Anotācija

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta septītā daļa noteic, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu un Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkta "a" apakšpunktu un 7. panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi.

Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, proti:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju 32. punktu valsts vai pašvaldība ir tiesīga noteikt, kuram pakalpojumam vai precei piešķirams statuss „stratēģiski svarīgs. Jēdziens „stratēģiski svarīgs” ir saturiski mainīgs un galvenokārt izriet no ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, kā arī normatīvajiem aktiem, it sevišķi ar Satversmē nostiprinātajiem valsts pastāvēšanas pamatiem, personas pamattiesībām un valsts pienākumiem, savukārt Konkurences padomes informatīvā materiāla „Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana” 20. punktā noteikts, ka jēdzienu „stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi” raksturo tas, ka tās skar ievērojamu sabiedrības daļu, nodrošinot pakalpojumus, kuru kvalitāte un kvantitāte ir svarīga tautsaimniecības nozaru funkcionēšanai (pielikumā "Izvērtējums par valsts līdzdalības pārvērtēšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” un tās vispārējo stratēģisko mērķi”).
Jūras administrācija veic komercdarbību, kas pamatā ir saistīta ar tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, vienlaikus veic komercdarbību brīvā tirgū realizētu pakalpojumu sniegšanā tādās jomās, kur tirgus nav spējīgs nodrošināt Jūras administrācijas interešu īstenošanu, kā arī Jūras administrācijas īpašumā un pārvaldībā ir navigācijas tehniskie līdzekļi, kas ir stratēģiski svarīgi objekti valsts drošībai.
Jūras administrācija savas kompetences ietvaros piedalās valsts pārvaldes uzdevumu transporta nozares jūrniecības apakšnozarē un Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanā, lai nodrošinātu efektīvu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma, citu nacionālo normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu un Eiropas Savienības normatīvo aktu īstenošanu un ievērošanu attiecībā uz kuģošanas drošību, kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, vides piesārņošanas no kuģiem novēršanu un jūras satiksmes efektivitātes paaugstināšanu, tostarp Jūras administrācija atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.¹ punktam veic arī Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) turētāja funkcijas.
Jūras administrācija kompetences ietvaros un par saviem līdzekļiem nodrošina nepieciešamo pārstāvniecību ar jūrniecību saistītajās starptautiskajās organizācijās (Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (IHO), Parīzes Vienošanās memorands par ostas valsts kontroli, Helsinku Komisija (HELCOM) u.c.).
Jūras administrācija nodrošina stratēģiski svarīgu pakalpojumu sniegšanu transporta nozares jūrniecības apakšnozarē, kas ir būtiski valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai, kā arī valsts drošības interesēm un to sniegšana tiek īstenota publisko tiesību ietvarā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
Jūras administrācija nodrošina pakalpojumus tirgus jomās, kurās ir tirgus nepilnības un tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu:
- kuģu un zvejas laivu tehniskā uzraudzība, dažādi tehniskie atzinumi un slēdzieni;
- kuģošanas sabiedrību un kuģu aizsardzības auditi;
hidrogrāfiskie un dziļumu mērījumi;
- navigācijas karšu un kartogrāfijas datu izplatīšanas pakalpojumi.
Jūras administrācijas darbība brīvā tirgū tiek plānota un īstenota tikai gadījumos, kad ir konstatējama tirgus nepilnība, ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums noteiktos principus par publiskas personas līdzdalības pamatotību un konkurences neitralitāti.
Tirgus nepilnības esamība tiek noteikta, veicot izvērtējumu par privātā sektora spēju nodrošināt attiecīgo pakalpojumu pietiekamā kvalitātē, apjomā un pieejamībā, kā arī ņemot vērā pakalpojuma nozīmi valsts drošības, starptautisko saistību izpildes un kritiskās infrastruktūras nepārtrauktības nodrošināšanā. Privātajā sektorā Latvijā un starptautiski pastāv komersanti, kas var veikt atsevišķus tehniskus, hidrogrāfiskus, kartogrāfiskus vai auditu pakalpojumus, tomēr šādu pakalpojumu sniegšana pārsvarā ir fragmentēta, balstīta uz pilnvarojumiem un nespēj pilnā apjomā nodrošināt valsts saistības, oficiālu dokumentu izsniegšanu, stratēģiski svarīgu datu uzturēšanu un pakalpojumu nepārtrauktību. Līdz ar to privātais sektors šajās jomās nevar pilnvērtīgi aizstāt Jūras administrācijas funkcijas.
Izvērtējums par Jūras administrācijas iesaistes nepieciešamību konkrētos pakalpojumu segmentos tiek veikts regulāri, kā arī būtisku tirgus apstākļu izmaiņu gadījumā, piemēram, ja tirgū parādās jauni pakalpojumu sniedzēji, būtiski samazinās cenas vai mainās ES / starptautisko prasību raksturs. Jūras administrācija nav ieinteresēta sniegt pakalpojumu zem tirgus vērtības vai par pakalpojuma maksu, kas būtiski pārsniedz tirgus cenu, tāpēc  būt konkurētspējīgai gan ar pakalpojumu kvalitāti, gan ar izmaksu efektivitāti ir būtisks priekšnoteikums uzstādīto mērķu realizēšanai.
Ja izvērtējuma rezultātā tiek konstatēts, ka attiecīgo pakalpojumu efektīvi var nodrošināt privātais sektors, tiek veikti pasākumi Jūras administrācijas iesaistes samazināšanai vai izbeigšanai attiecīgajā segmentā, nodrošinot konkurences neitralitātes principa ievērošanu.
Jūras administrācija atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 60. pantam organizē navigācijas tehnisko līdzekļu sistēmas izveidošanu un vispārēju uzraudzību Latvijas ūdeņos. Jūras administrācija par saviem līdzekļiem uztur vienoto navigācijas līdzekļu informācijas sistēmu, kas ietver speciālu uz navigācijas tehniskajiem līdzekļiem uzstādītu tālvadības aprīkojumu, ieskaitot automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) un centrālu serveri ar īpašu programmatūru un datu bāzi, kas nodrošina datu uzkrāšanu, analīzi un laicīgu informācijas saņemšanu par navigācijas līdzekļa darbības traucējumiem. Pie vienotās navigācijas līdzekļu informācijas sistēmas ir pieslēgti arī ostu navigācijas līdzekļi un sistēmas.
Jūras administrācijas īpašumā un pārvaldībā ir 18 navigācijas tehniskie līdzekļi – bākas, kas ir valsts stratēģiskās nozīmes objekti.
Jūras administrācija pamatdarbības nodrošināšanai nesaņem valsts  budžeta finansējumu. Jūras administrācija nav iekļauta vispārējā valdības sektorā un nesaņem valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu tai noteikto funkciju izpildei. Jūras administrācijas darbība pilnībā tiek finansēta no pašas ieņēmumiem. Valsts budžeta finansējumu Jūras administrācija saņem, pildot deleģēšanas līgumu, kas noslēgts starp Satiksmes ministriju un Jūras administrāciju par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (turpmāk – SKLOIS) informācijas un tehnisko resursu funkcionalitātes uzturēšanu un informācijas aprites nodrošināšanu. Jūras administrācija veic Valsts deleģēto  funkciju izpildi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar noteikto kārtību par valsts kapitālsabiedrību grupēšanu, ņemot vērā to, ka Jūras administrācijas ieņēmumi no deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem un funkcijām veido aptuveni 90%, savukārt ieņēmumi no brīvā tirgū realizētajiem pakalpojumiem līdz 10%, Jūras administrācija uzskatāma par no publiskas personas atkarīgu komerciālu kapitālsabiedrību. Atsevišķos Jūras administrācijas darbības segmentos pastāv konkurence ar jūrniecības nozares uzņēmumiem.
Jūras administrācijas samaksāto nodokļu summa valsts budžetā pēdējo trīs gadu laikā sasniedz 5,448 miljonus eiro, tajā skaitā, 2023.gadā 1,844 miljonus eiro, 2024.gadā 1,713 miljonus eiro, 2025.gadā 1,804 miljonus eiro un dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu 0,087 miljonus eiro.
Ņemot vērā veikto ekonomisko izvērtējumu, tai skaitā pakalpojumu izvērtējumu, secināms, ka valsts līdzdalības saglabāšana Jūras administrācijā ir finansiāli un ekonomiski pamatots risinājums. Ievērojot minēto, ir pamats secināt, ka Jūras administrācijas darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas pirmās daļas 1., 2. un 3.punktam, un valsts līdzdalība Jūras administrācijā  ir saglabājama arī turpmāk.
Efektīvākais un atbilstošākais veids kā nodrošināt Jūras administrācijai deleģēto uzdevumu izpildi un Jūras administrācijai nodoto aktīvu uzturēšanu un izmantošanu sabiedrības interesēs, ir turpināt īstenot Jūras administrācijas darbību kapitālsabiedrības formā, saglabājot publiskas personas līdzdalību Jūras administrācijā.
Jūras administrācijas kapitālsabiedrības forma šobrīd nodrošina tiesisku stabilitāti, kreditoru uzticēšanos, kā arī finansiālu elastību, līdz ar to, Jūras administrācijas darbība turpināma esošajā statusā ar Satiksmes ministriju kā valsts kapitāla daļu turētāju.
Ņemot vērā veikto izvērtējumu valsts līdzdalības saglabāšanai Sabiedrībā, valsts un sabiedrības interešu nodrošināšanai, Satiksmes ministrija ierosina apstiprināt Jūras administrācijas vispārējo stratēģisko mērķi līdzšinējā redakcijā:
- nodrošināt tādu pakalpojumu sniegšanu un uzņēmuma darbību, kas veicina Eiropas reģiona mērogā konkurētspējīgas jūrniecības nozares izaugsmi, ilgtspēju un attīstību, piemērojot augstus vides, drošības un aizsardzības standartus.