Anotācija (ex-ante)

Komerclikumā nav paredzēta kārtība, kādā valdes loceklis varētu izmantot tiesības doties atvaļinājumos situācijās, kad tam plānots ģimenes pieaugums vai jāaprūpē jaundzimušais, adoptējamais bērns, audžu bērns vai aizbilstamais. Praksē risinājumi atvaļinājumu izmantošanai ir atšķirīgi, piemēram, iespēju robežās turpinot valdes locekļa pienākumu pildīšanu, vienojoties ar sabiedrību par valdes locekļa amata atstāšanu, u. c. Tomēr nepieciešams risinājums, kas valdes locekļiem sniegtu iespēju saņemt pilnīgāku sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, un ieviestu vienotu kārtību šo atvaļinājumu izmantošanā.

Lai paredzētu vienlīdzīgas iespējas visiem valdes locekļiem un veicinātu valdes locekļus izmantot ar bērnu aprūpi saistītos atvaļinājumus, Komerclikums turpmāk paredzēs kārtību, kādā šie atvaļinājumi izmantojami neatkarīgi no tā, uz kāda līguma pamata valdes loceklis pilda savus pienākumus sabiedrībā. 

1. AR BĒRNU APRŪPI SAISTĪTIE SPECIĀLIE ATVAĻINĀJUMI
Komerclikums turpmāk paredzēs, ka valdes loceklim ir tiesības uz Darba likumā noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi (Darba likuma 153. panta pirmā un otrā daļa, 154. panta pirmā, otrā un trešā daļa, 155. panta pirmā, 1.¹, otrā, trešā un piektā daļa, 156. panta pirmā daļa), tas ir:
1) grūtniecības atvaļinājumu (no 56 kalendāra dienām; iespējams pagarināt par 14 dienām),
2) dzemdību atvaļinājumu (no 56 kalendāra dienām; iespējams pagarināt par 14 dienām),
3) atvaļinājumu bērna tēvam (10 darba dienas),
4) bērna kopšanas atvaļinājumu (līdz pusotram gadam);
5) atvaļinājumu citai personai – personai, kas nav bērna māte, bet iesaistās bērna aprūpē, jo nav atzīta vai noteikta bērna paternitāte, bērna tēvs ir miris vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības (10 darba dienas),
6) atvaļinājumu bērna tēvam un citai personai, kura faktiski kopj bērnu, ja māte dzemdībās vai līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai mirusi, atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas (līdz 70 dienām),
7) atvaļinājumu bērna tēvam un citai personai, kura faktiski kopj bērnu, ja māte līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai saslimusi un pati nevar kopt bērnu (līdz 42 dienām; iespējams pagarināt līdz laikam, kamēr māte kļūst spējīga kopt bērnu),
8) atvaļinājumu adoptētājam (10 dienas),
9) bērna kopšanas atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē adoptējamais bērns, audžu bērns vai aizbilstamais (uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā + to var pagarināt ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam).

Atvaļinājuma izmantošanas laikā valdes locekļa pilnvaras tiek apturētas.
Šīs tiesības uz atvaļinājumu var izmantot neatkarīgi no tā, vai valdes loceklim ar sabiedrību noslēgts darba līgums, pilnvarojuma līgums vai cita veida līgums.
Likumprojektā ietvertais speciālo atvaļinājumu regulējums būs piemērojams no tā spēkā stāšanās, bet tas nebūs piemērojams atvaļinājumiem, kas jau tiek izmantoti regulējuma spēkā stāšanās laikā. Kā jau minēts, regulējumā paredzētā speciālo atvaļinājumu kārtība būs piemērojama visiem valdes locekļiem neatkarīgi no starp valdes locekli un sabiedrību noslēgtā līguma veida. Ja līgumā starp valdes locekli un sabiedrību nav noteiktas valdes locekļa tiesības izmantot speciālo atvaļinājumu vai ir noteiktas tikai vispārējas tiesības uz atvaļinājumu, valdes loceklis varēs šīs tiesības izmantot, pamatojoties uz likumu. Šādās situācijās likumā noteiktā kārtība nav obligāti jāpārnes arī uz līgumu. Savukārt ja līgumā starp valdes locekli un sabiedrību ir noteikta no likuma atšķirīga speciālā atvaļinājuma izmantošanas kārtība, tad sabiedrība ar valdes locekli var vienoties par to, kādā kārtībā turpmāk organizēt valdes locekļa došanos speciālajā atvaļinājumā.

2. SPECIĀLĀ ATVAĻINĀJUMA PIETEIKŠANA
2.1. Paziņojums par speciālā atvaļinājuma tiesību izmantošanu
Lai izmantotu tiesības doties atvaļinājumā, valdes loceklis iesniedz sabiedrībai paziņojumu par to, ka izmantos kādu no ar bērnu aprūpi saistītajiem atvaļinājumiem. Paziņojumā jānorāda , kuru no Komerclikuma 224.¹ panta pirmajā daļā norādīto atvaļinājumu veidiem valdes loceklis plāno izmantot, gan arī šī atvaļinājuma ilgums un konkrēti atvaļinājuma sākuma un beigu datumi. Ja valdes loceklis plāno izmantot īslaicīgo atvaļinājumu, kurš ilgst līdz mēnesim, tas sabiedrībai var iesniegt vienu kopīgu paziņojumu par speciālā atvaļinājuma tiesību izmantošanu un atgriešanos no atvaļinājuma. Paziņojumā norādītais atvaļinājuma sākuma datums reizē nosaka arī dienu, kad valdes locekļa pilnvaras tiks apturētas attiecībās pret sabiedrību, taču attiecībā pret trešajām personām tās tiek apturētas ar dienu, kad valdes loceklis ir izslēgts komercreģistra, ja vien trešās personas nav informētas par valdes locekļa pilnvaru apturēšanu pirms attiecīgo izmaiņu komercreģistrā izsludināšanas. Pilnvaru apturēšanai attiecībā pret trešajām personām piemērojas Komerclikuma 12. pantā nostiprinātie principi. Sabiedrības pārējiem valdes locekļiem pēc valdes locekļa paziņojuma par atvaļinājuma tiesību izmantošanu saņemšanas tālāk ir jāinformē dalībnieki par valdes locekļa došanos atvaļinājumā un tā pilnvaru apturēšanu, taču, ja sabiedrībai ir tikai viens valdes loceklis, valdes loceklim pašam paziņojums jāiesniedz dalībniekiem, lai tie būtu informēti par to, kas notiek ar sabiedrības izpildinstitūciju locekļiem un varētu attiecīgos gadījumos lemt par pagaidu valdes locekļa ievēlēšanu uz atvaļinājumā esošā valdes locekļa prombūtnes laiku. Akciju sabiedrību gadījumā paziņojums jāsniedz padomei, nevis akcionāru sapulcei, jo atbilstoši Komerclikuma 291. pantam padome ir institūcija, kas uzrauga valdes darbību un ievēlē un atceļ valdes locekļus. Līdz ar to, tulkojot likumu sistēmiski un pēc tā jēgas, padomei kā par valdes darbību atbildīgajai institūcijai ir iesniedzams arī paziņojums par valdes locekļa atvaļinājumu tiesību izmantošanu. Ja sabiedrībā ir tikai viens valdes loceklis, tam pirms došanās atvaļinājumā būtu jāspēj nodrošināt sabiedrības darbības turpināšana tā prombūtnes laikā, piemēram, ierosinot prokūrista iecelšanu, ja tāds nepieciešams, vai citādi organizējot sabiedrības pārstāvības nodrošināšanu un darbības turpināšanu, vai arī dalībnieku sapulcei jāieceļ cits, t.s. "pagaidu" valdes loceklis uz prombūtnes laiku.
Šis paziņojums jāiesniedz saprātīgā termiņā. "Saprātīgs termiņš" ir ģenerālklauzula, taču nebūtu pieņemami par atvaļinājuma izmantošanu paziņot dienu iepriekš, jo jāspēj nodrošināt sabiedrības darbības nepārtrauktība, sevišķi gadījumos, ja atvaļinājumā dodas vienīgais valdes loceklis. Vienlaikus pie paziņojuma iesniegšanas termiņa jāvērtē arī atvaļinājuma veids un tā izmantošanas paredzamība un pēkšņais raksturs. "Saprātīgais termiņš" var tikt noteikts arī sabiedrībā iekšēji, ņemot vērā jomas specifiku, iekļaujot statūtos termiņu, kādā valdes loceklim jāiesniedz paziņojums par atvaļinājuma tiesību izmantošanu. Tas var būt nozīmīgi, piemēram, kredītiestādēm, kurām ir specifiski termiņi, kas pakārtoti atļauju no Eiropas Centrālās bankas saņemšanai, tāpēc tās var savos statūtos noteikt konkrētu termiņu, kurš kredītiestāžu gadījumā uzskatāms par saprātīgu. Ja valdes loceklis vēlas izmantot tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, kurš var ilgt līdz pusotram gadam, šādā gadījumā paziņojums sabiedrībai jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms došanās atvaļinājumā, lai visas iesaistītās puses būtu savlaicīgi informētas un varētu vienoties par sabiedrības turpmākā darba organizēšanu, tai skaitā savlaicīgi sasaukt dalībnieku sapulci, ja nepieciešams lemt par t.s. “pagaidu” valdes locekļa ievēlēšanu. Šāds termiņš atbilst arī Darba likuma 156. panta otrajā daļā norādītajam termiņam attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājuma pieteikšanu. Savukārt pārējo atvaļinājumu veidu pieteikšanai paredzēts saprātīgs termiņš, nevis paziņojuma iesniegšana vismaz mēnesi iepriekš, jo citu atvaļinājumu sākums ir mazāk prognozējams, šie atvaļinājumi var būt ar pēkšņāku, neparedzamāku raksturu (piemēram, atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai, kuru piešķir pēc bērna piedzimšanas fakta; arī atvaļinājums, ja māte dzemdībās mirusi vai nevar kopt bērnu cita iemesla dēļ), un tāpat arī tie ilgst īsāku laika periodu.
Ja paziņojums netiek iesniegts saprātīgā termiņā, piemēram, tas tiek iesniegts dienā, kad valdes loceklim jau jāatrodas atvaļinājumā, formāli atvaļinājums sāksies tikai pēc paziņojuma iesniegšanas, jo paziņojuma iesniegšana ir priekšnoteikums atvaļinājuma tiesību izmantošanai. Tā kā paziņojumu valdes loceklim jāiesniedz sabiedrībai pirms došanās atvaļinājumā, paziņojumā norādītā atvaļinājuma sākuma diena nevar būt ar atpakaļejošu datumu. Likums paredz, ka sabiedrība neatkarīgi no tā, kad valdes loceklis iesniedz paziņojumu, pieteikumu komercreģistra iestādei par izmaiņām valdes sastāvā iesniedz triju darba dienu laikā pēc valdes locekļa speciālā atvaļinājuma sākuma dienas. Ja ne sabiedrība, ne valdes loceklis nepiesaka attiecīgās izmaiņas komercreģistra iestādē, tādā gadījumā trešās personas, kuras nav informētas par valdes locekļa pilnvaru apturēšanu, joprojām varētu paļauties uz to, ka valdes loceklis ir tiesīgs pārstāvēt sabiedrību. Tāpēc, pirms došanās atvaļinājumā, nepieciešams gan valdes loceklim saprātīgā termiņā iesniegt attiecīgo paziņojumu, gan pēc tā saņemšanas pašai sabiedrībai savlaicīgi rīkoties, lai nodrošinātu attiecīgo ziņu atspoguļošanu komercreģistrā. Tā kā sabiedrībai būtu jābūt tiesībām pārliecināties, ka valdes loceklim attiecīgais atvaļinājums pienākas, likums paredz, ka valdes loceklim paziņojumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina tiesības uz attiecīgā atvaļinājuma izmantošanu.
Ja pēc valdes locekļa savlaicīga paziņojuma saņemšanas dalībnieki vēlas ievēlēt pagaidu valdes locekli, tie var lūgt valdes loceklim sasaukt dalībnieku sapulci, ko valdes loceklim būtu jāveic attiecīgi pirms došanās speciālajā atvaļinājumā. Ja sabiedrības darbības nepārtrauktība tiek nodrošināta citā veidā, dalībnieku sapulce var netikt sasaukta. Ja dalībnieki tomēr izvēlas ievēlēt pagaidu valdes locekli, kad vienīgais valdes loceklis jau atrodas atvaļinājumā, tiem iespējams izmantot likumā paredzētos dalībnieku sapulces sasaukšanas risinājumus, tai skaitā sapulces sasaukšanu ar komercreģistra iestādes starpniecību. 

2.2. Speciālā atvaļinājuma sākums
Par atvaļinājuma sākuma dienu uzskatāms tas datums, kas atspoguļots valdes locekļa paziņojumā par atvaļinājuma tiesību izmantošanu. Ar šo brīdi valdes loceklis vairs nav tiesīgs veikt pienākumus un var pilntiesīgi baudīt atvaļinājumu. Savukārt sabiedrībai jāiesniedz pieteikums komercreģistra iestādei par izmaiņām valdes sastāvā, lai valdes locekli uz atvaļinājuma laiku izslēgtu no komercreģistra, tādā veidā ierobežojot tā pārstāvības tiesības pret trešajām personām. Atvaļinājuma sākuma diena nav pakārtota ieraksta izdarīšanai komercreģistrā, lai neradītu situāciju, ka valdes loceklis ārēju apstākļu dēļ vairs nevar pildīt valdes locekļa pienākumus, bet sabiedrība vēl nav paspējusi iesniegt pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā komercreģistra iestādei vai citu iemeslu dēļ valdes loceklis no komercreģistra nav izslēgts, tāpēc tas joprojām ir valdes sastāvā, tam ir jāpārstāv un jāvada sabiedrība, un jāuzņemas pilna atbildība par sabiedrībā notiekošo. Atvaļinājuma sākuma diena ir sasaistīta ar valdes locekļa paziņojumu, jo ar bērnu aprūpi saistītā atvaļinājuma izmantošana ir valdes locekļa tiesība, kuras izmantošana nevar tikt padarīta atkarīga no citu personu apstiprinājuma. Pretējā gadījumā tas varētu radīt pretrunas ar šo atvaļinājumu izmantošanas mērķiem, kuri ir saistīti ar grūtniecību, dzemdībām un neatliekamu nepieciešamību aprūpēt bērnus, un kas ir jāvērtē atšķirīgi no ikgadējo atvaļinājumu izmantošanas kārtības. Līdz ar to regulējums paredz risinājumu, kas nepieļautu, ka sabiedrība, dalībnieku sapulce vai padome var lemt par valdes locekļa speciālā atvaļinājuma apstiprināšu vai noraidīšanu, tādā veidā šo tiesību izmantošanu padarot atkarīgu no trešajām personām, nevis no to izmantošanas mērķa un dažkārt – steidzamības un neatliekamības rakstura. Turklāt valdes vai dalībnieku sapulces sasaukšana lēmuma pieņemšanai par atvaļinājuma piešķiršanu nebūtu samērīga iepretim tiem jautājumiem, kas šīm institūcijām ir jāpieņem lēmuma formā un kuri būtiski ietekmē sabiedrības darbību un likviditāti. Tomēr būtiski atzīmēt, ka došanās atvaļinājumā priekšnoteikums ir paziņojuma iesniegšana sabiedrībai, tāpēc pilnībā vienpusēji, bez sabiedrības vai dalībnieku informēšanas, valdes loceklis atvaļinājumā doties nevar.

3. VALDES LOCEKĻA STATUSS SPECIĀLĀ ATVAĻINĀJUMA IZMANTOŠANAS LAIKĀ
3.1. Pilnvaru apturēšana
Likums paredz, ka valdes locekļa pilnvaras speciālā atvaļinājuma laikā tiek apturētas. Pilnvaru apturēšana nozīmē, ka persona nav tiesīga pildīt valdes locekļa pienākumus un neietilpst valdes sastāvā, respektīvi, nevada un nepārstāv sabiedrību un nav uzskatāma par valdes locekli. Pilnvaras tiek apturētas līdz ar speciālā atvaļinājuma sākuma dienu, tātad no datuma, kurš kā atvaļinājuma sākums ir norādīts valdes locekļa paziņojumā par atvaļinājuma tiesību izmantošanu. Speciālā atvaļinājuma sākuma datums nosaka dienu, kad valdes locekļa pilnvaras tiks apturētas attiecībās pret sabiedrību, taču attiecībā pret trešajām personām tās tiek apturētas ar dienu, kad valdes loceklis ir izslēgts komercreģistra, ja vien trešās personas nav informētas par valdes locekļa pilnvaru apturēšanu pirms attiecīgo izmaiņu izsludināšanas komercreģistrā. Izmaiņu reģistrācija, izslēdzot valdes locekli no komercreģistra, lai apturētu tā pilnvaras pret trešajām personām, ir gan valdes locekļa, gan dalībnieku interesēs, lai komercreģistrā parādītos aktuāla informācija par sabiedrības pārstāvjiem. Pilnvaras tiek apturētas līdz speciālā atvaļinājuma beigām un tiek atjaunotas nākamajā dienā pēc atvaļinājuma beigām, tas ir, kad valdes loceklis atgriežas no atvaļinājuma. Arī pilnvaru atjaunošanas gadījumā tās vispirms atjaunojas attiecībā pret sabiedrību un trešajām personām, kuras ir informētas par no atvaļinājuma atgriezušās valdes locekļa pilnvaru atjaunošanu, bet pret pārējām trešajām personām tās atjaunojas līdz ar attiecīgo izmaiņu komercreģistrā izsludināšanu, kā to paredz Komerclikuma 12. pantā noteiktā kārtība. Gan pilnvaru apturēšanas, gan atjaunošanas priekšnoteikums ir attiecīgā paziņojuma iesniegšana sabiedrībai.
Ar pilnvaru apturēšanas dienu valdes loceklis nav tiesīgs veikt pienākumus un var pilntiesīgi baudīt atvaļinājumu. Tā kā valdes loceklis atvaļinājuma laikā nepilda pienākumus, nav valdes sastāvā un ir izslēgts no komercreģistra, tas nozīmē, ka valdes locekli nevarētu saukt pie atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies speciālā atvaļinājuma laikā, jo speciālajā atvaļinājumā esošā valdes locekļa pilnvaras ir apturētas. Tā kā persona saskaņā ar likumu nepilda valdes locekļa pienākumus un nav ieskaitāma valdes sastāvā, tātad nebūtu konstatējama tā darbība vai bezdarbība kā valdes loceklim. Līdz ar to, nekonstatējot darbību vai bezdarbību un cēloņsakarību kā vienus no priekšnosacījumiem zaudējumu piedziņai, nebūtu iespējams iestāties arī Komerclikuma 169. panta trešajā daļā paredzētajai valdes locekļa vainojamības prezumpcijai, kura iestājas tikai tad, ja tiek pierādīti visi priekšnosacījumi zaudējumu piedziņai, un no kuras var atbrīvoties pierādot, ka valdes loceklis rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Turklāt zaudējumu piedziņas gadījumā bezdarbību nevarētu pamatot ar to, ka valdes loceklis nav pildījis pienākumus, jo tas speciālā atvaļinājuma laikā atrodas attaisnotā prombūtnē un tā pilnvaras ir apturētas, tāpēc saskaņā ar likumu persona speciālā atvaļinājuma laikā nevar pildīt valdes locekļa pienākumus. Pie atbildības šādā gadījumā būtu jāsauc personas, kas faktiski vada sabiedrību laikā, kad valdes loceklis atrodas attaisnotā prombūtnē. Izņēmums ir, ja valdes loceklis neievēro likumā noteikto speciālā atvaļinājuma izmantošanas kārtību un pretēji likumā noteiktajam aizliegumam faktiski turpina pildīt vai daļēji pildīt valdes locekļa pienākumus, – šādos gadījumos valdes loceklis var tikt saukts pie atbildības, jo atbildība tam iestātos kā faktiskajam valdes loceklim, par spīti faktam, ka tas formāli ir atvaļinājumā un tā pilnvaras ir apturētas. Izņēmums ir arī gadījumā, ja zaudējumi iestājas valdes locekļa speciālā atvaļinājuma laikā, bet izriet no valdes locekļa darbībām, kas ir veiktas pirms prombūtnes, – arī šādos gadījumos valdes loceklis, kas atrodas atvaļinājumā un kura pilnvaras ir apturētas, var tikt saukts pie atbildības, iestājoties attiecīgajiem priekšnosacījumiem.
Lai gan pilnvaru apturēšanas laikā speciālo atvaļinājumu izmantojošais valdes loceklis nav tiesīgs pildīt pienākumus un neietilpst valdes sastāvā, tomēr tas no amata netiek atsaukts, tādējādi formāli saglabājot amatu un tiesības atgriezties amatā, atjaunojot pilnvaras pēc atvaļinājuma beigām. Tāpat tas saglabā arī darba ņēmēja statusu likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē, lai varētu būt tiesīgs saņemt sociālās garantijas.
Gadījumos, kad valdes locekļa pilnvaru termiņš beidzas speciālā atvaļinājumā laikā, valdes locekļa pilnvaru termiņš pagarināts netiek. Regulējums paredz pilnvaru apturēšanas kārtību speciālā atvaļinājuma laikā, taču pilnvaru apturēšana atvaļinājuma izmantošanas vajadzībām neietekmē citus noteikumus, tostarp nepagarina pilnvaru termiņu, ja tā notecējums iestājas atvaļinājuma laikā. Līdzīga kārtība paredzēta arī Saeimas kārtības ruļļa 4.¹ un 5. pantā Saeimas deputātu ar bērnu aprūpi saistīto atvaļinājumu izmantošanā, kurā piemērojami tādi paši principi, proti, ja Saeimas pilnvaras beidzas, tad deputāta pilnvaru termiņš netiek pagarināts.
Atbilstoši 224.¹ panta trešajai daļai valdes locekļa pilnvaras speciālā atvaļinājuma laikā tiek apturētas, tas nav tiesīgs pildīt valdes locekļa pienākumus un neietilpst valdes sastāvā, līdz ar to komercreģistra iestādei iesniedzams pieteikums par izmaiņām valdes locekļu sastāvā, lai valdes locekli izslēgtu no komercreģistra uz tā prombūtnes laiku. Likumprojektā kā risinājums izvēlēts tieši izslēgšanas no komercreģistra, nevis pilnvaru apturēšanas mehānisms, lai trešajām personām būtu skaidra informācija par komercreģistra ierakstiem, un tās netiktu maldinātas. Proti, izvēlētais risinājums paredz, ka komercreģistrā kā amatpersonas būs atspoguļoti tikai tie valdes locekļi, kuri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību, bet valdes loceklis, kura pilnvaras atvaļinājuma izmantošanas laikā ir apturētas, komercreģistrā neparādīsies. Valdes loceklis pēc izslēgšanas būtu atspoguļojams starp vēsturiskajām amatpersonām ar atzīmi, ka valdes loceklis no komercreģistra izslēgts sakarā ar Komerclikuma 224.¹ pantā noteikto tiesību izmantošanu. Tādējādi trešajām personām būs skaidrs, kuri valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību, un tām nebūs jādomā, ko nozīmē "pilnvaru apturēšanas" institūts attiecībā uz pārstāvības apjomu, kā tas būtu gadījumos, ja komercreģistrā parādītos ieraksts par to, ka valdes loceklis ir valdes sastāvā, bet ar apturētām pilnvarām. 
Pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā paraksta un komercreģistra iestādei iesniedz sabiedrības valde. Tam pievienojams valdes locekļa paziņojums par atvaļinājuma tiesību izmantošanu un, ja ievēlēts pagaidu valdes loceklis, dalībnieku sapulces lēmums vai protokols un šī valdes locekļa piekrišana ieņemt amatu. Līdz ar to arī dodoties speciālajā atvaļinājumā šo pieteikumu vai nu savlaicīgi (ne vēlāk kā pēdējā dienā pirms atvaļinājuma sākuma) iesniedz valdes loceklis, kurš dosies speciālajā atvaļinājumā, vai nu to iesniedz pārējie valdes locekļi, vai valdes pilnvarotās personas. Gadījumā, ja speciālā atvaļinājuma tiesības izmanto vienīgais valdes loceklis, tam būtu jāparūpējas par to, lai attiecīgās izmaiņas tiktu reģistrētas komercreģistrā, tāpēc tam vai nu pašam jānoorganizē pieteikuma parakstīšana un iesniegšana pirms došanās atvaļinājumā, vai nu jānoorganizē, ka šo pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz valdes pilnvarota persona. Ja sabiedrība ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc valdes locekļa atvaļinājuma sākuma nav iesniegusi komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā, lai apturētu valdes locekļa pilnvaras pret trešajām personām, valdes loceklis šo pieteikumu var iesniegt pats. Šādos gadījumos valdes loceklim pieteikumā ir jāapliecina, ka tas ir iesniedzis sabiedrībai paziņojumu par speciālā atvaļinājuma tiesību izmantošanu, kas ir priekšnoteikums pilnvaru apturēšanai. Ja pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz valdes loceklis pats, šādos gadījumos izmaiņas valdes sastāvā komercreģistra iestāde reģistrē neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.² panta otro daļu sabiedrība ir aktualizējusi informāciju par tās patieso labuma guvēju, jo pieteikuma iesniegšanas brīdī valdes loceklis jau atrodas attaisnotā prombūtnē un nav tiesīgs pildīt valdes locekļa pienākumus, tātad tam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību informācijas par patieso labuma guvēju aktualizēšanā komercreģistra iestādei.
Ja valdes loceklis nevēlas izmantot Komerclikumā paredzēto atvaļinājuma izmantošanas kārtību, tam nav aizliegts ar sabiedrību vienoties par citu kārtību, kādā viņš apvieno atvaļinājuma izmantošanu ar valdes locekļa amata pienākumu veikšanu.

3.2. Pagaidu valdes locekļa ievēlēšana
Dalībnieku sapulcei (akciju sabiedrībās  – padomei) ir tiesības uz valdes locekļa prombūtnes laiku ievēlēt citu valdes locekli, bet tas nav jādara obligāti. Lai “pagaidu” valdes locekļa ievēlēšanas rezultātā nebūtu nepieciešams veikt arī izmaiņas statūtos attiecībā uz valdes skaitlisko sastāvu, ja tāds noteikts, un lai atvieglotu pārstāvības jautājumu risināšanu, šādos gadījumos likums paredz atkāpi no statūtos noteiktā valdes locekļu skaitliskā ierobežojuma.
Ņemot vērā, ka "pagaidu" valdes loceklis ir iecelts uz prombūtnē esošā valdes locekļa atvaļinājuma jeb prombūtnes laiku, tad t.s. “pagaidu” jeb “cita” valdes locekļa pilnvaras beidzas jeb pilnvaru termiņš notek, kad no speciālā atvaļinājuma atgriežas valdes loceklis. Pagaidu valdes loceklim noteikts pilnvaru termiņš, lai garantētu atvaļinājumā esošajam valdes loceklim amata vietas saglabāšanu pēc atvaļinājuma beigām. Arī gadījumos, ja sabiedrībā tiek nomainīts viss valdes sastāvs, vienai no amata vietām ir jābūt rezervētai atvaļinājumā esošajam valdes loceklim, līdz ar to vienam no valdes locekļiem, ko ievēlē pēc visa valdes sastāva nomaiņas, ir nosakāms tāds pilnvaru termiņš, kāds ir prombūtnē esošā valdes locekļa prombūtnes laiks. Arī gadījumos, ja pirmais pagaidu valdes loceklis atkāpjas ātrāk, nekā beidzas prombūtnē esošā prombūtne, tad arī nākamajam pagaidu valdes loceklim pilnvaru termiņu nevar noteikt garāku kā prombūtnē esošā valdes locekļa prombūtnes laiku. Ja atvaļinājumā esošais valdes loceklis nolemj amatu pēc atvaļinājuma beigām atstāt, šādos gadījumos jābeidzas arī pagaidu valdes locekļa pilnvarām, un sabiedrībai jāorganizē attiecīgo izmaiņu atspoguļošana komercreģistrā, iesniedzot pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā, bet dalībnieku sapulce var lemt par jauna valdes locekļa ievēlēšanu vai pagaidu valdes locekļa ievēlēšanu uz pastāvīgu laiku. Šāds mehānisms skaidrojams ar to, ka pagaidu valdes locekļa institūts ir cieši saistīts ar valdes locekļa tiesību doties atvaļinājumā izmantošanu, kā dēļ pagaidu valdes loceklis ir uzskatāms tikai par pagaidu aizvietotāju. Brīdī, kad kļūst zināms, ka atvaļinājumu izmantojušais valdes loceklis nevēlas turpināt ieņemt valdes locekļa amatu, bet to atstāt, tiesības ieņemt valdes locekļa amatu zaudē arī attiecīgā valdes locekļa aizstājējs, kurš var būt iecelts amatā īslaicīgas sabiedrības darbības turpināšanas un pārstāvības nodrošināšanai līdz atgriežas atvaļinājumā esošais valdes loceklis. Ilgtermiņā sabiedrībai, iespējams, ir svarīgi izvērtēt citas valdes locekļa kvalitātes, kas saistītas arī ar stratēģisko plānošanu un vīziju, ne tikai ikdienas darbību nodrošināšanu, kurām pagaidu valdes loceklis var pilnībā neatbilst. Līdz ar to pēc valdes locekļa, kurš izmantojis atvaļinājumu, amata gaitu pārtraukšanas, amatu zaudē arī pagaidu valdes loceklis, tāpēc sabiedrība organizē attiecīgo izmaiņu valdes sastāvā atspoguļošanu komercreģistrā un dalībnieku sapulci jauna valdes locekļa ievēlēšanai vai pagaidu valdes locekļa ievēlēšanai uz pastāvīgu laiku, kad notecējis 14 dienu termiņš, līdz kuram atvaļinājumā esošajam valdes loceklim bija jāiesniedz paziņojums par atgriešanos no atvaļinājuma. Sabiedrībai ir pienākums visas izmaiņas valdes sastāvā reģistrēt komercreģistrā atbilstoši ierastajai kārtībai, pagaidu valdes locekļa ievēlēšanas gadījumā iesniedzot pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā, kuram pievienots dalībnieku sapulces lēmums vai protokols, ar kuru pagaidu valdes loceklis ievēlēts amatā, un tā piekrišana amata ieņemšanai. Pagaidu valdes locekļa izslēgšana no komercreģistra nenotiek automātiski, tāpēc arī pagaidu valdes locekļa izslēgšanai nepieciešams iesniegt komercreģistra iestādē pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā, ar kuru pagaidu valdes loceklis tiek atsaukts no valdes. Atšķirība ir tāda, ka pagaidu valdes locekļa atsaukšanas gadījumā dalībnieku sapulcei nebūs jāpieņem lēmums par pagaidu valdes locekļa atbrīvošanu no amata, jo valdes locekļa pagaidu raksturs izrietēs no dalībnieku sapulces lēmuma, ar kuru pagaidu valdes loceklis tika ievēlēts amatā uz valdes locekļa speciālā atvaļinājuma laiku, no kā izriet, ka, atvaļinājuma laikam notekot jeb valdes loceklim no atvaļinājuma atgriežoties, iestājas nosacījums pagaidu valdes locekļa amata zaudēšanai. Attiecīgi komercreģistra iestādei jāiesniedz tikai pieteikums par izmaiņām valdes sastāvā, nepievienojot dalībnieku sapulces lēmumu, jo šis dalībnieku sapulces lēmums vai tā protokols komercreģistra iestādei būs ticis iesniegts tad, kad pagaidu valdes loceklis tika ierakstīts komercreģistrā.

3.3. Valdes locekļa atsaukšana no amata
Likums paredz, ka valdes locekli atvaļinājuma laikā var atsaukt no amata tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu šajā gadījumā uzskatāmi Komerclikuma 224. panta sestajā daļā paredzētie iemesli – rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana. Šis noteikums attiecināms gan uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, gan akciju sabiedrībām, un tā mērķis ir aizsargāt valdes locekli no atsaukšanas no amata tā iemesla dēļ, ka tas ir izmantojis tiesības uz atvaļinājumu. Tā kā valdes loceklis atvaļinājuma laikā nav tiesīgs pildīt pienākumus, tad tā atsaukšana rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes, nespējas vadīt sabiedrību un kaitējuma nodarīšanas sabiedrības interesēm dēļ var būt saistīta tikai ar valdes locekļa iepriekšējo darbību pirms atvaļinājuma izmantošanas. Jebkurā gadījumā, atsaucot valdes locekli tā atvaļinājuma laikā, sabiedrībai ir jāpamato atlaišanas pamatojoties uz svarīgu iemeslu motivācija, tai skaitā arī gadījumos, kad valdes locekļa atlaišanas pamatā ir uzticības zaudēšana. Ja valdes loceklis nepiekrīt sabiedrības norādītajam atsaukšanas pamatojumam un tas uzskata, ka ticis atsaukts speciālā atvaļinājuma tiesību izmantošanas dēļ, valdes loceklim ir iespēja vērsties tiesā, lai izšķirtu strīdu. Šādā gadījumā, ņemot vērā, ka atsaukšana ar bērna kopšanu saistīta atvaļinājuma izmantošanas dēļ var tikt uzskatīta par diskrimināciju, pierādīšanas pienākums tiek pārnests uz sabiedrību. Sabiedrībai strīda gadījumā ir jāpierāda, ka valdes locekļa atsaukšanas pamatā ir bijis kāds no svarīgajiem iemesliem, nevis speciālā atvaļinājuma tiesību izmantošana.
Strīdi par valdes locekļa atsaukšanu atvaļinājuma laikā neietekmē līdzšinējo judikatūrā nostiprināto principu attiecībā uz valdes locekļu atjaunošanu amatā. Proti, valdes loceklim nav tiesību prasīt atjaunošanu valdes locekļa amatā ar tiesas lēmumu, ja tas ir atsaukts, jo atsaukšana un ievēlēšana ir dalībnieku griba, un valdes locekļa amats ir uzticamības amats. Tādējādi arī šajos gadījumos tiesa nevar iejaukties privātautonomijas principā, kas dalībnieku sapulcei ļauj pašai izvēlēties savu izpildinstitūciju amatu locekļus. Ja valdes loceklis tiek atsaukts no amata nepamatoti, saistībā ar speciālā atvaļinājuma izmantošanu, valdes loceklim varētu būt tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, ja tas spēj pierādīt priekšnosacījumu šo tiesību izmantošanai iestāšanos.
Darba likuma 153., 154., 155. un 156. panta noteikumi valdes locekļa speciālajiem atvaļinājumiem piemērojas tiktāl, ciktāl Komerclikumā nav noteikts citādi, jo valdes locekļi ar šo regulējumu netiek pielīdzināti darbiniekiem. Līdz ar to valdes locekļu speciālajiem atvaļinājumiem piemērojas Darba likuma noteikumi par šo atvaļinājumu veidu un ilgumu, bet, kas attiecas uz citiem noteikumiem, kas saistīti ar atsaukšanu atvaļinājuma laikā un pēcdzemdību periodā vai laikā, kamēr sieviete baro bērnu ar krūti, piemērosies likumprojekta 3. pantā iekļautā Komerclikuma 224.¹ panta piektās daļas regulējums. Proti, valdes loceklis speciālā atvaļinājuma laikā tiek aizsargāts no atsaukšanas, kas saistīta ar tiesību uz speciālo atvaļinājumu izmantošanu, bet tas joprojām varēs tikt atsaukts no amata atvaļinājuma laikā svarīga iemesla dēļ. Pēc atvaļinājuma beigām valdes locekļa atsaukšanai no amata piemērojama vispārējā kārtība, kas paredzēta Komerclikuma 224. pantā, līdz ar to valdes locekli būs iespējams atsaukt arī pēcdzemdību un barošanas ar krūti laikā, ja tas sakritīs ar laiku pēc atvaļinājuma beigām.
Ja valdes loceklis atvaļinājuma laikā zaudē dalībnieku uzticību un tiek atsaukts no amata, šī atsaukšana komercreģistra iestādē reģistrējama ierastajā kārtībā, proti, sabiedrība šādā gadījumā iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā, ar kuru valdes loceklis tiek atsaukts no amata, un pievieno pamatojošos dokumentus – dalībnieku sapulces protokolu vai lēmumu. Komercreģistra iestāde šādā gadījumā reģistrē attiecīgo atsaukumu, noņemot norādi par izslēgšanas iemeslu, kas saistīts ar speciālā atvaļinājuma tiesību izmantošanu, tādējādi valdes loceklis pēc speciālā atvaļinājuma beigām pilnvaras atjaunot nevarēs, ja vien nebūs atkārtoti iecelts amatā ar jaunu dalībnieku sapulces lēmumu.

4. VALDES LOCEKĻA ATGRIEŠANĀS NO SPECIĀLĀ ATVAĻINĀJUMA
4.1. Valdes locekļa paziņojums
Valdes loceklim ne vēlāk kā 14 dienas pirms atgriešanās no atvaļinājuma jāiesniedz sabiedrībai paziņojums par to, ka viņš atgriezīsies no prombūtnes. Tas vajadzīgs, lai novērstu tiesisko nenoteiktību par to, vai valdes loceklis vēlas vai nevēlas atgriezties amatā. Valdes loceklim par to, vai tas vēlas atgriezties amatā, ir jāizlemj jau atvaļinājuma laikā. Ja valdes loceklis paziņojumu neiesniedz līdz likumā noteiktā termiņa beigām, tas zaudē tiesības atgriezties atpakaļ amatā, un sabiedrība pēc tam, kad ir notecējis 14 dienu termiņš, līdz kuram atvaļinājumā esošajam valdes loceklim bija jāiesniedz paziņojums par atgriešanos no atvaļinājuma, iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā, norādot, ka valdes loceklis amatu ir atstājis ar atvaļinājuma pēdējo dienu. Līdz ar to paziņojuma iesniegšanas termiņš uzskatāms par prekluzīvu un secināms, ka, ja valdes loceklis nav iesniedzis paziņojumu par atgriešanos no atvaļinājuma, tad valdes loceklis amatā atgriezties nav vēlējies, bet ir izvēlējies amatu atstāt. Paziņojumam par atgriešanos no atvaļinājuma, atšķirībā no paziņojuma par atvaļinājuma tiesību izmantošanu, ir likumā noteikts konkrēts termiņš, jo, pirmkārt, par konkrētu datumu, kurā var atgriezties amata pienākumu pildīšanā, valdes loceklim ir jābūt lielākai skaidrībai, nekā, piemēram, par došanos atvaļinājumā, kur konkrētais datums var būt atkarīgs no ārējiem, neparedzamiem apstākļiem, kā, piemēram, bērna dzimšanas. Konkrēta termiņa noteikšana paziņošanai par atgriešanos amata pienākumu pildīšanā ir nepieciešama, lai sabiedrība varētu gūt skaidrību par valdes locekļa plāniem attiecībā uz amata ieņemšanas turpināšanu vai pārtraukšanu, un laicīgi uz to reaģēt, sasaucot dalībnieku sapulci un organizējot jauna valdes locekļa amata kandidāta izvēlēšanos un ievēlēšanu, ja atvaļinājumu izmantojušais valdes loceklis izlēmis amata pienākumu pildīšanu pārtraukt pavisam. Konkrēta termiņa noteikšana saistīta arī ar prekluzīvā termiņa paredzēšanu, lai būtu skaidrs laika posms, kurā valdes loceklim jāīsteno savas tiesības, pirms tās tiek neatgriezeniski izbeigtas.
Ja valdes loceklis dodas īslaicīgajā atvaļinājumā, kas ilgst mazāk nekā mēnesi, tas vienlaikus vienā paziņojumā var paziņot gan par došanos atvaļinājumā, gan par atgriešanos no tā. Šāds regulējums paredzēts, jo īslaicīgie atvaļinājumi uzskatāmi par gana neilgiem, lai valdes loceklis, jau dodoties atvaļinājumā, varētu skaidri zināt konkrētu atgriešanās datumu un nepārdomāt to, vai pēc atvaļinājuma izmantošanas tas vēlas turpināt ieņemt amatu. Tomēr attiecīgais regulējums neierobežo valdes locekļa tiesības iesniegt divus atsevišķus paziņojumus, ja tiek ievēroti paziņojumu iesniegšanas termiņi.

4.2. Valdes locekļu pilnvaru atjaunošana un izmaiņu reģistrēšana komercreģistrā
Valdes locekļa pilnvaras tiek atjaunotas nākamajā dienā pēc speciālā atvaļinājuma beigām jeb ar dienu, kad tas atgriežas no atvaļinājuma. Speciālā atvaļinājuma beigu datums ir norādīts valdes locekļa paziņojumā par atvaļinājuma tiesību izmantošanu. Līdz ar to no šīs dienas, kad valdes loceklis atgriežas no atvaļinājuma, tas ir tiesīgs pildīt valdes locekļa pienākumus un vadīt un pārstāvēt sabiedrību. Priekšnoteikums pilnvaru atjaunošanai ir paziņojuma par atgriešanos no atvaļinājuma iesniegšana sabiedrībai.
Valdes loceklis ir tiesīgs atgriezties no atvaļinājuma ātrāk kā pirms paziņojumā par atvaļinājuma tiesību izmantošanu norādītā atvaļinājuma beigu datuma tikai divos izņēmuma gadījumos. Viens no gadījumiem ir tad, ja objektīvu apstākļu dēļ zudis pamats turpmākai bērna kopšanai, kā, piemēram, bērna nāve, un šādu kārtību paredz arī Darba likuma 156. panta piektā daļa attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājuma pārtraukšanu. Otrs gadījums ir vienošanās starp valdes locekli un dalībnieku sapulci, kas nozīmē, ka dalībnieku sapulcei ir jādod piekrišana tam, ka valdes loceklis no atvaļinājuma vēlas atgriezties ātrāk. Šāda izņēmuma kārtība paredzēta, lai aizsargātu sabiedrību un pagaidu valdes locekli, ja tāds iecelts, proti, lai neradītu situācijas, kad valdes loceklis jebkurā brīdī var paziņot par atgriešanos no atvaļinājuma, un līdzīgu kārtību paredz arī Darba likuma 156. panta piektā daļa. Valdes loceklim nepieciešams saņemt tieši dalībnieku sapulces piekrišanu, nevis vienoties ar sabiedrību, jo gadījumos, ja sabiedrību pārstāv pagaidu valdes loceklis, vienošanās panākšana var nebūt iespējama, jo pagaidu valdes loceklis var nebūt ieinteresēts valdes locekļa atvaļinājuma ātrākā pārtraukšanā. Valdes loceklim, kurš vēlas saņemt dalībnieku sapulces piekrišanu, ir jāņem vērā dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņi, tāpēc savlaicīgi, ne vēlāk kā 14 dienas iepriekš, jāinformē sabiedrība par nepieciešamību izskatīt šo jautājumu, iesniedzot paziņojumu par atgriešanos no atvaļinājuma, un šo 14 dienu laikā sabiedrībai būtu jāsasauc dalībnieku sapulce. Ja sabiedrībai ir tikai viens valdes loceklis, paziņojumu par atgriešanos no atvaļinājuma jāiesniedz dalībniekiem tāpat kā iesniedzot paziņojumu par atvaļinājuma tiesību izmantošanu. Šādā gadījumā dalībnieki tiek informēti par valdes locekļa vēlmi atjaunot pilnvaras, un, ja valdes loceklis vēlas atgriezties no atvaļinājuma ātrāk nekā paredzēts – tie ir informēti arī par valdes locekļa vēlmi saņemt dalībnieku sapulces piekrišanu ātrākai pilnvaru atjaunošanai. Līdz ar to, ja sabiedrība dalībnieku sapulci nesasauc, to var lūgt sasaukt dalībnieki. Bet, ja arī no dalībniekiem neseko darbības, kas vērstas uz nepieciešamību sasaukt dalībnieku sapulci valdes locekļa ātrākas atgriešanās izskatīšanai, tad tā būtu uztverama kā piekrišanas nesniegšana atvaļinājuma ātrākai pārtraukšanai.
Pēc dalībnieku sapulces piekrišanas saņemšanas ne vēlāk kā 14 dienu laikā valdes locekļa pilnvaras tiek atjaunotas un attiecīgas izmaiņas tiek izdarītas komercreģistrā. Pilnvaru atjaunošanai dots 14 dienu laiks, lai, ja nepieciešams, pagaidu valdes loceklis varētu pielāgoties nepieciešamajām izmaiņām un noslēgt savu pienākumu veikšanu.
Lai valdes locekļa pilnvaras atjaunotu arī komercreģistrā attiecībā pret trešajām personām, kuras nav iepriekš informētas par valdes locekļa pilnvaru apturēšanu, sabiedrībai ir attiecīgās izmaiņas jāpiesaka komercreģistra iestādē, iesniedzot pieteikumu valdes sastāva izmaiņām.
Ja sabiedrība ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc valdes locekļa pilnvaru atjaunošanas dienas nav iesniegusi komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā, valdes loceklis šo pieteikumu var iesniegt pats. Šādos gadījumos valdes loceklim pieteikumā ir jāapliecina, ka tas ir iesniedzis sabiedrībai paziņojumu par atgriešanos no atvaļinājuma, kas ir priekšnoteikums pilnvaru atjaunošanai. Ja pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz valdes loceklis pats, šādos gadījumos izmaiņas valdes sastāvā komercreģistra iestāde reģistrē neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.² panta otro daļu sabiedrība ir aktualizējusi informāciju par tās patieso labuma guvēju, jo valdes loceklis ir atradies attaisnotā prombūtnē, nav bijis tiesīgs pildīt valdes locekļa pienākumus, un tātad būtu nesamērīgi sagaidīt, ka valdes locekļa rīcībā būtu aktuālā informācija par patieso labuma guvēju, lai šīs ziņas varētu sniegt arī komercreģistra iestādei.

4.3. Pagaidu valdes locekļa atsaukšana
Ja dalībnieku sapulce (akciju sabiedrībās  – padome) ir izmantojusi tiesības uz valdes locekļa prombūtnes laiku ievēlēt citu valdes locekli, tad t.s. “pagaidu” jeb “cita” valdes locekļa pilnvaras beidzas jeb pilnvaru termiņš notek, kad no atvaļinājuma atgriežas atsauktais valdes loceklis. Dalībnieku sapulcei par šī valdes locekļa atsaukšanu nebūtu jāpieņem atsevišķs lēmums, jo valdes locekļa pilnvarām būtu jābeidzas līdz ar noteiktā termiņa iztecēšanu, t.i., ar prombūtnē esošā valdes locekļa atgriešanos. Proti, cita valdes locekļa iecelšanas gadījumā uz atvaļinājumā esošā valdes locekļa prombūtnes laiku būtu jāpiemērojas līdzīgai kārtībai kā Darba likuma 44. panta ceturtajā daļā, kas regulē uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu – līgumā, kuru slēdz ar t.s. “pagaidu” valdes locekli, būtu jāparedz tie nosacījumi, kuriem iestājoties, viņš beidz būt par valdes locekli, atbrīvojot vietu valdes loceklim, kas ir atgriezies no atvaļinājuma, un tādējādi nodrošinot iespēju valdes loceklim atgriezties sava amata pienākumu pildīšanā pēc atvaļinājuma beigām. Nebūtu pieļaujama situācija, ka valdes loceklis nevar atgriezties pildīt amata pienākumus, jo sabiedrībai jānodrošina, ka atvaļinājumā esošā valdes locekļa amata vieta ir vakanta, kurā valdes loceklis var atjaunot pilnvaras, pat ja uz laiku tā vietā iecelts cits valdes loceklis. Sabiedrībai jāparūpējas, lai attiecīgās izmaiņas tiktu reģistrētas arī komercreģistrā.

5. VALDES LOCEKĻA TIESĪBU SAGLABĀŠANA
5.1. Darba ņēmēja statusa saglabāšana
Likums paredz, ka valdes loceklis, neatkarīgi no līguma veida, kāds tam noslēgts ar sabiedrību, prombūtnes laikā saglabā darba ņēmēja statusu likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. Šāds noteikums iekļauts, jo ir svarīgi, lai valdes loceklis būtu tiesīgs saņemt attiecīgās sociālās garantijas. Turklāt valdes loceklim ir garantēta atgriešanās amatā pēc atvaļinājuma beigām, neskatoties uz to, ka prombūtnes laikā tā pilnvaras tiek apturētas, tas netiek ieskaitīts valdes sastāvā un tiek izslēgts no komercreģistra. Darba ņēmēja statusa saglabāšana attiecas uz visiem atvaļinājumiem - gan īslaicīgajiem (līdz mēnesim), gan ilgajiem (ilgāk kā mēnesi), jo valdes loceklis no amata atsaukts netiek.

5.2. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu    
Svarīgi norādīt, ka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu valdes locekļi ir tiesīgi saņemt likumā noteiktajā kārtībā. Respektīvi, tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem ir personām, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijas Republikā atbilstoši likumā noteiktajam periodam. Tādējādi Komerclikuma regulējums neskar līdzšinējo kārtību, ka attiecīgos pabalstus atvaļinājuma izmantošanas laikā tiesīgi saņemt tikai tie valdes locekļi, kas ir strādājuši ar atalgojumu (caur pilnvarojuma, darba vai citu līgumu) un veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turpretim tie valdes locekļi, kuri ir strādājuši bez atalgojuma un nav veikuši nepieciešamos maksājumus, uz pabalstu tiesīgi pretendēt nebūs. Savukārt, ja persona sabiedrībā kā valdes loceklis ir strādājis bez atalgojuma, bet vienlaikus ieņēmis citu amatu, kurā atalgojums ticis maksāts, tad pabalstu, ja izpildās likumā noteiktie priekšnosacījumi, valdes loceklis ir tiesīgs saņemt par to amatu, par kuru tika saņemts atalgojums un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Ja valdes loceklis izmanto tiesības doties kādā no atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi, un tā pilnvaras tiek apturētas, tam ir tiesības uz pabalstu pilnā apmērā. Tikmēr valdes loceklis, kurš aprūpē bērnu, bet joprojām ieņem valdes locekļa amatu un pilda valdes locekļa pienākumus, saņemot par to atalgojumu, pabalstu ir tiesīgs saņemt mazākā apmērā.
Kārtība par tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem attiecas uz visiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

5.3. Citu tiesību saglabāšana
Valdes loceklis prombūtnes laikā saglabā arī visas tiesības, kuras tam pienāktos, ja viņš neatrastos prombūtnē, un kas saistītas ar vienlīdzīgu attieksmi pret visiem valdes locekļiem un diskriminācijas novēršanu. Piemēram, valdes locekļa iepriekš noteikto atalgojumu nedrīkstētu samazināt vai, ja atalgojums tā prombūtnes laikā ticis palielināts visiem valdes locekļiem, tad atalgojuma pieaugumam būtu jāattiecas arī uz to valdes locekli, kas izmantojis atvaļinājumu. Tāpat, ja tiek iegādātas jaunas ierīces vai iekārtas, tādas pienāktos arī atvaļinājumu izmantojušajam valdes loceklim, u.c. Līdzīgu kārtību paredz arī Darba likuma 149. panta sestā daļa. Valdes locekļa tiesību saglabāšana attiecas gan uz īslaicīgajiem (līdz mēnesim), gan ilgajiem (ilgāk kā mēnesi) atvaļinājumiem. 

Dividenžu regulējums
Komerclikuma 161. panta trešās daļas izslēgšana jau tika virzīta likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" (reģ. Nr. 1272/Lp13) ietvarā un atbalstīta Saeimā pirmajā lasījumā, taču likumprojekta izskatīšanas gaitā, pirms otrajā lasījuma, kļūdas pēc izņemta no attiecīgā likumprojekta un tā vietā izslēgta 161.¹ panta trešā daļa.
Ņemot vērā, ka esošais regulējums nosaka, ka kapitālsabiedrību pamatkapitāla daļām (akcijām) turpmāk ir jābūt pilnībā apmaksātām brīdī, kad tiek reģistrēts un stājas spēkā jaunais pamatkapitāla apmērs, dividendes ir iespējams izmaksāt tikai par pilnībā apmaksātām daļām (akcijām), jo kapitālsabiedrībai vairs nevar būt daļēji apmaksātas daļas (akcijas). Komerclikumā ir saglabājusies 161. panta trešā daļa, kura nosaka ierobežojumu, ka dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām (akcijām). Šāda likuma norma būtu svītrojama.

Dividenžu regulējums
Ņemot vērā, ka nebija mērķa no Komerclikuma izslēgt 161.¹ panta trešo daļu, ir nepieciešams to atjaunot.
Ņemot vērā, ka šobrīd sabiedrībām var būt tikai pilnībā apmaksātas daļas (akcijas), bet daļēji apmaksātas daļas (akcijas) vairs nav paredzētas, tad Komerclikumā nav nepieciešams papildus noteikt, ka dividendes var izmaksāt tikai par pilnībā apmaksātām daļām (akcijām), jo visām daļām (akcijām) ir jābūt pilnībā apmaksātām, tādēļ būtu izslēdzama Komerclikuma 161. panta trešā daļa.  
Ja kapitālsabiedrības pamatkapitāls nav ticis apmaksāts pilnā apmērā līdz 2023. gada 1. jūlijam, piemērojas Komerclikuma pārejas noteikumu 73. punktā minētais ierobežojums, kas attiecībā uz dividendēm nosaka, ka tās tiek aprēķinātas un izmaksātas par pilnībā apmaksātām pamatkapitāla daļām (akcijām), tādējādi ierobežojot iespēju dalībniekiem (akcionāriem), kuri nav pilnībā apmaksājuši daļas (akcijas), saņemt dividendes.