu DT projekta īstenošanai un kopējo DT projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, t.sk. piesaistīto privāto līdzfinansējumu, kas ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta. Privātā finansējuma rādītāja sasniegšanā tiktu ņemts vērā: (1) paša komersanta sniegtais līdzfinansējums DT projektam, (2) finansējums, ko sabiedrības “Altum” paralēlā aizdevuma gadījumā DT projektam piešķīris cits finansētājs un (3) finansējums, ko sabiedrība “Altum” ir piesaistījusi finanšu instrumenta līmenī, piemēram, valsts aizdevumu kredītlīnijas veidā vai piesaistot finansējumu tirgū, tai skaitā aizņemoties finansējumu no starptautiskajām finanšu institūcijām.

Rādītāju sasniegšanai saskaņā ar ANM Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, tiks iesniegts kopsavilkuma dokuments, kurā tiks pamatots, kā tika sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem.
Kopsavilkuma dokumentam par piešķirto aizdevumu skaita mērķi pielikumā tiks iekļauti šādi dokumentāri pierādījumi:
a) to līgumu sarakstu, kas noslēgti starp atbalsta sniedzēju un saņēmēju;
b) atbalstīto projektu un īstenoto aizdevuma darījumu sarakstu;
c) izvilkumu no oficiāliem dokumentiem, kurā atspoguļoti atlases kritēriji, kas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), kā noteikts Padomes Īstenošanas lēmuma pielikumā.

Kopsavilkuma dokumentam par piesaistītā privātā finansējuma mērķi pielikumā tiks iekļauts sarakstu ar tiem aizdevuma līgumiem, kas noslēgti starp atbalsta sniedzēju un saņēmēju.

Lai pārliecinātos par atskaites punktu un mērķu sasniegšanas un izmaksu pamatotību, Ekonomikas ministrija izlases kārtībā veiks pārbaudes par sabiedrības "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem un pārbaudīs izmantotā finansējuma atbilstību MK Noteikumos noteiktajām prasībām. Tāpat, pārbaudes tiks veiktas arī attiecībā uz EDIC darbību un izsniegtajām digitālās attīstības ceļa kartēm. 

(13) Kopējie rādītāji
MK Noteikumu 9.3.apakšpunktā ir noteikti kopējie rādītāji saskaņā ar Komisijas 2021. gada 28. septembra deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikuma „Kopējo rādītāju saraksts” noteiktajiem kopējiem rādītājiem. Kopējo rādītāju mērķis ir sniegt vispārēju informāciju par progresu, kas panākts, īstenojot ANM plānu, un par tiem būs jāziņo Eiropas Komisijai divas reizes gadā. Jānorāda, ka kopējie rādītāji, atšķirībā no 2.2.1.4.i. investīcijas uzraudzības rādītājiem un mērķiem, neparedz definētus atskaites punktus, kas ir jāsasniedz. To mērķis ir sekot līdzi aktuālajai situācijai iepriekš definētos iedalījumos.

Visi kopīgie rādītāji un apakšrādītāji tiks vērtēti un par tiem tiks ziņots Eiropas Komisijai kontekstā ar 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros izsniegto aizdevumu skaitu, nosakot unikālo uzņēmumu skaitu. Tai pašā laikā jānorāda, ka nebūs ieguldījumu rādītāja “Uzņēmumi, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai” apakšrādītājā “Uzņēmumi, kurus atbalsta, lai izstrādātu digitālās tehnoloģijas un risinājumus”, jo 2.2.1.4.i. investīcija neparedz atbalstīt tādas darbības, kurās tiek izstrādātas digitālās tehnoloģijas un risinājumi un šī apakšrādītāja ietvaros prognozējamais rādītājs, par ko tiks ziņots Eiropas Komisijai, ir 0. 

(14) 2.2.1.4.i. investīcijas ieviešanas termiņi
2.2.1.4.i. investīcijas ieviešanas termiņš ir 2026. gada 30.jūnijs, taču sabiedrība “Altum” lēmumu par atbalsta piešķiršanu var pieņemt līdz 2025. gada 31. decembrim, pie nosacījuma, ka attiecīgi tiek pagarinātas valsts atbalsta regulas (skaidrojums nākamajā rindkopā).

Jāņem vērā, ka atbalsta piešķiršanas termiņus ietekmē citu tiesību aktu darbības laiks. Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumi Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” ir stājušies spēkā no 2022. gada 1. janvāra un no Eiropas Komisijas ir saņemts pozitīvs lēmums par Latvijas Republikas reģionālā atbalsta karti 2022. – 2027. gadam. Tādējādi reģionālo atbalstu 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu varēs piešķirt no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, jo tas ir šobrīd noteiktais Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības laiks. Tiek pieņemts, ka Komisijas regula Nr. 651/2014 varētu tikt pagarināta līdz 2027. gadam, tādējādi neierobežojot 2.2.1.4.i. investīcijas ieviešanas termiņu, taču, kamēr tas nav noticis, MK Noteikumu projekts ir veidots, balstoties uz zināmo Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības laiku.
Eiropas  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr.  1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) darbības laiks šobrīd ir noteikts 2023. gada 31. decembris, taču tajā ir paredzēts sešu mēnešu pielāgošanās laiks, kas dod iespēju pieņemt lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu līdz 2024. gada 30. jūnijam. Taču arī attiecībā uz Komisijas regulu Nr.1407/2013 tiek pieņemts, ka tās darbības laiks varētu tikt pagarināts, tādējādi neierobežojot 2.2.1.4.i. investīcijas ieviešanas termiņu, taču, kamēr tas nav noticis, MK noteikumu projekts ir veidots, balstoties uz zināmo Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības laiku.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, juridiskās skaidrības dēļ esošā MK noteikumu redakcija ir formulēta tā, lai, ja tiek veikti grozījumi attiecībā uz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 un Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības termiņiem, tie iekļautos 2.2.1.4.i. investīcijas ieviešanas termiņā, bet nepārsniegtu to (skatīt MK Noteikumu projekta sadaļu “Noslēguma jautājumi”). Tai pašā laikā MK Noteikumu redakcija paredz, ka lēmumam par atbalsta piešķiršanu jābūt pieņemtam līdz regulu darbības termiņa beigām, ja notiek citas izmaiņas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 un Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības termiņos. Vienlaikus norādām, ka, ja tiks veiktas kādas citas izmaiņas Komisijas regulā Nr. 1407/2013 un Komisijas regulā Nr. 651/2014, kuri skars šo MK Noteikumu projekta īstenošanu, tad tiks veikti atbilstoši grozījumi arī šajos MK noteikumos, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajam regulējumam. 

(15) Atbalsta sniegšana saistībā ar ES regulējumu
Atbalstu primāri sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, taču, lai nodrošinātu zināmu elastību 2.2.1.4.i, investīcijas īstenošanā, gadījumos, ja komersantam nav iespēja saņemt sabiedrības “Altum” aizdevumu saskaņā ar šo regulējumu, tad ir iespējams atbalstu sniegt saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013, ja komersants nav pārsniedzis tajā noteiktos limitus un intensitātes atbalsta saņemšanai, piemēram, šādos gadījumos: 
(1) tā kā paralēlo aizdevumu gadījumā, klienta pamatpartneris darījuma sagatavošanā ir cits finansētājs un Altum piesaiste var notikt vēlāk - projekta strukturēšanas laikā, var būt gadījumi, kad projekts ir uzsākts Komisijas regulas (ES) Nr.651/2014 izpratnē;
(2) tiem investīciju projektiem, kuriem finansējuma struktūrā nav iespējams izpildīt nosacījumu, ka vismaz 25 % no projekta attiecināmajām izmaksām jābūt tādam finansējumam, kas ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta.

Ja komersants ir saņēmis aizdevumu (de minimis), taču vēlāk iesniedz sabiedrībā “Altum” pieprasījumu pēc aizdevuma pagarinājuma, tad atsevišķos gadījumos aizdevuma pagarinājums ir iespējams tikai saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013 kā jauns atbalsts. 

Jāņem vērā, ka arī kapitāla atlaide var netikt piešķirta, ja tās apmērs pārsniedz Komisijas regulas Nr.1407/2013 noteiktos limitus vai maksimālās atbalsta intensitātes saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014 , tātad, ja komersants sasniedz maksimālo atbalsta apmēru jau ar aizdevuma saņemšanu, tad viņam vairs nebūs iespēju saņemt kapitāla atlaidi. 

(16) PVN finansēšana
Ņemot vērā, ka no ANM finansējuma nav attiecināmas PVN izmaksas, taču projektu īstenotājiem nepieciešams finansējums, lai segtu PVN, šīs izmaksas projektos var tikt iekļautas kā neattiecināmās izmaksas. Ja komersantam būs nepieciešams likviditātes risinājums, sabiedrība “Altum” var izvērtēt tā piešķiršanu citas sabiedrības “Altum” īstenotas programmas ietvaros, ja to pieļauj attiecīgās programmas nosacījumi.
Projektu īstenotāji var vērsties arī pie citiem finansētājiem, lai saņemtu PVN finansēšanai nepieciešamo finansējumu, kas, atbilstoši komersanta kredītspējai, lems par finansējuma piešķiršanu. 

(17) Datu ievade Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā
Sabiedrība “Altum” ir atbildīga par informācijas un saistošo datu ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), kas ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) administrēta sistēma. Līgumā, kas tiks slēgts starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību “Altum” par 2.2.1.4.i. investīcijas īstenošanu, tiks noteiks:
(1) Informācijas ievades apjoms, t.sk. vai nepieciešams uzkrāt datus par atbalstu saņēmušiem komersantiem;
(2) Datu ievades regularitāte, kas ir nepieciešama, lai uzraudzītu ANM plāna ieviešanas progresu un nodrošinātu datu pieejamību un to apstrādi atbilstoši ANM plāna īstenošanas uzraudzības kārtībā noteiktajam;
(3) Atbildības sadalījums starp CFLA, Ekonomikas ministriju un sabiedrību “Altum” datu ievadē. EM un CFLA vienojas par atbildības sadalījumu datu ievadē, nepieciešamības gadījumā slēdzot starpresoru vienošanās par sadarbību datu ievadē KPVIS.
(4) Nepieciešamo pamatojošo dokumentu par 2.2.1.4,i. investīcijas starpposma mērķu un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti KPVIS.

Kad būs pieejama informācija par konkrētiem iespējamajiem datu laukiem un to apjomu, informācija par to tiks iekļauta līgumā starp EM un sabiedrību “Altum”. līdz KPVIS funkcionalitātes nodrošināšanai, visa nepieciešamā informācija jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jāiesniedz Ekonomikas ministrijai 

(18) Pieeja datiem valsts informācijas sistēmās
MK Noteikumu projekts paredz, ka sabiedrībai “Altum” ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams investīcijas īstenošanai un atbalsta sniegšanai komersantiem šo noteikumu ietvaros, tostarp atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulai (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu. Lai arī parasti attiecīgs nosacījums ir nosakāms augstāka spēka normatīvajā aktā, ANM gadījumā nav likuma, tāpēc kā piemērots normatīvais akts, kurā noteikt šīs tiesības, ir MK Noteikumu projekts. 

Sabiedrībai "Altum" kā finansējuma saņēmējam ir pienākums piešķirt un nodrošināt programmas finansējuma ieguldījumu tālāk gala saņēmējiem. Veicot pārbaudes ir nepieciešams gūt pārliecību par virkni nosacījumu atbilstību,  izmantojot valsts informācijas sistēmas par gala saņēmēju, tā juridisko statusu, finanšu informāciju, datu ticamību par personas datiem,  tā saistībām, u.t.t. Finansējuma saņēmējs šajās programmās veic līdzvērtīgu izvertējumu kā citas ANM plāna ieviešanā iesaistītas institūcijas un ir atbildīgs par atbilstošu finansējuma piešķiršanu.
Izvērtēšana ir būtisks elements, lai nodrošinātu atbalsta saņemšanas noteikumiem atbilstošus projektus un novērstu neatbilstības riskus. Visiem finansējuma saņēmējiem, kuriem caur Ministru kabineta noteikumiem tiek uzdots pienākums piešķirt atbalstu, būtu jābūt vienādām iespējām un nosacījumiem izmantot valsts atbalsta sistēmas. Nebūtu pieļaujams, ka uzraugošās iestādes ir labāk informētas par projekta riskiem, kā Finansējuma saņēmējs, kuram pieeju attiecīgākajiem resursiem nav. 
Datubāzes, kuras patstāvīgi izmanto sabiedrība “Altum”:
(1) Uzņēmumu reģistra pārziņā esošie reģistri: Uzņēmumu reģistrs/Komercreģistrs /Maksātnespējas reģistrs/ Laulības līgumu reģistrs
Nepieciešamie dati:
- Subjekta pamata informācija, dalībnieki, amatpersonas, PLG;
- Fiziskai persona - dalībnieks, amatpersona, PLG;
- Statūti;
- Maksātnespējas reģistrs;
- Laulības līgumu reģistrs.
(2) Zemesgramata.lv;
(3) Kadastrs.lv;
(4) PMLP datu bāze:
- Iedzīvotāju reģistrs
- Nederīgo dokumentu reģistrs.
- Deklarētā adrese.
- Laulības šķiršanas reģistrs
- Mirušo personu pārbaude
- Nerezidentu uzturēšanās atļauju informācija
- Personas kodu maiņa
- Personas koda atbilstība personai.
(5) CSDD datu bāze;
6) Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāze:  
- nodokļu (nodevu) parādnieku datubāze; Informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8. punktu;
- Informācija par politiski nozīmīgām personām.
(7)Sodu reģistrs.

Daļa datu sabiedrībai nav pieejama, piemēram, pieeja Arachne un Orbis datu bāzei tādā līmenī, kā tas tiks nodrošināts citām ANM programmu administrēšanā iesaistītām valsts institūcijām, piemēram, CFLA, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju sabiedrībai “Altum” īstenot programmu nosacījumu atbilstības pārbaudes projekta un klienta līmenī.

Savukārt daļa datu, ko sabiedrība “Altum” izmanto, ir pieejami, bet par maksu. Sabiedrība “Altum” nodrošinās, ka dati, kas saņemti bez maksas tiks izmantoti tikai 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros komersantu iesniegto projekta pieteikumu pārbaudei.

Lai sabiedrība “Altum” varētu izmantot tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams investīcijas īstenošanai un atbalsta sniegšanai komersantiem šo noteikumu ietvaros, ja nepieciešams jānoslēdz vienošanās ar attiecīgajiem valsts informāciju sistēmu turētājiem (iestādēm), t.sk., par nepieciešamo datu apjomu un pieejas veidu (saslēgums, lietotāja tiesības, informācijas pieprasījumi vai citādi), kā arī atsevišķos gadījumos var būt nepieciešami papildu grozījumi attiecībā uz normatīvo regulējumu, piemēram, MK noteikumiem, ar kuriem noteikts attiecīgo iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis, vai citiem tiesību aktiem, kuros noteikti ierobežojumi datu izmantošanai vai datu izmantošanai par maksu vai bez maksas. Jāuzsver, ka ar MK noteikumu projektu sabiedrībai “Altum” tiek sniegta iespēja saņemt datus, bet ņemot vērā šo noteikumu vietu tiesību aktu hierarhijā, tas nenodrošina, ka sabiedrībai “Altum” nepieciešamie dati tik tiešām būs pieejami ar vai bez samaksas. MK noteikumu 30.punkts būs piemērojams tajos gadījumos, kad saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu nododamās informācijas apjomu nav nepieciešams noteikt ārējā normatīvajā aktā.

Nododot datus, kas satur personas datus, abas puses to apstrādē un glabāšanā ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības.

(19) Biedrību un nodibinājumu iesaiste investīcijas ieviešanā
2.2.14i. investīcijas ieviešana notiks sadarbībā ar biedrību “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris”, jo paredzēts, ka tās paspārnē darbosies EDIC, kurš piedāvās komersantiem veikt testus un izstrādās digitālās attīstības ceļa kartes. MK Noteikumu projekta izstrādes laikā notika atsevišķas konsultācijas arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī Latvijas Darba devēju konfederāciju, kuras pārstāv arī to komersantu intereses, kuri varēs saņemt aizdevumu DT projekta īstenošanai.

(20) Dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana
Ņemot vērā, ka 2.2.1.4.i. investīcijas mērķis ir veikt uzņēmuma pāreju no tradicionāla vai novecojuša procesa uz vispārēju automatizāciju un robotizāciju caur digitālu risinājumu ieviešanu, tad tas veicinātu uzņēmumu pieejamību un sociālo iekļaušanu, neatkarīgi no dzimuma un īpašām vajadzībām. Izsniedzot ceļa karti un tajā iekļautās rekomendācijas, EDIC ir jāizvērtē to atbilstība dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principiem. Komersantiem, veicot projekta izstrādi, ir jāpārliecinās, ka projektā paredzētās iekārtas, risinājumi, procesu digitalizācijas darbības, programmatūra un citas darbības neierobežo šo principu īstenošanu.

(21) Informācijas un publicitātes pasākumi
Komersantam jānodrošina DT projekta informācijas un publicitātes pasākumi saskaņā ar Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, un tas tiek noteikts aizdevuma līgumā, ko komersants slēdz ar sabiedrību “Altum”.

Aizdevuma līgumā tiek iekļautas prasības, kas komersantam jāievēro atbilstoši Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

(22) 2.2.1.4.i. investīcijas sasaiste, sinerģija un demarkācija ar citām investīcijām
ANM plānā paredzētās investīcijas nosedz pilnu atbalsta ciklu komersantu digitālajai transformācijai un katrai no investīcijām ir definēta konkrēta mērķa grupa un veicamās darbības. 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros galvenais fokuss ir digitalizācijas risinājumu ieviešana uzņēmējdarbības automatizācijai un robotizācijai, ar mērķi vairot produktivitāti un konkurētspēju. 2.2.1.4.i. investīcijas atbalstāmās darbības lielākoties ir vērstas uz infrastruktūras investīciju vajadzībām līdz ar to tās ietvaros nevarēs saņemt aizdevumu izmaksām, kas nosegtu, piemēram, jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanu vai digitālo prasmju attīstītībai. 2.2.1.4.i. investīcijas nosacījumi (atbalsts pieejams aizdevumu veidā, kam nepieciešams piesaistīt līdzfinansējumu, un tas ir pieejams sākot no 100 000 euro), nepārklājas un nav līdzīgi citām ANM plāna investīcijām digitālajā transformācijā.

Tāpat, demarkācija paredzēta EDIC līmenī, izstrādājot komersantiem Digitālās attīstības ceļa karti, tajā nosakot gan darbības, kas komersantam ir jāīsteno, lai varētu saņemt atbalstu, gan investīcijas, kuru ietvaros komersants var saņemt atbalstu šo darbību īstenošanai. EDIC specializācija būs kā faktors, kas ļaus īstenot demarkāciju atbilstoši katra komersanta specifiskajām vajadzībām, proti, EDIC rekomendēs komersantam pieteikties tam atbalstam konkrētā investīcijā, kurš vistiešāk atbildīs viņa vajadzībām.

Saistībā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas perioda 1.2.2.4. pasākumu “Individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai”, demarkācija notiks komersantu projektu līmeni. Piesakoties atbalstam (garantija vai aizdevums), komersanti iesniedz informāciju par plānoto valsts atbalstu projekta ietvaros, kurā norāda informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu tā paša projekta ietvaros, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu, plānoto un piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti. Sabiedrība “Altum” vērtēs saņemto informāciju, lai novērstu dubultfinansējuma risku.

(23) Dubultfinansējuma riska mazināšana
Lai novērstu pārkompensācijas riskus tiks ievēroti Eiropas Komisijas 2015. gada 9. jūnija lēmumā Nr. SA.36904 (2014/N) “LHZB attīstības (programmu) daļa un Latvijas vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide”  norādītais. Tāpat, Ekonomikas ministrija un sabiedrība “Altum” veiks darbības, lai 2.2.1.4.i. investīcijas ieviešanas laikā novērstu interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu.

(24) Līgums starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību "Altum"
Ekonomikas ministrija slēgs līgumu ar sabiedrību “Altum” par ANM finansējuma izmantošanu atbalsta sniegšanai komersantiem un ieguldīšanu ilgtermiņa saistībās, tāpēc lēmumā norādītie kapitāla limiti netiks pārsniegti. ANM finansējums tiks izmantots aizdevumu un paralēlo aizdevumu finansēšanai, kā arī  sabiedrības “Altum” sagaidāmo kredītriska zaudējumu segšanai (tiek izmantots pirmo zaudējumu segšanai no neatgūtajiem aizdevumiem) un kapitāla atlaides segšanai. Turpmākos zaudējumus, kas pārsniedz pirmo zaudējumu apmēru, kas ir noteikts procentuāli no kopējās izsniegto paralēlo aizdevumu summas, pamatojoties uz programmas rādītāju novērtējumu atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta trešajai daļai, sedz no sabiedrības “Altum” pašu finansējuma, t.i. attiecinātā pašu kapitāla un aizdevuma ieņēmumiem, kas veidojas no klientu maksājumiem. Sabiedrībai “Altum” ir tiesības atteikties no turpmākās aizdevumu piešķiršanas, ja faktiskie un prognozētie zaudējumi pārsniedz pieejamo publisko finansējumu zaudējumu segšanai.

Lai novērstu pārkompensācijas riskus tiks ievēroti Eiropas Komisijas 2015. gada 9. jūnija lēmumā Nr. SA.36904 (2014/N) "LHZB attīstības (programmu) daļa un Latvijas vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide" (turpmāk - EK lēmums Nr. SA.36904) norādītais.

Jānorāda, ka ANM finansējums tiks ieguldīts ilgtermiņa saistībās, tāpēc EK lēmumā SA.36904 24. un 121. punktā noteiktie pamatkapitāla un rezerves kapitāla maksimālās summas limiti netiks pārsniegti, jo neattiecas uz 2.2.1.4.i. investīciju. 

Līgumā, kas tiks slēgts starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību "Altum", tiek definēta detalizēta avansa un noslēguma maksājuma izmaksas kārtība, un tiek paredzēts, ka avansa izmaksai būs šāda kārtība:
a) pirmo avansa maksājumu sabiedrība "Altum" var saņemt 30% apmērā no investīcijai pieejamā ANM finansējuma 45 143 000 euro apmērā 2022. gadā;
b) otro avansu sabiedrība "Altum" var pieprasīt 30 % apmērā, ja ir pieņemti lēmumi par atbalsta piešķiršanu 70% apmērā no pirmā avansa (provizoriski 2023. gadā); 
c) noslēguma maksājumu sabiedrība "Altum" var pieprasīt, ja ir pieņemti lēmumi par atbalsta piešķiršanu 100% apmērā no pirmā avansa un 70% apmērā no otrā avansa (provizoriski 2024. gadā). 
Avansa maksājumu kārtību nevar tiešā veidā sasaistīt ar investīcijas atskaites punktiem un mērķiem, jo MK Noteikumu projekta izstrādes brīdī nav iespējams prognozēt, kāds būs komersantu iesniegto projektu lielums un kopējā aktivitāte. Ņemot vērā, ka investīcijas ieviešanā laicīga mērķu un uzraudzības rādītāju sasniegšana ir kritiski svarīga ANM plāna izpildīšanai, nedrīkst radīt apstākļus situācijai, ka investīcijā izveidojas finansējuma pārrāvums un kādu brīdi nav iespēja izsniegt aizdevumus. 

Tāpat, līgumā starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību "Altum" tiks noteikts:
 - sabiedrības "Altum" pārvaldības maksas slieksnis. Sabiedrības “Altum” pārvaldības maksu šīs programmas ietvaros nav plānots segt no ANM finansējuma, bet gan no 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros atmaksātā publiskā finansējuma (klientu maksājumiem un pamatsummas atmaksām);
- nosacījums, ka gan sabiedrībai "Altum", gan komersantiem, kas saņem sabiedrības "Altum" atbalstu, jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumi saskaņā ar Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

(25) Par normatīvo aktu piegādātāju atlases jomā nepiemērošanu
DT projekta īstenošanā atbalsta saņēmēji nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā, izņemot atbalsta saņēmēji, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.
Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (turpmāk - Noteikumu Nr.104) 2. punktā noteikts, ka tie attiecas uz jebkuru personu, kas saskaņā ar Eiropas Savienības fondu iestādes lēmumu, citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja lēmumu vai tādas personas lēmumu, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē, finansējumu līguma izpildei saņem no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no valsts vai pašvaldību budžeta, izņemot finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes un tiek izsniegta kā atlīdzība par konkrēta mērķa īstenošanu. Tāpat Noteikumi Nr. 104 nav attiecināmi arī uz tādu finansējumu, kas tiek piešķirts kā aizdevums, kas jāatmaksā atpakaļ pasūtītājam. Ņemot vērā, ka 2.2.1.4.i. investīcijā atbalsts tiks sniegts kombinētā finanšu instrumenta veidā un pēc plānoto mērķu sasniegšanas tiek piešķirts atbalsts – kapitāla atlaide, kas konkrētajā gadījumā Noteikumu Nr.104 izpratnē uzskatāma kā kompensācija par konkrēta mērķa īstenošanu, Noteikumi Nr. 104 netiek piemēroti.