Anotācija (ex-ante)

1. Šobrīd saskaņā ar MK noteikumu Nr. 199 4. punktu dabasgāzes kā degvielas tirgotāju uzskata par galalietotāju, ja tas no dabasgāzes tirgotāja saņem dabasgāzi realizācijai mazumtirdzniecībā kā degvielu. Ievērojot to, ka dabasgāzes kā degvielas tirgotāji dabasgāzi realizācijai mazumtirdzniecībā plāno saņemt ne tikai no dabasgāzes tirgotājiem, bet arī no apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 199 4. punktu.

Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.199 4. punktu nosakot, ka dabasgāzes kā degvielas tirgotāju uzskata par galalietotāju, ja tas no dabasgāzes tirgotāja vai apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi saņem dabasgāzi realizācijai mazumtirdzniecībā kā degvielu.

2. Ņemot vēra, ka Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.651/2014) 1.panta 3.punktā 2.§. noteikts, ka: "Ja uzņēmums darbojas gan izslēgtajās nozarēs, kas minētas pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstis ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu", ir nepieciešams   precizēt MK noteikumu Nr.199 70.⁴ punkta redakciju, aizstājot tajā vārdu "un" ar vārdu "vai", lai nodrošinātu atbilstību Komisijas regula Nr.651/2014 1. panta 3. punktā 2.§. noteiktajam par darbību vai izmaksu nošķiršanu.

Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.199 70.⁴ punkta redakciju, aizstājot tajā vārdu "un" ar vārdu "vai".

3. Ņemot vērā, ka grūtībās nonākušā uzņēmuma statusa noteikšanai ir jāizvērtē saistītie uzņēmumi, būtu jāparedz, ka dabasgāzes galalietotājs, kas ietilpst saistītu uzņēmumu grupā, iesniedz grupas konsolidēto gada pārskatu, ja tas nav publiski pieejams. Līdzšinējā Lauku atbalsta dienesta pieredze liecina, ka konsolidētā gada pārskata iegūšana bieži ir apgrūtināta, jo īpaši, ja mātes uzņēmumi atrodas ārvalstīs un to saistību ķēdes ir garas. Šāds regulējums būtiski atvieglotu dabasgāzes galalietotāju iesniegumu izvērtēšanas procesu un mazinātu papildus saziņu ar komersantiem.

Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr.199 papildināt ar 70.⁶ 3. apakšpunktu, kas nosaka, ka dabasgāzes galalietotājs, kurš ietilpst saistīto uzņēmumu grupā, iesniedz grupas konsolidēto gada pārskatu, ja tas nav publiski pieejams.

4. Ņemot vērā, ka no 2025.gada 1.oktobra Enerģētikas un vides aģentūra ir likvidēta, to pievienojot to Valsts vides dienestam, ir nepieciešami grozījumi MK noteikumu Nr. 199 70.⁷ 1. apakšpunktā un 70.⁹ punktā, vārdus "Enerģētikas un vides aģentūra" aizstājot ar vārdiem "Valsts vides dienests" attiecīgajā locījumā.

Noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr.199 70.⁷ 1. apakšpunktā un 70.⁹ punktā vārdus "Enerģētikas un vides aģentūra" aizstāt ar vārdiem "Valsts vides dienests" attiecīgajā locījumā.

5. Ņemot vērā, ka informācija par galalietotājiem, kuriem piešķirtas tiesības iegādāties dabasgāzi, kurai piemēro likuma 15.¹ panta pirmās daļas 4. vai 5. punktā noteikto nodokļa likmi, ir pieejama Lauku atbalsta dienesta mājaslapā, lai mazinātu administratīvo slogu Lauku atbalsta dienestam – (nosūtot informāciju par pieņemto lēmumu), tiek rosināts papildināt MK noteikumu Nr. 199 70.⁷ 5. apakšpunktu ar mājaslapā publicējamo informāciju par galalietotājiem. Līdz ar to vairs nebūtu nepieciešamība nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par galalietotājiem, kuriem ir tiesības iegādāties dabasgāzi, kurai piemēro likuma 15.¹ panta pirmās daļas 4. vai 5. punktā noteikto nodokļa likmi, un svītrot MK noteikumu Nr. 199 70.⁷ 4.apakšpunkta otro daļu par informācijas nosūtīšanu Valsts ieņēmumu dienestam.

Noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 199 70.⁷ 4. apakšpunktā svītrot otro daļu par lēmuma nosūtīšanu Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī izteikt 70.⁷ 5.apakšpunktu jaunā redakcijā par Lauku atbalsta dienesta mājaslapā publicējamo informāciju par galalietotājiem, kuriem ir tiesības iegādāties dabasgāzi, kurai piemēro likuma 15.¹ panta pirmās daļas 4. vai 5. punktā noteikto nodokļa likmi, precīzi norādot kuru no likuma 15.¹ panta pirmajā daļā noteiktajām nodokļa likmēm galalietotājam ir tiesības piemērot.

6. Šobrīd atbalsta pretendentu atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem vērtē uz atbalsta piešķiršanas brīdi (MK noteikumu Nr. 199 70.¹⁴ punkts). Vienlaikus ir secināts, ka atsevišķu MK noteikumu Nr. 199 70.³ punktā minēto prasību pārbaudei nav praktiskas nepieciešamības. Gadījumā, ja Lauku atbalsta dienesta pārbaudes laikā (pēc atbalsta piešķiršanas) konstatētu, ka galalietotājs būtu kvalificējams kā grūtībās nonācis uzņēmums vai arī uz to attiektos neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums atbilstoši MK noteikumu Nr. 199 70.³ 3. apakšpunktam, no valsts atbalsta viedokļa tie uz to brīdi tādi varētu būt un saderīgumu tas nemainītu, jo atbilstība minētajām prasībām ir vērtējama uz atbalsta piešķiršanas brīdi, t.i., valsts atbalsta piešķiršanas gadījumā galalietotājs uz atbalsta piešķiršanas brīdi nedrīkst kvalificēties grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam, kā arī uz to nedrīkst attiekties neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums atbilstoši MK noteikumu Nr. 199 70.³ 3. apakšpunktā noteiktajam.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 199 70.⁹ punkta normu, nosakot, ka izlases veidā tiks pārbaudīta atbilstība šo noteikumu 70.³ 1., 70.³ 2. un 70.⁴ punktā, kā arī 70.² punktā minētajām prasībām, tas nozīmē, ka izlases kārtā joprojām tiks pārbaudīta atbilstība MK noteikumu Nr.199 70.³ 1., 70.³ 2. un 70.⁴ punkta prasībām, kā arī papildus tiks pārbaudīta atbilstība  70.² punkta prasībām, attiecīgi atbilstība 70.3 3. apakšpunktam netiks pārbaudīta.

Noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 199 70.⁹ punktu izteikt jaunā redakcijā, kas samazinātu Lauku atbalsta dienesta pārbaudāmās informācijas apjomu izlases veida pārbaudēs.

7. Valsts ieņēmumu dienesta praksē ir bijuši gadījumi, kad dabasgāzes tirgotājs, konstatējot galalietotājam piegādātās  dabasgāzes apjoma starpību, dabasgāzes apjoma starpībai piemēro akcīzes nodokļa likmi, kāda bija spēkā iepriekšējos taksācijas periodos(piemēram, 2026.gada februārī, konstatējot galalietotājam piegādātās dabasgāzes apjoma starpību, dabasgāzes apjoma starpībai piemēro akcīzes nodokļa likmi, kāda bija spēkā 2025.gadā). Savukārt citos līdzīgos gadījumos pārējie dabasgāzes tirgotāji, konstatējot  galalietotājam piegādātās dabasgāzes apjoma starpību, akcīzes nodokļa aprēķinu par dabasgāzes apjoma starpību iekļauj tā taksācijas perioda deklarācijā, kurā starpība ir konstatēta, ņemot vērā, ka nevar precīzi pateikt, kurā taksācijas periodā starpība ir veidojusies.
Saskaņā ar dabasgāzes operatora sniegto informāciju dabasgāzes apjoma korekcijām pamatā varētu būt šādi iemesli:
1. lietotāji neziņo savu skaitītāju faktisko rādījumu, līdz ar ko operators dabasgāzes patēriņu objektā aprēķina, pamatojoties uz prognozēm;
2. operators veicis kontroli gazificētajā objektā un konstatējis citādu skaitītāja rādījumu, nekā tam ir zināms dotajā datumā;
3. objektā ir notikusi lietotāja vai tirgotāja maiņa un lietotājs ir iesniedzis komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksācijas aktu ar rādījumu, kurš nesakrīt ar operatoram zināmo, maiņas brīdī;
4. korekcijas tiek veiktas pamatojoties uz lietotāja rakstisku iesniegumu.
Tātad nav iespējams precīzi noteikt, kurā taksācijas periodā starpība ir veidojusies. Ņemot vērā minēto, akcīzes nodokļa likmes, kāda bija spēkā iepriekšējos taksācijas periodos, piemērošana dabasgāzes apjoma starpībai ir pamatota un pieļaujama tikai gadījumā, ja dabasgāzes apjoma starpība ir negatīva, proti, dabasgāzes galalietotāja deklarētais patērētās dabasgāzes apjoms ir lielāks par faktiski patērēto. Šādos gadījumos, dabasgāzes tirgotājam būtu jāatmaksā galalietotājam iepriekš aprēķinātais un iekasētais akcīzes nodoklis.
Savukārt gadījumos, kad dabasgāzes apjoma starpība ir pozitīva, proti, dabasgāzes galalietotāja deklarētais patērētās dabasgāzes apjoms ir mazāks par faktiski patērēto, tā iemesla dēļ, ka nevar precīzi pateikt, kurā taksācijas periodā starpība veidojusies un, lai neradītu zaudējumus valsts budžetā nesaņemtā akcīzes nodokļa veidā, akcīzes nodokļa aprēķinam ir piemērojama akcīzes nodokļa likme, kura ir spēkā starpības konstatēšanas brīdī.
Tāpēc jāprecizē MK noteikumi Nr. 199, nosakot, ka par konstatēto iepriekšējos taksācijas periodos piegādātās dabasgāzes apjoma starpību nodokli  iekļauj tā taksācijas perioda dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijā, kad starpība konstatēta.
Ja starpība ir pozitīva, akcīzes nodokli aprēķina pēc akcīzes nodokļa likmes, kura ir spēkā starpības konstatēšanas brīdī. Tā, piemēram, 2026.gada maijā, konstatējot pozitīvu dabasgāzes starpību, akcīzes nodokli par galalietotājam piegādātās dabasgāzes starpību aprēķina pēc likmes, kāda ir spēkā 2026.gadā un akcīzes nodokļa aprēķinu iekļauj dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijā par 2026.gada maiju.
Savukārt, ja, piemēram, 2026.gada maijā konstatē negatīvu dabasgāzes starpību, akcīzes nodokli aprēķina pēc likmes, kāda bija spēkā iepriekšējos taksācijas periodos un akcīzes nodokļa aprēķinu (kā korekciju) iekļauj dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijā par 2026.gada maiju. Šādā gadījumā galalietotājam tiek atmaksāts viņa iepriekš samaksātais akcīzes nodoklis par to dabasgāzes apjomu, kuru tas nav patērējis.
Tad šajā gadījumā dabasgāzes tirgotājs dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijai pievieno pielikumu, kas pamato akcīzes nodokļa aprēķinu negatīvajai starpībai.

Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 199 papildināt ar 78.² punktu, kas noteiktu akcīzes nodokļa samaksas kārtību gadījumos, ja ir konstatēta galalietotājiem piegādātās dabasgāzes apjoma starpība.

8. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 199 41. punktam informāciju par izsniegto speciālo atļauju (licenci), speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu, speciālās atļaujas (licences) anulēšanu vai darbības vietas ieraksta anulēšanu publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē. Tāpat informācija par speciālajām atļaujām (licencēm) darbībām ar akcīzes precēm ir pieejama Latvijas Atvērto datu portālā.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 199 7. punktam komersanti, kuri veic dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecību, nodrošina, lai Valsts ieņēmumu dienestā deklarētajās komercdarbības vietās būtu izvietota izkārtne, kurā valsts valodā norādīts komersanta nosaukums un attiecīgās darbības vietas darba laiks. Patērētājiem ir iespēja Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē (publiskojamo datu bāzē), veicot atlasi pēc komersanta nosaukuma, pārliecināties par attiecīgajam komersantam izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm) attiecīgajā darbības vietā.
Digitalizācijas straujās attīstības un pārejas uz elektronisko rīku izmantošanas rezultātā MK noteikumu Nr. 199 31. punktā noteiktā prasība ir novecojusi, turklāt tā rada nepamatotu administratīvo slogu dabasgāzes kā degvielas mazumtirgotājiem.

Līdz ar to, lai mazinātu administratīvo slogu dabasgāzes kā degvielas mazumtirgotājiem, noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 199 31. punktu.

9. Atbilstoši likuma "Par akcīzes nodokli" 5.panta ceturtajai daļai biogāze nav ar akcīzes nodokli apliekams objekts. Dabasgāzes tirgotāji biometānu (biogāzi) galalietotājiem realizē, izmantojot dabasgāzes sadales un pārvades sistēmu. Atbilstoši Enerģētikas likuma 117.¹ panta pirmajai daļai, lai galalietotājiem pierādītu, ka enerģijas daļa vai enerģijas daudzums ir iegūts no atjaunīgajiem energoresursiem, attiecīgās atjaunīgās enerģijas izcelsmi apliecina ar gāzes izcelsmes apliecinājumu. Tas nozīmē, ka dabasgāzes tirgotāji realizētajam gāzes apjomam piesaista biometāna izcelsmes apliecinājumus, ko iegādājas no trešajām personām. Ievērojot, ka tikai atkarībā no tā, vai galalietotājam realizētajai gāzei ir/nav piesaistīts biometāna izcelsmes apliecinājums, ir saprotams, kāda gāze galalietotājam piegādāta, ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā dabasgāzes tirgotājs aprēķina akcīzes nodokli par galalietotājiem piegādātās dabasgāzes apjomu gadījumā, ja tiek realizēts arī biometāns.

Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 199 papildināt ar 78.³ punktu, kas noteiktu akcīzes nodokļa par galalietotājam piegādāto dabasgāzi aprēķināšanas kārtību gadījumos, ja dabasgāzes tirgotājs galalietotājam realizē biometānu, izmantojot dabasgāzes sadales un pārvades sistēmu.