Anotācija

Atbalsta pretendentam, organizējot iepirkumu, kura summa pārsniedz 70 000,00 euro, lai pretendētu uz atbalstu, ir jāiesniedz trīs derīgi piedāvājumi, kā arī katra iepirkuma dalībnieka apliecinājums par to, ka viņu piedāvājums ir neatkarīgi izstrādāts. Tomēr praksē mēdz būt situācijas, kad ir apgrūtinoši iesniegt trīs derīgus piedāvājumus, un noteikumos nav arī noteikts, kā rīkoties ar lietotiem pamatlīdzekļiem. Tā kā tirgus ir ļoti mainīgs, tirgū ne vienmēr ir pieejami šie piedāvājumi, kas atbilst atbalsta pretendenta iepirkuma vajadzībām.

Lai veicinātu atbalsta pretendentu projektu īstenošanu, ar noteikumu projektu tiek mainīts noteikumu Nr. 113 7.5.4. apakšpunktā noteiktais derīgo piedāvājumu skaits, proti, ja iepirkuma summa pārsniedz 70 000,00 euro, atbalsta pretendents iepirkuma procedūrā iesniedz divus derīgus piedāvājumus, kas nodrošina cenu salīdzinājumu un pamatotību, bet noteikumu Nr. 113 7.5.4.¹ apakšpunktā noteikts, ka, iegādājoties lietotus pamatlīdzekļus, ir iespēja piesaistīt neatkarīgu ekspertu cenas pamatotības izvērtējumam.

Spēkā esošo noteikumu Nr. 113 14.2. apakšpunkts noteic projektu iesniegumu rindošanu dilstošā secībā atbilstoši projektu atlases kritērijiem, kas ir ietverti ELFLA vai EJZAF atbalsta pasākumu atbalsta saņemšanas specifiskajos nacionālajos normatīvajos aktos. Praksē projektu atlases kritērijus bieži vien nepieciešams pārskatīt vai pielāgot konkrētā atbalsta pasākuma projektu iesniegumu pieņemšanas kārtai, ievērojot to, ka atbilstoši noteikumu 3.2. apakšpunktam Zemkopības ministrija var lemt par konkrētā projekta iesnieguma kārtā atbalstāmām darbībām. Lai grozītu projektu atlases kritērijus, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 2. decembra Regulas 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, (turpmāk – regula 2021/2115) 79. panta 1. punktam saistībā ar ELFLA ir jāapspriežas ar Uzraudzības komiteju, bet saistībā ar EJZAF grozījumi jāapstiprina Uzraudzības komitejā. Tad pēc Uzraudzības komitejas lēmuma tiek virzīti grozījumi konkrētajos Ministru kabineta noteikumos par atbalsta piešķiršanu, ietverot pārskatīto projektu atlases kritēriju pielikumu. Šāda pieeja rada administratīvo slogu iesaistītajām iestādēm.

Atbilstoši Regulas 2021/2115 79. panta 1. punktam projektu atlases kritērijus pēc apspriešanās ar Uzraudzības komiteju apstiprina vadošā iestāde, kas saistībā ar ELFLA ir Zemkopības ministrija. Tā kā Uzraudzības komitejā ir gan ministrijas, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji un regulas 2021/2115 79. panta 1. punktā noteikts, ka atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi, projektu atlases kritērijus, kurus Lauku atbalsta dienests izmanto, sarindojot iesniegtos projektu iesniegumus dilstošā secībā, nav nepieciešams ietvert Ministru kabineta noteikumos kā pielikumu, bet ir jādod atsauce, ka projektu atlases kritērijus apstiprina vadošā iestāde saistībā ar ELFLA un Uzraudzības komiteja – saistībā ar EJZAF. Uzraudzības komitejas lēmumi ir publiski pieejami, tāpēc projektu atlases kritēriji ir publiskoti un zināmi atbalsta pretendentiem pirms katras projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas.
Lauku atbalsta dienests, ņemot vērā šos kritērijus, sarindo projektu iesniegumus dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam, kas iegūti projektu atlases kritērijos. Tas nozīmē, ka projektiem, kam piešķirts lielāks punktu skaits, ir priekšrocības saņemt publisko finansējumu, ievērojot to, ka finansējums var nebūt pietiekams visu pieteikto projektu īstenošanai.
Tā kā lielākā daļa specifisko Ministru kabineta noteikumu par atbalsta piešķiršanu konkrētajā ELFLA vai EJZAF atbalsta pasākumā jau ir apstiprināta, lai iepriekšminētās pieejas maiņa neradītu papildu administratīvo slogu, tad attiecīgais pielikums, kurā noteikti projektu atlases kritēriji, svītrojams no noteikumu projekta, ja šajos noteikumos tiks izdarīti citi grozījumi.
Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumu rindošanā turpina piemērot tos projektu atlases kritērijus, kuri ir iekļauti Ministru kabineta noteikumos par konkrētā atbalsta pasākuma īstenošanu, līdz tam brīdim, kamēr attiecīgajā normatīvajā aktā nav izdarīti grozījumi. Pēc to grozījumu pieņemšanas, ar kuriem Ministru kabineta noteikumos par konkrētā atbalsta pasākuma īstenošanu tiek svītrots projektu atlases kritēriju pielikums, Lauku atbalsta dienests turpmāk piemēros projektu atlases kritērijus, ko par ELFLA projektiem apstiprinājusi vadošā iestāde un par EJZAF projektiem – Uzraudzības komiteja.
Vienlaikus atsevišķā apakšpunktā ir noteikta kārtība saistībā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju, paredzot, ka projektu atlases kritērijus nosaka un projektu iesniegumus apstiprina vietējā rīcības grupa.
Tādējādi projekta iesniegumu vērtēšana un atlase ir rūpīgi koordinēts process, kas nodrošina publiskā finansējuma piešķiršanu projektiem ar vienlīdzīgu attieksmi pret atbalsta saņēmējiem un atbalsta orientēšanu uz pasākuma vai konkrētās projektu iesniegumu kārtas mērķi.

Atbilstoši spēkā esošai noteikumu Nr. 113 redakcijai projekta informācijas un publicitātes izmaksas ir jāsedz atbalsta saņēmējam.

Tā kā ES tiesību akti (Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regula 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, (turpmāk – regula 2021/1060 vai regula 2021/2115) nenosaka pienākumu atbalsta saņēmējam obligāti segt izdevumus saistībā ar projekta publicitātes nodrošināšanu, noteikumu projekts paredz svītrot 27. punkta pēdējo teikumu  par to, ka projekta informācijas un publicēšanas pasākumu izmaksas sedz atbalsta saņēmējs. Tādējādi publicitātes izdevumi būtu attiecināmi pašā projektā. 27. punkts ir papildināts ar atsauci uz Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2022/129, ar ko paredz noteikumus, kuri piemērojami intervenču veidiem attiecībā uz eļļas augiem, kokvilnu un vīndarības blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 un kuri piemērojami informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasībām saistībā ar Savienības atbalstu un KLP stratēģiskajiem plāniem, 5. un 6. pantu, kas nosaka informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasības, kā arī noteikumus par Savienības emblēmas lietošanu. Lai skaidrotu un izklāstītu ES tiesību aktos noteiktās projektu publicitātes prasības, kā arī vizuālās informācijas un tās elementu lietošanas pienākumus ES fondu atbalsta saņēmējiem, Zemkopības ministrija ir sadarbojusies ar Finanšu ministriju, lai sagatavotu "Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas" (turpmāk – Vadlīnijas). Vadlīnijas ir publicētas gan Zemkopības ministrijas, gan Lauku atbalsta dienesta (ES fondu lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un lauku attīstībai administrējošās iestādes) tīmekļvietnē, tā ES fondu finansējuma saņēmējiem nodrošinot izskaidrojumu par to īstenoto projektu publicitātes noteikumu ievērošanu.  

Atbilstoši spēkā esošai noteikumu Nr. 113 redakcijai un normatīvajiem aktiem par darbību īstenošanu saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju informācija par projektu pieņemšanas kārtām tiek publicēta nevis sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā pieejamā laikrakstā, bet gan Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē, un vietējā rīcības grupa to ievieto arī savā tīmekļvietnē un sociālos tīklos, tāpēc nepieciešams precizēt normu par projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu.

Svītrot 29. punktā vārdus "sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā pieejamā laikrakstā un", kā arī precizēt punkta redakciju.

Noteikumu Nr. 113 37. punktā noteikts, ka finansējumu piešķir dotāciju veidā, ņemot vērā tikai vienkāršoto izmaksu vienu veidu – fiksēto summu maksājumus. Tā kā šajā punktā nav ietverti visi vienkāršoto izmaksu veidi, punkts ir jāpapildina, jo finansējumu var piešķirt dotāciju veidā, izmantojot vairākas vienkāršoto izmaksu veidu iespējas – vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus vai vienotas likmes veidā.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 113 37. punktu un ietvert atsauci uz visiem vienkāršoto izmaksu veidiem.
Faktiskās izmaksas var nenorādīt, ja normatīvie akti noteic, ka finansējumu piešķir dotāciju veidā un to izmaksā kā vienkāršoto izmaksu saskaņā ar regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta ''b'', "c" un ''d'' apakšpunktā vai regulas 2021/2115 83. panta 1. punkts ''b'', "c" un ''d'' apakšpunktā noteikto.

Tā kā noteikumi Nr. 113 neparedz normu par atbalsta saņēmēja pienākumu un laika termiņu projektā uzbūvētās būves vai ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā, tas rada nenoteiktību šī pienākuma izpildē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās.

Noteikumu projektā ietverts jauns punkts, lai Lauku atbalsta dienests pēc būvju būvniecības un novietošanas projekta pabeigšanas pārliecinātos par to, vai projekts ir īstenots pilnīgi un atbalsta saņēmējs ir izpildījis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, t. i., par nekustamo īpašumu izdarījis ierakstu zemesgrāmatā, lai nodrošinātu atbilstošu tiesisko aizsardzību un reģistrētu attiecīgo ēku vai būvi. Šis ieraksts izdarāms ne vēlāk kā viena gada laikā pēc pēdējā maksājuma saņemšanas likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" noteiktajā kārtībā.

Noteikumu Nr. 113 47.1. apakšpunkts par priekšapmaksas saņemšanu neietver noteiktu atbalsta saņēmēju – valsts kapitālsabiedrību, kurai ar likumu ir deleģēts uzdevums izbūvēt, uzturēt un ekspluatēt tās meliorācijas sistēmas, kas nenes peļņu, tāpēc šādam saņēmējam nav iespēju saņemt priekšfinansējumu to projektu īstenošanai, kas ir saistīti ar valsts nozīmes meliorācijas sistēmu sakārtošanu un atjaunošanu.

Papildināt šo noteikumu Nr. 113 47.1. apakšpunktu ar teikumu, ka valsts kapitālsabiedrībai, kurai ar likumu ir deleģēts uzdevums "Meliorācijas sistēmu būvniecība, uzturēšana un ekspluatācija, kas nenes peļņu", sākot ar otro priekšapmaksu, to paredz ne vairāk kā 50 procentu apmērā no projekta kopējā publiskā finansējuma.

Priekšapmaksa projekta īstenošanai tiek piešķirta, ja atbalsta saņēmējs iesniedz atbilstošus pamatojošos dokumentus par darījumu – preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju rēķinus. Ja projekts tiek īstenots atbilstoši atbalsta pasākuma nosacījumiem, kas ietver dotāciju vienkāršoto izmaksu veidā, tad atbalsta saņēmējam nav jāsniedz projektā paredzēto darbību (darījumus) pamatojošie dokumenti.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 113 47.2.1.2. apakšpunktu un ietvert atsauci uz vienkāršoto izmaksu veidu, kas minēts regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta ''c'' apakšpunktā. Šajā gadījumā rēķini nav jāpievieno priekšapmaksas pieprasījumam. Tādējādi vienkāršotās izmaksas tiek ieviestas atbilstoši to būtībai, atvieglojot atbalsta saņemšanas procesu, un nodrošina, ka atbalsta saņēmēji var saņemt priekšapmaksu agrāk un efektīvāk.

No atbalsta saņēmēju, kā arī no juridiskā viedokļa, nebija izprotama noteikumu Nr. 113 48. punkta redakcija par finansējuma izmaksāšanas termiņu un tā pagarinājuma nepieciešamību.

Pēc tam kad projekta iesniegums ir iesniegts Lauku atbalsta dienestam, tiek uzsākta tā apstiprināšanas procedūra. Noteikumu Nr. 113 48. punkta redakcija precizēta tā, lai ir nepārprotami skaidrs finansējuma izmaksāšanas termiņš. Ja projekta iesniegums ir pilnīgs un atbilstošs visiem noteikumiem, Lauku atbalsta dienests 30 dienu laikā to apstiprina un finansējumu pārskaita atbalsta saņēmējam. Pat ja vienlaikus ir iesniegts priekšapmaksas pieprasījums, tas tiek izskatīts un apstiprināts šajā pašā laikposmā. Tomēr, ja ir neprecizitātes vai trūkst papildu informācijas, Lauku atbalsta dienests var pieprasīt dokumentu precizējumus vai papildu informāciju. Šajā gadījumā apstrādes termiņš var tikt pagarināts par papildu 15 darbdienām. Tas nodrošina, ka visi projekti tiek pienācīgi pārbaudīti, ņemot vērā visus nepieciešamos faktorus un prasības.

Pēc pārskatu izvērtēšanas, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to saņemšanas Lauku atbalsta dienests pieņem vienu lēmumu, kas minēts noteikumu Nr. 113 54. punktā, bet šajā punktā nav minēti tie lēmumi, kas attiecas uz regulas 2021/1060 63. panta 5. punkta nosacījumiem un uz situācijām, kad piemērojama regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "b", "c" vai "d" apakšpunkta noteiktā pieeja – dotāciju veidā, ko piešķir kā vienkāršoto izmaksu.

Noteikumi Nr. 113 papildināmi ar 54.¹ un 54.² punktu, lai veidotu saprotamu un organizētu lēmumu pieņemšanu situācijās, kad izmaksas notiek atbilstoši regulas 2021/1060 63. panta 5. punktam, kā arī tad, kad tiek piemērots regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "b", "c" vai "d" apakšpunktā un regulas 2021/2115 83. pantā noteiktais par atbalsta piešķiršanu dotāciju veidā.

Noteikumu Nr. 113 63.3. apakšpunktā ir noteikts, ka atbalsta pretendenta iesniegto projektu noraida vai atbalstu neizmaksā, ja atbalsta pretendentam ir konstatēts kāds no noteikumu Nr. 113 3. pielikumā minētajiem pārkāpumiem. 
Noteikumu projekta 63.4.4. apakšpunktā paredzētais līdz projekta iesnieguma dienai aizritējušais 12 mēnešu termiņš, kopš kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums, kurā tas atzīts par vainīgu kādā no šādiem pārkāpumiem, ir nesamērīgs pret atbalsta saņēmēju un būtu piemērojams tikai projekta vērtēšanas brīdī. Minētie pārkāpumi ir attiecināmi uz visiem atbalsta pretendentu veidiem, t. i., ne tikai uz fizisko vai privāto tiesību juridisku personu, tāpēc ir svītrojama atsauce uz tām un nepārprotami jānosaka, kuri pārkāpumi tiek ņemti vērā projekta vērtēšanas brīdī un kuri – pēc projekta īstenošanas, izmaksājot atbalstu.

Grozījumi paredz precizēt noteikumu Nr. 113 61.2. un 63.3. apakšpunktu, to normas attiecinot uz visiem atbalsta saņēmējiem, kā ir skaidri nodalot pārkāpumu veidus, t. i., pārkāpumi tiek ņemti vērā projekta vērtēšanas brīdī un kuri – pēc projekta īstenošanas, izmaksājot atbalstu. Tas sekmētu arī lietderīgu finansējuma izlietojumu un atbilstošu mērķu sasniegšanu Latvijas teritorijā, jo netiktu atbalstīti to atbalsta pretendentu projekti, pret kuriem ir vērstas jebkuras 61.2. vai 63.3. apakšpunktā minētās sankcijas.

Normatīvajos aktos nav noteikta norma, kas ļautu Lauku atbalsta dienestam administratīvajā procesā piemērot finanšu korekciju, ja atbalsta saņēmējs nav ievērojis normas, par kurām atbalsta pretendenta deklarācijā ir apliecinājis, ka atbilst tām.

Papildināt noteikumu Nr. 113 68. punktu ar vārdiem "tostarp, parakstot atbalsta pretendenta deklarāciju un maksājuma pieprasījuma apliecinājumu, paudis deklarācijas, kas neatbilst faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, neievēro šādā veidā pausto apņemšanos vai šajos dokumentos ietvertās normas".

Tā kā normatīvajos aktos ir noteikts, ka atbalsta pretendents pats nav īstenojis būvdarbus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu ir jāīsteno trešajai personai, kas atbildīga par to, ne arī kaut kādā veidā iesaistījies šādos būvdarbos, un atbalsta pretendentam ir jāapzinās, ka tāds apliecinājums par šo faktu, kas ir pretrunā ar reālajiem apstākļiem, ir maldinošs un var būt par pamatu publiskā finansējuma pieprasījuma noraidījumam vai priekšlaicīgi saņemtā atbalsta atprasīšanai, ir nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 113 I pielikumu.

Papildināt I pielikuma atbalsta pretendenta deklarācijas punktus, lai atbalsta pretendents, iepazinies ar tiem, apliecinātu, ka ievēros attiecīgās normas saistībā ar deklarācijā minēto, kā arī būvniecības prasības saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto. Drošības, kvalitātes un laika apsvērumu dēļ ir svarīgi, lai būvdarbus īstenotu konkrēts būvniecības uzņēmums, kas atbild par padarīto.