1.1. Pamatojums
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta pirmo daļu un pārejas noteikumu 2.punktu, saskaņā ar kuru Ministru kabinets nosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju.
1.2. Mērķis
Projekts paredz noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju, deleģējot Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbols un Latvijas tautas svētvieta, kuru aizsardzību un saglabāšanu nodrošina Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums. Brīvības piemineklis (valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr.6965) un Rīgas Brāļu kapi (valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr.6971, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6678) ir iekļauti Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes uzturētajā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un tiem ir noteiktas teritorijas un aizsardzības zonas (sk. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 1. un 2.pielikums). Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturiskā vērtība ir noteikta Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 2. un 3.pantā.
Projekts paredz noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju, lai nodrošinātu šo objektu uzturēšanu un vērtības saglabāšanu, tādējādi izpildot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā Ministru kabinetam uzdoto pienākumu. Lai nodrošinātu Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju izvēlas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai deleģējot pārvaldes uzdevumus privātpersonai vai publiskai personai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma pārejas noteikumu 2.punktam Ministru kabinets līdz 2020.gada 31.decembrim nosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju, savukārt atbilstoši Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma pārejas noteikumu 5.punktam Ministru kabineta noteiktais Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs līdz 2021.gada 31.decembrim pārņem no Rīgas pašvaldības aģentūras ,,Rīgas pieminekļu aģentūra” šā likuma 5.pantā minēto Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja funkciju.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta trešajai daļai citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmo daļu par tiešās pārvaldes iestādes kompetencē esoša pārvaldes uzdevuma deleģēšanu uz laiku ilgāku trim gadiem lemj Ministru kabinets.No 2011.gada Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”. Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 15.februāra nolikumu Nr.96 ,,Rīgas pašvaldības aģentūras ,,Rīgas pieminekļu aģentūra” nolikums” noteikta kārtība, kādā aģentūra veic darbību, lai nodrošinātu aģentūras izveidošanas mērķa sasniegšanu – īstenot Rīgas pilsētas sabiedrisko pieminekļu saglabāšanas politiku, tostarp īstenojot pieminekļu saglabāšanas politiku – pieminekļu pārņemšana valdījumā un pārvaldīšana, pieminekļu apzināšana, uzskaite, dokumentācija, saglabāšanas programmas izstrāde, monitorings, saimnieciskā uzturēšana, restaurācijas aprūpe, restaurācija, pieminekļu un to saglabāšanas popularizēšana, demontēto pieminekļu un to detaļu uzskaitīšana, uzglabāšana, kultūrvēsturiskā novērtēšana. Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras ,,Rīgas pieminekļu aģentūra” 2020 – 2022.gada darbības stratēģijā (turpmāk – stratēģija) norādīts, ka aģentūra piedalās valsts svētku atzīmēšanas pasākumu pie Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapos nodrošināšanā, kā arī nodrošina Brīvības pieminekļa Goda telpas apmeklējumus un ekskursijas Rīgas Brāļu kapos (stratēģijas 6.4.punkts). Stratēģijas 8.3.nodaļā ,,Rīcības virzieni mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai, sniedzamo pakalpojumu attīstība un ieviešana” norādīti šādi rīcības virzieni – Rīgas pilsētas pieminekļu kā atpazīstamu tūrisma objektu pozicionēšana; Rīgas pieminekļu – pievilcīga un atpazīstama pilsētas tēla veidošanas elementa veidošana, tostarp, nodrošinot kvalitatīvas informācijas pieejamību par pieminekļiem, pozicionējot Rīgu kā pieminekļu pilsētas ainavas neatņemamu sastāvdaļu, veicinot ārpus pilsētas centra uzstādīto pieminekļu popularizēšanu, to iekļaušanu tūrisma informatīvajos materiālos un citu apskates objektu sarakstos, maksimāli nodrošinot visos objektos vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, organizējot informatīvus kultūras pasākumus par pieminekļiem, kā arī popularizējot Rīgas pieminekļus starptautiskos pasākumos. Stratēģijas 8.4.nodaļā ,,2020. – 2022.gados plānotie darbi un projekti” norādīti šādi plānotie darbi un projekti: Brīvības pieminekļa izgaismošana (stratēģijas 8.4.1.4.apakšpunkts), Rīgas Brāļu kapos plānotie darbi – restaurācija (Svētās uguns altāra aprūpe un restaurācija, perimetrālās sienas fragmenta (gar Aizsaules ielu) restaurācija, Svētās uguns terases kubu masīvu restaurācija, Svētās uguns terases perimetru ar uzejām restaurācija, centrālā kapu lauka D sektora sienas deformēto mūra fragmentu, kāpņu ar laukumiem un šūnakmens apšuvuma restaurācija, Varoņu terases un centrālā kapu lauka perimetrālo ceļu rekonstrukcija, šūnakmens laukumu iesegumu restaurācija, žoga un vārtu, gar Meža kapiem, atjaunošana un bojāto un trūkstošo kapu plākšņu atjaunošana), regulārā aprūpe (kapu plākšņu regulārā aprūpe (tīrīšana, nomaiņa), skulptūru un dekoratīvo elementu regulārā aprūpe (tīrīšana, lokāla pieveidošana un aizsargpārklāšana), šūnakmens masīvu un elementu lokāla regulārā aprūpe (tīrīšana, lokāla pieveidošana un šuvošana)), sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu – Rīgas Brāļu kapu Centrālo vārtu priekšlaukuma rekonstrukcija, satiksmes pārkārtošana, kā arī darbu turpināšana pie vides pieejamības nodrošināšanas personām ar kustību traucējumiem Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī (stratēģijas 8.4.2.punkts). Tomēr, kā norādīts stratēģijas VIII sadaļā ,,Aģentūras finansēšanas avoti, izlietošanas principi un ieņēmumu izlietojums” – kopumā Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras ,,Rīgas pieminekļu aģentūra” rīcībā esošie līdzekļi nav pietiekoši pieminekļu, memoriālu (izņemot Rīgas Brāļu kapus) un Lielo kapu apsaimniekošanai. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta otrā daļa nosaka, ka Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšana, uzturēšana, izpēte un atjaunošana notiek saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu (turpmāk – Apsaimniekošanas programma). Apsaimniekošanas programmu izstrādā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs un saskaņo to ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi. Apsaimniekošanas programmu apstiprina Ministru kabinets. Savukārt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu, tiek izveidota Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome (turpmāk – Padome), kuras sastāvu (pēc kultūras ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Valsts un pašvaldības institūcijas, pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, ievēro Padomes sniegto atzinumu. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 8.panta ceturtā daļa nosaka, ka Padome veic šādas darbības: 1) izvērtē Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu Apsaimniekošanas programmu; 2) sniedz priekšlikumu Kultūras ministrijai par valsts finansējumu kārtējam gadam; 3) izvērtē pārskatus par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu Apsaimniekošanas programmas norisi un par valsts budžeta, pašvaldību budžetu un ziedoto līdzekļu izlietojumu; 4) sniedz atzinumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu projektiem, tostarp sniedz priekšlikumus valsts un Rīgas domes atbildīgajām institūcijām par Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā un Rīgas Brāļu kapu teritorijā un aizsardzības zonā noteiktajiem ierobežojumiem vai ierobežojumu atcelšanu; 5) sniedz priekšlikumus Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājam par šo kultūras pieminekļu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai veikto ziedojumu izmantošanu; 6) sniedz atzinumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu simbolikas izmantošanu; 7) ierosina citu ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu vai attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalās šo jautājumu izskatīšanā un sniedz atzinumus par tiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.69 ,,Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi” ir apstiprināta Padome. Padome 2021.gada 10.marta sēdē izskatīja jautājumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja noteikšanu. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas nepārtrauktību, kā arī novērtējot līdzšinējā apsaimniekotāja darbību kā profesionālu un veiksmīgu, Padome rekomendē uzticēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu esošajam apsaimniekotājam – Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu nodrošina Ministru kabineta noteikts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs, kuru izvēlas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai deleģējot pārvaldes uzdevumus privātpersonai vai publiskai personai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Tādēļ, lai nodrošinātu Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī apsaimniekošanas darbību nepārtrauktību un garantētu to kvalitatīvu izpildi, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošana Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā būtu deleģējama esošajam apsaimniekotājam – Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”, ņemot vērā tās ilgstošas Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas gaitā iegūto pieredzi, kā arī jau pastāvošo tehnisko nodrošinājumu šāda uzdevuma veikšanai. Līdz šim Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir nodrošinājusi pašvaldības finansētā personāla izmaksas saglabāšanas, uzturēšanas un izpētes darbiem 198 489 euro apmērā un atjaunošanas (restaurācijas) darbiem 24 200 euro apmērā ik gadu. No 2022.gada Rīgas valstspilsētas pašvaldība vairs neplāno izdevumus personāla izmaksām, tos plānots novirzīt uz valsts izdevumu daļu. Projekts paredz saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo un trešo daļu un 45.panta pirmo daļu un likuma ,,Par pašvaldībām” 9.panta pirmo daļu deleģēt Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”) valsts pārvaldes uzdevumu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu, ievērojot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā, likumā ,,Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos noteikto tiesisko regulējumu. Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.63 1.§) ,,Informatīvais ziņojums ,,Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.–2024.gadam”” 2.punkts nosaka, ka, pamatojoties uz Valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām par atbalstāmajiem priekšlikumiem valsts budžeta papildu ieņēmumiem un izdevumiem, tiek atbalstīti informatīvā ziņojuma ,,Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.–2024.gadam” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) 1. un 2.pielikumā ietvertie pasākumi ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, tai skaitā pieteiktie prioritārie pasākumi neatkarīgajām iestādēm 2022.–2024.gadam. Informatīvā ziņojuma 1.pielikuma ,,Priekšlikumi atbalstāmajiem pasākumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.–2024.gadam. euro” 110.punkts paredz apstiprināt prioritāro pasākumu ,,Kultūrmantojums – valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu saglabāšana (Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu uzturēšana un saglabāšana)”, Kultūras ministrijas budžetā kā vienreizēju pasākumu paredzot finansējumu 500 129 euro apmērā, tai skaitā 184 129 euro uzturēšanas izdevumiem (ieskaitot personāla izmaksas) un 316 000 euro atjaunošanas izdevumiem. Savukārt papildu finansējums 97 000 euro apmērā šim mērķim tika atbalstīts, izskatot likumprojektu ,,Par valsts budžetu 2022.gadam” Saeimā 2.lasījumā. Ņemot vērā minēto, Projekts paredz uzdevumu Kultūras ministrijai (Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei) noslēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūru ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”) un iekļaut tajā šādus noteikumus: 1) atbilstoši Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajai kārtībai iesniegt Kultūras ministrijai (Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei) Apsaimniekošanas programmu virzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā; 2) Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”) nav tiesību deleģēt valsts pārvaldes uzdevumu citām personām; 3) deleģēšanas līgums ir spēkā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim; 4) citus nosacījumus atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 6.panta pirmo daļu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbus finansē no valsts budžetā īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem un saskaņā ar Apsaimniekošanas programmu. Ņemot vērā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto apsaimniekošanas pienākumu tvērumu, kā arī Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma mērķi, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas izmaksas ietver arī Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pieguļošās teritorijas uzturēšanas izmaksas un kapitālos izdevumus kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai. Saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 6.panta otro daļu pašvaldībām ir tiesības piedalīties šajā likumā noteikto mērķu īstenošanā, tostarp piedalīties Apsaimniekošanas programmā paredzēto darbu finansēšanā, savukārt šā panta trešā daļa nosaka, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai ir izmantojami arī ziedojumi.
Saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta pirmo daļu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju izvēlas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai deleģējot pārvaldes uzdevumus privātpersonai vai publiskai personai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi Projekta mērķis varētu būt izpildāms arī publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tomēr, veicot padziļinātu izpēti par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja iespējamo izvēli, analizējot vairākus variantus apsaimniekotāja izvēlei, to priekšrocības un vājās puses gan Kultūras ministrija, gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nonāca pie secinājuma, ka šobrīd izdevīgākais un racionālākais modelis ir ļaut turpināt darbu Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”. Jebkurš cits modelis ir saistīts ar pārrāvumu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas darbībās, ar jaunu risinājumu izstrādi un ieviešanu. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ieskatā šobrīd cita apsaimniekotāja izvēlei nav kapacitātes, ņemot vērā situāciju valstī saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Lai nodrošinātu Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī apsaimniekošanas darbību nepārtrauktību un garantētu to kvalitatīvu izpildi, ņemot vērā Padomes 2021.gada 10.marta sēdē sniegto rekomendāciju – ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas nepārtrauktību, kā arī novērtējot līdzšinējā apsaimniekotāja darbību kā profesionālu un veiksmīgu, uzticēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu esošajam apsaimniekotājam – Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra” – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošana Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā tomēr būtu deleģējama esošajam apsaimniekotājam – Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”, ņemot vērā tās ilgstošas Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas gaitā iegūto pieredzi, kā arī jau pastāvošo tehnisko nodrošinājumu šāda uzdevuma veikšanai.
Ņemot vērā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu simbolisko, māksliniecisko un vēsturisko nozīmi, kā arī Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā noteikto uzdevumu nodrošināt šo objektu apsaimniekošanu, kā arī ņemot vērā pieejamo informāciju par iepriekšējo gadu izmaksām to apsaimniekošanai, deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai paredzētās prasības un izmaksas ir uzskatāmas par pamatotām un samērīgām, lai nodrošinātu pienācīgu apsaimniekošanas pienākumu īstenošanu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra sēdē (prot. Nr.63 1.§) tika atbalstīts Kultūras ministrijas prioritārais pasākums 22_04_P ,,Valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu saglabāšana (Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu uzturēšana un saglabāšana)”, Kultūras ministrijas budžetā kā vienreizēju pasākumu paredzot finansējumu 500 129 euro apmērā, tai skaitā 184 129 euro uzturēšanas izdevumiem (ieskaitot personāla izmaksas) un 316 000 euro atjaunošanas izdevumiem. Savukārt papildu finansējums 97 000 euro apmērā šim mērķim tika atbalstīts, izskatot likumprojektu ,,Par valsts budžetu 2022.gadam” Saeimā 2.lasījumā.
Ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ikgadējo apsaimniekošanu saistītie izdevumi (kopā – 53 889 euro gadā):
1) Sakaru pakalpojumi – 132 euro;
2) Ūdens un kanalizācija – 823 euro;
3) Elektrība – 7 537 euro;
4) Apsardze – 310 euro;
5) Tehnika – 2 456 euro;
6) Atkritumi – 10 809 euro;
7) Koki, stādi – 1 578 euro;
8) Inventārs – 7 050 euro;
9) Benzīns, degviela – 8 584 euro;
10) Gāze svētajai ugunij – 1 851 euro;
11) Saimniecības materiāli – 4 945 euro;
12) Minerālmēslojums, sveces, melnzeme – 5 060 euro;
13) Dažādi, neparedzētie ar apsaimniekošanu saistītie izdevumi (tehnikas remonts, dažādi neplānoti izdevumu apkopšanas un uzturēšanas darbiem, neplānotiem tehnikas nomaiņai utt.) – 2 754 euro.
Personāla izmaksas (balstoties uz personāla izmaksām 2020.gadā) apsaimniekošanas darbu veikšanai: 227 240 euro gadā.
Detalizēts personāla izmaksu aprēķins sniegts Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā.
Kopējās ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu saistītās izmaksas (ieskaitot personālu): 281 129 euro gadā.
Atbilstoši Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta otrajā daļā un 6.panta pirmajā daļā noteiktajam Apsaimniekošanas programmā tiks noteikts detalizēts izmaksu un veicamo darbu uzskaitījums par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas darbiem, savukārt ar citu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas funkciju saistīto izmaksu un veicamo darbu (elektrība, kanalizācija, zaļās zonas uzturēšana, u.c.) detalizēts apraksts tiks iekļauts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūru ,,Rīgas pieminekļu aģentūra” noslēdzamajā valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumā.
Saskaņā ar deleģēšanas līgumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra” piešķiramais finansējums deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai 2022.gadā ir 281 129 euro. Turpmākajos gados piešķiramais finansējums tiks izskatīts Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidējā termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Izdevumi atjaunošanai 316 000 euro. Izdevumi plānoti: Rīgas Brāļu kapu ainavas (zaļās zonas) atjaunošanai – 40 000 euro; Brīvības pieminekļa ventilācijas sistēmas projekta izstrādei un realizācijai – 30 000 euro; Brīvības pieminekļa apkopei-restaurācijai cokola līmenī (ieskaitot pelēko granīta skulptūru grupu) – 35 000 euro; Preventīvai aprūpei-restaurācijai terasēm un cokolam līdz profila joslas līmenim –70 000 euro; Perimetrālās sienas fragmenta gar Aizsaules ielu restaurācijai – 25 000 euro; Varoņu terases kubu masīvu 1 un 2 restaurācijai – 12 000 euro; Svētās uguns altāra restaurācijai – 20 000 euro; Rīgas Brāļu kapu Varoņu terases un centrālā kapu lauka perimetrālo ceļu rekonstrukcijai – 84 000 euro.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde katru gadu Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra” piešķir finansējumu 36 000 euro apmērā no kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas sakārtošanas darbu veikšanai Rīgas Brāļu kapos. Savukārt 2020. un 2021.gadā Kultūras ministrija piešķīra Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas pieminekļu aģentūra” finansējumu 100 000 euro apmērā Brīvības pieminekļa izgaismošanai.
2022.gadam nepieciešamais papildu finansējums 597 129 euro apmērā ir atbalstīts Ministru kabineta sēdē un iekļauts likumā ,,Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā ,,Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2023.gadam”.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome vienbalsīgi lēmusi rekomendēt Ministru kabinetam izpildīt deleģēšanas aktu - uzticēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu esošajam apsaimniekotājam Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pieminekļu aģentūra”.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra ,,Rīgas pieminekļu aģentūra”