Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka 2024. gada 15. decembrī laikā no plkst. 19.00 līdz plkst. 22.00 Iekšlietu ministrijas informācijas centrs veiks Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas infrastruktūras uzturēšanas darbus. To laikā iespējami traucējumi vienotās pieteikšanās moduļa darbība.
24-TA-1536: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.9. pasākuma "Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.9. pasākuma “Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Projekts) sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4.9. pasākums “Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas” (turpmāk – 4.3.4.9. pasākums).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2016. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti (Organization for Economic Co-operation and Development). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija definē, ka saliedēta sabiedrība ir sabiedrība, kas darbojas visu sabiedrības locekļu labklājībai, cīnās pret sociālo atstumtību, veido piederības sajūtu, veicina uzticēšanos un nodrošina tās locekļiem augšupejošu sociālo mobilitāti jeb līdzdalības un rīcības iespēju paaugstināšanos neatkarīgi no sociālā statusa. 
 
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (apstiprināts Saeimas 2020. gada 2. jūlija sēdē) (turpmāk – NAP2027) prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” 386. mērķis “Pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas izjūt piederību un uzticas Latvijas sabiedrībai un tiesiskai valstij. Tāpēc cilvēki sniedz ieguldījumu savā, savu līdzcilvēku un valsts drošībā, labklājībā un attīstībā, mazinās negodīga rīcība. Cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā. Latvija ir droša un tiesiska valsts. Droša valsts vide kalpo par pamatu labklājībai un attīstībai” nosaka 407. uzdevumu “Sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšana, jo īpaši attīstot jauniešu pilsonisko izglītību, iedzīvotāju līdzdarbību nevalstiskajās organizācijās, arodbiedrībās un brīvprātīgajā darbā, valsts NVO fondu”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam vidustermiņa izvērtējums parādīja, ka nozīmīgs šķērslis pilsoniskajai līdzdalībai ir iedzīvotāju līdzdalības iespēju nevienlīdzība, kas saistīta ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām, teritoriālu un informatīvu nošķirtību, fiziskiem vai veselības traucējumiem, kā arī ar sociālekonomisko nevienlīdzību. 

Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem Eiropas Savienībā. 2019. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 29,6% sieviešu un 24,6% vīriešu. Personas ar invaliditāti skar sociālā atstumtība, diskriminācija, ir negatīva pieredze ar dažādu pakalpojumu saņemšanu. Invaliditātes pensijas saņēmēji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (33%), pakļauti augstam nabadzības riskam. Ilgstoša bezdarba, neveiksmīga darba meklēšanas pieredze 50+ gadu vecumā rada depresīvu sajūtu, veicina pašizolēšanos un pašdiskrimināciju.

Saskaņā ar Eirobarometra aptauju datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas Savienībā to iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kas netic, ka valstī viņu balsij ir nozīme (71% no aptaujātajiem). 2021. gadā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) īstenoja dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, uzticēšanās pētījumu (OECD Trust Survey). Starpvalstu mērogā tikai mazāk nekā viena trešdaļa aptaujāto uzskata, ka valdības attaisno viņu cerības uz pilsonisko līdzdalību, tomēr arī šajā pētījumā 22 iesaistīto valstu vidū Latvija ieņem pēdējo vietu – tikai 13,7% aptaujāto ir pārliecināti, ka valsts politiskā sistēma ļauj viņiem iesaistīties valdības lēmumu pieņemšanā.

Vienlaikus pēdējo trīs gadu periodā kopumā ir samazinājusies Latvijas iedzīvotāju sabiedriskā un pilsoniskā līdzdalība[1], kas lielā mērā skaidrojams ar Covid-19 izraisīto pandēmiju un tās sekām. Biedrību un nodibinājumu darbā iesaistīto īpatsvars krities no 3% līdz 2%. Nemainīgs un izteikti zems saglabājies vietējo kopienu aktivitātēs iesaistīto īpatsvars – 5%.

Salīdzinot pēdējo trīs gadu datus par nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) sektora visbiežāk nosauktajiem darbības šķēršļiem, novērojams, ka izteikti pieaudzis divu problēmu minēšanas biežums – par 13% pieaudzis to organizāciju īpatsvars, kas norāda uz cilvēkresursu trūkumu (no 25% 2020. gadā līdz 38% 2022. gadā), un par 7% to īpatsvars, kas norāda uz neregulāru finansējumu (attiecīgi no 47% līdz 53%)[2]. Būtiskākās nepilnības cilvēkresursu jomā ir tieši algoto darbinieku aspektā un dažādu ekspertu un speciālistu pieejamībā. Savukārt biedrību un nodibinājumu finansiālā ilgtspēja ir vāja, jo liela daļa organizāciju ir atkarīgas no kāda viena finansējuma avota[3].

Savukārt pētījumā “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” secināts, ka nevalstisko organizāciju sektors Latgales reģionā ir visai noplicināts – administratīvā kapacitāte ir zema, vien 8% no visām nevalstiskajām organizācijām ir spējīgas nodarbināt kaut vienu darbinieku, taču arī šādos gadījumos darbinieki ne vienmēr ir pastāvīgi nodarbināti. Pētījumā uzrunātie nevalstisko organizāciju pārstāvji atzina, ka nevalstisko organizāciju sektors Latgalē nav bijis aktīvs krīžu situācijas – nevalstiskās organizācijas neiesaistījās palīdzības sniegšanā pandēmijas laikā un neiesaistījās aktivitātēs kara pirmajās dienās, kad Latvijā ieplūda daudz bēgļu no Ukrainas. Balstoties uz fokusgrupu rezultātiem var secināt, ka nevalstisko organizāciju reaģētspēja krīzes sākumposmā ir ļoti zema. Vienlaikus pētījumā secināts, ka, lai arī kopumā nevalstisko organizāciju sektors Latgales reģionā šobrīd ir noplicināts, nevalstisko organizāciju aktīvisti fokusgrupās apliecina, ka viņiem ir augsta motivācija turpināt darboties nevalstisko organizāciju sektorā un viņi tic, ka dara sabiedrībai nozīmīgu darbu.

Latgalē reģistrētas aptuveni 7% no visām Latvijas biedrībām un nodibinājumiem jeb nedaudz virs 2 tūkst. Nevalstiskās organizācijas un to blīvums visās deviņās pašvaldībās ir līdzīgi zems. No reģistrēto organizāciju skaita tādu, kuras faktiski darbojas, ir ievērojami mazāk. Pēc dažādiem nevalstisko organizāciju raksturojošiem rādītājiem, teiktā intervijās un fokusgrupās var lēst, ka organizāciju skaits, kuras ikdienā vairāk vai mazāk aktīvi darbojas ir vismaz uz pusi mazāk nekā to, kas šobrīd reģistrējušas darbību Biedrību un nodibinājumu reģistrā un savu darbību nav likvidējušas. Tādēļ kopumā nevalstisko organizāciju sektors no nevalstisko organizāciju skaita viedokļa ir ļoti mazs.

[1] Kultūras aktivitātes barometrs 2022. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums. Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras akadēmija. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/petijumi
[2] Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtējuma rezultātu ziņojums 2022.
[3] Latvijas Pilsoniskās alianse, 2022. gada pētījums “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju resursi: esošā situācija un vajadzības 2022” (406 respondenti). Pieejams:
https://nvo.lv/uploads/pilsoniskas_sabiedribas_organizaciju_resursi_esosa_situacija_un_vajadzibas_2022946.pdf.
Risinājuma apraksts
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4.9. pasākuma ietvaros atbalsts plānots sabiedrības noturības spēju stiprināšanai, pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju paplašināšanai un iespēju veicināšanai, īpaši sabiedrības grupām ar zemu līdzdalības īpatsvaru – cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nepilsoņiem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, mazākumtautību, romu kopienas un diasporas pārstāvjiem.

Paredzēts īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanai, izpratnes veidošanai par kopējo labumu un iedzīvotāju atbildības izjūtas veicināšanai par līdzcilvēkiem, kā arī veicināt savstarpējo uzticēšanos starp dažādām sabiedrības grupām un solidaritāti. Pasākuma ietvaros plānots atbalsts Latvijas reģionu nevalstiskajām organizācijām un aktīvajiem iedzīvotājiem, lai nodrošinātu to efektīvu un ilgtspējīgu darbību, izmantojot un attīstot reģionālo nevalstisko organizāciju atbalsta centru potenciālu, ar mērķi attīstīt aktīvas un iekļaujošas līdzdalības tradīcijas, it īpaši vēršot uzmanību tādu risinājumu attīstībai, kas veicina mazaizsargātu vai sociālās atstumtības riskam pakļautu iedzīvotāju līdzdalību.

Eiropas Savienības un citos starptautiskos pētījumos sabiedrības saliedētība tiek saistīta ar kopības izjūtu, sabiedrības spēju atjaunoties un orientāciju uz kopīgu labumu. Sabiedrības saliedētība tiek cieši saistīta arī ar ekonomisko izaugsmi un valstu labklājību. 

Eiropas Savienības līmenī definētais saliedētas sabiedrības koncepts ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas: 
1. iedzīvotāju savstarpējās attiecības – savstarpēja uzticēšanās, sociālo tīklu veidošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana; 
2. iesakņošanās jeb piederība – ticība valsts institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti; 
3. izpratne par kopējo labumu – iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsoniskā/politiskā līdzdalība. 

Pētījumā “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” secināts, ka Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā parāda, cik liela slodze uz sabiedrības drošību, civilo aizsardzību, kā arī humānās palīdzības sniegšanu ir vietējām pašvaldībām. Šī pieredze parāda, ka vietējām pašvaldībām ir vajadzīgas atbalsta rokas no vietējām kopienām. Pieredze parāda, ka darbs ar vietējo kopienu aktivizēšanu ilgtermiņā ir nozīmīgs ieguldījums, kas padara vietējās kopienas noturīgākas pret dažāda veida krīzēm. Krīžu gadījumā atbildīgo institūciju spējas, gatavība rīkoties ir izšķiroši svarīga, taču būtisks tās elements ir arī vietējās kopienas noturības spēja.

Pēdējos gados arvien biežāk tiek lietots jēdziens “sabiedrības noturība”, ar to saprotot sabiedrības spējas pārvarēt dažāda veida krīzes. Visbiežāk sabiedrības noturības spēju novērtēšanai analizē tādus sabiedrībā notiekošus procesus kā sabiedrības saliedētība, solidaritāte, uzticēšanās līdzcilvēkiem un valsts un pašvaldību institūcijām, piederības sajūta kopienai un aktīva pilsoniskā sabiedrība.

Kopumā sabiedrības noturības risinājumiem identificējami vismaz pieci darbības līmeņi: ES un starptautiskais, nacionālais līmenis, pašvaldību līmenis, kopienu līmenis un indivīda/ģimenes līmenis. Pasākuma 4.3.4.9. ieviešana pamatā ir saistīta ar kopienu līmeni un tam pakārtoti arī ar indivīda/ģimenes līmeni. Kopienu līmenī tiks veidoti risinājumi preventīvām darbībām, kas saistītas ar sabiedrības integrācijas aspektiem, vienlaikus paredzot sagatavošanos koordinētai rīcībai krīzes situācijās, tostarp veidojot izglītojošu programmu, kas ietver konkrētu kopienas un indivīdu spēju, zināšanu un prasmju veidošanu:
a) spēju identificēt problēmu zonas un mazaizsargātus cilvēkus, kam nepieciešama palīdzība;
b) sadarbības prasmes ar pašvaldību, spēja mobilizēt resursus (finanšu, materiālos un cilvēku) un koordinācija ar pašvaldību;
c) drošas informācijas un apziņošanas kanāli arī gadījumos, kad nav pieejami mobilie sakari;
d) pirmās palīdzības prasmes;
e) psiholoģiskās palīdzības prasmes un stresa vadības iemaņas.

Veidojot kopienu pilsoniskās sabiedrības noturības un pašorganizēšanās iniciatīvas, uzmanība tiks pievērsta praktiskām darbībām, kurās kopienas pārstāvji apzina resursus, iepazīstas un veido savstarpējus kontaktus, izprot vietējo infrastruktūru un iemācās koordinēt darbības.

4.3.4.9. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, nosakot, ka projekta iesniedzējs ir biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneriem –  biedrību “Zemgales NVO centrs”, biedrību “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”, biedrību “Kurzemes NVO centrs” un nodibinājumu “Valmieras novada fonds”.

4.3.4.9. pasākuma mērķa grupa ir kopienas aktīvie iedzīvotāji, neformālās iniciatīvu grupas, biedrības un nodibinājumi, reģionālie nevalstisko organizāciju atbalsta centri, mazaizsargātie vai sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji.

4.3.4.9. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 4 350 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 3 697 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 652 500 euro.

4.3.4.9. pasākuma īstenošanai paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums, jo projekta īstenotājs un sadarbības partneri nodrošinās valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu, kas tiešā veidā ietekmēs politikas attīstības dokumentos noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu. 

Attiecīgi 4.3.4.9. pasākuma ietvaros plānotās darbības sniegs ieguldījumu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027. gadam projektā šādu 2. rīcības virziena “Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums” noteikto uzdevumu izpildē:  
2.1. veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā; 
2.2. stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

4.3.4.9. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un līgumu par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50% no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 3 663 679 euro, tai skaitā ESF+ finansējums granta veidā 3 114 127 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 549 552 euro.

Projekts nosaka, ka izmaksas ir attiecināmas no Projekta spēkā stāšanās dienas, lai nodrošinātu projekta īstenotājam iespēju savlaicīgi uzsākt 4.3.4.9. pasākuma ietvaros apstiprināmā projekta īstenošanu. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku.  

Projekts nosaka, ka sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam, avansu pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 % no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ja tas paredzēts projektā, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un  starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 95 % no projektam piešķirtā ESF+ un valsts budžeta finansējuma kopsummas. 
 
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu biedrības un nodibinājuma darbībai nav peļņas gūšanas rakstura, attiecīgi biedrības un nodibinājumi finansējumu savai darbībai nodrošina, piesaistot valsts budžeta un ārvalstu finansējumu projektu īstenošanai, līdz ar to, lai mazinātu projekta finanšu plūsmas riskus, būtiski paredzēt, ka biedrībai vai nodibinājumam avansa un starpposma maksājuma kopsumma nepārsniedz 95 % no projektam piešķirtā ESF+ un valsts budžeta finansējuma kopsummas.

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.-2027. gadam 4.3.4.9. pasākuma ESF+ finansējuma 3 697 500 euro apmērā sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- ESF+ finansējums 3 697 500 euro apmērā atbilst intervences kodam 152 “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā”;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” – ESF+ finansējums 3 697 500 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” – ESF+ finansējums 3 697 500 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 8 “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana” – ESF+ finansējums 3 697 500 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” – ESF+ finansējums 3 697 500 euro.

4.3.4.9. pasākuma ietvaros ir noteiktas šādas atbalstāmas darbības:
1. praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu īstenošanas metodiskās programmas sagatavošana, aprobēšana vietējo kopienu noturības spēju stiprināšanai un pašorganizācijas, sadarbības un līdzdarbības prasmju attīstībai, kas balstīta vietējo kopienu zināšanu un prasmju apguves vajadzībās;
2. kritēriju izstrāde praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu atlasei pašvaldībās;
3. atbalsta tīklu veidošana vietējo kopienu aktivizēšanai, saliedēšanai un noturības prasmju veicināšanai, tostarp sociālo tīklu grupu veidošana;
4. kopienas iniciatīvu atlase un īstenošana ar mērķi veicināt vietējo kopienu aktivizēšanu, saliedēšanu un noturības prasmju veicināšanu;
5. nacionāla līmeņa sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumu īstenošana reģionu nevalstisko organizāciju atbalsta centriem, kopienu nevalstiskajām organizācijām un aktīvistiem;
6. saliedējošu pasākumu organizēšana reģiona iniciatīvu īstenošanā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām un aktīvistiem;
7. pasākumu un iniciatīvu ietekmes analīzes, kas ietver stratēģiskus ieteikumus turpmākajam iedzīvotāju iniciatīvu atbalstam, izstrāde;
8. publicitātes pasākumu īstenošana plašākai sabiedrībai par projekta ietvaros īstenotajām iedzīvotāju iniciatīvām;
9. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
10. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Projekts paredz, ka 4.3.4.9. pasākuma ietvaros tiek īstenota praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu īstenošana vietējo kopienu noturības prasmju veidošanai un pašorganizācijas, sadarbības un līdzdarbības prasmju attīstībai, iekļaujot vismaz šādas tēmas:
1. krīžu noturības veidošana kopienā, ietverot apakštēmas:
1.1. prasmju veidošana kopienas izaicinājumu un mazaizsargātu cilvēku, kam nepieciešama palīdzība, identificēšanai;
1.2. drošas informācijas kanālu piekļūstamība krīzes situācijās un to lietošana vietējās kopienas darbību koordinācijai;
1.3. pirmās palīdzības prasmes, psiholoģiskās palīdzības prasmes un stresa vadības iemaņas;
2. pilsoniski aktīvo cilvēku loka paplašināšana pašvaldībā, ietverot apakštēmas:
2.1. izpratnes veidošana par kopējo labumu;
2.2. atbildības izjūtas veicināšana par līdzcilvēkiem;
2.3. prasmes sadarboties un koordinēt darbības ar pašvaldību, tostarp spēju mobilizēt resursus (finanšu, materiālos un cilvēku) veidošana;
2.4. neformālās līderības attīstīšana un dialoga veidošanas prasmes;
3. pilsoniski aktīvu cilvēku saliedēšana kopīgos pasākumos.

Projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina kritēriju izstrādi praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu atlasei pašvaldībās. Praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu atlases kritēriji tiek izstrādāti, izzinot vietējo iedzīvotāju, kopienu un nevalstisko organizāciju nepieciešamo zināšanu un prasmju vajadzības.

Pēc kritēriju praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu atlasei pašvaldībās izstrādes, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošinās praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu atlasi, metodisko atbalstu iniciatīvu ieviešanai un finansējumu iniciatīvu īstenošanai. Norēķinus par kopienu iniciatīvu īstenošanas izdevumiem veiks finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri, uzskaitot tos savā grāmatvedībā. Iniciatīvu īstenošanas izmaksas ietvers, piemēram, telpu nomas izmaksas, materiālu izmaksas, kafijas pauzes izmaksas, transporta izmaksas, ēdināšanas izmaksas, kancelejas preču izmaksas, inventāra nomas izmaksas un citas izmaksas, kas nepieciešamas iniciatīvas īstenošanai. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri iniciatīvu atlasei izstrādā iekšējās kontroles sistēmas korupcijas, interešu konflikta un krāpšanas riska novēršanai izstrādi un procedūras aprakstu, kā tiks īstenota iniciatīvu atlase, nodrošinot atklātu, objektīvu un taisnīgu iniciatīvu atlasi.

Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri katrā pašvaldībā iesaista vismaz piecas nevalstiskās organizācijas, vienlaikus nodrošinot, ka vismaz 30 % iniciatīvu īstenošanā tiek iesaistīti iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas un kopienas no administratīvām teritorijām ārpus pilsētām. Katrā reģionā tiek īstenotas iniciatīvas, iekļaujot visas Projekta 33. punktā noteiktās tēmas.

Kopienas iniciatīvas ietver darbības, kas balstītas konkrētas pašvaldības iedzīvotāju identificētās vajadzībās dažādu sabiedrības grupu savstarpējas  sadarbības veidošanai un pašorganizācijas spēju attīstībai.  

Lai nodrošinātu iniciatīvu īstenošanu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri katrā reģionā izveido kopienas atbalsta tīklu, kopdarbības vidi un metodisko atbalstu, kā arī saliedējošu pasākumu organizēšanu. Kopienas atbalsta tīkla darbības, tai skaitā sociālo tīklu grupu darbības nodrošināšanai finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri katrā reģionā piesaista vismaz 12 partnerus (nevalstiskās organizācijas un/vai kopienas pārstāvjus), kas projekta īstenošanai tiek piesaistīti kā eksperti. 12 partneri nodrošinās metodisko atbalstu iniciatīvu īstenošanā un iniciatīvu koordinēšanu pašvaldību līmenī, veidos vienojošu saziņas mehānismu aktīvo iedzīvotāju sadarbības veicināšanai un iedibināto sadarbības tīklu ilgtspējai.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri iniciatīvu īstenošanas rezultātā izstrādā viegli lietojamu digitālu metodisko materiālu praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu īstenošanai vietējo kopienu noturības prasmju veidošanai un pašorganizācijas, sadarbības un līdzdarbības prasmju attīstībai un iepazīstina ar to vietējās kopienas.

Finansējuma saņēmējs ārpakalpojuma ietvaros nodrošina pasākumu un iniciatīvu ietekmes analīzes, kas ietver stratēģiskus ieteikumus turpmākajam iedzīvotāju iniciatīvu atbalstam, izstrādi.

Finansējuma saņēmējs nodrošina informāciju plašākai sabiedrībai par projekta ietvaros īstenotajām iedzīvotāju iniciatīvām, ilustrējot rezultātus un to īstenošanas pievienoto vērtību. Informācija plašākai sabiedrībai tiks sagatavota atbilstoši īstenotajām iniciatīvām, indikatīvi paredzot 10 televīzijas raidījuma sērijas. 

4.3.4.9. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
1. iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 5;
2. rezultāta rādītājs: nevalstisko organizāciju un kopienas pārstāvju skaits, kam stiprinātas spējas veicināt sabiedrības noturību, – 60.

Rezultāta rādītājs “nevalstisko organizāciju un kopienas pārstāvju skaits, kam stiprinātas spējas veicināt sabiedrības noturību” uzskatāms par sasniegtu, kad  nevalstiskā organizācija vai kopienas pārstāvis iesaistās iniciatīvu īstenošanā.

Ņemot vērā, ka Kultūras ministrijas ierosinātie grozījumi Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam, kas paredz samazināt iznākuma rādītāja EECO18 “Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu” un rezultāta rādītāja r.4.3.4.f “Nevalstisko organizāciju un kopienas pārstāvju skaits, kam stiprinātas spējas veicināt sabiedrības noturību” sasniedzamo vērtību, vēl nav apstiprināti nacionālā līmenī un secīgi Eiropas Komisijā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam, Kultūras ministrija informēs Ministru kabinetu par priekšlikumiem atbilstošai rīcībai.

4.3.4.9. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un tā ietvaros ir plānotas specifiskas darbības horizontālā principa veicināšanai, nosakot pienākumu uzkrāt datus par projekta ietekmi uz šādiem rādītājiem:
1) personu, kuras ir piedalījušās apmācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem, skaits; 
2) konsultatīva rakstura pasākumu par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem, skaits.

Projektā noteikts, ka 4.3.4.9. pasākuma ietvaros plānots attiecināt tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Projektā noteikts, ka 4.3.4.9. pasākuma ietvaros netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 54. panta b) apakšpunktu.

Finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru projekta īstenošanas personāla un vadības personāla izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru atlīdzības sistēmā noteikto samaksu par līdzvērtīga darba veikšanu, kas vienlaikus nepārsniedz vidējo darba samaksu saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30% noslodze.
Redzes korekcijas līdzekļu kompensācija un personāla veselības apdrošināšanas izmaksas tiek segtas no projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām.

Projekts nosaka izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanas izmaksas saskaņā ar Labklājības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)”, nodrošinot, ka projekta ietvaros  tiek paredzētas: 
1. vismaz piecas vispārīgās darbības, kas attiecas uz projekta vadību un īstenošanu un kas kopumā veicina vienlīdzīgas iespējas un pamattiesību ievērošanu, kas  aptver trīs jomas:  
- informāciju un publicitāti; 
- projekta vadību un īstenošanu; 
- publiskos iepirkumus (ja attiecināms);
2. vismaz trīs specifiskās darbības, kas īpaši veicina vienlīdzīgas iespējas, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, iekļaušanu. 
3. ir paredzēti vismaz divi horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāji: 
- personu skaits, kuras ir piedalījušās apmācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;
- konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Ierobežotas projekta iesnieguma atlases ietvaros projekta iesniegums tiks vērtēts atbilstoši specifiskajam atbilstības vērtēšanas kritērijam “Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu.”.  

Projekts nosaka, ka ir atbalstāma sociāli atbildīga un inovatīva iepirkuma īstenošana un vides prasību integrācija preču un pakalpojumu  iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). 
 
Projekta īstenotājs – biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” ir nacionāla mēroga organizācija, kuras darbības mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt nevalstisko organizāciju kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai, tai skaitā ir ieguvusi sabiedriskā labuma statusu jomā “Pilsoniskās sabiedrības attīstība”.

Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes deleģējumu ir ieguvusi tiesības pārstāvēt Latvijas nevalstiskās organizācijas nacionāla mēroga konsultatīvajās padomēs, kā arī ir ieguvusi tiesības pārstāvēt Latvijas nevalstiskās organizācijas Eiropas Savienības un starptautiskajos forumos. Ar Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra noteikumiem Nr. 637 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 “Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums” noteikts, ka biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sastāvā. Kopš 2014. gada biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” programmas “Reģionu NVO atbalsta programma” apstiprināto projektu ietvaros pilda Kultūras ministrijas deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru dialoga attīstības veicināšanā Rīgas plānošanas reģionā. Vienošanās starp visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem partneriem par to, kas uzņemsies projekta iesniedzēja lomu, panākta 2024. gada 30. septembra sanāksmē, kurā piedalījās visi projektā iesaistītie partneri un Kultūras ministrijas pārstāvji.  

Savukārt sadarbības partneri – biedrība “Zemgales NVO centrs”, biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”, biedrība “Kurzemes NVO centrs” un nodibinājums “Valmieras novada fonds” tika izvēlētas par finansējuma saņēmēja sadarbības partneriem, balstoties ilgtermiņa sadarbības pieredzē ar Kultūras ministriju, kā arī organizāciju darbības un sasniegto rezultātu efektivitātes analīzē. Tā kā Kultūras ministrija katru gadu īsteno programmu “Reģionu NVO atbalsta programma”, organizāciju darbība ir vērtēta līdzvērtīgu uzdevumu veikšanā ilgtermiņā. Programmas “Reģionu NVO atbalsta programma” mērķis ir nodrošināt pastāvīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai reģionos, stiprināt reģiona nevalstisko organizāciju kapacitāti, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un līdzdalību, kā arī veicināt mazākumtautību nevalstisko organizāciju attīstību un ilgtspēju. Ar šīm organizācijām, atbilstoši konkursa rezultātiem, katrā plānošanas reģionā ir noslēgti līdzdarbības līgumi “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas jomā”. Līdzšinējos konkursos visas minētās organizācijas ir ieguvušas tiesības īstenot valsts pārvaldes uzdevumus un ar savu darbību ilgtermiņā ir apliecinājušas spēju darboties efektīvi, lietderīgi un atbildīgi izmantot piešķirtos līdzekļus.

Vienlaikus Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027. gadam projektā ir iekļauts 2.2.2. pasākums “Reģionu NVO atbalsta programma”, kuras ietvaros paredzēts katru gadu nodrošināt viena reģiona līmeņa NVO atbalsta centra kā pilsoniskās kompetences centra/inkubatora darbību katrā reģionā.

4.3.4.9. pasākuma ietvaros netiek sniegts valsts atbalsts komercdarbībai, jo Projekts nosaka, ka 4.3.4.9. pasākuma ietvaros finansējums nevar tikt izmantots saimnieciskās darbības veikšanai. Pasākuma ietvaros plānoto darbību rezultātā iegūtais produkts vai pakalpojums tiks nodots Kultūras ministrijas īpašumā, un būs publiski pieejams visai sabiedrībai, un nepaliks finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera rīcībā atkārtotai izmantošanai. Tāpat Projekts nosaka, ka projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas nepārsniegs vidējo darba samaksu saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē un pasākumā plānoto darbību īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādes tiks veiktas saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Tādējādi finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim netiks sniegtas priekšrocības, radot konkurences ierobežojumus.

Tāpat vērtējot nepieciešamību, noteikt finansējuma saņēmējam pienākumu izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi, Kultūras ministrija ir ņēmusi vērā, ka 4.3.4.9. pasākuma mērķis ir sociāls, tai skaitā 4.3.4.9. pasākuma ietvaros nav paredzēts gūt ieņēmumus un 4.3.4.9. pasākuma ietvaros plānotiem ieguvumiem ir sociāls raksturs. 4.3.4.9. pasākuma mērķis ir stiprināt vietējo kopienu spēju pašorganizēties, sadarboties un līdzdarboties, veidojot izpratni par kopējo labumu, veicinot atbildības izjūtu par līdzcilvēkiem un sabiedrības noturības prasmju attīstību, vienlaikus izmantojot reģionālo nevalstisko organizāciju atbalsta centru potenciālu un stiprinot pilsoniskās sabiedrības efektīvu un ilgtspējīgu darbību. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija norāda, ka saliedēta sabiedrība darbojas visu tās locekļu labklājības labā, cīnās pret atstumtību un marginalizāciju, rada piederības sajūtu un veicina uzticēšanos. Sabiedrības saliedētība tiek cieši saistīta arī ar ekonomisko izaugsmi un valstu labklājību. 4.3.4.9. pasākuma ietvaros paredzēta vietējo kopienu noturības veicināšana pret dažāda veida krīzēm, izveidojot risinājumus preventīvām darbībām koordinētai rīcībai krīzes situācijās, tādejādi ilgtermiņā padarot vietējās kopienas noturīgākas pret dažāda veida krīzēm, tai skaitā veicinot atbildīgo iestāžu un vietējas kopienas sadarbību krīžu gadījumā. 

Ņemot vērā 4.3.4.9. pasākuma sociālo raksturu, var secināt, ka 4.3.4.9. pasākuma ietvaros nav nepieciešams veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. 

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Lai nodrošinātu interešu konflikta riska neiestāšanos, finansējumā saņēmējs un sadarbības partneri izstrādās kārtību, kur tiks aprakstīta interešu konflikta riska izvērtēšanas un uzraudzības kārtība un rīcība, ja tiek konstatēts interešu konflikts.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina dubultā finansējuma riska novēršanu un demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un nodrošina, lai 4.3.4.9. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 580 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana” 35. punktā noteiktajam, LEADER programma paredz ieguldījumus infrastruktūrā, pamatlīdzekļu iegādi un līdzīgas aktivitātes. Iedzīvotāju iniciatīvas un pašorganizēšanās spēju attīstība programmā netiek atbalstīta.

Ņemot vērā to, ka “Reģionu NVO atbalsta programma” īstenotājs ir Kultūras ministrija, plānojot kārtējā gada “Reģionu NVO atbalsta programmu” un tajā atbalstāmās darbības, tiks noteikta demarkācija ar 4.3.4.9. pasākumu, paredzot, ka atbalstam plānotais finansējuma izlietojums un veicamie uzdevumi tiks noteikti papildinoši, izslēdzot dubultā finansējuma risku. 

Tāpat Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Projekts nosaka, ka 4.3.4.9. pasākuma ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas satura jautājumus pārrauga Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas uzraudzības padome (turpmāk - pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome).

Pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome ir koleģiāla uzraudzības institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt saskaņotu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam rīcības virzienu īstenošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 851 “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums” (turpmāk - Noteikumi Nr. 851).

Atbilstoši Noteikumu Nr. 851 2.2. apakšpunktā noteiktajam pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome veicina valsts pārvaldes un citu iesaistīto institūciju sadarbību Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam rīcības virzienu apakšmērķu sasniegšanā.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027. gadam projekta 2.2. uzdevuma ietvaros “Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu”, tai skaitā paredzēta sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas, ko paredzēts īstenot 4.3.4.9. pasākuma ietvaros. Attiecīgi pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome 4.3.4.9. pasākuma pārraudzību īstenos atbilstošo Noteikumu Nr. 851 noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, nodrošinot konsultatīva rakstura funkciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • 4.3.4.9.pasākuma mērķa grupa kopienas aktīvie iedzīvotāji, neformālās iniciatīvu grupas, biedrības un nodibinājumi, reģionālie nevalstisko organizāciju atbalsta centri, mazaizsargātie vai sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji.
Ietekmes apraksts
4.3.4.9. pasākuma ietvaros tiks stiprināta mērķa grupas kapacitāte sabiedrības noturības prasmju veicināšanai.
Juridiskās personas
  • Kultūras ministrija kā par 4.3.4.9.pasākumu atbildīgā ministrija. Projekta iesnieguma iesniedzējs biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” un sadarbības partneri – biedrība “Zemgales NVO centrs”, biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”, biedrība “Kurzemes NVO centrs” un nodibinājums “Valmieras novada fonds”.
Ietekmes apraksts
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas un Kultūras ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas. Vērtējot Projekta īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām, ir identificējams administratīvā sloga palielinājums potenciālajiem finansējuma saņēmējiem un atbildīgajai iestādei.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
4.3.4.9. pasākuma ietekme uz tautsaimniecību aprakstīta anotācijas 8.1.4. apakšsadaļā, kur norādīta ietekme uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam mērķiem.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
622 825
0
622 825
622 825
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
622 825
0
622 825
622 825
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
732 735
0
732 735
732 735
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
732 735
0
732 735
732 735
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-109 910
0
-109 910
-109 910
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-109 910
0
-109 910
-109 910
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-109 910
-109 910
-109 910
5.1. valsts pamatbudžets
0
-109 910
-109 910
-109 910
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.4.9. pasākumam kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu līgumu par projektu īstenošanu, ir 3 663 679 euro (ESF+ 3 114 127 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 549 552 euro).

Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi (Projekta 8.1. apakšpunktā minēto starpposma rādītāju sasniegšanas) var ierosināt palielināt specifiskajam atbalstam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu: 686 321 euro (ESF+ 583 373 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 102 948 euro).

Pēc elastības finansējuma saņemšanas (686 321 euro) specifiskā atbalsta kopējais attiecināmais finansējums būs 4 350 000 euro (ESF+ finansējums 3 697 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 652 500 euro).

Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF+ daļa 85% apmērā no projektu attiecināmām izmaksām un valsts budžeta līdzfinansējuma daļa 15% apmērā.
Plānots šāds finansējuma sadalījums:
2025. gadā 732 735 euro; (ESF+ 622 825 euro; valsts budžeta līdzfinansējums 109 910 euro);
2026. gadā 732 735 euro; (ESF+ 622 825 euro; valsts budžeta līdzfinansējums 109 910 euro);
2027. gadā 732 735 euro; (ESF+ 622 825 euro; valsts budžeta līdzfinansējums 109 910 euro);
2028. gadā 732 735 euro; (ESF+ 622 825 euro; valsts budžeta līdzfinansējums 109 910 euro);
2029. gadā 732 735 euro (bez elastības finansējuma: 686 321 euro) (ESF+ 622 827 euro; valsts budžeta līdzfinansējums 109 912 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums 4.3.4.9. pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. un 50. pants
20. punkts
Pārņemtas pilnībā
64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts 
27. punkts
Pārņemtas pilnībā
54. panta “b” apakšpunkts 
28. punkts 
Pārņemtas pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
21.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
I pielikums
21.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, biedrība “Zemgales NVO centrs”, biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”, biedrība “Kurzemes NVO centrs” un nodibinājums “Valmieras novada fonds”.
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/d0686451-77fe-4e27-97fe-5192353fe2eb

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības procesa laikā netika saņemti sabiedrības komentāri vai priekšlikumi.

2024. gada 19. maijā Projekts izskatīts Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē.

Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda apakškomitejas sēdes ietvaros uz atsevišķu konsultāciju pieteicās biedrība “Latvijas Lauku forums”, biedrība “Latvijas Vācu savienība”, biedrība “Latvijas Neredzīgo biedrība” un biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, kuru izteiktie komentāri ņemti vērā.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Kultūras ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, biedrība “Zemgales NVO centrs”, biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”, biedrība “Kurzemes NVO centrs”, nodibinājums “Valmieras novada fonds”

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Sabiedrības saliedētība tiek cieši saistīta arī ar ekonomisko izaugsmi un valstu labklājību. 4.3.4.9. pasākuma ietvaros paredzēts īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanai, izpratnes veidošanai par kopējo labumu un iedzīvotāju atbildības izjūtas veicināšanai par līdzcilvēkiem, kā arī veicināt savstarpējo uzticēšanos starp dažādām sabiedrības grupām un solidaritāti.

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (apstiprināts Saeimas 2020. gada 2. jūlija sēdē) prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” rīcības virziena “Saliedētība” mērķis paredz, ka pieaug piederības sajūta Latvijas sabiedrībai, latviskai un eiropeiskai kultūrtelpai. Saziņa un sadarbība starp dažādām iedzīvotāju grupām manāmi palielinājusies, mazinot spriedzi un nepamatotus aizspriedumus. Cilvēki gādā viens par otru, aktīvi veido un piedalās sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī saredz sabiedrības daudzveidību kā vērtīgu resursu un spēju savstarpēji saprasties un cienīt vienam otru.

Saliedētība palielina cilvēku rīcībā esošos resursus. Saliedētība ne vienmēr notiek spontāni un dabiski. Svarīgas ir pašorganizācijas un sadarbības prasmes un pieredze, piemēram, līdzdarbojoties sabiedriskajās organizācijās un veicot brīvprātīgu darbu. Individualizācijas laikmetā saliedētība nav pašsaprotama, prasmes un iespējas līdzdarbībai īpaši stiprināmas tām grupām, kurām tās ir zemas. Rīcības virziena “Saliedētība” ietvaros noteikts 399. progresa rādītājs “Lepnums par piederību Latvijai (ļoti tuvs, tuvs)”, 400. progresa rādītājs “Iedzīvotāju savstarpējais atbalsts”, 401. progresa rādītājs “Iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās, respondenti, kuri atbild “nekur””, 402. progresa rādītājs “Iedzīvotāju pilsoniskā uzticēšanās – nevalstiskajām organizācijām/arodbiedrībām (pilnībā uzticas vai drīzāk uzticas)”.

Savukārt rīcības virziena “Tiesiskums un pārvaldība” mērķis nosaka, ka iedzīvotāji mijiedarbībā ar publiskām institūcijām veido labāku sabiedrību un pārvaldību, īsteno savas tiesiskās intereses. Lai izjustu sevi kā daļu no demokrātiskas valsts, svarīgs ir tiesiskums un laba pārvaldība. Savu tiesību apzināšanos, tiesisku uzvedību un tiesisko paļāvību palīdz veidot un stiprina gan iespēja īstenot un aizsargāt savas tiesības, gan arī neatkarīga un efektīva tiesībaizsardzības sistēma, tāpēc cilvēki uzticas valstij un piedalās tās pārvaldībā. Labu pārvaldību raksturo, tai skaitā arī aktīva iesaistīšanās pilsoniskā sabiedrībā – nevalstiskajās organizācijās un sociālajā partnerībā, tai skaitā līdzdarbībā un sociālajā dialogā. Rīcības virziena “Tiesiskums un pārvaldība” ietvaros noteikts 416. progresa rādītājs “Apmierinātība ar to, kā darbojas demokrātija (pilnīgi apmierināts, drīzāk apmierināts)”, 417. progresa rādītājs “Iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības indekss” un 418. progresa rādītājs “Iedzīvotāju uztvere par iespēju ietekmēt rīcībpolitiku”.   

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.4.9. pasākuma projekta īstenošanā, ņemot vērā konkrēto darbību specifiku, tiks izvērtēta iespēja iekļaut darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, piemēram: 
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas - neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; 
- projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem; 
- pasākumu rīkošanai iepirkuma nolikumā tiks paredzēta prasība par telpu un satura piekļūstamību, ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai tiks piesaistīts sociālais uzņēmums, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti u.c.; 
- informatīvo materiālu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principus, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošo stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu, vecumu, invaliditāti, etnisko piederību u.c. pazīmēm izskaušanai un nepieļaujot stereotipiskus attēlojumus informatīvajos materiālos; 
- informācija tiks izstrādāta un pasniegta piekļūstamos formātos (t.sk. audiāli un elektroniski), piemēram, ar burtu palielinājuma iespēju personām ar invaliditāti un senioriem.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.4.9. pasākuma projekta īstenošanā, ņemot vērā konkrēto darbību specifiku, tiks izvērtēta iespēja iekļaut darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, tai skaitā  dzimumu līdztiesību veicināšanai, piemēram: 
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download?attachment);   
- tiks nodrošinātas dzimumu līdztiesības ekspertu un ekspertu vienlīdzīgu iespēju jautājumos  konsultācijas/iesaiste, projekta īstenošanas personāla apmācībām darbam ar mērķa grupu, lai nodrošinātu mērķa grupas interesēs un vajadzībās balstītu pieeju atbalsta sniegšanā.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Fizisko personu jeb 4.3.4.9. pasākuma mērķa grupas personu, kas tiks iesaistītas pasākuma ietvaros, datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām. Atbilstoši minētās regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām tiks ievēroti personas datu apstrādes principi un datu apstrādes likumīgums. Uzkrātie dati par projekta dalībniekiem tiks iesniegti Eiropas Komisijā.

4.3.4.9. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs uzkrāj, uzskaita un iesniedz sadarbības iestādē apkopotus datus par nevalstisko organizāciju un kopienas pārstāvjiem, kam stiprinātas spējas veicināt sabiedrības noturību, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 31. marta noteikumu Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.-2027. gada plānošanas periodā” 1. pielikumam.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

4.3.4.9. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. 4.3.4.9. pasākuma ietvaros atbalsts ir plānots Latvijas nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu to efektīvu un ilgtspējīgu darbību, izmantojot un attīstot reģionālo nevalstisko organizāciju atbalsta centru potenciālu, ar mērķi attīstīt aktīvas un iekļaujošas līdzdalības tradīcijas, it īpaši vēršot uzmanību tādu risinājumu attīstībai, kas veicina mazaizsargātu vai sociālās atstumtības riskam pakļautu iedzīvotāju līdzdalību.

Projekts paredz ievērot horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un uzkrāt datus par projekta ietekmi uz šādiem rādītājiem:
- personu skaits, kuras ir piedalījušās apmācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem; 
- konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

4.3.4.9. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. 4.3.4.9. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” specifiskais atbilstības kritērijs (precizējamais kritērijs), par kuru var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vai apstiprināšanu ar nosacījumu, ja projekta iesniedzējs nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā.

Atbilstoši Projektā noteiktajam projekta ietvaros ir atbalstāma sociāli atbildīga un inovatīva iepirkuma īstenošana un vides prasību integrācija preču un pakalpojumu  iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

4.3.4.9. pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu. 
 
4.3.4.9. pasākuma ietvaros informatīvo materiālu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principus, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošo stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu, vecumu, invaliditāti, etnisko piederību u.c. pazīmēm izskaušanai un nepieļaujot stereotipiskus attēlojumus informatīvajos materiālos, līdz ar to kopumā 4.3.4.9. pasākums sniegs ieguldījumu dzimumu līdztiesības principa kā Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) caurvijoša principa īstenošanā. 

Investīcijām piemērojams Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods 03 – Baltijas jūras reģiona stratēģija.
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk