22-TA-2432: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Enerģijas lietotāju apgāde agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2022. gada 9. martā Ministru kabineta izsludināja agrīno brīdinājumu dabasgāzes apgādes nozarē ar nolūku prioritizēt dabasgāzes plūsmas, dodot priekšroku dabasgāzes plūsmai no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – SDG) termināļa pa Lietuvas–Latvijas starpsavienojumu un gāzes plūsmai pa Lietuvas–Polijas dabasgāzes starpsavienojumu. Vienlaikus, atsakoties no dabasgāzes, kas tiek iesūknēta pa cauruļvadu no Krievijas Federācijas, un attiecīgi, samazinoties kopējai dabasgāzes plūsmai, nepieciešams papildus izvērtēt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (turpmāk – Inčukalns PGK) uzglabājamo rezervju apjomu un tā prioritāro izmantošanu, lai nodrošinātu nepieciešamo dabasgāzes apjomu Inčukalna PGK saistīto lietotāju gāzapgādei un izvairītos no riska, ka saistīto lietotāju gāzapgādei paredzētie dabasgāzes apjomi, ir tikuši piegādāti citiem lietotājiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir nodrošināt saistīto lietotāju nepārtrauktu dabasgāzes apgādi un dabasgāzes sistēmas drošumu enerģijas lietotājiem.
Spēkā stāšanās termiņš
10.08.2022.
Pamatojums
Normatīvā akta steidzama spēkā stāšanās nepieciešama dabasgāzes sistēmas apgādes drošumam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dabasgāzes apjoms saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1150 GWh, līdz ar to arī no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 30. septembrim publiskajam tirgotājam tiek uzlikts pienākums minēto dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem uzglabāt Inčukalna PGK. Papildus protokollēmums paredz, ka no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu – starpība starp 1150 GWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apjomu no 2022. gada 1. oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.
Conexus var noraidīt publiskā tirgotāja tirdzniecības pieprasījumus par dabasgāzes izņemšanu vai nodošanu citam sistēmas lietotājam, kura rezultātā tas nespēs nodrošināt minēto pienākumu.
Papildus Conexus tiek uzdots pienākums informēt Ekonomikas ministriju, Regulatoru par dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, kuru dienas negatīvā nebalansa daudzums var apdraudēt dabasgāzes apgādes drošumu. Savukārt sistēmas lietotājiem tiek uzlikts pienākums nekavējoties izstrādāt un nosūtīt Conexus rīcības plānu negatīva nebalansa novēršanai. Ja plāns nosaka atsevišķu lietotāju gazificēto objektu dabasgāzes patēriņa samazinājumu, sistēmas lietotājs informē attiecīgo lietotāju. Tas ir nepieciešams, lai novērstu nebalansa stāvokli, ja tas sāk ietekmēt kopējo sistēmas situāciju un iespēju citiem lietotājiem saņemt tiem pienākošos dabasgāzes apjomu.
Gadījumā, ja dabasgāzes tirgotājs ir nonācis ilgstošā nebalansa stāvoklī, tad, pirmkārt, ir nepieciešams novērst stāvokļa pasliktināšanos nākotnē, it īpaši novēršot dabasgāzes tirgotāja gāzes krājumu izsmelšanu. Šo mērķi ir iespējams sasniegt apstiprinot Latvijas ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei apgādes nozarei neparedzētu papildus pasākumu – nosakot, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram ir Balansēšanas noteikumos un Vienotajos dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumos nenoteiktas tiesības pieprasīt atbilstošajiem tirgotājiem un to klientiem samazināt patēriņa apjomu līdz nebalanss tiek novērsts.
Conexus var noraidīt publiskā tirgotāja tirdzniecības pieprasījumus par dabasgāzes izņemšanu vai nodošanu citam sistēmas lietotājam, kura rezultātā tas nespēs nodrošināt minēto pienākumu.
Papildus Conexus tiek uzdots pienākums informēt Ekonomikas ministriju, Regulatoru par dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, kuru dienas negatīvā nebalansa daudzums var apdraudēt dabasgāzes apgādes drošumu. Savukārt sistēmas lietotājiem tiek uzlikts pienākums nekavējoties izstrādāt un nosūtīt Conexus rīcības plānu negatīva nebalansa novēršanai. Ja plāns nosaka atsevišķu lietotāju gazificēto objektu dabasgāzes patēriņa samazinājumu, sistēmas lietotājs informē attiecīgo lietotāju. Tas ir nepieciešams, lai novērstu nebalansa stāvokli, ja tas sāk ietekmēt kopējo sistēmas situāciju un iespēju citiem lietotājiem saņemt tiem pienākošos dabasgāzes apjomu.
Gadījumā, ja dabasgāzes tirgotājs ir nonācis ilgstošā nebalansa stāvoklī, tad, pirmkārt, ir nepieciešams novērst stāvokļa pasliktināšanos nākotnē, it īpaši novēršot dabasgāzes tirgotāja gāzes krājumu izsmelšanu. Šo mērķi ir iespējams sasniegt apstiprinot Latvijas ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei apgādes nozarei neparedzētu papildus pasākumu – nosakot, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram ir Balansēšanas noteikumos un Vienotajos dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumos nenoteiktas tiesības pieprasīt atbilstošajiem tirgotājiem un to klientiem samazināt patēriņa apjomu līdz nebalanss tiek novērsts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Enerģētikas likums paredz dabasgāzes obligātu nodrošināšanu saistītajiem lietotājiem, kuri galvenokārt ir mājsaimniecības, kas ir klasificējamas kā aizsargājamie lietotāji jeb solidaritātē aizsargājamie lietotāji 2017. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – Regula 2017/1938) Nr. 2. panta 5. un 6. punkta izpratnē. Līdz ar to, uzlabojot saistīto lietotāju apgādes drošību tiek uzlabota arī aizsargājamo lietotāju un solidaritātē aizsargājamo lietotāju apgādes drošība, kas ir viens no Regulas Nr. 2017/1938 pieņemšanas mērķiem (skatīt, piemēram, Regulas Nr. 2017/1938 preambulas 23. apsvērumu, kas nosaka, ka mājsaimniecības ir sevišķi mazaizsargāti gāzes lietotāji, kam var būt nepieciešama aizsardzība pret gāzes piegādes traucējumu negatīvajām sekām).
Spēkā esošie Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumi Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 78) neparedz, ka saistīto lietotāju apgādei publiskajam tirgotājam būtu jāveido dabasgāzes rezerves. Lai nodrošinātu nepieciešamo dabasgāzes apjomu Inčukalna PGK saistīto lietotāju gāzapgādei un izvairītos no riska, ka dabasgāzes apjomi, kas nepieciešami saistīto lietotāju apgādei, ir tikuši piegādāti citiem lietotājiem, ir nepieciešams Latvijas ārkārtas rīcības plānu dabasgāzei papildināt ar publiskā tirgotāja pienākumu nodrošināt dabasgāzes piegādes no Inčukalna PGK saistīto lietotāju pieprasītajā apjomā, un vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumu kontrolēt, lai saistīto lietotāju pieprasītais apjoms no Inčukalna PGK tiktu atbilstoši piegādāts līdz dabasgāzes sadales sistēmas operatora darbības zonai un, ja tas ir nepieciešams, atteikt publiskajam tirgotājam veikt darbības ar saistīto lietotāju apjomu attiecīgajā publiskā tirgotāja Inčukalna PGK krājumu apjomā.
Papildus iepriekš minētajam, par ticamu signālu dabasgāzes tirgotāja spējai turpināt galalietotāju apgādi ar dabasgāzi ilgtermiņā var kalpot dabasgāzes tirgotāja ilgstoša atrašanās negatīvā nebalansā Vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumu izpratnē (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2021. gada 25. novembra lēmums Nr. 135 “Par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumu saskaņošanu”, turpmāk – Balansēšanas noteikumi), kas jāsaprot ar stāvokli, kad ilgstoši dabasgāzes tirgotājs nominē ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā mazāku enerģijas daudzumu, nekā attiecīgais dabasgāzes tirgotājs nominē izvadīšanai no dabasgāzes pārvades sistēmas. Šāda stāvokļa ilgstoša pastāvēšana var liecināt par dabasgāzes tirgotāja nespēju izpildīt tā Balansēšanas noteikumu 5.1.1. punktā noteikto pienākumu balansēt enerģijas ievadīšanu un enerģijas izvadīšanu no sistēmas un var liecināt par to, ka dabasgāzes tirgotājam nav noslēgti pietiekoši līgumi par dabasgāzes piegādi, lai nosegtu dabasgāzes tirgotāja saistības pret gāzes galalietotājiem.
Spēkā esošie Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumi Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 78) neparedz, ka saistīto lietotāju apgādei publiskajam tirgotājam būtu jāveido dabasgāzes rezerves. Lai nodrošinātu nepieciešamo dabasgāzes apjomu Inčukalna PGK saistīto lietotāju gāzapgādei un izvairītos no riska, ka dabasgāzes apjomi, kas nepieciešami saistīto lietotāju apgādei, ir tikuši piegādāti citiem lietotājiem, ir nepieciešams Latvijas ārkārtas rīcības plānu dabasgāzei papildināt ar publiskā tirgotāja pienākumu nodrošināt dabasgāzes piegādes no Inčukalna PGK saistīto lietotāju pieprasītajā apjomā, un vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumu kontrolēt, lai saistīto lietotāju pieprasītais apjoms no Inčukalna PGK tiktu atbilstoši piegādāts līdz dabasgāzes sadales sistēmas operatora darbības zonai un, ja tas ir nepieciešams, atteikt publiskajam tirgotājam veikt darbības ar saistīto lietotāju apjomu attiecīgajā publiskā tirgotāja Inčukalna PGK krājumu apjomā.
Papildus iepriekš minētajam, par ticamu signālu dabasgāzes tirgotāja spējai turpināt galalietotāju apgādi ar dabasgāzi ilgtermiņā var kalpot dabasgāzes tirgotāja ilgstoša atrašanās negatīvā nebalansā Vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumu izpratnē (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2021. gada 25. novembra lēmums Nr. 135 “Par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumu saskaņošanu”, turpmāk – Balansēšanas noteikumi), kas jāsaprot ar stāvokli, kad ilgstoši dabasgāzes tirgotājs nominē ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā mazāku enerģijas daudzumu, nekā attiecīgais dabasgāzes tirgotājs nominē izvadīšanai no dabasgāzes pārvades sistēmas. Šāda stāvokļa ilgstoša pastāvēšana var liecināt par dabasgāzes tirgotāja nespēju izpildīt tā Balansēšanas noteikumu 5.1.1. punktā noteikto pienākumu balansēt enerģijas ievadīšanu un enerģijas izvadīšanu no sistēmas un var liecināt par to, ka dabasgāzes tirgotājam nav noslēgti pietiekoši līgumi par dabasgāzes piegādi, lai nosegtu dabasgāzes tirgotāja saistības pret gāzes galalietotājiem.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams nodrošināties situācijai, ka publiskajam tirgotājam ir nepieciešamas dabasgāzes apjoms saistīto lietotāju dabasgāzes apgādei, taču tas nespēj pildīt savas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Ievērojot regulējumu, kas jau iestrādāts Enerģētikas likumā, arī šajā situācijā atbalstu publikā tirgotāja funkciju veikšanai paredzēts uzdot AS "Latvenergo" un AS "Conexus Baltic Grid".
Vienlaikus nepieciešams noteikt tirgotāja pienākumu nekavējoties novērst nebalansa stāvokli, ja tas sāk ietekmēt kopējo sistēmas situāciju un iespēju citiem lietotājiem saņemt tiem pienākošos dabasgāzes apjomu.
Gadījumā, ja dabasgāzes tirgotājs ir nonācis ilgstošā nebalansa stāvoklī šī rīkojuma izpratnē, tad, pirmkārt, ir nepieciešams novērst stāvokļa pasliktināšanos nākotnē, it īpaši novēršot dabasgāzes tirgotāja gāzes krājumu izsmelšanu. Šo mērķi ir iespējams sasniegt apstiprinot Latvijas ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei apgādes nozarei neparedzētu papildus pasākumu – nosakot, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram ir Balansēšanas noteikumos un Vienotajos dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumos nenoteiktas tiesības pieprasīt atbilstošajiem tirgotājiem un to klientiem samazināt patēriņa apjomu līdz nebalanss tiek novērsts.
Lai šo mērķis sasniegtu, dabasgāzes tirgotājam, kas ir nonācis ilgstoša nebalansa stāvoklī, jāparedz pienākums izstrādā un realizē plānu to lietotāju, kas nav nodrošināmie lietotāji, dabasgāzes patēriņa samazināšanai, pat ja Latvijā nav izsludināts ārkārtas stāvoklis un sākta dabasgāzes patēriņa samazināšana saskaņā ar Latvijas ārkārtas rīcības plānu dabasgāzei. Patēriņa samazinājuma plānā tirgotājam jāņem vērā ar klientiem noslēgto dabasgāzes tirdzniecību līgumu nosacījumi. Par patēriņa samazināšanas plāna izpildes kontroli atbildīgs ir dabasgāzes sadales sistēmas operators.
Papildus jāņem vērā, ka, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus par regulētu komersantu (t.sk. publisko tirgotāju, dabasgāzes tirgotāju, sistēmas operatoru) uzraudzību, gadījumos, kad regulēts komersants nepilda tam nozares speciālajos normatīvajos aktos (t. sk. šajos Ministru Kabineta noteikumos noteiktos pienākumus), tiek piemērota Enerģētikas likuma 105. pantā noteiktā kārtība. Tā paredz, ka pārkāpuma gadījumā Regulators var pieņemt lēmumu, kas uzliek pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt normatīvo aktu prasību ievērošanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek soda naudu. Soda naudu nosaka apmērā līdz 10 procentiem no dabasgāzes tirgotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma.
Tiesību akta projektam nav ietekmes uz valsts budžetu.
Vienlaikus nepieciešams noteikt tirgotāja pienākumu nekavējoties novērst nebalansa stāvokli, ja tas sāk ietekmēt kopējo sistēmas situāciju un iespēju citiem lietotājiem saņemt tiem pienākošos dabasgāzes apjomu.
Gadījumā, ja dabasgāzes tirgotājs ir nonācis ilgstošā nebalansa stāvoklī šī rīkojuma izpratnē, tad, pirmkārt, ir nepieciešams novērst stāvokļa pasliktināšanos nākotnē, it īpaši novēršot dabasgāzes tirgotāja gāzes krājumu izsmelšanu. Šo mērķi ir iespējams sasniegt apstiprinot Latvijas ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei apgādes nozarei neparedzētu papildus pasākumu – nosakot, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram ir Balansēšanas noteikumos un Vienotajos dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumos nenoteiktas tiesības pieprasīt atbilstošajiem tirgotājiem un to klientiem samazināt patēriņa apjomu līdz nebalanss tiek novērsts.
Lai šo mērķis sasniegtu, dabasgāzes tirgotājam, kas ir nonācis ilgstoša nebalansa stāvoklī, jāparedz pienākums izstrādā un realizē plānu to lietotāju, kas nav nodrošināmie lietotāji, dabasgāzes patēriņa samazināšanai, pat ja Latvijā nav izsludināts ārkārtas stāvoklis un sākta dabasgāzes patēriņa samazināšana saskaņā ar Latvijas ārkārtas rīcības plānu dabasgāzei. Patēriņa samazinājuma plānā tirgotājam jāņem vērā ar klientiem noslēgto dabasgāzes tirdzniecību līgumu nosacījumi. Par patēriņa samazināšanas plāna izpildes kontroli atbildīgs ir dabasgāzes sadales sistēmas operators.
Papildus jāņem vērā, ka, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus par regulētu komersantu (t.sk. publisko tirgotāju, dabasgāzes tirgotāju, sistēmas operatoru) uzraudzību, gadījumos, kad regulēts komersants nepilda tam nozares speciālajos normatīvajos aktos (t. sk. šajos Ministru Kabineta noteikumos noteiktos pienākumus), tiek piemērota Enerģētikas likuma 105. pantā noteiktā kārtība. Tā paredz, ka pārkāpuma gadījumā Regulators var pieņemt lēmumu, kas uzliek pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt normatīvo aktu prasību ievērošanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek soda naudu. Soda naudu nosaka apmērā līdz 10 procentiem no dabasgāzes tirgotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma.
Tiesību akta projektam nav ietekmes uz valsts budžetu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nesasniedz tiesību akta mērķi vai vairāk ierobežojot privātpersonu tiesības.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi