Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir izslēgt Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktu.

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

-

Likums ”Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (pieņemts 2022. gada 22.septembrī, stājās spēkā 2022. gada 17.oktobrī) noteica arī, ka Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11.panta ceturtās daļas 3.punkts tiek izteikts šādā redakcijā:
- tiek izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai katrā pašvaldības domē sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekts.
Pirms tam attiecīgā punkta redakcija bija:
- tiek izstrādāts un katras pašvaldības domei apstiprināšanai iesniegts sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekts, kas aptver šā likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minētās katastrofas un šā panta pirmās daļas 5.punktā minētos uzdevumus.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minētās katastrofas ir – katastrofas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā, savukārt 11.panta pirmās daļas 5.punktā minētie uzdevumi ir nodrošināt iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi.
Tātad, atbilstoši grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paplašināts tvērums pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānos iekļaujamajiem apdraudējumiem (piemēram, pašvaldības teritoriju skaroši plūdi, mežu ugunsgrēki u.c.) un attiecīgajiem pasākumiem to pārvarēšanai.
Jāatzīmē arī, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus – Ministru kabineta 2022.gada 8.novembra noteikumi Nr.689 ”Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr. 658 ”Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju””, kas noteic, ka pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plāni jāpapildina ar sadaļu par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, tādējādi sekmējot vienotu izpratnes veidošanos par pašvaldību līmenī noteikto kompetenci un rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā.
Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums (22-UZ-952) izstrādāt tiesību akta projektu atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktam “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2023.gada 1.martam katrai pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžeta finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei, ņemot vērā plāna projektā papildus iekļaujamo informāciju atbilstoši ietvaram, ko nosaka Ministru kabinets šā likuma 15.panta otrajā daļā”, līdzatbildīgās institūcijas – Aizsardzības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 18.marta rīkojumu Nr.169 ”Par likumprojekta ”Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” un likumprojekta ”Par valsts budžetu 2023.gadam” sagatavošanas grafiku” un Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojumu Nr.964 ”Par likumprojekta ”Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas grafiku” sagatavoja un iesniedza prioritārā pasākuma pieteikumu par papildu finansējumu vienreizējas dotācijas izmaksai pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi.

Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2 1.§) tika izskatīts Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”” (23-TA-60).
Saskaņā ar protokollēmuma 2. punktu, “pamatojoties uz Valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām, atbalstīt informatīvā ziņojuma 1., 2., 3., 4. pielikumā ietvertos prioritāros pasākumus 2023.–2025. gadam, tai skaitā priekšlikumus resursu pārdalei”.  Prioritārais pasākums, kas paredz vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, netika atbalstīts.
Saskaņā ar protokollēmuma 29. punktu dots uzdevums ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā neatbalstītos papildu pieprasījumus, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, nevirzīt tālāk sagatavotos likumprojektus, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt to īstenošanu esošā finansējuma ietvaros.

Nē

Nē

Pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžeta finanšu līdzekļiem netiks piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei, attiecīgais finansējums sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei būs jānodrošina pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros.

Nē

Nē

Nē

-