22-TA-3215: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts galvojuma izsniegšanu un uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēra palielināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 12.jūlija lēmums (ES) 2022/1201 un 20.septembra lēmums (ES) 2022/1628, ar ko sniedz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, nosaka, ka, lai sniegtu Ukrainai aizdevumu veidā ne vairāk kā, attiecīgi, 1 mljrd. un 5 mljrd. EUR, kopējo uzkrājumu fondu ES vispārējā budžetā var papildināt ar dalībvalstu garantijām, kopā sniedzot garantijas līdz 3,66 mljrd. EUR apmērā. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.2 pants nosaka, ka valsts var sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas Savienības institūciju starpniecību, tajā skaitā sniegt tām galvojumu, aizdevumu vai grantu iemaksu. Minētais pants nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības Latvijas Republikas vārdā parakstīt garantijas nolīgumu (turpmāk – Nolīgums) ar Eiropas Komisiju (turpmāk – EK) un palielināt uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ja Ministru kabinets (turpmāk - MK) ir pieņēmis lēmumu par attiecīgu galvojumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi un atbalstījusi attiecīgo MK lēmumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.2 pantā noteiktajam Ministru kabinetam ir jāapstiprina garantijas nolīgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju, saskaņā ar lēmumu par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, dodot tiesības finanšu ministram parakstīt minēto garantijas nolīgumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lēmums 2022/1628 paredz, ka dalībvalstu garantijas ir nepieciešamas kā papildu aizsardzība Eiropas Savienības (turpmāk – ES) budžetam pie 9% uzkrājuma, kas jau ir paredzēts budžetā. Ņemot vērā kara situāciju Ukrainā, ES sniegto makrofinansiālo palīdzību aizdevuma veidā Ukrainas budžeta iztrūkuma segšanai, ir nepieciešams nodrošināt steidzami. Līdz ar to, lai nekavētu aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, ir nepieciešama ātra rīcība no dalībvalstu puses, sniedzot garantijas un parakstot Nolīgumu ar EK.
Nolīgums paredz, ka Latvijas Republika sniedz garantiju 8 095 766,00 EUR apmērā. Garantijas apmērs atbilst katras dalībvalsts relatīvajai daļai no ES kopējā nacionālā kopienākuma (izriet no 2022.gada ES vispārējā budžeta), kas Latvijai ir 0,221195%.
Nolīgums paredz no dalībvalstīm piesaistīt līdzekļus minēto summu apmērā, lai pielāgotos situācijai, kurā ES savlaicīgi nesaņemtu maksājumu no Ukrainas par makrofinansiālo palīdzību, kas piešķirta saskaņā ar Lēmumiem 2022/1201 un 2022/1628, lai izpildītu ES finansiālās saistības, kas izriet no obligācijām, kuras emitētas aizdevuma finansēšanai. Dalībvalstu garantijas ir otrā līmeņa drošības segums, kas nozīmē, ka primāri tās iesauktu tikai gadījumā, ja zaudējumi no Ukrainai sniegtās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības pārsniegtu pieejamos uzkrājumus, kas ES budžetā rezervēti kopējā uzkrājumu fondā. Nolīgums nosaka, ka katra dalībvalsts ir pilnībā individuāli atbildīga par saistībām, ko tā ir uzņēmusies saskaņā ar garantijas Nolīgumu. Sniegtā garantija ir neatsaucama un beznosacījuma.
Nolīguma 1.nodaļa nosaka:
- Latvija Republika apņemas sniegt garantiju līdz 100 % apmērā no tās proporcionālās daļas 20 darba dienu laikā pēc EK pieprasījuma.
- Garantijas Nolīgums attiecas tikai uz aizņēmumiem un ar to saistītajiem aizdevuma nolīgumiem, kas ir atļauti ar Lēmumiem (ES) 2022/1201 un 2022/1628.
- Garantijas apjoms ir vienāds ar apjomu, kas norādīts blakus garantijas sniedzēja vārdam grafikā, kas pievienots Nolīgumam.
- EK var pieprasīt veikt vairākus garantijas saistību izpildes maksājumus, tomēr pieprasījums nevar pārsniegt Nolīgumam pievienotajā grafikā norādīto maksimālo sniegtās garantijas apmēru.
- EK var izteikt garantijas pieprasījumu, pēc ieskatiem nosakot summu, no garantijas devēja, ja:
- ES nav saņēmusi maksājumu saskaņā ar aizdevuma nolīgumu vai Ukraina paziņo vai kļūst zināms, ka tā neveiks vai nespēs veikt maksājumu pilnā apmērā, kad tas ir maksājams saskaņā ar aizdevuma nolīgumu;
- EK informē dalībvalstis, ka ES budžetā resursi kopējā uzkrājumu fondā jau ir vai tiks izsmelti.
- EK izsaka garantijas pieprasījumus visiem garantijas sniedzējiem (dalībvalstīm) proporcionāli to relatīvajai daļai garantiju iemaksu sadalījumā.
- EK dalībvalstīm atmaksā no summas, ko EK atguvusi saistībā ar aizdevuma nolīgumu, ievērojot proporcijas principu un atgriežot summas dalībvalstīm, kas attiecīgi veica šos garantijas maksājumus vai papildus pieprasītos garantijas maksājumus.
- Latvijai nav tiesību ieskaitīt vai samazināt jebkādas summas, ko ES tai ir parādā, no maksājumiem, kuri Latvijai jāveic saskaņā ar šo garantijas Nolīgumu.
Nolīguma 2. nodaļa nosaka:
- Saistības, kas rodas EK pieprasot garantiju, ir spēkā līdz to pilnīgai atmaksai.
- Latvija apņemas, ka pienākumi, kas izriet noslēdzot šo Nolīgumu, ir līdzvērtīgi pašreizējām, turpmākajām, tiešajām, beznosacījumu un nenodrošinātajām garantijas devēja saistībām.
- Regresa prasības administrēšanu (izpildot garantiju ) nodrošinās EK, taču pastāv iespēja neatgūt izveidojušos prasību summu pilnā apmērā.
Nolīguma 3. nodaļa nosaka:
- EK informēs ES Padomes Ģenerālsekretariātu par Garantijas Nolīguma parakstīšanu.
- EK nekavējoties apņemas informēt garantijas sniedzējus par notikumu, kura rezultātā var pamatoti sagaidīt pieprasījumu saskaņā ar garantijas Nolīgumu.
- Komisija reizi ceturksnī informē garantijas sniedzējus par neizpildītajām prasībām saskaņā ar aizdevumu un saistībām attiecībā uz aizņēmumiem (tostarp plānotajiem procentiem un pamatsummas maksājumiem), kas saistīti ar Lēmumos paredzēto makrofinansiālo palīdzību.
Nolīguma 4. nodaļa nosaka:
- Garantijas saistību maksājums ir jāveic tikai pēc EK pieprasījuma.
- Latvijai nav tiesības piešķirt vai nodot garantijas tiesības, uzņemtās saistības un pienākumus kādai citai pusei.
Nolīguma 5. nodaļa nosaka:
- Nolīgums ir spēkā līdz:
- Pilnīgai Lēmuma (ES) 2022/1628 aizdevumu nolīgumu saistību izpildei;
- Pilnīgai garantijas saistību izpildei;
- 2058. gada 31. decembrim.
- Gadījumā, ja saskaņā ar šo Nolīgumu tiek izteikts pieprasījums, EK joprojām ir pienākums atmaksāt garantijas devējam no summām, kas atgūtas saistībā ar aizdevuma nolīgumu.
Nolīguma 6. nodaļa nosaka:
- ka šaubu gadījumā visus tā noteikumus interpretē tā, lai tie atbilstu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Ja kāds no šā nosacījumiem ir vai kļūst par spēkā neesošu vai nepiemērojamu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, pārējo noteikumu spēkā esamība vai izpilde nekādā veidā netiek ietekmēta.
Nolīguma 7. nodaļa nosaka:
- Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas par Nolīguma izpildi kontaktinformāciju.
- Nosacījumus par paziņojuma saņemšanas laikiem.
- Nosacījumus par stāšanos spēkā.
Nolīguma 8. nodaļā norādīts:
- Par darba dienas laiku tiek uzskatīts attiecīgais periods, kas ir darba diena Luksemburgā.
- Nolīgumu var grozīt, papildināt.
Nolīguma 9. nodaļā norādīts:
- Nolīgums un no tā izrietošās saistības tiek noteiktas, pamatojoties uz ES tiesību aktiem, bet nepieciešamības gadījumā tos var papildināt, izmantojot Luksemburgas likumdošanu.
- Visi strīdi, kas var rasties no Nolīguma saistībām, tiek šķirti ES tiesā.
- Nolīgums stājas spēkā brīdī, kad visas ES dalībvalstis ir parakstījušas divpusējos Nolīgumus starp ES dalībvalsti un EK.
Nolīguma grafiks nosaka katras dalībvalsts sniegtās garantijas apmēru, kas ir aprēķināts, izmantojot grafikā noteikto katras dalībvalsts proporcionālo daļu no ES kopējā nacionālā ienākuma jeb procentuālo apmēru, kuru garantē katra dalībvalsts no kopējā garantijas 3,66 mljrd. EUR apmērā.
Pamatojoties uz minēto, Latvijas Republikas sniegtā garantija tiks uzskaitīta Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē.
Ņemot vērā, ka Latvijas valsts garantija 8 095 766,00 EUR apmērā EK aizdevumam tiek piešķirts Ukrainai, pret kuru Krievija ir uzsākusi militāro agresiju un tai sekojošā ģeopolitiskā un makroekonomiskā nestabilitāte, kā rezultātā starptautiskās reitingu aģentūras ir noteikušas Ukrainas kredītreitingu līdz investīcijām nepiemērotam jeb valsts parādsaistību defolta līmenim (S&P SD, Moodys Caa3 ar negatīvu nākotnes prognozi un Fitch CC) un līdz ar to pastāvot augstam EK aizdevuma neatmaksāšanas riskam, būs nepieciešams izveidot uzkrājumus Latvijas valsts sniegtā galvojuma izpildei.
Nolīgums paredz, ka Latvijas Republika sniedz garantiju 8 095 766,00 EUR apmērā. Garantijas apmērs atbilst katras dalībvalsts relatīvajai daļai no ES kopējā nacionālā kopienākuma (izriet no 2022.gada ES vispārējā budžeta), kas Latvijai ir 0,221195%.
Nolīgums paredz no dalībvalstīm piesaistīt līdzekļus minēto summu apmērā, lai pielāgotos situācijai, kurā ES savlaicīgi nesaņemtu maksājumu no Ukrainas par makrofinansiālo palīdzību, kas piešķirta saskaņā ar Lēmumiem 2022/1201 un 2022/1628, lai izpildītu ES finansiālās saistības, kas izriet no obligācijām, kuras emitētas aizdevuma finansēšanai. Dalībvalstu garantijas ir otrā līmeņa drošības segums, kas nozīmē, ka primāri tās iesauktu tikai gadījumā, ja zaudējumi no Ukrainai sniegtās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības pārsniegtu pieejamos uzkrājumus, kas ES budžetā rezervēti kopējā uzkrājumu fondā. Nolīgums nosaka, ka katra dalībvalsts ir pilnībā individuāli atbildīga par saistībām, ko tā ir uzņēmusies saskaņā ar garantijas Nolīgumu. Sniegtā garantija ir neatsaucama un beznosacījuma.
Nolīguma 1.nodaļa nosaka:
- Latvija Republika apņemas sniegt garantiju līdz 100 % apmērā no tās proporcionālās daļas 20 darba dienu laikā pēc EK pieprasījuma.
- Garantijas Nolīgums attiecas tikai uz aizņēmumiem un ar to saistītajiem aizdevuma nolīgumiem, kas ir atļauti ar Lēmumiem (ES) 2022/1201 un 2022/1628.
- Garantijas apjoms ir vienāds ar apjomu, kas norādīts blakus garantijas sniedzēja vārdam grafikā, kas pievienots Nolīgumam.
- EK var pieprasīt veikt vairākus garantijas saistību izpildes maksājumus, tomēr pieprasījums nevar pārsniegt Nolīgumam pievienotajā grafikā norādīto maksimālo sniegtās garantijas apmēru.
- EK var izteikt garantijas pieprasījumu, pēc ieskatiem nosakot summu, no garantijas devēja, ja:
- ES nav saņēmusi maksājumu saskaņā ar aizdevuma nolīgumu vai Ukraina paziņo vai kļūst zināms, ka tā neveiks vai nespēs veikt maksājumu pilnā apmērā, kad tas ir maksājams saskaņā ar aizdevuma nolīgumu;
- EK informē dalībvalstis, ka ES budžetā resursi kopējā uzkrājumu fondā jau ir vai tiks izsmelti.
- EK izsaka garantijas pieprasījumus visiem garantijas sniedzējiem (dalībvalstīm) proporcionāli to relatīvajai daļai garantiju iemaksu sadalījumā.
- EK dalībvalstīm atmaksā no summas, ko EK atguvusi saistībā ar aizdevuma nolīgumu, ievērojot proporcijas principu un atgriežot summas dalībvalstīm, kas attiecīgi veica šos garantijas maksājumus vai papildus pieprasītos garantijas maksājumus.
- Latvijai nav tiesību ieskaitīt vai samazināt jebkādas summas, ko ES tai ir parādā, no maksājumiem, kuri Latvijai jāveic saskaņā ar šo garantijas Nolīgumu.
Nolīguma 2. nodaļa nosaka:
- Saistības, kas rodas EK pieprasot garantiju, ir spēkā līdz to pilnīgai atmaksai.
- Latvija apņemas, ka pienākumi, kas izriet noslēdzot šo Nolīgumu, ir līdzvērtīgi pašreizējām, turpmākajām, tiešajām, beznosacījumu un nenodrošinātajām garantijas devēja saistībām.
- Regresa prasības administrēšanu (izpildot garantiju ) nodrošinās EK, taču pastāv iespēja neatgūt izveidojušos prasību summu pilnā apmērā.
Nolīguma 3. nodaļa nosaka:
- EK informēs ES Padomes Ģenerālsekretariātu par Garantijas Nolīguma parakstīšanu.
- EK nekavējoties apņemas informēt garantijas sniedzējus par notikumu, kura rezultātā var pamatoti sagaidīt pieprasījumu saskaņā ar garantijas Nolīgumu.
- Komisija reizi ceturksnī informē garantijas sniedzējus par neizpildītajām prasībām saskaņā ar aizdevumu un saistībām attiecībā uz aizņēmumiem (tostarp plānotajiem procentiem un pamatsummas maksājumiem), kas saistīti ar Lēmumos paredzēto makrofinansiālo palīdzību.
Nolīguma 4. nodaļa nosaka:
- Garantijas saistību maksājums ir jāveic tikai pēc EK pieprasījuma.
- Latvijai nav tiesības piešķirt vai nodot garantijas tiesības, uzņemtās saistības un pienākumus kādai citai pusei.
Nolīguma 5. nodaļa nosaka:
- Nolīgums ir spēkā līdz:
- Pilnīgai Lēmuma (ES) 2022/1628 aizdevumu nolīgumu saistību izpildei;
- Pilnīgai garantijas saistību izpildei;
- 2058. gada 31. decembrim.
- Gadījumā, ja saskaņā ar šo Nolīgumu tiek izteikts pieprasījums, EK joprojām ir pienākums atmaksāt garantijas devējam no summām, kas atgūtas saistībā ar aizdevuma nolīgumu.
Nolīguma 6. nodaļa nosaka:
- ka šaubu gadījumā visus tā noteikumus interpretē tā, lai tie atbilstu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Ja kāds no šā nosacījumiem ir vai kļūst par spēkā neesošu vai nepiemērojamu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, pārējo noteikumu spēkā esamība vai izpilde nekādā veidā netiek ietekmēta.
Nolīguma 7. nodaļa nosaka:
- Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas par Nolīguma izpildi kontaktinformāciju.
- Nosacījumus par paziņojuma saņemšanas laikiem.
- Nosacījumus par stāšanos spēkā.
Nolīguma 8. nodaļā norādīts:
- Par darba dienas laiku tiek uzskatīts attiecīgais periods, kas ir darba diena Luksemburgā.
- Nolīgumu var grozīt, papildināt.
Nolīguma 9. nodaļā norādīts:
- Nolīgums un no tā izrietošās saistības tiek noteiktas, pamatojoties uz ES tiesību aktiem, bet nepieciešamības gadījumā tos var papildināt, izmantojot Luksemburgas likumdošanu.
- Visi strīdi, kas var rasties no Nolīguma saistībām, tiek šķirti ES tiesā.
- Nolīgums stājas spēkā brīdī, kad visas ES dalībvalstis ir parakstījušas divpusējos Nolīgumus starp ES dalībvalsti un EK.
Nolīguma grafiks nosaka katras dalībvalsts sniegtās garantijas apmēru, kas ir aprēķināts, izmantojot grafikā noteikto katras dalībvalsts proporcionālo daļu no ES kopējā nacionālā ienākuma jeb procentuālo apmēru, kuru garantē katra dalībvalsts no kopējā garantijas 3,66 mljrd. EUR apmērā.
Pamatojoties uz minēto, Latvijas Republikas sniegtā garantija tiks uzskaitīta Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē.
Ņemot vērā, ka Latvijas valsts garantija 8 095 766,00 EUR apmērā EK aizdevumam tiek piešķirts Ukrainai, pret kuru Krievija ir uzsākusi militāro agresiju un tai sekojošā ģeopolitiskā un makroekonomiskā nestabilitāte, kā rezultātā starptautiskās reitingu aģentūras ir noteikušas Ukrainas kredītreitingu līdz investīcijām nepiemērotam jeb valsts parādsaistību defolta līmenim (S&P SD, Moodys Caa3 ar negatīvu nākotnes prognozi un Fitch CC) un līdz ar to pastāvot augstam EK aizdevuma neatmaksāšanas riskam, būs nepieciešams izveidot uzkrājumus Latvijas valsts sniegtā galvojuma izpildei.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav attiecināms
Risinājuma apraksts
Nav attiecināms
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022D1628
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 20.septembra lēmums (ES) 2022/1628, ar ko sniedz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Projekta izstrādē iesaistītās institūcija: Finanšu ministrija, Valsts kase
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts kase
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi