Anotācija (ex-ante)

Kopš 2002. gada notikušas pārmaiņas Latvijas Bankas funkciju īstenošanā, pilnveidojot to īstenošanas kārtību, ir slēgtas visas reģionālas filiāles, attīstījušies tehniskie drošības risinājumi, notikušas drošības vides izmaiņas u.tml., kas kopumā ietekmējis Latvijas Bankas fiziskās drošības risku profilu, kā arī Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes skaitlisko sastāvu un prasības tās darbiniekiem. Papildus Latvijas Bankas īstenotajiem pasākumiem pēdējo gadu laikā ir arī mainījusies politiskā un ekonomiskā situācija valstī, t.i., būtiski ir uzlabojušies valsts iekšējās un ārējās drošības apstākļi.

Pārskatot Latvijas Bankas fiziskās drošības pārvaldīšanas ietvaru, t.sk. vērtējot citu Eiropas Savienības centrālo banku pieredzi fiziskās drošības organizēšanā, kur centrālās bankas savu fiziskās drošības pasākumu izpildē piesaista valsts struktūras, tika secināts, ka, efektīvs, mūsdienīgs un ilgtspējīgs Latvijas Bankas fiziskās drošības pārvaldīšanas risinājums būtu tās fizisko drošību nodrošināt  sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Šādam risinājumam valstiskā mērogā ir ieguvumi (finansiāli aspekti un drošības aspekti), jo vienlaicīgi viena valsts kritiskā pakalpojuma fiziskās drošības ietvara nodrošināšanā netiek iesaistītas dažādas struktūras ar dažādu materiāltehnisko nodrošinājumu un atšķirīgu personāla sagatavotības līmeni.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz Latvijas Bankas objekta fiziskās apsardzes nodrošināšanā un Latvijas Bankas pārvadāto materiālo vērtību pavadīšanā un apsargāšanā iesaistīt Militāro policiju, nepieciešamības gadījumā paredzot arī citu Nacionālo bruņoto spēku vienību karavīru vai Latvijas Republikas Zemessardzes zemessargu iesaistīšanu šī uzdevuma izpildē.

Likumprojektā ietvertā deleģētā uzdevuma izpildei nepieciešamos finanšu resursus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ik gadu nodrošinās Latvijas Banka. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astotajai daļai publiskas personas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. 

Kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki Latvijas Bankas uzdevumā nodrošinās Latvijas Bankas objekta fizisko apsardzi un pavadīs un apsargās transportlīdzekļus un materiālās vērtības, kā arī apmēru un kārtību, kādā Latvijas Banka sedz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izmaksas, kas saistītas ar šā uzdevuma izpildi, plānots noteikt ar vienošanos, kas tiks slēgta starp Latvijas Banku un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Vienlaikus ar Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu Latvijas Bankas fiziskās drošības nodrošināšanā, ņemot vērā iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldē un valsts aizsardzības spēju būtisku attīstību, Aizsardzības pārvaldes kā atsevišķas vienības iekļaušana Nacionālo bruņoto spēku sastāvā izņēmuma stāvoklī un kara laikā vairs nesniegs būtiskus ieguvumus valsts aizsardzības sistēmas stiprināšanai, tādēļ Likumprojekts paredz arī attiecīgas normas svītrošanu.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otro daļu ar 21) punktu un 17. pantu ar 1.1 daļu, paredzot Nacionālo bruņoto spēku iesaisti Latvijas Bankas objekta fiziskās apsardzes nodrošināšanā un Latvijas Bankas uzdevumā – transportlīdzekļu un materiālo vērtību pavadīšanā un apsargāšanā, vienlaikus paredzot arī Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes svītrošanu no 3. panta trešās daļas un 18. panta pirmās un otrās daļas