24-TA-3133: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izstrādāts, pamatojoties uz: Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu onkoloģisko pacientu ārstēšanas nepārtrauktību līdz 2024. gada beigām, papildus nepieciešams finansējums 5 162 669 euro apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Būtiski pieaug onkoloģisko pacientu skaits. Onkoloģiskajos pakalpojumos pacientu skaits pieaug vairāku būtisku iemeslu dēļ:
1. Pieaug jaunatklāto onkoloģisko pacientu skaits;
2. Pacientu multimorbiditāte, jo nereti pacientiem ir vairākas blakussaslimšanas, kuru ārstēšanu var veikt stacionāra apstākļos;
3. Pacientu novēlota vēršanās pie ārsta, līdz ar to slimības tiek atklātas vēlīnās stadijās, kuru ārstēšana ir finanšu ietilpīga un ārstniecības resursu ietilpīga
Covid 19 pandēmijas sekas, jo pacienti laicīgi nevērsās pie ārsta;
4. Ārstniecībā tiek izmantotas metodes, kas uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, kuras var veikt stacionāra apstākļos, gastrostoma, PEG u.c.
Tādējādi būtiski ir ne vien atklāt onkoloģiskās saslimšanas, bet nodrošināt dzīves kvalitāti uzlabojošus, un pēctecīgus veselības aprūpes pakalpojumus visā ārstēšanas procesā.
Laikus pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti.
Latvijas demogrāfiskajai struktūrai kopumā ir raksturīga sabiedrības novecošanās, dzīvildzes palielināšanās un pacientu skaita pieaugums ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Tieši hroniskas slimības ir galvenais iedzīvotāju nāves un invaliditātes cēlonis un to izplatība ik gadu pieaug, veidojot 92% nāves gadījumu Latvijā. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus par aprūpi no mājsaimniecības budžeta. Šo iemeslu dēļ ir veicami papildu ieguldījumi, lai palielinātu izmaksu efektīvu valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību[1].
[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam” (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas lēmumu)
1. Pieaug jaunatklāto onkoloģisko pacientu skaits;
2. Pacientu multimorbiditāte, jo nereti pacientiem ir vairākas blakussaslimšanas, kuru ārstēšanu var veikt stacionāra apstākļos;
3. Pacientu novēlota vēršanās pie ārsta, līdz ar to slimības tiek atklātas vēlīnās stadijās, kuru ārstēšana ir finanšu ietilpīga un ārstniecības resursu ietilpīga
Covid 19 pandēmijas sekas, jo pacienti laicīgi nevērsās pie ārsta;
4. Ārstniecībā tiek izmantotas metodes, kas uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, kuras var veikt stacionāra apstākļos, gastrostoma, PEG u.c.
Tādējādi būtiski ir ne vien atklāt onkoloģiskās saslimšanas, bet nodrošināt dzīves kvalitāti uzlabojošus, un pēctecīgus veselības aprūpes pakalpojumus visā ārstēšanas procesā.
Laikus pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti.
Latvijas demogrāfiskajai struktūrai kopumā ir raksturīga sabiedrības novecošanās, dzīvildzes palielināšanās un pacientu skaita pieaugums ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Tieši hroniskas slimības ir galvenais iedzīvotāju nāves un invaliditātes cēlonis un to izplatība ik gadu pieaug, veidojot 92% nāves gadījumu Latvijā. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus par aprūpi no mājsaimniecības budžeta. Šo iemeslu dēļ ir veicami papildu ieguldījumi, lai palielinātu izmaksu efektīvu valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību[1].
[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam” (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas lēmumu)
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Onkoloģisko pacientu aprūpe un ārstēšana ir valsts prioritāte, kas ļauj uzlabot onkoloģisko pacientu izdzīvošanas iespējas un dzīves kvalitāti.
Veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte onkoloģijas jomās ir tieši saistīta ar valsts pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem, kas ir iekļauts cilvēktiesību un sociālās aizsardzības normās. Tādējādi šo pacientu ārstēšana ir būtiska ne tikai individuālā līmenī, bet arī veselības politikas un sabiedrības labklājības nodrošināšanā kopumā, kas apliecina valsts apņemšanos nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei.
Pacientu skaits onkoloģiskajās veselības aprūpes pakalpojumu programmās pieaug. Jaunākās un uzlabotās diagnostikas metodes ļauj agrāk atklāt onkoloģiskas saslimšanas, kas palielina to pacientu skaitu, kuri uzsāk un saņem ārstēšanu. Arī uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un sabiedrības izpratne par vēža simptomiem veicina biežāku ārstēšanās meklēšanu. Turklāt iedzīvotāju novecošanās un efektīvākas ārstēšanas metodes rada pieaugošu nepieciešamību pēc šiem veselības aprūpes pakalpojumiem, līdz ar ko būtiski ir ne vien atklāt onkoloģiskās saslimšanas, bet nodrošināt kvalitatīvus, ātrus un pēctecīgus veselības aprūpes pakalpojumus visā ārstēšanas procesā, t.sk. izmeklējumus, ārstēšanu, rehabilitāciju, aprūpi u.c. saistītos veselības aprūpes pakalpojumus.
Onkoloģisko slimību ārstēšanā ir vairākas manipulācijas, par kurām var būt nepieciešams veikt piemaksas. Šīs piemaksas var attiekties uz dažādiem diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumiem, piemēram: dažādi specifiski izmeklējumi, ķirurģiskās procedūras – atsevišķos gadījumos tiek izmantoti implanti vai specifiski materiāli, staru terapija un ķīmijterapija, rehabilitācija un paliatīvā aprūpe - pēc ārstēšanas pacientiem var būt nepieciešama rehabilitācija vai paliatīvā aprūpe, kas arī var ietvert papildu izmaksas.
Pacientu skaita pieaugums DRG grupās ir saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, uzlabojas diagnostikas tehnoloģijas, kā arī pieaugošais medicīnas pakalpojumu pieejamības līmenis un izpratne par veselības problēmām veicina to, ka vairāk pacientu meklē un saņem ārstēšanu smagām diagnozēm, kas ietilpst DRG kategorijā.
Papildus piešķirtais finansējums 5 162 669 euro apmērā, ļaus nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību indikatīvi 3 274 pacientiem veicot operācijas, kā arī veicot 83 922 dažādas nepieciešamās manipulācijas.
Veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte onkoloģijas jomās ir tieši saistīta ar valsts pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem, kas ir iekļauts cilvēktiesību un sociālās aizsardzības normās. Tādējādi šo pacientu ārstēšana ir būtiska ne tikai individuālā līmenī, bet arī veselības politikas un sabiedrības labklājības nodrošināšanā kopumā, kas apliecina valsts apņemšanos nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei.
Pacientu skaits onkoloģiskajās veselības aprūpes pakalpojumu programmās pieaug. Jaunākās un uzlabotās diagnostikas metodes ļauj agrāk atklāt onkoloģiskas saslimšanas, kas palielina to pacientu skaitu, kuri uzsāk un saņem ārstēšanu. Arī uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un sabiedrības izpratne par vēža simptomiem veicina biežāku ārstēšanās meklēšanu. Turklāt iedzīvotāju novecošanās un efektīvākas ārstēšanas metodes rada pieaugošu nepieciešamību pēc šiem veselības aprūpes pakalpojumiem, līdz ar ko būtiski ir ne vien atklāt onkoloģiskās saslimšanas, bet nodrošināt kvalitatīvus, ātrus un pēctecīgus veselības aprūpes pakalpojumus visā ārstēšanas procesā, t.sk. izmeklējumus, ārstēšanu, rehabilitāciju, aprūpi u.c. saistītos veselības aprūpes pakalpojumus.
Onkoloģisko slimību ārstēšanā ir vairākas manipulācijas, par kurām var būt nepieciešams veikt piemaksas. Šīs piemaksas var attiekties uz dažādiem diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumiem, piemēram: dažādi specifiski izmeklējumi, ķirurģiskās procedūras – atsevišķos gadījumos tiek izmantoti implanti vai specifiski materiāli, staru terapija un ķīmijterapija, rehabilitācija un paliatīvā aprūpe - pēc ārstēšanas pacientiem var būt nepieciešama rehabilitācija vai paliatīvā aprūpe, kas arī var ietvert papildu izmaksas.
Pacientu skaita pieaugums DRG grupās ir saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, uzlabojas diagnostikas tehnoloģijas, kā arī pieaugošais medicīnas pakalpojumu pieejamības līmenis un izpratne par veselības problēmām veicina to, ka vairāk pacientu meklē un saņem ārstēšanu smagām diagnozēm, kas ietilpst DRG kategorijā.
Papildus piešķirtais finansējums 5 162 669 euro apmērā, ļaus nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību indikatīvi 3 274 pacientiem veicot operācijas, kā arī veicot 83 922 dažādas nepieciešamās manipulācijas.
Risinājuma apraksts
lai onkoloģiskiem pacientiem nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību stacionāros līdz 2024 gada decembrim papildus nepieciešams finansējums 5 162 669 euro apmērā, tai skaitā:
1. 2 303 211 euro, lai nodrošinātu ar onkoloģijas diagnozēm (DRG) fiksēto maksājumu;
2. 1 494 786 euro, lai nodrošinātu pakalpojumu programmas;
3. 1 249 992 euro, lai nodrošinātu ārstēšanas procesā piemaksājamo manipulāciju pielietošanu;
4. 57 793 euro, lai nodrošinātu piemaksu par ķīmijterapijas zālēm;
5. 56 887 euro, lai ārstēšanas procesā nodrošinātu transportēšanas izmaksu segšanu.
1. 2 303 211 euro, lai nodrošinātu ar onkoloģijas diagnozēm (DRG) fiksēto maksājumu;
2. 1 494 786 euro, lai nodrošinātu pakalpojumu programmas;
3. 1 249 992 euro, lai nodrošinātu ārstēšanas procesā piemaksājamo manipulāciju pielietošanu;
4. 57 793 euro, lai nodrošinātu piemaksu par ķīmijterapijas zālēm;
5. 56 887 euro, lai ārstēšanas procesā nodrošinātu transportēšanas izmaksu segšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
5 162 669
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
5 162 669
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-5 162 669
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-5 162 669
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
5 162 669
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu onkoloģisko pacientu ārstēšanas nepārtrauktību līdz 2024. gada beigām papildus nepieciešams finansējums 5 162 669 euro apmērā (Detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 1.pielikumā).
MK rīkojums 1.punkts paredz piešķirt finansējumu 5 162 669 euro apmērā, lai nodrošinātu onkoloģisko pacientu ārstēšanas nepārtrauktību līdz 2024. gada beigām.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 5 162 669 euro apmērā, lai onkoloģiskiem pacientiem nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību stacionāros līdz 2024 gada decembrim, tai skaitā:
1. 2 303 211 euro, lai nodrošinātu ar onkoloģijas diagnozēm (DRG) fiksēto maksājumu;
2. 1 494 786 euro, lai nodrošinātu pakalpojumu programmas;
3. 1 249 992 euro, lai nodrošinātu ārstēšanas procesā piemaksājamo manipulāciju pielietošanu;
4. 57 793 euro, lai nodrošinātu piemaksu par ķīmijterapijas zālēm;
5. 56 887 euro, lai ārstēšanas procesā nodrošinātu transportēšanas izmaksu segšanu.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
MK rīkojums 1.punkts paredz piešķirt finansējumu 5 162 669 euro apmērā, lai nodrošinātu onkoloģisko pacientu ārstēšanas nepārtrauktību līdz 2024. gada beigām.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 5 162 669 euro apmērā, lai onkoloģiskiem pacientiem nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību stacionāros līdz 2024 gada decembrim, tai skaitā:
1. 2 303 211 euro, lai nodrošinātu ar onkoloģijas diagnozēm (DRG) fiksēto maksājumu;
2. 1 494 786 euro, lai nodrošinātu pakalpojumu programmas;
3. 1 249 992 euro, lai nodrošinātu ārstēšanas procesā piemaksājamo manipulāciju pielietošanu;
4. 57 793 euro, lai nodrošinātu piemaksu par ķīmijterapijas zālēm;
5. 56 887 euro, lai ārstēšanas procesā nodrošinātu transportēšanas izmaksu segšanu.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi