Anotācija (ex-ante)

Lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvā Nr.2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi  (turpmāk – Direktīva 2018/1972) noteiktās prasības, ir izstrādāts Elektronisko sakaru likums, kas stājās spēkā 2022.gada 29.jūliijā. Ievērojot Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta piekto daļu, stājoties spēkā jaunajam Elektronisko sakaru likumam, zaudē spēku Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz iepriekšējā Elektronisko sakaru likuma (spēkā no 01.12.2004.) pamata.

Noteikumu projekts paredz pārizdot Ministru kabineta noteikumus Nr.366. Noteikumu projektā papildus Ministru kabineta noteikumos Nr.366 noteiktajam ir iekļauta jauna prasība, nosakot domēna “.lv” reģistra uzturētājam pienākumu nodrošināt sadarbībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju vai citu alternatīvu institūciju ārpus tiesas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras izveidi trešo pušu prasību pret domēna vārdu reģistrētājiem izskatīšanai.
Domēna vārdu alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūra ir līgumā ar domēna vārda reģistrētāju ietverts process, kas rada iespēju strīdā iesaistītajām pusēm ātrāk rast noregulējumu atsevišķos gadījumos, kad, reģistrējot domēna vārdu, aizskartas trešās personas tiesības. Alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūra neizslēdz iespēju strīdā iesaistītajām pusēm izmantot citus normatīvajos aktos paredzētos strīdu risināšanas mehānismus, piemēram, šķīrējtiesu un vispārējās jurisdikcijas tiesas. Domēna vārdu alternatīvo strīdu izšķiršanas procedūru plānots balstīt uz nozares ietvaros ilgstoši pastāvošo Vienoto domēna nosaukuma strīdu izšķiršanas politiku (the Uniform Domain Name Dispute Resolution Policy) (angliski saīsinājums UDRP), ko pieņēma Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) (angliski saīsinājums ICANN) sadarbībā ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju. Tāpēc procedūras izveidē ir būtiska sadarbība ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju, kuras zināšanas un pieredze iegūta, palīdzot izveidot šādu procedūru citos augstākā līmeņa domēnu reģistros.
Globālais tīmeklis arvien aktīvāk tiek izmantots ikvienā komercdarbības jomā, līdz ar to arī domēna vārdi, kas sākotnēji tika izveidoti interneta adresācijas nodrošināšanai, ir kļuvuši par uzņēmuma unikālo identifikācijas zīmi interneta tīklā. Covid-19 pandēmijas ietekmē cilvēki Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, strādā no mājām, uzņēmumi digitalizē savus pakalpojumus, patērētāji lielā mērā paļaujas uz internetu – vai nu iepērkoties tiešsaistē, vai arī piedāvājot savus pakalpojumus un produktus tiešsaistē.
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC), kas ir augstākā līmeņa domēna .lv reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājs, informējusi, ka 2020.gadā ir bijis liels domēna vārdu reģistrācijas skaita pieaugums - piereģistrēti vairāk nekā 18235 jauni .lv domēna vārdi.[1][1]
Tomēr, neraugoties uz sabiedrības ilglaicīgo pieredzi digitālās vides izmantošanā, vēl joprojām aktuāli ir gadījumi, kad notiek domēna vārdu negodprātīga izmantošana, kas aizskar citu personu ar normatīvajiem aktiem aizsargātas tiesības uz nosaukumu izmantošanu, kas rada iespējas tālākiem likumu pārkāpumiem. Piemēram, tiek reģistrēts domēna vārds un tiek prasīta nauda no reģistrēto preču zīmju īpašniekiem, lai to pārreģistrētu, vai arī domēna vārds, kas tiek izmantots saimnieciskā darbībā, ir potenciāli sajaucams ar kādu zināmu preču zīmi. Šobrīd aizskarto tiesību īpašnieki vēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai aizsargātu savas tiesības, taču šāds tiesvedības process ir ilgstošs un dārgs, tāpēc nereti preču zīmju tiesību īpašnieki izvairās no prasības celšanas tiesā, izvēloties sarunu ceļā pārpirkt domēnu vārdu lietošanas tiesības.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir vairākkārt vērsusi uzmanību, ka Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā domēna vārdu reģistrācijas līgums neparedz konkrētu alternatīvo strīdu risināšanas pakalpojumu sniedzēju. Tāpēc domēnu strīdus var izšķirt tikai vispārējās jurisdikcijas tiesā, tādējādi pakļaujot aizskarto tiesību īpašniekus vairāku gadu ilgam un dārgam tiesvedību riskam. Ņemot par pamatu Eiropas Savienības tiesisko regulējumu un pieredzi, FICIL piedāvā ieviest Latvijā tiesisko mehānismu (alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu), kas ļautu ātri un efektīvi risināt tādus domēna vārdu strīdus, kuru pamatā ir citu personu firmai vai reģistrētām preču zīmēm identisku domēna vārdu aizņemšanas jeb “tupēšanas” gadījumi, vai gadījumi, kad tiek lietoti domēna vārdi, kas ir sajaucami līdzīgi vai imitē (atveido) reģistrētu preču zīmi. Līdz ar to, lai kontrolētu negodīgu un ļaunprātīgu domēna nosaukumu reģistrāciju, Latvijai nepieciešams ieviest alternatīvu strīdus izskatīšanas mehānismu, kas saistīti ar augstākā līmeņa domēna “.lv” lietošanu, un izvēlēties kvalificētu(s) šī pakalpojuma sniedzēju(s).
Atbilstoši Konvencijai par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu, kuras viens no mērķiem ir valstu sadarbības ceļā un attiecīgos gadījumos sadarbībā ar citām starptautiskām organizācijām veicināt intelektuālā īpašuma aizsardzību visā pasaulē (Latvija pievienojusies konvencijai 1992.gada 21.oktobrī), Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (angliski saīsinājums WIPO) piedāvā sadarbību valstīm, kas lūdz tiesiski tehnisku palīdzību intelektuālā īpašuma jomā. Turklāt  Latvijai ir saistošs starptautiskais saprašanās memorands ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju, kur viens no mērķiem ir izvirzīts pilnveidot normatīvos aktos tiesību īstenošanas piespiedu mehānismiem Latvijas Republikā, lai novērstu, konstatētu un apkarotu pārkāpumus intelektuālā īpašuma jomā.
Atzīstot risku, ka cietusī puse tiek iesaistīta garās tiesvedības procedūrās, Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) (angliski saīsinājums ICANN) sadarbībā ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju ir pieņēmusi Vienoto domēna nosaukuma strīdu izšķiršanas politiku (the Uniform Domain Name Dispute Resolution Policy) (angliski saīsinājums UDRP), kura stājās spēkā 1999.gada 1.decembrī, un tā attiecas uz visiem ICANN akreditētajiem vispārējiem augstākā  līmeņa domēnu reģistriem. UDRP nodrošina administratīvu mehānismu, lai efektīvi atrisinātu strīdus, kas rodas, ja trešās personas ļaunprātīgi reģistrē un izmanto domēna vārdus, kas atbilst preču zīmes tiesībām.
Saskaņā ar UDRP preču zīmju īpašnieki var paātrinātā administratīvā procesā risināt strīdus, kas radušies trešai personai, iespējams, ļaunprātīgi reģistrējot domēna vārdu.
UDRP darbības joma ir starptautiska, jo tā nodrošina vienotu mehānismu domēna nosaukuma strīda atrisināšanai neatkarīgi no tā, kur atrodas reģistratūra, domēna vārda reģistrētājs vai preču zīmes īpašnieks, kas iesniedz sūdzību. Jebkura persona vai uzņēmums pasaulē var iesniegt pieprasījumu par domēna vārda strīda atrisināšanu, izmantojot UDRP procedūru, apliecinot, ka katrs no UDRP kritērijiem ir izpildīts.
UDRP procesā par samērīgu samaksu lietas izskatīšanas rezultāts tiek panākts 2–3 mēnešu laikā pēc sūdzības iesniegšanas. Vispārējo augstākā līmeņa domēnu reģistriem ir jāsadarbojas UDRP procesa ietvaros un nekavējoties jāizpilda tajā pieņemtie lēmumi (par domēna vārda nodošanu vai atcelšanu). Attiecībā uz valsts koda augstākā līmeņa domēniem, piemēram, .lv, .ee, .lt, .eu, alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras izveide atstāta katras valsts pārziņā.
WIPO ģenerāldirektors Darens Tangs norāda, ka UDRP ir būtisks rīks, kas palīdz aizsargāt interneta lietotājus visā pasaulē pret maldināšanu un krāpšanu tiešsaistē.
WIPO 2020. gadā UDRP ietvaros ir izskatījusi 3405 lietas, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā. Kā ziņo WIPO Arbitrāžas un mediācijas centrs, divdesmit gadu laikā ir reģistrētas 50 000 domēnu strīdu lietas, kurās ir iesaistītas personas no 180 valstīm.[2][2]

[1] [1] Skaitļi un fakti. Pieejams: https://www.nic.lv/lv/domenu-skaits-pasaule-arvien-pieaug
[2] WIPO's Anti-"Cybersquatting" Service Surpasses 50,000 Cases amid COVID-19 Surge. Pieejams:https://www.wipo.int/pressroom/en/articles/2020/article_0026.html

Veidojot alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūru augstākā līmeņa domēnā .lv, jāņem vērā starptautisko labo praksi domēna vārdu strīdu risināšanas jomā, jo īpaši Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) attiecīgos ieteikumus un Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijas (ICANN) pieņemto Vienoto strīdu izšķiršanas politiku (UDRP). Alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras izveide atbilstoši labajai praksei tiek organizēta, izmantojot domēna vārdu lietošanas līgumos iestrādātas saistību atrunas ar procedūru, kā tiek skatītas trešo pušu prasības pret domēna vārdu reģistrētājiem izskatīšanai ārpus tiesas kārtībā, tai skaitā, norādot strīdu izskatītāju.[[1]] Lai nodrošinātu alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūru, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam papildus alternatīvās strīdu izšķiršanas procedūras izveidei ir jāslēdz sadarbības līgums ar vienu vai vairākiem alternatīvas strīdu izšķiršanas pakalpojuma sniedzējiem, kas izvēlēti, balstoties uz proporcionāliem, objektīviem un pārredzamiem kritērijiem [[2]], un uzrauga līguma izpildi.
Ņemot vērā augstāk norādīto, ir identificēta vajadzība precizēt prasības, kas noteiktas augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam, radot tiesisku pamatu ārpus tiesas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras izveidei trešo pušu prasību pret domēna vārdu reģistrētājiem izskatīšanai.
Līdz ar to noteikumu projekta 7.5.apakšpunktā iekļauta prasība, ka Reģistra uzturētājs, uzturot reģistru, nodrošina sadarbībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju ārpus tiesas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras izveidi trešo pušu prasību pret domēna vārdu reģistrētājiem izskatīšanai.
Noteikumu projekts paredz arī vienādot regulējumu attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu drošības prasībām. Jau tagad paaugstinātas drošības prasības iekļautas, piemēram, Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumos Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.442) un šo noteikumu 34.punkts nosaka prasības paaugstinātas drošības sistēmām, kas pieejamas, izmantojot publisku datu pārraides tīklu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.442 12. punktu pārbaude jāveic, vismaz reizi divos gados pasūtot ārēju drošības dokumentācijas auditu un ielaušanās testu veikšanu. Lai novērstu regulējuma dublēšanos, kā arī pieaugošo nepieciešamo pasākumu veikšanas slogu, kas saistīts gan ar Informācijas tehnoloģiju drošības likuma, gan Nacionālās drošības likuma esošajām prasībām, gan prasībām, kas tiks ieviestas līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par kritisko vienību noturību un jauno Direktīvu, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Europas Savienībā, noteikumu projekta 15.punkts paredz, ka Reģistra uzturētājs ne retāk kā reizi divos gados līdz 31.janvārim iesniedz Satiksmes ministrijā sertificēta informācijas sistēmas drošības auditora drošības audita pārskatu.
Laikā, kad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.366, proti, 2014.gada 1.jūlijā nepastāvēja cits regulējums, kas attiektos uz reģistra uzturētājam izvirzāmajām drošības prasībām. Šobrīd normatīvie akti gan Latvijā, gan Eiropas Savienības mērogā uzliek arvien jaunus pienākumus, kas jāievēro reģistra uzturētājam.

Papildus skaidrojam, ka noteikumu projekta 18.punktā noteiktā prasība Reģistra uzturētājam Satiksmes ministrijā rakstiski iesniegt iesniegumu reģistra uzturētāja atzīšanai ietver atkāpi no Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmās daļas, kas paredz, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, jo iesniegumam pievienojamos daudzos pielikumus (piemēram, sertificēta informācijas sistēmas ārējā drošības audita atzinumu, personu datu apstrādes sistēmas audita atzinumu, atbilstošos līguma projektus u.c.) nav iespējams iesniegt mutiski.

[1] 1999. gada 30. aprīļa Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas interneta domēna nosaukumu procesa nobeiguma ziņojuma  179.punkts un 228.punkts
[2] 1999. gada 30. aprīļa Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas interneta domēna nosaukumu procesa nobeiguma ziņojuma  228.punkts.