Anotācija (ex-ante)

23-TA-2854: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Piedāvātās izmaiņas ieviesīs pieslēguma būvdarbu izmaksu sadalījuma principu (proporcijā 50:50%) AS "Sadales tīkls" sadales sistēmas elektroenerģijas lietotāju pieslēgumiem arī 6-20 kV sprieguma tīklā un 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar ievadaizsardzības aparāta lielumu virs 100A. Vienlaikus likumā tiks nostiprināts 50:50% būvdarbu izmaksu sadalījuma princips mazas jaudas pieslēgumiem elektroenerģijas sadales sistēmās, ko līdz šim noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators). Līdz šim, atbilstoši Regulatora noteiktam būvdarbu izmaksu sadalījumam (50:50%), pieslēguma maksa tiek sadalīta starp lietotāju un operatoru tikai 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar ievadaizsardzības aparāta nominālo strāvu līdz 100A.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Radīt pozitīvu ietekmi uz jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu pieejamību un komercdarbības attīstību, galalietotājiem samazinot izmaksu slogu jauna pieslēguma izveidei un darbības uzsākšanai, veicināt elektroenerģijas sadales sistēmas operatora, kuras sistēmai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, lietotāju skaita, pieslēgtās patēriņa jaudas un sadalītās elektroenerģijas palielināšanos, kā rezultātā esošā  sistēma un tajā jau uzstādītās sistēmas jaudas tiks izmantota  efektīvāk.
Spēkā stāšanās termiņš
01.05.2024.
Pamatojums
Nepieciešams nodrošināt iespēju savlaicīgi sagatavot nepieciešamās izmaiņas sistēmas pieslēguma noteikumos.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Līdz šim 50:50% pieslēguma būvdarbu izmaksu sadalījuma princips (pusi sedz lietotājs, pusi sistēmas operators) tiek piemērots tikai nelielas jaudas pieslēgumiem 0,4 kV tīklā ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 100A. Lielākas jaudas pieslēgumu gadījumā lietotājs priekšapmaksas veidā 100% apjomā sedz visas pieslēguma ierīkošanas izmaksas, bet pieslēguma lietošanas laikā tiek piemērots efektīvās slodzes risinājums, kas ļauj pieslēguma lietotājam 5 gadu periodā atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas, pamatojoties uz pakalpojuma maksas samazinājuma piemērošanu. Lai gan saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2021. gada 3. jūnijā lēmuma Nr. 1/8 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai” 60.punktu sistēmas operators, kura sadales sistēmai pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju, un sistēmas lietotājs var vienoties par pieslēguma maksas samaksu ar atlikto maksājumu, ja pieslēguma spriegums ir 6–20 kilovolti vai 0,4 kilovolti, ja objekta summārā atļautā ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva ir lielāka par 100 ampēriem,  sistēmas lietotājs ir nodrošinājis sistēmas operatora pieprasītās finanšu garantijas pieslēguma maksas samaksai, praksē šo instrumentu galalietotāji praktiski neizmanto. Efektīvās slodzes risinājuma piemērošanas gadījumā, lietotājam ik gadu jāsasniedz līgumā noteikts elektroenerģijas patēriņa apjoms, pēc kura sasniegšanas tiek uzsākta pakalpojuma elektroenerģijas sadales sistēmas tarifa atlaides 50% apjomā piemērošana. Gadījumos, ja lietotājs savā pieslēgumā paralēli attīsta arī elektroenerģijas ražošanas jaudas pašpatēriņa vajadzībām, piemēram izvieto saules paneļus, tas apgrūtina lietotāja iespējas sasniegt nepieciešamo patēriņa līmeni. Attiecīgi efektīvās slodzes risinājums konceptuāli vairs nav saskanīgs ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu veicinošu, energoefektivitāti un energoneatkarību veicinošu pasākumu īstenošanu. Likuma grozījumu mērķis ir sniegt alternatīvu risinājumu elektroeneŗgijas sistēmas pieslēgumu pieejamības veicināšanai. 
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (turpmāk - NEKP) projektā ir teikts, ka Latvijā ir liels potenciāls rūpniecības un transporta elektrifikācijā, gan ražošanas procesos izmantoto kurināmo un tehnoloģijas aizvietojot ar tādām, kurās kā energoresurss ir elektroenerģija, gan transportā izmantotos transportlīdzekļus aizstājot ar elektromobīļiem (EV). Ražošanas procesu un transporta elektrifikācija ievērojami palielinātu Latvijas elektroenerģijas patēriņu, tomēr, mazinot primāro energoresursu – kurināmais un degvielas patēriņu, un uzlabojot enerģijas izmantošanas efektivitāti, kopējais valsts enerģijas patēriņš mazināsies, kur, piemēram, EV ir apmēram trīsreiz efektīvāki kā iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļi, un arī ražošanas tehnoloģijas, kurās kā energoresurss tiek izmantota elektroenerģija, ir ar augstākiem energoefektivitātes rādītājiem kā kurināmā izmantojošās tehnoloģijas.
NEKP pasākumu scenārijā būtiski pieaug atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars, tam pieaugot no apmēram 51% 2021. gadā līdz 68% 2030. gadā, kas tiek nodrošināts ar būtisku saules un vēja enerģijas pieaugumu – 138 un 11 kārtīgs pieaugums attiecīgi. Ņemot vērā ekonomikas un īpaši transporta sektora elektrifikāciju tiek prognozēts 15,4% elektroenerģijas patēriņa pieaugums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumu pieņemšanas 2012.gadā elektroenerģijas lietotāji ir atguvuši jaunu elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumu ierīkošanā ieguldītos līdzekļus aptuveni 6 milj. EUR apmērā. Katru gadu sasniedzot noteiktu patēriņa slieksni, lietotājam turpmākajos mēnešos tiek piemērota sistēmas pakalpojuma atlaide. Uz piemērotās pakalpojuma atlaides rēķina, lietotājs var atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Kopumā visā periodā ir noslēgti aptuveni 2700 pieslēguma līgumi, kam atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem tika piemēroti atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumi pieslēguma maksas atgūšanai. No tiem aptuveni 200 gadījumos pilnībā tika kompensēta pieslēguma maksa, ap 1300 objekti noteiktajā 5 gadu termiņā nespēja atgūt pieslēguma maksu pilnībā, bet ap 1200 objektiem joprojām ir aktīva iespēja atgūt pieslēguma maksu. Atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus AS "Sadales tīkls" ik mēnesi uzsāk piemērot vidēji 25 jauniem pieslēgumiem, aptuveni 60 rēķinos ik mēnesi sistēmas pakalpojumu maksai tiek piemērota efektīvās slodzes atlaide. Detalizētāka informācija pieejama par periodu no 2016.-2023.gadam.
Efektīvās slodzes risinājums periodā no 2016.g.-2023.g.
 
Efektīvās slodzes statuss objektam Pieslēguma maksa (EUR) Kompensētā maksa (EUR) % No kopējās kompensētās maksas Atlikusī kompensējamā summa (EUR)
Kopā 20 222 108 3 077 575 100% 17 144 533
Aktīvs 12 083 214 620 763 20% 11 462 451
Beidzies 6 930 016  1 477 402   48% 5 452 614
Kompensēts 925 592 925 592 30% -
Apturēts 283 286 53 818 2% 229 468

Efektīvās slodzes risinājuma mērķis bija motivēt jaunos sistēmas lietotājus ierīkot savām faktiskajām vajadzībām atbilstošas jaudas pieslēgumus, nebūvēt sadales sistēmā liekas jaudas, kas sadārdzina sistēmas uzturēšana izmaksas. Ar sistēmas pakalpojumu tarifu fiksētās komponentes ieviešanu un īpatsvara pakāpenisko pieaugumu efektīvās slodzes risinājums ir lielā mērā zaudējis savu pamatjēgu. Vienlaikus šis risinājums ir ārkārtīgi sarežģīti administrējams, sistēmas lietotājiem grūti izprotams un sistēmas operatora pusē prasa uzturēt darba slodzes, kas administrē un apkalpo tikai šo specifisko atbalsta risinājumu. Risinājums pakāpeniski zaudē jēgu, elektroenerģijas sistēmā palielinoties aktīvo lietotāju skaitam, kas vienlaikus ar pieslēguma izbūvi attīsta savam pašpatēriņam paredzētas elektroenerģijas ražošanas jaudas un ražo elektroenerģiju pašpatēriņa vajadzībām, tādējādi lietotājs nevar saņemt vai zaudē tiesības saņemt efektīvās slodzes mehānisma priekšrocības un iespēju atgūt pieslēguma izbūvē ieguldītos līdzekļus. Īpaši apgrūtināta ir efektīvās slodzes risinājuma izmantošana, piemēram, ir elektroauto uzlādes staciju attīstītājiem, kuri elektroauto attīstības stadijā visticamāk nespēj sasniegt noteikto efektivitātes kritēriju (sasniegt ikgadējo elektroenerģijas patēriņu).
 
Risinājuma apraksts
Pārskatītā pieeja paredz pakāpeniski slēgt efektīvās slodzes risinājumu, kas pēc būtības šobrīd ir novecojis, administratīvi ļoti sarežģīts mehānisms. Risinājums paredzētu vairs nepiemērot efektīvās slodzes risinājumu jauniem pieslēgumiem pēc 2024.gada 1.maija, bet tā vietā tiktu ieviests 50:50% pieslēguma ierīkošanas būvdarbu izmaksu sadalījuma princips arī lielas jaudas elektroenerģijas lietotāju sadales sistēmas pieslēgumiem AS "Sadales tīkls" sistēmā. Risinājums būtu piemērojams arī atļautās slodzes palielināšanai, ja tās īstenošanai nepieciešama pieslēguma pārbūve. Jaunās pieejas ieviešana sistēmas pieslēguma maksas pārdalei starp sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru nav uzskatāma par valsts atbalstu kādām komersantu grupām un neatstāj ietekmi uz valsts budžetu. Priekšlikums paredz ieviest horizontālu pieeju visiem sadales sistēmas jauniem elektroenerģijas lietotājiem AS "Sadales tīkls" sistēmā. Izmaiņas neietekmē pārvades sistēmas operatora pieslēgumus. Tāpat risinājums paredz, ka elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājam ir tiesības neizmantot attiecīgo risinājumu, ja tas nevēlas uzņemties papildu saistības attiecībā uz pieslēguma lietošanas nosacījumiem- tādā gadījumā lietotājam kā līdz šim būtu jāsedz pieslēguma būvdarbu izmaksas 100% apjomā. Likumā arī noteikti atsevišķi izņēmuma gadījumi (rezerves pieslēgumi, pagaidu pieslēgumi, operatora tīkla pārbūve ražošanas iekārtu ieviešanai, citi gadījumi, kur lietotājs un operators par to savstarpēji vienojušies), kuru ierīkošanas gadījumā lietotājam jāsedz būvdarbu izmaksas pilnā apjomā, jo attiecīgajos gadījumos pieslēguma būvdarbu ierīkošanas izmaksas nebūtu pamats attiecināt uz tarifu veidojošām izmaksām.
Lai nodrošinātu to, ka risinājums ilgtermiņā rada pozitīvu ietekmi uz sistēmas pakalpojumu tarifiem, likumā ir paredzēts nosacījums, ka lietotājam ierīkotais pieslēgums ir jāuzsāk lietot līgumā noteiktā termiņā (konceptuāli - uzreiz pēc pieslēguma ierīkošanas) un pieslēgums ar ierīkoto jaudu, par kuru puses vienojas pieslēguma līgumā, jālieto vismaz 5 gadus, nesamazinot pieslēguma atļauto slodzi (pieslēguma jaudu). Šie nosacījumi liek galalietotājam rūpīgāk izvēlēties ierīkojamā pieslēguma jaudu. 5 gadu uzraudzības termiņš pamatojams ar to, ka attiecīgā termiņā samaksātā pakalpojuma maksa sasniedz pieslēguma ierīkošanā ieguldītās izmaksas, un šis ir uzskatāms par minimālo jaudas izmantošanas termiņu, lai būtu saskatāms pozitīvs efekts ilgtermiņā. Gadījumā, ja lietotājs nespēj nodrošināt ar operatoru noslēgtā līguma nosacījumus un lietotājs samazina pieslēguma atļauto slodzi vai pārtrauc pieslēguma lietošanu pirms noteiktā 5 gadu termiņa, lietotājam ir pienākums  atgriezt sistēmas operatora segto būvdarbu izmaksu daļu pilnā apjomā sistēmas operatoram. Gadījumā, ja attiecīgajā 5 gadu periodā tiek veikta attiecīgā pieslēguma lietotāja maiņa, jaunajam lietotājam ir pienākums uzņemties visas saistības, kas paredzētas ar operatoru noslēgtajā līgumā, pretējā gadījumā vecajam lietotājam ir jāizpilda savas saistības un operatora segtā būvdarbu izmaksu daļa jāatgriež operatoram. Tāpat, sistēmas operatora un lietotāja savstarpēji noslēgtā līgumā ir pamats noteikt pieslēguma lietošanas uzsākšanas termiņu. Pieslēguma lietošana būtu uzsākama pēc pieslēguma ierīkošanas darbu pabeigšanas, nodrošinot to, ka sistēmas operators nekavējoties uzsāk atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Līdzīga veida ierobežojumi lietotājam, pastāv arī kaimiņvalstīs (Lietuvā pieslēgumā ierīkoto atļauto slodzi jāizmanto 10 gadus).
Jaunās pieejas ieviešana radīs pozitīvu ietekmi uz jaunu pieslēgumu pieejamību un komercdarbības attīstību Latvijā, jo lielas jaudas pieslēgumu lietotājiem samazināsies izmaksu slogs jauna pieslēguma izveidei un darbības uzsākšanai, kā arī veicinās elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju (elektroenerģijas lietotāju) skaita, pieslēgtās jaudas un sadalītās elektroenerģijas apjoma palielināšanos, kā rezultātā esošā elektroenerģijas sistēma un tajā jau uzstādītās jaudas tiks izmantota efektīvāk. Piedāvātais būvdarbu izmaksu sadalījuma risinājums elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu ierīkošanai veicinās elektrifikāciju un atteikšanos no citu, neefektīvāku un dabai nedraudzīgāku energoresursu izmantošanas.
Vērtējot attiecīgā risinājuma ietekmi uz elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem secināms, ka neskatoties uz to, ka šāds risinājums palielinās regulētās aktīvu bāzes (RAB) vērtību (tarifu veidojošo izmaksu bāzi), jo pieslēguma ierīkošanas izmaksas tiks daļējā apjomā segtas no AS "Sadales tīkls" puses, tomēr ilgtermiņā katrs šāds sistēmas pieslēgums veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu un radīs papildu ieņēmumus no sniegtā sistēmas pakalpojuma, radot tarifu samazinošu efektu. Ir jāņem vērā arī attiecīgo lietotāju radītās papildu jaudas (MW), sadalītās elektroenerģijas apjomi un radītie pakalpojuma maksas ieņēmumi (EUR), kam ir būtiska ietekme uz nākamo periodu tarifa aprēķina rezultātu. Tarifu aprēķināšanas procesā tiek noteiktas sistēmas operatora izmaksas (atļautie ieņēmumi) noteiktā regulatīvajā periodā un šīs izmaksas tiek attiecinātas  pret plānotajiem jaudu un sadalītās elektroenerģijas apjomiem. Tātad papildu pieslēgto jaudu un sadalītās elektroenerģijas apjomi rada tarifu samazinošu efektu. Attiecīgie lielas jaudas lietotāji ar sistēmas pakalpojumu maksu  attiecīgo operatora segto būvdarbu izmaksu daļu relatīvi ātri samaksā sistēmas operatoram, un vēlāk uzturot savu pieslēgumu ilgtermiņā kopumā rada pozitīvu efektu uz sistēmas pakalpojumu tarifa apmēru un dalot izmaksas ar citiem sistēmas lietotājiem. Piemēram, katrs 1 MW efektīvi izmantots pieslēgums vidsprieguma tīklā rada operatoram papildu ieņēmumus 40-50 tūkst.EUR/gadā. Būtiski piebilst, ka regulatīvās aktīvu bāzes izmaiņas neietekmē tekošā regulatīvā periodā noteiktos tarifus, jo izmaksu bāze ir nofiksēta.
Veicot pagātnes pieslēgumu attīstības datu analīzi un pieņemot mērenu nākotnes pieslēgumu attīstību, pēc operatora aplēsēm risinājuma ieviešana radīs pozitīvu efektu un nodrošinās nākamā regulatīvā perioda tarifa samazinājumu robežās no 1%-2%. 2022.gadā kopējās pieslēgumu izbūves izmaksas bija ~20 milj. EUR, 2023.gada prognoze – ~30 milj.EUR. Atbilstoši jaunākajiem pieejamiem datiem par nepilnu pēdējo divu gadu periodu, secināms, ka attiecīgajā periodā jauno lielo pieslēgumu kopējā pieslēgumu maksa bijusi 2,8 milj. EUR, bet attiecīgo lielo pieslēgumu (pieslēguma maksa 2,8 milj. EUR gadā) radītie pakalpojuma maksas fiksētās daļas ieņēmumi novērtējami 1,62 milj. EUR apmērā. Vidēji, ik gadu šādu lielo pieslēgumu ierīkošanas izmaksas ir 2 milj. EUR. Operatora 50% līdzfinansējums prognozējams 1 milj. EUR apmērā. Operatora ikgadējā kopējā izmaksu bāze (uz katru gadu attiecinātā atļauto ieņēmumu daļa) ir aptuveni 360 milj. EUR, tāpēc pieslēgumu līdzfinansējuma katrs operatora papildu 1 milj. EUR rada līdz 0,2% ietekmi uz tarifu veidojošām izmaksām, bet vienlaikus rada arī papildu pakalpojuma maksas ieņēmumus.
Lielas jaudas jaunu pieslēgumu dati pēdējo 2 gadu periodā.
  Objektu skaits Kopējās pieslēgumu maksas Pakalpojumu maksas fiksētā daļa, EUR/gadā
ZS 261 2 174 790 830 485
VS 20 671 339 789 965
Kopā 281 2 846 129 1 620 449

Atbilstoši peļņas un zaudējumu analīzes datiem nākamajam regulatīvajam periodam, balstoties uz līdzšinējo pieslēgumu ierīkošanas dinamiku un vidējiem kapitālieguldījumu apjomiem, vērtējot ietekmi uz RAB, nolietojumu, prognozējamiem ieņēmumiem, jaunā būvdarbu izmaksu sadalījuma risinājuma ietekme uz nākamā regulatīvā perioda tarifu prognozējama ar samazinošu ietekmi -1,5% apmērā. Vienlaikus ir būtiski, lai ierīkotie pieslēgumi tiktu izmantoti ilgtermiņā, atbilstoši jaudai, ar kādu tie ir ierīkoti.
Jānorāda, ka līdzīga lielas jaudas pieslēgumu būvdarbu izmaksu sadalījuma risinājuma pieeja jau šobrīd pastāv Lietuvā, kur lielas jaudas pieslēgumiem (pieslēdzamā vai palielināmā slodze ir vismaz 1 MW) tiek kompensēti līdz pat 90% [1] no pieslēguma ierīkošanas izmaksām, ja lietotājs nesamazina slodzi 10 gadus [2] pēc pieslēguma procesa pabeigšanas.
Būtiski ņemt vērā, ka risinājums nav uzskatāms par tādu, kas veicinātu nevienlīdzību pārvades un sadales sistēmas lietotāju starpā. Lielas jaudas pieslēgumu gadījumā attīstītājs vērtē ilgtermiņa izmaksas, tāpēc neskatoties uz pieslēguma ierīkošanas izmaksu apjomu, daudz būtiskāku ietekmi atstāj pakalpojumu maksas apmēra atšķirības. Arī tehniski sadales sistēma nav piemērota atsevišķu pieslēgumu ar jaudu, kas tuvojas 10 MW, izveidei un šādu jaudu pārvadīšanai lielos attālumos.
Likumprojekta 1. pants  paredz, ka likuma 9.pantā tiek precizētas un papildinātas normas par pieslēguma būvdarbu izmaksas sadalījumu starp elektroenerģijas lietotāju un sistēmas operatoru. Līdz šim būvdarbu izmaksu sadalījuma noteikšana mazas jaudas pieslēgumiem bija noteikta Regulatora kompetencē.
Likumprojekta 2.pants paredz noteikt papildu pārejas noteikumu, lai pakāpeniski izbeigtu esošo efektīvās slodzes atbalsta risinājuma pielietošanu jauniem pieslēgumiem. Ar pārejas noteikumu tiek noteikts, ka atļautās slodzes efektīvās izmantošanas risinājums netiek piemērots jauniem pieslēgumiem pēc 2024.g. 1.maija, bet līdz šim datumam uzsāktie procesi turpinās līdz brīdim kad tiek atgūta maksa vai līdz savstarpējās vienošanās termiņa beigām. Tas pakāpeniska efektīvās slodzes risinājuma slēgšana varētu noritēt vēl 5 gadus.
Ņemot vērā, ka likuma ieviešanas rezultātā būtu precizējami arī Regulatora noteiktie Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai, ir noteikts, ka likums stātos spēkā ar 2024.gada 1.maiju, lai nodrošinātu iespēju savlaicīgi sagatavot nepieciešamās izmaiņas sistēmas pieslēguma noteikumos. Gadījumā, ja likumprojekta virzība aizkavētos, attiecīgais spēkā stāšanās termiņš būtu pārskatāms.
Ar grozījumiem paredzēts samazināt sistēmas operatora līdzšinējās administrēšanas izmaksas efektīvās slodzes atbalsta risinājuma uzturēšanai un radīt sistēmas lietotājiem saprotamāku un vienkāršāku pieslēgumu ierīkošanas atbalsta modeli. Attiecīgs būvdarbu izmaksu sadalījuma risinājums nozīmīgs, straujākai elektroauto uzlādēs staciju pieslēgumu attīstībai, lieljaudas ražošanas uzņēmumu pieslēgumu attīstībai un investīciju vides pilnveidei kopumā. Elektrifikācijas mērķu sasniegšanai, pārejai uz elektroenerģiju kā pamata energoresursu ir būtiski veicināt jaunu pieslēgumu attīstību. Risinājumu nav paredzēts piemērot komerciāla rakstura elektroenerģijas ražotāju pieslēgumiem. Likumprojekts veicinot un  paātrinot elektrifikāciju veicinās šajā anotācijā norādīto NEKP mērķu un scenāriju mērķu sasniegšanu.


 Atsauces avoti:

[1] https://www.regula.lt/elektra/SiteAssets/Prijungimo_ikainiai.docx
Nepilnīgs tulkojums angļu valodā - https://www.regula.lt/en/Pages/connection-fees.aspx

Lietuvas regulatora metodika:
https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.404601/zpqZcQPhZv?jfwid=7jjinv25l

 [2] https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.429993/asr


 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Regulējums samazinās izmaksas jaunu elektroenerģijas pieslēgumu izveidei. 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Regulējums samazinās izmaksas jaunu elektroenerģijas pieslēgumu izveidei. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Regulējums samazinās izmaksas jaunu elektroenerģijas pieslēgumu izveidei. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Regulējums samazinās izmaksas jaunu elektroenerģijas pieslēgumu izveidei, veicinās elektifikāciju.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Regulējums samazinās izmaksas jaunu elektroenerģijas pieslēgumu izveidei, veicinās elektifikāciju.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana tiks veikta vienlaikus ar likumprojekta saskaņošanu. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts veicinās elektrifikāciju, līdz ar to netieši pozitīvi ietekmējot virzību uz klimatneitralitāti, kā arī NEKP mērķu un scenāriju īstenošanu. 

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk