Anotācija

24-TA-1452: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam 4.5.1. punkts - Pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā ar mērķi veicināt patērētājiem drošu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, kurus sniedz ārstniecības personas.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Būtiski nodrošināt, lai jebkuru ierīci, kas tiek izmantota skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā, lieto tikai kvalificēts speciālists, kā arī ierobežot iespēju personām bez atbilstošas izglītības sniegt augsta riska komplicētus estētiskās medicīnas un kosmetoloģijas pakalpojumus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Veicināt patērētājiem drošu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pakalpojuma sniegšanā izmantoto ierīču atbilstību prasībām, kā arī pakalpojuma sniedzēja kvalifikāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka tiek noteiktas stingrākas prasības augsta riska pakalpojumu sniegšanai, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem var būt nepieciešams laiks izmaiņu veikšanai.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 631 "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai" (turpmāk – noteikumi Nr.631) nosaka prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, pakalpojumu sniegšanā izmantotajam aprīkojumam, ka arī atsevišķi nosaka prasības augsta riska pakalpojumu (ar augstu inficēšanās risku) sniegšanai. 

Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā tiek izmantotas medicīniskās ierīces, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (turpmāk - Regula 2017/745) 16. pielikumā minētie izstrādājumi (elektroierīces), kas nepieder medicīnisko ierīču grupai.

Prasības medicīniskajām ierīcēm nosaka Regula 2017/745. Regulas 2017/745 prasības ieviestas ar Ministru kabineta 2023. gada 15. septembra noteikumiem Nr.461 "Medicīnisko ierīču noteikumi" (turpmāk – Medicīnisko ierīču noteikumi). Regula 2017/745 attiecināma ne tikai uz medicīniskajām ierīcēm, bet arī tās 16. pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kuri saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju ir izmantojami tikai estētiskam vai citam ar medicīnu nesaistītam nolūkam, bet kuri darbības un riska profila ziņā ir pielīdzināmi medicīniskām ierīcēm. Līdz ar to Medicīnisko ierīču noteikumi attiecināmi arī uz šo izstrādājumu grupu.

Tā kā medicīniskās ierīces, kā arī Regulas 2017/745 16.pielikumā minētās ierīces tiek lietotas arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā, arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāpārzina minētajām ierīcēm noteiktās prasības, kā arī priekšnoteikumi to drošai lietošanai. Veselības inspekcijas veiktajās pārbaudēs nereti vērojama neatbilstība - īpaši attiecībā uz ierīcēm, kas nav medicīniskās ierīces (piemēram, elektroierīces). Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka iepriekš šo ierīču lietošanai nebija noteiktas stingras un vienotas prasības. 

Stājoties spēkā Medicīnisko ierīču noteikumiem, uzraugošās iestādes pievērš pastiprinātu uzmanību gan medicīnisko ierīču, gan elektroierīču kvalitātei un pareizai lietošanai. Veselības inspekcijas pieredze, kā arī pakalpojumu lietotāju iesniegumi liecina, ka šīs ierīces ne vienmēr lieto speciālists, kas ir kvalificēts šāda pakalpojuma sniegšanai, kas pārzina un spēj novērst ar elektroierīču (piemēram, lāzertehnoloģiju) radīto risku. 

Skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā tiek sniegts nozares profesiju vispārīgs raksturojums [1]. Savukārt Skaistumkopšanas nozares struktūrā iekļauto profesiju kartē tiek atspoguļotas profesijas un to iedalījums atbilstoši kvalifikācijas līmeņiem [2]. Kartē ietvertajām profesijām ir izstrādātas profesionālās kvalifikācijas prasības (profesiju standarti). Attiecīgi viens no izglītības programmas satura reglamentējošiem dokumentiem ir profesijas standarts. Kā redzams, tad skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā ir ietvertas arī divas ārstniecības personu profesijas: kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā. Nosacījumus (piemēram, par ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību u.c.), lai ārstniecības personas (t.sk. kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā) varētu patstāvīgi strādāt, nosaka Ārstniecības likums un atbilstoši Ārstniecības likumā dotajam deleģējumam izdotie Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to noteikumu projektā tiek lietots vispārīgs termins “ārstniecības persona”.

Saskaņā ar Veselības inspekcijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā pieejamo informāciju ārpus skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā minētajām profesijām ir vēl citi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, piemēram, frizieri, manikīra un pedikīra, pīrsinga, solārija pakalpojuma sniedzēji [3].
    
[1] https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/nozkval/NKS_skaistumkopsana.pdf
[2] https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/nozkval/NKSK_skaistumkopsana.pdf
[3] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/skaistumkopsanas-pakalpojumu-sniedzeju-registracija
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Prasības kvalificētam pakalpojuma sniedzējam

Noteikumi Nr. 631 nosaka skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu pirms augsta riska pakalpojuma uzsākšanas informēt patērētāju par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar pakalpojuma saņemšanu. Noteikumu Nr.631 izpratnē augsta riska pakalpojums ir pakalpojums ar augstu inficēšanās risku (piemēram, procedūra, kuras laikā tiek pārdurta āda, ievadīti svešķermeņi).

Šādu pakalpojumu sniegšanā var tikt lietotas gan medicīniskās ierīces, gan Regulas 2017/745 16.pielikumā iekļautie izstrādājumi, kas lietošanas riska ziņā ir pielīdzināti medicīniskajām ierīcēm. Līdz ar to arī pirms minēto ierīču lietošanas ir nepieciešams klientu informēt par ierīču lietošanas riskiem. 

Skaistumkopšanas nozarē vērojams medicīnisko ierīču un elektroierīču tirgus pieaugums. Atbilstoši pieprasījumam pēc modernām ierīcēm, pieaug arī zemo cenu konkurence. Pakalpojuma sniedzējiem ir pieejamas gan lētas, gan dārgas ierīces. Augstas cenas ierīces ir aprīkotas ar modernākajām funkcijām, savukārt alternatīvas par zemākām cenām mēdz būt arī zemākas kvalitātes. Ņemot vērā minētās tendences nozarē un iespējamos riskus nekvalitatīvam pakalpojumam, nepieciešams konkrēti un nepārprotami definēt prasības pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus nostiprinot juridisko pamatojumu Veselības inspekcijas veiktajai skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas uzraudzībai.

Veselības inspekcija veiktajās skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju tematiskajās kontrolēs 2023. gadā neatbilstība konstatēta sešās no 11 pārbaudītajām vietām. Neatbilstība saistīta ar ierīču pavadošo dokumentāciju, ārstniecības personas statusa noilgumu un sertifikācijas neesamību. Kontroles rezultāti liecina, ka uz ierīču drošību jāraugās ne tikai no higiēnas viedokļa, kā tas šobrīd noteikts noteikumos, bet arī attiecībā uz kvalifikāciju darbam ar ierīcēm un ierīču lietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām. 
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr.631 tiek papildināti, norādot uz medicīnisko ierīču, kā arī Regulas 2017/745 16.pielikumā minēto ierīču lietotāju pienākumu, sniedzot skaistumkopšanas pakalpojumus, nodrošināt atbilstību ierīces drošas lietošanas prasībām, tostarp pakalpojuma sniedzēju atbilstošu kvalifikāciju. 

Lai nodrošinātu, ka medicīniskās ierīces tiek lietotas pareizi, atbilstoši mērķim un nekaitējot klienta veselībai, uzsvērtas prasības kvalificētam pakalpojuma sniedzējam, paredzot, ka pakalpojumu drīkst sniegt tikai ārstniecības persona ar kompetenci skaistumkopšanā.   

(TA projekta 1.2. un 1.4. apakšpunkts)
Problēmas apraksts
Augsta riska skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji

Noteikumos Nr.631 lietots jēdziens "augsta riska skaistumkopšanas pakalpojums", kas šo noteikumu izpratnē nozīmē pakalpojumu ar augstu inficēšanās risku. Lai arī ir noteiktas prasības šāda pakalpojuma sniegšanai (apstākļi, klienta vecumam atbilstoša rīcība), nav noteiktas prasības pakalpojuma sniedzējam.  

Jebkura skaistumkopšanas pakalpojuma laikā būtiska ir higiēnas prasību ievērošana, lai izvairītos no infekciju izplatības. Augsta riska skaistumkopšanas pakalpojumos higiēna ir īpaši svarīga, jo šie pakalpojumi saistīti ar ādas un gļotādas, kas ir viena no cilvēka ķermeņa aizsargbarjerām pret mikroorganismiem un infekcijas slimībām, traumēšanu. Papildus tam, ka tādu procedūru laikā, kur āda tiek pārdurta vai citādi traumēta, palielinās infekcijas risks, risku var radīt arī dažādu organismu ietekmējošu vielu, piemēram, botulīna, ievade.

Līdz ar to ir svarīgi, lai pirms šāda pakalpojuma saņemšanas tiktu novērtēts klienta veselības stāvoklis (iepriekš diagnosticētās slimības, alerģijas, lietotie medikamenti u.c.) un sniegta informācija par riskiem. Tāpat pakalpojuma sniedzējam jābūt gatavam sniegt palīdzību asiņošanas gadījumā, kā arī pirmo palīdzību, ja tāda būtu nepieciešama.

Anotācijā iepriekš minēta situācija medicīnisko ierīču tirgū un riski, kas saistīti ar lētāku ierīču lietošanu. Augsta riska skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā izmanto gan medicīniskās ierīces, gan Regulas Nr. 2017/745 16. pielikumā minētos izstrādājumus. Ņemot vērā augsta riska skaistumkopšanas pakalpojumu iespējamo ietekmi un klienta veselību, pakalpojuma saņēmējam jābūt pārliecībai, ka  pakalpojuma sniedzējs pilnībā pārzina ierīču lietošanu un ar to saistītos riskus.

Līdz ar to nav pieļaujams, ka augsta riska pakalpojumu sniedz persona, kas, piemēram, kursos apguvusi konkrētās ierīces lietošanu, bet kurai nav zināšanu, lai pilnībā izvērtētu ierīces lietošanas nepieciešamību un riskus konkrētajam klientam.
Risinājuma apraksts
Lai radītu priekšnoteikumu, ka invazīvu  skaistumkopšanas pakalpojumu sniegs atbilstoši sagatavots un pieredzējis speciālists, noteikumi Nr.631 tiek papildināti ar prasību, ka augsta riska skaistumkopšanas pakalpojumus drīkst sniegt tikai ārstniecības persona, kurai ir atbilstoša profesionālā kompetence (piemēram, virspusējas injekciju procedūras, kā, piemēram, mezoterapija vai biorevitalizācija, drīkst sniegt kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā).

(TA projekta 1.4. apakšpunkts)
Problēmas apraksts
Minimālo higiēnas prasību apguve

Epidemioloģiskās drošības likuma (turpmāk – likums) 38.1 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka higiēnas prasības paaugstināta riska subjektiem t.sk. kosmētiskā iedeguma, skaistumkopšanas, tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējiem. Izņemot kosmētiķus un skaistumkopšanas speciālistus kosmetoloģijā, kuri ir iekļauti ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, citas skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju profesijas nav reglamentētas. Turklāt, piemēram, grimētāja profesijai nav profesijas standarta, kamēr citām profesijām, piemēram, manikīra un pedikīra speciālistam, profesijas standarts ir noteikts.

Darba devējam nav noteikts pienākums pieņemt darbā darbiniekus, kuru kvalifikācija atbilst profesijas standartam. Tomēr ir svarīgi, ka pakalpojumu sniedzējiem, kas ir paaugstināta riska subjekti, ir izpratne par veicamajiem drošības un higiēnas pasākumiem, nodrošinot atbilstoši kvalificētu personālu, kura zināšanas un iemaņas ir pietiekamas, lai neradītu kaitējumu cilvēka veselībai. Personālam jābūt kompetentam higiēnas prasību jomā, t.sk. veikt instrumentu dezinfekciju un sterilizāciju, novērtēt kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, konsultēt klientu par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar pakalpojuma saņemšanu.

Pamatojoties uz likumu, noteikumos Nr.631 noteiktas prasības paaugstināta riska subjektu darbinieku kompetencei higiēnas prasību jomā, t.sk. kritēriji, lai apgūtu minimālo higiēnas prasību izglītības programmu. Noteikumu Nr.631 3. pielikumā minētās neformālās izglītības programmas nosaukums ir "Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības" (astoņu stundu apjomā) (turpmāk – izglītības programma), kas nozīmē, ka tās ietvaros tiek apgūts darbam skaistumkopšanas nozarē nepieciešamais higiēnas prasību minimums.

Savukārt personas, kas apguvušas kādu no skaistumkopšanas nozares kvalifikācijas struktūrā iekļautajām profesijām, parasti apguvušas arī izglītības moduli epidemioloģijā un higiēnas prasību nodrošināšanā, kura apjoms atkarībā no izglītības ieguves ilguma  var sasniegt 50 līdz 160 stundas, tādējādi ievērojami pārsniedzot minimālo prasību izglītības programmas ilgumu. Tādējādi personai, kas nesen ieguvusi minēto izglītību, nav nepieciešama tūlītēja atkārtota higiēnas prasību apguve. Ņemot vērā, ka laika gaitā var mainīties normatīvo aktu prasības higiēnas un epidemioloģiskās drošības jomā, pieejamā informācija par infekcijas slimību izplatību, dezinfekcijas metodes u.c., šādiem speciālistiem izglītības programma jāapgūst pēc pieciem gadiem.

Izglītības programmas apguve netiek attiecināta uz ārstniecības personām, ņemot vērā, ka ārstniecības personu izglītības procesā iegūtās zināšanas pārsniedz noteikumos Nr.631 noteiktās minimālās prasības. Turklāt, lai ārstniecības persona varētu praktizēt savā profesijā, personai jābūt reģistrētai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā (turpmāk – reģistrs). Pirmreizējā reģistrācija, kas notiek uzreiz pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, derīga piecus gadus. Pēc tam nepieciešama pārreģistrācija. Lai veiktu pārreģistrāciju, ārstniecības personai jāiesniedz Veselības inspekcijā informāciju  par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā vismaz 150 akadēmisko stundu apjomā. Ņemot vērā ārstniecības personas izglītības līmeni un prasības kvalifikācijas uzturēšanai, būtu nesamērīgi uzlikt par pienākumu apgūt izglītības programmu.

Papildus jāņem vērā, ka 42. punkta pašreizējā redakcija ir novecojusi, kā arī neprecīzi atspoguļo situāciju skaistumkopšanas nozarē, jo tikai daļa no skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem ir ārstniecības personas, bet, piemēram, frizieri un manikīra speciālisti nav ārstniecības personas, bet ir ieguvušas kvalifikāciju, kas atbilst nozares kvalifikāciju struktūrai. 
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.631 42.punktā (projekta 1.5. apakšpunkts) tiek precizēti tie skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, kuriem, ņemot vērā kvalifikāciju un iepriekš iegūto izglītību, nākamo piecu gadu laikā nav nepieciešams apgūt minimālo higiēnas prasību izglītības programmu astoņu stundu apjomā. Tā kā šajā punktā minēto pakalpojuma sniedzēju zināšanas higiēnas jomā ir vai nu vienādas vai pārākas par tām, ko apgūst minimālo higiēnas prasību izglītības programmā, ar projekta 1.5. apakšpunktā paredzētajām izmaiņām joprojām tiks nodrošināts minimālais standarts skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo minimālo higiēnas prasību apguvei, kuru dēļ paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam Epidemioloģiskās drošības likuma 38.1 panta trešās daļas 2. un 3. punktā.

(TA projekta 1.5. apakšpunkts)

Vienlaikus tiek veikts tehnisks precizējums noteikumu Nr.631 44.punktā, lai tur minētās profesionālās izglītības programmas salāgotu ar Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā minētajām izglītības programmām.

(TA projekta 1.7. apakšpunkts)
Problēmas apraksts
Mobilie skaistumkopšanas pakalpojumi

Lai samazinātu riskus sabiedrības veselībai, Vadlīnijās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem[1] skaidrots, - ja darba vieta pakalpojuma sniedzēja dzīvesvietā ir pielāgota, piemēram, dzīvojamā istabā starp sadzīves lietām skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai ir novietota kušete un darba piederumu galdiņš, pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro higiēnas prasības, kas attiecas uz mobilajiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šādos gadījumos nav pieļaujams sniegt augsta inficēšanās riska skaistumkopšanas pakalpojumus, jo nav iespējams nodrošināt higiēnas prasībām atbilstošus un klienta veselībai drošus apstākļus. Tiek skaidrots, ka augsta inficēšanās riska pakalpojumus nesniedz arī klienta dzīvesvietā.

Tomēr šobrīd noteikumi Nr.631 pieļauj sniegt augsta riska pakalpojumus mājās, jo noteikumu Nr.631 14. punktā ir tikai noteikts, ka tos sniedz atsevišķā telpā, kas nozīmē, ka ja tāda ir ierīkota, citu izslēdzošu ierobežojumu pēc būtības nav. Esošais tiesiskais regulējums sabiedrībai nav viennozīmīgi saprotams un raisa pārpratumus. Tādējādi sabiedrībā ir neizpratne – ir vai nav atļauts augsta riska pakalpojumu sniegt kā mobilo pakalpojumu.

Līdz šim Veselības inspekcija skaidrojusi, ka mobilos skaistumkopšanas pakalpojumus nevar sniegt pakalpojuma sniedzēja dzīvesvietā, ja vien nav veikta telpu funkcijas maiņa, bet nav tiesiska pamatojuma, lai augsta riska pakalpojuma sniegšanu mājas apstākļos aizliegtu vai pakalpojumu sniedzējiem par to piemērotu administratīvo pārkāpumu.

Gadījumos, ja pakalpojuma sniedzējs savā dzīvesvietā ir iekārtojis darba kabinetu atsevišķā telpā, kas ir pilnībā aprīkots un pielāgots tikai skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai, t.sk. telpā ir nodrošināta izlietne (ar centralizētu vai autonomu karstā un aukstā ūdens padevi un sadzīves kanalizācijas sistēmu), pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro visas higiēnas prasības, kas attiecas uz skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu. Šādā gadījumā pieļaujams sniegt arī augsta inficēšanās riska skaistumkopšanas pakalpojumus, ja šai telpai ir mainīta arī tās lietošanas funkcija Būvvaldē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi"[2].

Saskaņā ar prasībām skaistumkopšanas salonu (kabinetu) iekārto ēkā, kas ir pieņemta ekspluatācijā un tiek izmantota atbilstoši tās projektētam lietošanas veidam. Tas nozīmē, ja pakalpojums tiek sniegts, piemēram, biroju vai daudzdzīvokļu mājā, ir jāmaina telpas funkcija (jāvēršas attiecīgās pašvaldības Būvvaldē). Nepieciešamības gadījumā lēmuma pieņemšanai Būvvalde var lūgt nodrošināt Veselības inspekcijas atzinumu par projekta izskatīšanu attiecībā uz higiēnas jautājumiem (maksas pakalpojums).

[1]https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/content/documents/vl_sabves_40_vadlinijas_skaistumkopsanas_pakalpojumu_sniedzejiem_v120231.pdf
[2] Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi". Latvijas Vēstnesis, 118, 14.06.2018. Pieņemts: 12.06.2018. Stājas spēkā: 15.06.2018. Iegūts no: https://likumi.lv/ta/id/299645 [sk.04.11.2024.].
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr.631 tiek papildināti ar jaunu punktu, lai precizētu prasības mobilajiem skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem attiecībā uz augsta riska pakalpojumu sniegšanu - sabiedrības veselības interesēs tiek skaidri noteikts, ka augsta riska pakalpojumus nedrīkst sniegt kā mobilos pakalpojumus.

(TA projekta 1.3. apakšpunkts)
Problēmas apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā atzinumā norādījusi uz noteikumu Nr.631 neatbilstību izglītības jomas tiesību aktiem, aicinot
- aizstāt  jēdzienu "apmācību programma" ar  "izglītības programma" atbilstoši Izglītības likumā lietotai terminoloģijai;
- norādīt konkrētu izglītības programmas "Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības" veidu (piemēram, neformālās izglītības programma);
- precizēt noteikumus, ņemot vērā ka Izglītības likuma 46. panta piektā daļa  jau nosaka, ka par neformālās izglītības programmas apguvi izsniedz apliecību. Savukārt, apliecībā par neformālās izglītības programmas apguvi norādāmo informāciju nosaka Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai" (turpmāk - noteikumi Nr.395).
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr.631 tiek precizēti,
- visā noteikumu tekstā aizstājot vārdus "apmācību programma" ar vārdiem "izglītības programma";
- ņemot vērā izglītības programmas "Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības" raksturu, norādīts, ka tā ir neformālās izglītības programma;
- tā kā prasības apliecības par neformālās izglītības programmas apguvi izsniegšanai noteiktas citos tiesību aktos, svītrots noteikumu Nr.631 4. pielikums, kas nosaka apliecības paraugu, kā arī atsauce uz to. 
(projekta 1.1., 1.5., 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 1.10., 1.11. apakšpunkts)

Veicot grozījumus atbilstoši IZM priekšlikumiem, grozīts arī noteikumu Nr.631 1.4. apakšpunkts, kurā bija pārrakstīts Epidemioloģiskās drošības likuma 38.1 panta trešās daļas 3.punkta pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt "prasības apmācību programmai higiēnas jomā un apliecības izsniedzējam, kā arī apliecības paraugu un tās izsniegšanas kārtību".

Visā noteikumu tekstā aizstājot terminu "apmācību programma" ar terminu "Izglītības programma", šis termins mainīts arī 1.4. apakšpunktā, lai visā noteikumu tekstā būtu vienota terminoloģija, kas atbilst izglītības jomas tiesību aktu prasībām, kas saistošas arī neformālās izglītības programmai higiēnas jomā. Mainoties terminoloģijai, prasības higiēnas programmas apguvei, kā arī programmas saturs nemainās.

Apliecībā par neformālās izglītības programmas apguvi norādāmo informāciju jau nosaka noteikumi Nr. 395, un šī informācija atšķiras no noteikumu Nr.631 4.pielikumā iekļautā apliecības parauga. Piemēram, noteikumu Nr.631 4.pielikumā pašreiz noteiktajai informācijai papildus būtu jānorāda apliecības par neformālās izglītības programmas apguvi reģistrācijas numurs atbilstoši programmas īstenotāja ierakstam izsniedzamo apliecību reģistrā, kā arī sasniegtie mācību rezultāti. Jāparedz arī iespēja izsniegt apliecību elektroniska dokumenta formā.

Lai šo neatbilstību novērstu, netiek grozīts noteikumos Nr.631 iekļautais paraugs, bet gan tas tiek svītrots, noteikumu Nr. 631 43. punktā atsauci uz 4.pielikumu aizstājot ar atsauci uz noteikumiem Nr.395. Tādējādi joprojām saglabājas prasība izsniegt noteikta satura apliecību, un higiēnas prasību apguvēji saņems apliecību, kas atbilst neformālās izglītības programmām noteiktajām prasībām. Izglītības programmas saturs minimālo higiēnas prasību apguvei paliek nemainīgs. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
-
Apraksts
Skaistumkopšanas pakalpojumi 2023. gadā plānveidā kontrolēti 950 pakalpojumu sniegšanas vietās, 47 % gadījumu konstatētas atsevišķas neatbilstības. Viena no biežākajām neatbilstībām saistīta ar to, ka personālam nav atbilstošs izglītības sertifikāts.
Tāpat 2023. gadā Veselības inspekcija veica tematiskās kontroles skaistumkopšanas salonos/ kabinetos, lai izvērtētu situāciju par izmantotajām elektroierīcēm un medicīniskajām ierīcēm skaistumkopšanā. Veselības inspekcija konstatēja, ka 52 % pakalpojuma sniedzēju izmanto lāzera ierīces, kas pieskaitāmas pie komplicētām kosmetoloģijas procedūrām. Tematiskajās kontrolēs konstatēts, ka 33 % pakalpojuma sniedzēju izmanto medicīniskās ierīces. Tematisko kontroļu rezultāti ir viens no rādītājiem, kas liek plašāk paraudzīties uz ierīču lietošanas drošību.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmēji
Ietekmes apraksts
Lietojot tiesību aktiem atbilstošas ierīces, kā arī nodrošinot pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju, uzlabosies skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte un drošība.
Juridiskās personas
  • skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Skaistumkopšanas nozare apvieno dažāda līmeņa speciālistus, kas ietver gan ārstniecības personas (kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā), kas darbojas saskaņā ar reglamentētajām profesijām noteiktajām prasībām, gan citas profesijas, kuru kompetence noteikta profesijas standartā vai akreditētā izglītības programmā. Katram skaistumkopšanas jomas speciālistam ir tiesības darboties tikai noteiktās kompetences ietvaros.

Noteikumu projekts pēc būtības neievieš jaunas prasības, bet precizē jau esošās, tādējādi novēršot esošo prasību interpretācijas iespējas, kā arī atvieglojot skaistumkopšanas nozares uzraudzību. Līdz ar to pakalpojumu sniedzējiem, kas jau līdz šim pakalpojumus snieguši atbilstoši kvalifikācijai un stingri ievērojot higiēnas prasības, noteikumu projekta normas neradīs būtisku ietekmi.

Savukārt attiecībā pakalpojumu sniedzējiem, kas snieguši pakalpojumus, kurus viņiem nav tiesību sniegt, vai veidā, kas apdraud klientu (piemēram, augsta riska pakalpojuma sniegšana klienta dzīvesvietā), noteikumu projekts sniedz papildu iespējas Veselības inspekcijai šādu pakalpojumu kontrolē.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr.2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr.178/2002 un Regulu (EK) Nr.1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (turpmāk - Regula 2017/745) nosaka prasības medicīnisko ierīču, kā arī izstrādājumu, kas izmantojami tikai estētiskam vai citam ar medicīnu nesaistītam nolūkam, bet kuri darbības un riska profila ziņā ir pielīdzināmi medicīniskām ierīcēm, laišanai tirgū. Regula 2017/745 ir ieviesta ar Ministru kabineta 2023. gada 15.augusta noteikumiem Nr.461 "Medicīnisko ierīču noteikumi" (turpmāk - medicīnisko ierīču noteikumi).

Regulas 2017/745 16. pielikumā uzskaitīti izstrādājumi (izstrādājumu grupas), kas izmantojami tikai estētiskam vai citam ar medicīnu nesaistītam nolūkam, bet kuri darbības un riska profila ziņā ir pielīdzināmi medicīniskām ierīcēm:
1. Kontaktlēcas vai citi izstrādājumi, kuri paredzēti ievadīšanai acī vai uz acs.
2. Izstrādājumi, kas paredzēti pilnīgai vai daļējai ievadīšanai cilvēka ķermenī, izmantojot ķirurģiski invazīvus līdzekļus, lai modificētu ķermeņa anatomiju vai nostiprinātu ķermeņa daļas, izņemot tetovēšanā izmantojamos izstrādājumus un pīrsingu.
3. Vielas, vielu kombinācijas vai izstrādājumi, kas paredzēti izmantošanai sejas vai citas ādas vai gļotādas aizpildīšanai, izmantojot zemādas, zemgļotādas vai ādas injekciju vai citu ievades veidu, izņemot tos, kas paredzēti tetovēšanai.
4. Aprīkojums, kas paredzēts, lai samazinātu, izņemtu vai iznīcinātu taukaudus, piemēram, tauku atsūkšanas, lipolīzes vai lipoplastijas iekārta.
5. Aprīkojums, kas izstaro augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu (piemēram, infrasarkano, redzamu gaismu un ultravioleto) un kas ir paredzēts izmantošanai uz cilvēka ķermeņa, tostarp koherenti un nekoherenti avoti, monohromatisks un plašs spektrs, piemēram, lāzeri un spēcīga gaismas impulsa iekārta ādas atjaunošanai, tetovējumu vai matu noņemšanai, vai citādai ādas ārstēšanai.
6. Aprīkojums, kas paredzēts smadzeņu stimulācijai un kas izmanto elektrisko strāvu vai magnētisko vai elektromagnētisko lauku, kurš iekļūst galvaskausā, lai modificētu neironu aktivitāti smadzenēs.

Regula 2017/745 attiecināma uz darbībām, kas jāveic ierīces ražotājam, lai tirgū nonāktu lietotājam drošas ierīces - gan medicīniskās ierīces, gan Regulas 2017/745 16.pielikumā minētie izstrādājumi, bet netiek noteiktas prasības ierīču lietotājam. Medicīniskās ierīces, kā arī Regulas 2017/745 16.pielikumā minētie izstrādājumi tiek lietoti arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā, un, ņemot vērā ar šo ierīču lietošanu saistīto risku, ir svarīgi noteikt prasības ne tikai pašai ierīcei, bet arī tās lietotājam nepieciešamo kompetenci. 

Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā lietotie izstrādājumi pārstāv dažādas Regulas 2017/745 16. pielikumā minētās grupas, un pašreiz nav vienota termina, lai apzīmētu visus šos izstrādājumus. Tādējādi noteikumu projektā lietotā atsauce uz Regulas 2017/745 16.pielikumu nav uzskatāma par Regulas 2017/745 ieviešanu, bet šo noteikumu kontekstā tā ar vienotu jēdzienu nosauc izstrādājumus, kuru lietotājam nepieciešama noteikta kompetence. 
 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības inspekcija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/5a99306a-245d-4a20-9dd5-192c9523fde7

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskajā apspriešanā tika saņemts priekšlikums attiecībā uz grozījumiem MK noteikumu Nr.631 42.punktā. Priekšlikums ņemts vērā, TA projekts precizēts

6.4. Cita informācija

2023. gada 7. decembrī notika domnīca, kurā piedalījās Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas, Zāļu valsts aģentūras, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas pārstāvji. Domnīcas dalībnieki vienojās par to, ko nozīmē kvalificēts speciālists un profesionālis skaistumkopšanā, kā arī par izvērstāka skaidrojuma ietveršanu MK noteikumos Nr.631 attiecībā uz darba piederumiem un sasaisti ar Medicīnisko ierīču noteikumiem, uzsverot, ka tie saistoši arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Uzlabojot skaistumkopšanas pakalpojumu drošumu, tiks samazināts iespējamais risks pakalpojuma saņēmēju veselībai.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi