Anotācija

24-TA-2040: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 7. jūnija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 7. jūnija noteikumos Nr.439 “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu”” (turpmāk – projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 12. panta trešo daļu un 17. panta ceturto daļu, kā arī nepieciešamību ieviest atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regula Nr. 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula Nr. 2023/1805) normas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2011. gada 7. jūnija noteikumos Nr. 439 “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr. 439) ietvertās tiesību normas par karoga valsts uzraudzību, kā arī noteikt jaunas tiesību normas, kas nepieciešamas Regulā Nr. 2023/1805 noteikto saistību pārņemšanai.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Regula Nr. 2023/1805 paredz, ka kuģa karoga valstij pēc ienākšanas karoga valsts ostā ir jāaiztur tās karoga kuģis, kas nav izpildījis Regulā Nr. 2023/1805 noteiktos pienākumus attiecībā uz derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanu uz kuģa. Regulu Nr. 2023/1805 piemēro visiem kuģiem ar bruto tilpību virs 5 000 un kas komerciālos nolūkos pārvadā pasažierus vai kravu. Kuģis tiek aizturēts līdz brīdim, kad uzņēmums ir izpildījis Regulā Nr. 2023/1805 noteiktos pienākumus attiecībā uz derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanu uz kuģa. Lai minētās Regulas Nr. 2023/1805 prasības tiktu ieviestas Latvijā, normatīvajos aktos ir jānosaka, kas veiks FuelEU atbilstības dokumenta esamības pārbaudi uz Latvijas karoga kuģiem un kas veiks Latvijas kuģu aizturēšanu Latvijas ostās, ja kuģim nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta un netiek izpildītas Regulā Nr. 2023/1805 noteiktie pienākumi attiecībā uz derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanas uz kuģa. Ņemot vērā to, ka minētās darbības attiecas uz Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību, ir jāveic atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr. 439, kas nosaka kārtību, kādā tiek īstenota Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzība, kā arī ir nepieciešams aktualizēt citas Noteikumos Nr. 439 ietvertās tiesību normas, ņemot vērā šo tiesību normu dažādus praktiskos piemērošanas aspektus.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Regula Nr. 2023/1805 paredz, ka kuģa karoga valstij pēc ienākšanas karoga valsts ostā ir jāaiztur tās karoga kuģis, kas nav izpildījis Regulā Nr. 2023/1805 noteiktos pienākumus attiecībā uz derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanu uz kuģa. Kuģis tiek aizturēts līdz brīdim, kad uzņēmums ir izpildījis Regulā Nr. 2023/1805 noteiktos pienākumus attiecībā uz derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanu uz kuģa. Šobrīd nacionālajos normatīvajos aktos nav noteikts, kas veiks FuelEU atbilstības dokumenta esamības pārbaudi uz Latvijas karoga kuģiem un kas veiks Latvijas kuģu aizturēšanu Latvijas ostās, ja kuģim nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta un netiek izpildīti Regulā Nr. 2023/1805 noteiktie pienākumi attiecībā uz derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanas uz kuģa. Iestāžu kompetence attiecībā uz FuelEU atbilstības dokumenta pārbaudi uz Latvijas karoga kuģa un lēmumu pieņemšanu par Latvijas kuģa aizturēšanu Latvijas ostās par Regulas pārkāpumiem ir nosakāma Noteikumos Nr. 439.

Risinājuma apraksts

Lai nacionālajos normatīvajos aktos paredzētu kompetentās iestādes, kas veiks FuelEU atbilstības dokumenta esamības pārbaudi uz Latvijas karoga kuģiem un kas veiks Latvijas kuģu aizturēšanu Latvijas ostās, ja kuģim nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta un netiek izpildītas Regulā Nr. 2023/1805 noteiktie pienākumi attiecībā uz derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanas uz kuģa, ir jāveic grozījumi Noteikumos Nr. 439. Ņemot vērā VSIA "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Latvijas Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcijas līdzšinējo kompetenci karoga valsts uzraudzības veikšanā, kas tai deleģēta saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 3. punktu un 12. pantu, projekts paredz to, ka FuelEU atbilstības dokumenta esamību uz Latvijas kuģa kontrolēs Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija. Ņemot vērā Valsts vides dienesta līdzšinējo kompetenci attiecībā uz jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, kas noteikta likuma “Par piesārņojumu” 45.¹ pantā un 47.panta ceturtajā daļā, projekts paredz to, ka lēmumu par Latvijas kuģa aizturēšanu pieņem Valsts vides dienests.

Problēmas apraksts

Šobrīd Noteikumi Nr. 439 paredz to, ka gadījumos, ja Latvijas kuģis ir ticis aizturēts ostas valsts kontroles ietvaros vai karoga valsts pārbaudes laikā Latvijas kuģim ir konstatēti būtiski trūkumi, kas ietekmē tā drošību, cilvēku drošību vai var radīt vides piesārņojumu, vai Latvijas kuģa apkalpe vai Latvijas kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju vai bojājumu saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem I nodaļas 11.noteikuma "c" punktu un tāpēc varēja rasties avārijas situācija vai vides piesārņojums vai varēja iet bojā cilvēki, kā arī ja Latvijas kuģa apkalpe pārkāpusi nacionālo normatīvo aktu par kuģošanas drošību vai starptautisko tiesību aktu prasības, inspekcija nosaka pastiprinātu apskašu režīmu un papildu prasības (pielikums) Latvijas kuģim un kuģošanas sabiedrībai, kas to pārvalda.
Ņemot vērā esošo situāciju praksē, ir konstatēts, ka obligāta pastiprināta apskašu režīma piemērošana minētajos gadījumos nav lietderīga. Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Tāpēc ir nepieciešami grozījumi Noteikumos Nr. 439, lai pastiprināts apskašu režīms nebūtu obligāts pienākums, bet piemērojams pēc inspekcijas izvēles, ņemot vērā katra konkrēta gadījuma apstākļus.

Risinājuma apraksts

Projekts paredz noteikt Noteikumos Nr. 439 to, ka gadījumos, ja Latvijas kuģis ir ticis aizturēts ostas valsts kontroles ietvaros vai karoga valsts pārbaudes laikā Latvijas kuģim ir konstatēti būtiski trūkumi, kas ietekmē tā drošību, cilvēku drošību vai var radīt vides piesārņojumu, vai Latvijas kuģa apkalpe vai Latvijas kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju vai bojājumu saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem I nodaļas 11.noteikuma "c" punktu un tāpēc varēja rasties avārijas situācija vai vides piesārņojums vai varēja iet bojā cilvēki, kā arī ja Latvijas kuģa apkalpe pārkāpusi nacionālo normatīvo aktu par kuģošanas drošību vai starptautisko tiesību aktu prasības, pastiprināts apskašu režīms ir piemērojams pēc inspekcijas izvēles, ņemot vērā katra konkrēta gadījuma apstākļus.

Problēmas apraksts

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17.panta otrā daļa noteic, ka veicot kuģu karoga valsts uzraudzības pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Noteikumos Nr. 439, kas noteic kuģu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības, īstenojot kuģu karoga valsts uzraudzību, šīs kuģu kontroles inspektoru tiesības nav ietvertas. Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma skaidrību attiecībā uz kuģu kontroles inspektoru tiesībām aizturēt Latvijas karoga kuģi, ir nepieciešami atbilstoši precizējumi Noteikumos Nr. 439.

Risinājuma apraksts

Noteikumos Nr. 439 ir jāprecizē Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) kuģu kontroles inspektoru tiesības, paredzot tiesības veikt Latvijas kuģa aizturēšanu kuģa karoga valsts uzraudzības ietvaros, kā to paredz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

Problēmas apraksts

Noteikumu Nr. 439 12. punkts noteic, ka gadījumos, kad ir aizdomas par Latvijas kuģa neatbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām, inspekcijai ir tiesības veikt tā ārpuskārtas karoga valsts pārbaudes. Pēc inspekcijas pieprasījuma saņemšanas kuģa īpašnieka pienākums ir kuģi uzrādīt pirmajā ostā, kur iespējama nokļūšana uz kuģa. Minētā norma ir jāprecizē, ietverot vispusīgu inspekcijas darbību aprakstu attiecīgajā situācijā.

Risinājuma apraksts

Noteikumu Nr. 439 12. punkts ir precizējams, ietverot vispusīgu inspekcijas darbību aprakstu situācijā, kad ir aizdomas par Latvijas kuģa neatbilstību starptautisko tiesību aktu vai nacionālo tiesību aktu prasībām.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Projekta tiesiskais regulējums attiecas uz Latvijas karoga kuģu īpašniekiem. Regulu Nr. 2023/1805 piemēro visiem kuģiem ar bruto tilpību virs 5 000 un kuri komerciālos nolūkos pārvadā pasažierus vai kravu.

Ietekmes apraksts

Skat. anotācijas 1.3.sadaļu.

Juridiskās personas

Projekta tiesiskais regulējums attiecas uz Latvijas karoga kuģu īpašniekiem. Regulu Nr. 2023/1805 piemēro visiem kuģiem ar bruto tilpību virs 5 000 un kuri komerciālos nolūkos pārvadā pasažierus vai kravu.

Ietekmes apraksts

Skat. anotācijas 1.3.sadaļu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

VSIA “Latvijas Jūras administrācija” un Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests nodrošinās noteikumu projektā noteiktā izpildi (tostarp pienākumus un tiesības) esošo budžeta līdzekļu ietvaros.

Attiecībā uz Regulas 2023/1805 prasību izpildi kompetentās iestādes funkcijas, kas ir noteiktas Regulas Nr. 2023/1805 17. pantā, 20. panta 4. punktā, 22. panta 2. un 5. punktā, 23. panta 2., 3. un 5. punktā un 25. panta 3. punktā, tiks finansētas no Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS un ETS2) ieviešanai noteiktā finansējuma Valsts vides dienestam.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1164 “Ostas valsts kontroles kārtība"" (24-TA-2015).

Pamatojums un apraksts

Iestāžu kompetence attiecībā uz FuelEU atbilstības dokumenta pārbaudi uz ārvalsts karoga kuģa un lēmumu pieņemšanu par ārvalsts karoga kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas par Regulas pārkāpumiem ir nosakāma Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1164 “Ostas valsts kontroles kārtība"".

Atbildīgā institūcija

Satiksmes ministrija

4.1.2. Likumprojekts “Klimata likums” (21-TA-62).

Pamatojums un apraksts

Likumprojektā “Klimata likums” anotācijā nosakāms, ka kompetentās iestādes funkcijas, kas ir noteiktas Regulas Nr. 2023/1805 17., 20.4, 22.2., 22.5, 23.2., 23.3, 23.5. un 25.3. pantā, tiks finansētas no ETS un ETS2 ieviešanai noteiktā finansējuma Valsts vides dienestam.

Atbildīgā institūcija

Klimata un enerģētikas ministrija

4.1.3. Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (24-TA-1425).

Pamatojums un apraksts

Valsts vides dienesta kā administrējošās valsts kompetentās iestādes Regulas 2023/1805 izpratnē funkcijas ir nosakāmas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, atbilstoši papildinot šī likuma 8. pantā noteikto Valsts vides dienesta kompetenci jūrlietās.

Atbildīgā institūcija

Satiksmes ministrija

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

32023R1805

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regula Nr. 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula Nr. 2023/1805) (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 234, 22.09.2023.).

Apraksts

Regulas Nr. 2023/1805 mērķis ir palielināt atjaunīgo un mazoglekļa degvielu un aizstājējenergoresursu konsekventu izmantošanu jūras transportā visā Savienībā, kas ir saskaņā ar Savienības mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, vienlaikus nodrošinot raitu jūras transporta darbību, radot regulatīvo noteiktību atjaunīgo un mazoglekļa degvielu un ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanai un novēršot iekšējā tirgus izkropļojumus.
Regula Nr. 2023/1805 paredz noteikumus, ar ko nosaka:
a)siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas intensitātes robežvērtību enerģijai, kas patērēta uz kuģa, kurš ienāk dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās, stāv tajās vai iziet no tām; un
b)pienākumu izmantot krasta energoapgādi (OPS) vai bezemisiju tehnoloģiju dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

17. pants

Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (24-TA-1425)

Pārņemtas pilnībā