21-TA-1691: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumos Nr. 497 "Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumos Nr. 497 "Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas saistībā ar Latvijas Republikas tiesībsarga 2018. gadā aktualizēto jautājumu par apstākļiem transportlīdzekļos, kas paredzēti notiesāto un apcietināto (turpmāk – ieslodzītais) pārvadāšanai (konvojēšanai).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu atbilstošus (drošus) apstākļus ieslodzīto pārvešanas laikā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, ar noteikumu projektu tiek paredzēts tehniskais stāvoklis un aprīkojums ieslodzījuma vietas operatīvajam transportlīdzeklim, kura salons aprīkots ar vienu vai vairākiem slēdzamiem nodalījumiem, un specializētajam medicīnas transportlīdzeklim ieslodzīto ar īpašām vajadzībām pārvešanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Republikas tiesībsargs 2018. gadā aktualizēja jautājumu par apstākļiem ieslodzījuma vietu operatīvajos transportlīdzekļos, kas paredzēti ieslodzīto pārvadāšanai (konvojēšanai), proti, pēc Latvijas Republikas tiesībsarga iniciatīvas 2018. gada 18. maijā notika diskusija par apstākļiem ieslodzījuma vietu operatīvajos transportlīdzekļos ieslodzīto konvojēšanai, kurā piedalījās Tiesībsarga biroja, Tieslietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumu Nr. 497 "Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas" (turpmāk – Noteikumi Nr. 497) 1. punktu noteikumi nosaka kārtību, kādā Pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona) nodrošina apcietinātā, ar brīvības atņemšanu notiesātā vai personas, kurai naudas sods vai piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, pārvešanu no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai un ieslodzītā apsardzi šāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā. Noteikumu Nr. 497 13. punkts noteic, ka ieslodzīto pārved ar ieslodzījuma vietas operatīvo transportlīdzekli, kura salons aprīkots ar vienu vai vairākiem slēdzamiem nodalījumiem, citu ieslodzījuma vietas dienesta transportlīdzekli vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekli.
Ceļu satiksmes likuma 17. pants noteic, ka operatīvos transportlīdzekļus ir tiesības lietot juridiskajām personām, kuru sarakstu, kā arī operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Operatīvie transportlīdzekļi jāapzīmē un jāaprīko atbilstoši Latvijas Republikā obligāto standartu prasībām.
Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumu Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem" 4.16. apakšpunkts noteic, ka tiesības lietot šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētos operatīvos transportlīdzekļus ir Pārvaldei.
Pārvaldes īpašumā esošie operatīvie transportlīdzekļi ir aprīkoti atbilstoši 2021. gada 23. septembra valsts standartam LVS 63:2021 "Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums".
Ņemot vērā iepriekš norādītos normatīvos aktus, 2018. gadā notikušās diskusijas laikā secināts, ka, nepastāvot noteiktām prasībām ieslodzījuma vietu operatīvajiem transportlīdzekļiem un apstākļiem ieslodzīto konvojēšanai, nevar objektīvi izvērtēt to atbilstību satiksmes drošības kontekstā. Turklāt tas liedz arī Pārvaldei noteikt vienotas un pamatotas prasības, veicot transportlīdzekļa pārbūvi vai pielāgošanu ieslodzīto konvojēšanai. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka apstākļi šajos transportlīdzekļos var nebūt droši ieslodzītajiem ceļu satiksmes drošības izpratnē. Savukārt, raugoties no cilvēktiesību viedokļa, nav pieļaujama situācija, ka ieslodzītie tiek pārvietoti transportlīdzekļos, kuros apstākļi neatbilst ceļu satiksmes drošības prasībām, un var radīt draudus šo personu dzīvībai vai veselībai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumu Nr. 497 "Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas" (turpmāk – Noteikumi Nr. 497) 1. punktu noteikumi nosaka kārtību, kādā Pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona) nodrošina apcietinātā, ar brīvības atņemšanu notiesātā vai personas, kurai naudas sods vai piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, pārvešanu no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai un ieslodzītā apsardzi šāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā. Noteikumu Nr. 497 13. punkts noteic, ka ieslodzīto pārved ar ieslodzījuma vietas operatīvo transportlīdzekli, kura salons aprīkots ar vienu vai vairākiem slēdzamiem nodalījumiem, citu ieslodzījuma vietas dienesta transportlīdzekli vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekli.
Ceļu satiksmes likuma 17. pants noteic, ka operatīvos transportlīdzekļus ir tiesības lietot juridiskajām personām, kuru sarakstu, kā arī operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Operatīvie transportlīdzekļi jāapzīmē un jāaprīko atbilstoši Latvijas Republikā obligāto standartu prasībām.
Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumu Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem" 4.16. apakšpunkts noteic, ka tiesības lietot šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētos operatīvos transportlīdzekļus ir Pārvaldei.
Pārvaldes īpašumā esošie operatīvie transportlīdzekļi ir aprīkoti atbilstoši 2021. gada 23. septembra valsts standartam LVS 63:2021 "Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums".
Ņemot vērā iepriekš norādītos normatīvos aktus, 2018. gadā notikušās diskusijas laikā secināts, ka, nepastāvot noteiktām prasībām ieslodzījuma vietu operatīvajiem transportlīdzekļiem un apstākļiem ieslodzīto konvojēšanai, nevar objektīvi izvērtēt to atbilstību satiksmes drošības kontekstā. Turklāt tas liedz arī Pārvaldei noteikt vienotas un pamatotas prasības, veicot transportlīdzekļa pārbūvi vai pielāgošanu ieslodzīto konvojēšanai. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka apstākļi šajos transportlīdzekļos var nebūt droši ieslodzītajiem ceļu satiksmes drošības izpratnē. Savukārt, raugoties no cilvēktiesību viedokļa, nav pieļaujama situācija, ka ieslodzītie tiek pārvietoti transportlīdzekļos, kuros apstākļi neatbilst ceļu satiksmes drošības prasībām, un var radīt draudus šo personu dzīvībai vai veselībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022. gada 1. janvārī stājās spēkā 2020. gada 17. decembra likums "Grozījumi Krimināllikumā", kas cita starpā paredz visā Krimināllikumā kriminālsodu – piespiedu darbs aizstāt ar kriminālsodu – sabiedriskais darbs, kā arī 2021. gada 29. jūnijā stājās spēkā 2021. gada 15. jūnija likums "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", kas cita starpā paredz aizstāt visā Latvijas Sodu izpildes kodeksā vārdus "piespiedu darbs" ar vārdiem "sabiedriskais darbs" (šis grozījums stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī). Līdz ar to, no 2022. gada 1. janvāra vairs nepastāv kriminālsoda veids – piespiedu darbs, tomēr Noteikumu Nr. 497 1. punktā joprojām ir lietoti vārdi "piespiedu darbs".
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 497 1. punktu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 497 3. un 4. punkts paredz nosacījumus, kādos tiek pārvadāti un apsargāti ieslodzītie, nodrošinot to pārvešanu no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Noteikumu Nr. 497 3. punkts noteic, ka pilngadīgos ieslodzītos (vīriešus), kuri atrodas slēgtajā, daļēji slēgtajā vai izmeklēšanas cietumā, pārved un apsargā ar dienesta ieroci bruņotas amatpersonas, turpretim Noteikumu Nr. 497 4. punkts noteic, ka citus ieslodzītos (sievietes un nepilngadīgos) pārved un apsargā amatpersona bez dienesta ieročiem. Ievērojot minēto, ir secināms, ka vīriešus, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un kuri izcieš sodu slēgtajā, daļēji slēgtajā vai izmeklēšanas cietumā, pārved un apsargā ar dienesta ieroci bruņotas amatpersonas, bet sievietes un nepilngadīgos pārved un apsargā amatpersonas bez dienesta ieročiem.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.7 panta otrā daļa noteic, ka notiesātie, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sāk izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izlemts jautājums par soda izciešanas režīma noteikšanu šādam notiesātajam. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.7 panta piekto daļu notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Savukārt saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.7 panta sesto daļu, lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar izvērtēšanas komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām.
Līdz ar to ir gadījumi, kad notiesātais, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, turpina izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Noteikumos Nr. 497 attiecībā uz notiesātajiem, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, bet turpina izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nav noteikti nosacījumi, kādos tie tiek pārvesti un apsargāti, proti, pārved un apsargā amatpersonas ar dienesta ieročiem vai bez dienesta ieročiem.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.7 panta otrā daļa noteic, ka notiesātie, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sāk izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izlemts jautājums par soda izciešanas režīma noteikšanu šādam notiesātajam. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.7 panta piekto daļu notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Savukārt saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.7 panta sesto daļu, lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar izvērtēšanas komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām.
Līdz ar to ir gadījumi, kad notiesātais, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, turpina izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Noteikumos Nr. 497 attiecībā uz notiesātajiem, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, bet turpina izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nav noteikti nosacījumi, kādos tie tiek pārvesti un apsargāti, proti, pārved un apsargā amatpersonas ar dienesta ieročiem vai bez dienesta ieročiem.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, nepieciešams izteikt Noteikumu Nr. 497 4. punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka citus ieslodzītos, kas nav minēti Noteikumu Nr. 497 3. punktā, pārved un apsargā amatpersonas bez dienesta ieročiem. Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr. 497 3. punktā nav norādīta audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem kā viens no brīvības atņemšanas iestāžu veidiem, tad ar vārdiem "citi ieslodzītie" apzīmēti arī pilngadīgie vīrieši, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kā arī sievietes un nepilngadīgie ieslodzītie.
Problēmas apraksts
Nevienā no normatīvajiem aktiem, tajā skaitā Ceļu satiksmes likumā, Noteikumos Nr. 497, Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumos Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem", nav noteikts ieslodzījuma vietu operatīvo transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums, tomēr ir nepieciešams nodrošināt ieslodzītājiem drošus apstākļus to pārvešanas laikā no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas un atpakaļ.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 497 ar 13.1 punktu, nosakot ieslodzījuma vietu operatīvo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 497 13. punktu ieslodzīto pārved ar ieslodzījuma vietas operatīvo transportlīdzekli, kura salons aprīkots ar vienu vai vairākiem slēdzamiem nodalījumiem, citu ieslodzījuma vietas dienesta transportlīdzekli vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekli, tomēr praksē ieslodzītā ar īpašām vajadzībām pārvešana no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai tiek nodrošināta ar specializēto medicīnas transportlīdzekli, kas ir tieši pielāgots ieslodzīto pārvešanai ratiņkrēslā vai guļus stāvoklī. No Noteikumu Nr. 497 13. punkta neizriet, ka ieslodzījuma vietai ir tiesības pārvadāt ieslodzītos ar īpašām vajadzībām ar specializēto medicīnas transportlīdzekli, lai gan praksē tas tiek izmantots. Tāpat arī nevienā no normatīvajiem aktiem, tajā skaitā Ceļu satiksmes likumā, Noteikumos Nr. 497 un Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumos Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem" nav noteikts šāda transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums, tomēr ir nepieciešams nodrošināt arī ieslodzītajiem ar īpašām vajadzībām drošus un tiem pielāgotos apstākļus to pārvešanas laikā no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas un atpakaļ.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 497 13. punktu, paredzot, ka ieslodzītos ar īpašām vajadzībām pārved ar specializēto medicīnas transportlīdzekli, kā arī nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 497 ar 13.2 punktu, nosakot tehnisko stāvokli un aprīkojumu specializētajam medicīnas transportlīdzeklim ieslodzīto ar īpašām vajadzībām pārvešanai.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 497 41. punktā minētajā likuma nosaukumā ir kļūda – trūkst garumzīmes, līdz ar to nepieciešams veikt tehnisku grozījumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 497 41. punktā nepieciešams precizēt likuma nosaukumu, proti, Apcietinājumā turēšanas kārtības likums.
Problēmas apraksts
Šī brīža ieslodzījuma vietu operatīvie transportlīdzekļi un specializētie medicīnas transportlīdzekļi neatbilst atsevišķām noteikumu projektā minētajām tehniskā stāvokļa un aprīkojuma prasībām (projekta 4. un 5. punkts, kas paredz papildināt grozāmos noteikumus ar 13.1 un 13.2 punktu). Turklāt iepriekš minēto transportlīdzekļu pārbūve ir laikietilpīgs process un finansiāli neizdevīgs risinājums, it īpaši ņemot vērā, ka ne visas tehniskā stāvokļa un aprīkojuma prasības ir iespējams ieviest esošajos ieslodzījuma vietu operatīvajos un specializētajos medicīnas transportlīdzekļos.
Risinājuma apraksts
Papildināt Noteikumu Nr. 497 noslēguma jautājumus ar 46. punktu, paredzot, ka noteikumu 13.1 un 13.2 punktā noteiktās ieslodzījuma vietu operatīvā transportlīdzekļa un specializētā medicīnas transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un aprīkojuma prasības ir piemērojamas attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- ieslodzītie
Ietekmes apraksts
Ieslodzītie, kurus nepieciešams pārvest no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Noteikumu projekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) 2020. gada 17. septembrī tika ievietots Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.tm.gov.lv/lv/pazinojums-par-lidzdalibas-iespejam-politikas-planosanas-dokumenta-grozijumi-ministru-kabineta-2015gada-25augusta-noteikumos-nr497-izstrades-procesa
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ja būs nepieciešams iepirkt jaunus operatīvos transportlīdzekļus ieslodzīto pārvešanai, izstrādājot iepirkuma projektu, tiks ņemtas vērā noteikumu projektā paredzētās jaunās prasības, līdz ar to pēc iepirkuma rezultātiem transportlīdzekļi uzreiz būs pielāgoti jaunajām prasībām. Atsevišķa transportlīdzekļa iegāde un to pārbūve netiks veikta.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi