Anotācija (ex-ante)

2011.gadā Kultūras ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu „Par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas un pārvaldīšanas modeli Kultūras ministrijā un padotības iestādēs” (izskatīts Ministru kabineta 2011.gada 19.jūlija sēdē (prot. Nr.44 19.§)). Tajā izvirzīts mērķis samazināt kopējos budžeta izdevumus informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sistēmu uzturēšanai visas nozares ietvaros un izveidot vienotu datu un kompetenču centru kultūras nozares atbalstam Latvijā uz esošo datu centru bāzes. Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka Kultūras ministrijas padotībā atrodas liels skaits nelielu iestāžu, kurām ir ierobežota kapacitāte un kompetence IKT resursu pārvaldībai, līdz ar to primāri jāizskata iespējas centralizēt pamata IT resursu – darbstaciju, standartprogrammatūras un to licenču, e-pasta utt. – pārvaldību, sniegt lietotāju attālinātu atbalstu, kā arī centralizēti nodrošināt iespēju izmantot grāmatvedības un lietvedības sistēmas. Laikā no 2011.gada minētajā informatīvajā ziņojumā noteiktie uzdevumi ir izpildīti daļēji – lai arī vairums uzdevumu ir izpildīti, nav izpildīti vai daļēji izpildīti uzdevumi, kas prasa būtiskus finanšu un cilvēkresursus, piemēram, nav notikusi plānotā pāreja uz viena datu centra izmantošanu.

Kopš 2011.gada Kultūras ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu IKT resursi ir būtiski pieauguši, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta īstenošanas ietvaros ir izveidotas un aprīkotas datu centra telpas, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas, ir attīstītas nozaru informācijas sistēmas (piemēram, muzeju un arhīvu nozarēs), veikta kultūras mantojuma digitalizācija un radītas digitalizēto krājumu pārvaldībai un pieejamības nodrošināšanai nepieciešamās informācijas sistēmas, Latvijas Nacionālais arhīvs uzsācis pieņemt elektroniskos dokumentus. Līdz ar to nepieciešamība efektīvi pārvaldīt kultūras resora rīcībā esošos IKT resursus ir tikai pieaugusi.

2013.gadā Ministru kabinets atbalstīja Koncepciju, kas paredz ieviest daļēji centralizētu valsts IKT resursu pārvaldības modeli. Tajā noteikts, ka katrā resorā jāveido IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina resora iestāžu pamatdarbības procesu automatizāciju ar resora rīcībā esošajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursiem.

Koncepcijas ieviešanas izpildi 2018.gadā vērtēja Valsts kontrole, 2019.gada 21.maijā publicējot revīzijas ziņojumu Nr.2.4.1-12/2017 „Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?”. Revīzijas ietvaros Valsts kontrole veica situācijas izvērtējumu arī kultūras resorā, secinot, ka IKT resursu pārvaldība resorā ir tikai daļēji centralizēta, proti, lai gan Kultūras ministrijas Informācijas un tehnoloģiju atbalsta nodaļas reglamentā ir iekļauti uzdevumi saistībā ar kopīgu IKT plānošanu un pārraudzību resorā, tomēr faktiski vairākas resora iestādes (tostarp Centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Nacionālais arhīvs) ir kā atsevišķas resora IKT organizācijas, kuras pašas apzina vajadzības un plāno savas iestādes IKT resursu attīstību, tajā skaitā savas IKT infrastruktūras pārvaldību. Ziņojumā secināts, ka kultūras resorā netiek izmantots vienots datortīkls, tiek izmantoti atšķirīgi e-pasta risinājumi, vairākas iestādes patstāvīgi uztur savas specifiskās IT sistēmas. Tāpat secināts, ka Kultūras ministrijā nav izveidota IKT padome. Būtisks secinājums saistīts ar to, ka nozarē netiek izmantots vienots datu centrs, neraugoties uz to, ka 2014.gadā ir izveidots Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centrs, kas pilnībā spētu apkalpot visas nozares vajadzības, taču tā vietā kultūras resors kopumā izmanto 15 dažādas serveru telpas, no kurām daļa neatbilst drošības prasībām.

2018.gadā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „PriceWaterhouseCooper” Kultūras ministrijas uzdevumā veica Centra funkciju auditu, kurā tika secināts, ka Centrs īsteno funkcijas un uzdevumus, kas nav tiešā veidā atbilstošas tā nolikumam, tā veiktās funkcijas un uzdevumi tiek dublēti citās Kultūras ministrijas padotības iestādēs, Centra pakalpojumu klāsts un kvalitāte nav atbilstoša to klientu vajadzībām, Centra īstenoto funkciju kvalitāte ir uzlabojama un tā darbinieku kompetence un kapacitāte nav optimāla tā funkciju un uzdevumu īstenošanai. Ziņojumā identificēto problēmu risināšanai ieteikti divi alternatīvi risinājumi – Centru likvidēt un tā funkcijas nodot Kultūras ministrijai un tās padotības iestādēm, vai stiprināt Centra kapacitāti, tajā skaitā nosakot to par kultūras nozares IT pakalpojumu centru.

2019.gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsās pie ministrijām, aicinot tās saskaņā ar valsts IKT pārvaldības organizatorisko modeli, kā arī ievērojot Valsts kontroles lietderības revīzijā konstatēto, nostiprināt IKT pārvaldību nozaru ministriju līmenī, tai skaitā izveidot IKT padomes un atspoguļot nozaru darbības un pārvaldības digitalizācijas un IKT atbalsta aspektus izstrādājamos nozaru politikas plānošanas dokumentos.

Kultūras ministrijas IKT padome tika izveidota 2019.gada 24.oktobrī, uzdodot tai koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar Kultūras ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – kapitālsabiedrības), IKT infrastruktūras un digitālo pakalpojumu uzturēšanu un attīstību, tajā skaitā noteikt un īstenot vienotu attīstības stratēģiju IKT jomā kultūras resorā, noteikt kultūras resora darbībai nepieciešamo IKT resursu attīstības prioritātes un atbalstīt kapitālsabiedrības to IKT resursu attīstīšanā. IKT padome veic kultūras resora IKT stratēģiskās attīstības principu formulēšanu, izvērtē kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT stratēģijas un prioritātes, pārrauga kultūras resora IKT resursus un budžetu, apzina un izvērtē investīciju vajadzības IKT resursu un digitālo pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai, sniedz priekšlikumus un atzinumus par nepieciešamajiem pasākumiem kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu un digitālo pakalpojumu pārvaldībai, attīstībai un uzturēšanai, sniedz konsultatīvu atbalstu kapitālsabiedrībām IKT jomā, izvērtē iespējas īstenot centralizētus iepirkumus kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu uzturēšanai un attīstībai un sniedz priekšlikumus atzinumiem par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar IKT jomu.

2020.gada 17.jūlijā kultūras ministrs izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-106 „Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kura mērķis bija nodrošināt efektīvu IKT pārvaldību kultūras resorā. Ar rīkojumu tika noteikts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina skaitļošanas infrastruktūras (datu centra) koplietošanas pakalpojumus kultūras resoram, savukārt Centrs tiek noteikts par kultūras resora IKT pārvaldības organizāciju Koncepcijas izpratnē, izņemot attiecībā uz datu centra resursiem un pakalpojumiem. Ar minēto rīkojumu Centram tika uzdots izstrādāt priekšlikumus par Centra īstenotajām funkcijām, uzdevumiem un aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar IKT resursu pārvaldību un IKT pakalpojumu sniegšanu un atbilst citu kultūras resora iestāžu kompetencei, kā arī izstrādāt detalizētu kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānu. Minētais plāns tika saskaņots Kultūras ministrijas IKT padomē 2020.gada 11.novembrī. Lai nodrošinātu minētajā Kultūras ministrijas rīkojumā noteikto uzdevumu izpildi, Kultūras ministrija, veidojot 2022.gada valsts budžetu, stiprināja Centra un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kapacitāti, izveidojot 20 jaunas amata vietas IKT funkciju veikšanai.

Lai izvērtētu Centra pakalpojumu, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, pārcelšanas iespējas uz citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, ar kultūras ministra 2021.gada 28.janvāra rīkojumu Nr.2.5-1-8 „Par darba grupas izveidi atsevišķu Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu nodošanai citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm” tika izveidota darba grupa, kas izvērtēja Centra pakalpojumu, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, pārcelšanu uz citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, un rekomendēja datu bāžu abonēšanas pakalpojumu no Centra nodot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Ar kultūras ministra 2023.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-126 „Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 „Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”” uzdots nodrošināt Centra abonēto datu bāžu pakalpojuma pārcelšanu uz Latvijas Nacionālo bibliotēku līdz 2023.gada 30.decembrim.

2021.gada 19.oktobrī Ministru kabinets izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” (prot. Nr.70 34.§). Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka daļēji centralizētās IKT pārvaldības modelis paredz IKT koplietošanas pakalpojumu nodrošināšanu ar specializētu koplietošanas pakalpojumu sniedzēju palīdzību, kas var nodrošināt tādus IKT koplietošanas atbalsta pakalpojumus kā skaitļošanas infrastruktūras un datorizēto darba vietu nodrošināšana, sistēmu uzturēšana, datu pārraides tīklu un citu telekomunikāciju risinājumu nodrošināšana, IKT drošības nodrošināšana, kas var tikt iekļauti skaitļošanas infrastruktūras vai datorizēto darba vietu nodrošinājuma pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu tvērumos.

Lai izvērtētu esošo IKT pakalpojumu sniegšanas praksi Kultūras ministrijā, Centrā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kultūras ministrija 2022.gadā uzdeva sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „RXE” veikt izvērtējumu par IKT pakalpojumu sniegšanu kultūras resorā, balstoties uz Information Technology Infrastructure Library (ITIL) metodoloģiju, un sniegt rekomendācijas IKT pakalpojumu procesu pārvaldības uzlabošanai. Sagatavotajā ziņojumā secināts, ka IKT pārvaldības struktūra procesu un tehnoloģiju līmenī kultūras resorā ir sadalīta, tajā skaitā iztrūkst vienotu plānu, mērķu, vīzijas, kā arī vienotas atskaitīšanās, tādēļ primāri nepieciešama procesu un rīku vienādošana, savstarpējās aizvietojamības plānošana, un pēc tam var pieņemt lēmumus par darbinieku pārcelšanu vai sadali, izvēloties funkcionālo vadītāju un procesu vadītājus, kam ir nepieciešamās pilnvaras darboties horizontāli – vadot un pārraugot darbus starpiestāžu līmenī. Ziņojumā secināts, ka primāri nepieciešams izbūvēt nepārtrauktas procesu un pakalpojumu uzlabošanas procesu, vienotu pakalpojumu katalogu un izvēlēties vienotu pieteikumu pārvaldības sistēmu. Tāpat secināts, ka kultūras resorā nav vienotas IKT pakalpojumu portfeļa pārvaldības, tādēļ nepieciešams centralizēti sākt pārvaldīt un apdzīvot pakalpojumu sarakstu, papildinot to arī ar e-pakalpojumiem, kuri tiek sniegti nozarē, kā arī ar IT saistītiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti gala patērētājiem muzejos, bibliotēkās un arhīvos (līdz pat lasītājam). Ziņojumā secināts, ka katra izvērtētā organizācija īsteno atšķirīgu pieeju pieteikumu pārvaldībā, kā arī lieto dažādus rīkus to apstrādei, tādēļ nepieciešams ieviest vienotu pakalpojumu un pieteikumu pārvaldības risinājumu, izmantojot šablonpieteikumus un šablonatbildes, un nodrošinot pieteicējiem pašapkalpošanās iespējas. Konstatēts, ka kopumā iestādēs trūkst izpratnes par nepārtrauktu pakalpojumu un procesu pilnveidošanu, process nav vadīts, tādēļ nepieciešams izstrādāt procesu pakalpojumu un procesu novērtēšanai un analīzei, uzlabojumu plānošanai, kā arī secināts, ka IKT pakalpojumu finanšu vadība šobrīd nav saistīta ar organizācijas finanšu vadību un budžeta plānošanu, tādēļ nepieciešams noteikt vienotus principus cenas noteikšanai un izmaksu plānošanai. Ņemot vērā konstatēto, ziņojumā ietverti vairāki ieteikumi, kuru īstenošanas priekšnoteikums ir centralizēta IKT pakalpojumu un resursu pārvaldība.

2023.gadā Centrs uzsācis īstenot projektu „IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2023.gada 2.marta rīkojumu Nr.117 „Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta „IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” pases apstiprināšanu”), ar kura palīdzību tiks īstenoti kultūras ministra 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 „Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā” dotie uzdevumi, to izpildei piesaistot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 2 084 000 euro apmērā.

Ar kultūras ministra 2023.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-126 „Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 „Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”” uzdots veikt Centra reorganizāciju, nodrošinot nepieciešamo resursu pārdali starp Kultūras ministriju, Centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku un citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm atbilstoši kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānam. Savukārt 2023.gada 28.novembrī kultūras ministre izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-199 „Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu funkcijas centralizāciju Kultūras ministrijas resorā”, ar kuru uzdots veikt nepieciešamos pasākumus, lai Centrs ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu centralizētu IKT pakalpojumu sniegšanu visam kultūras resoram, tostarp nodrošinot, ka tiek pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 „Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums” (turpmāk – Nolikums), Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 „Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums” un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums”, un ar 2024.gada 1.janvāri pārceltas no Kultūras ministrijas un tās padotības iestādēm uz Centru minētā rīkojuma pielikumā norādītās amata vietas un noteiktajā kārtībā veikta finansējuma pārdale no Kultūras ministrijas un tās padotības iestādēm uz Centru, lai ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu centralizētās IKT pakalpojumu funkcijas finansēšanu un rīkojuma pielikumā norādītajās pārceltajās amata vietās nodarbināto darbinieku atlīdzību no Centra budžeta.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Nolikumā, lai noteiktu Centra funkcijas un uzdevumus kā kultūras resora IKT organizācijas funkcijas īstenotājam atbilstoši Koncepcijā noteiktajam.

Nolikuma 2.punkts, ar kuru noteikts Centra darbības mērķis, kā arī Nolikuma 3. un 4. punkts, kas nosaka Centra funkcijas un uzdevumus, un Nolikuma 5. punkts, kas nosaka Centra tiesības, tiek precizēti atbilstoši Centra darbības jaunajam saturam, pildot kultūras resora IKT organizācijas funkcijas atbilstoši Koncepcijā noteiktajam.

Nolikuma 2.punktā noteikts Centra darbības mērķis – nodrošināt IKT centralizētu pārvaldību kultūras nozarē.

Nolikuma 3.punkts nosaka jaunās Centra funkcijas:
1) pārvaldīt, uzturēt un attīstīt kultūras resora IKT koplietošanas infrastruktūru un aprīkojumu (3.1.apakšpunkts);
2) pārvaldīt, uzturēt, izstrādāt un attīstīt kultūras resora informācijas sistēmas un elektroniskos pakalpojumus (3.2.apakšpunkts).

Nolikuma 4.punkts nosaka uzdevumus, kurus Centrs veiks Centra jauno funkciju izpildei:
1) īsteno kultūras resora IKT attīstības politiku (4.1.apakšpunkts);
2) sniedz priekšlikumus par IKT attīstības politikas īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu (4.2.apakšpunkts);
3) plāno kultūras resora IKT resursu, informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu iegādei, attīstīšanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu (4.3.apakšpunkts);
4) plāno un īsteno kultūras resora IKT resursu un informācijas sistēmu iegādi, tostarp centralizētos iepirkumus, ieviešanu, izstādi, attīstību un uzturēšanu (4.4.apakšpunkts);
5) plāno un īsteno kultūras resora IKT drošības pasākumus, tajā skaitā personas datu aizsardzību (4.5.apakšpunkts);
6) nodrošina kultūras resora IKT resursu un informācijas sistēmu pieejamību un darbības nepārtrauktību (4.6.apakšpunkts);
7) nodrošina kultūras resora sniegto elektronisko pakalpojumu pieejamību fiziskām un juridiskām personām (4.7.apakšpunkts);
8) sniedz atbalstu kultūras resora IKT resursu, informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu lietotājiem (4.8.apakšpunkts);
9) piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā kultūras resora IKT resursu, informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu lietošanas jomā, kā arī sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem (4.9.apakšpunkts);
10) atbilstoši kompetencei īsteno Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu finansētus IKT projektus un nodrošina to ilgtspēju (4.10.apakšpunkts);
11) organizē un vada mācības, seminārus un konferences centra kompetencē esošajos jautājumos, kā arī piedalās starptautisko organizāciju rīkotos pasākumos Centra kompetencē esošajos jautājumos (4.11.apakšpunkts);
12) veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus (4.12.apakšpunkts).

Projekts paredz precizēt Nolikuma 5.5.apakšpunktu, nosakot Centram tiesības atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, tostarp sniegt ar IKT jomu saistītus pakalpojumus, Eiropas Savienības institūcijām, ārvalstu valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, tostarp iesaistīties starptautiskos projektos, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām Centra darbības jautājumos.