Anotācija (ex-ante)

Kopš efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumu pieņemšanas 2012.gadā elektroenerģijas lietotāji ir atguvuši jaunu elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumu ierīkošanā ieguldītos līdzekļus aptuveni 6 milj. EUR apmērā. Katru gadu sasniedzot noteiktu patēriņa slieksni, lietotājam turpmākajos mēnešos tiek piemērota sistēmas pakalpojuma atlaide. Uz piemērotās pakalpojuma atlaides rēķina, lietotājs var atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Kopumā visā periodā ir noslēgti aptuveni 2700 pieslēguma līgumi, kam atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem tika piemēroti atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumi pieslēguma maksas atgūšanai. No tiem aptuveni 200 gadījumos pilnībā tika kompensēta pieslēguma maksa, ap 1300 objekti noteiktajā 5 gadu termiņā nespēja atgūt pieslēguma maksu pilnībā, bet ap 1200 objektiem joprojām ir aktīva iespēja atgūt pieslēguma maksu. Atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus AS "Sadales tīkls" ik mēnesi uzsāk piemērot vidēji 25 jauniem pieslēgumiem, aptuveni 60 rēķinos ik mēnesi sistēmas pakalpojumu maksai tiek piemērota efektīvās slodzes atlaide. Detalizētāka informācija pieejama par periodu no 2016.-2023.gadam.
Efektīvās slodzes risinājums periodā no 2016.g.-2023.g.
 

Efektīvās slodzes statuss objektam	Pieslēguma maksa (EUR)	Kompensētā maksa (EUR)	% No kopējās kompensētās maksas	Atlikusī kompensējamā summa (EUR)
Kopā	20 222 108	3 077 575	100%	17 144 533
Aktīvs	12 083 214	620 763	20%	11 462 451
Beidzies	6 930 016	1 477 402	48%	5 452 614
Kompensēts	925 592	925 592	30%	-
Apturēts	283 286	53 818	2%	229 468

Efektīvās slodzes risinājuma mērķis bija motivēt jaunos sistēmas lietotājus ierīkot savām faktiskajām vajadzībām atbilstošas jaudas pieslēgumus, nebūvēt sadales sistēmā liekas jaudas, kas sadārdzina sistēmas uzturēšana izmaksas. Ar sistēmas pakalpojumu tarifu fiksētās komponentes ieviešanu un īpatsvara pakāpenisko pieaugumu efektīvās slodzes risinājums ir lielā mērā zaudējis savu pamatjēgu. Vienlaikus šis risinājums ir ārkārtīgi sarežģīti administrējams, sistēmas lietotājiem grūti izprotams un sistēmas operatora pusē prasa uzturēt darba slodzes, kas administrē un apkalpo tikai šo specifisko atbalsta risinājumu. Risinājums pakāpeniski zaudē jēgu, elektroenerģijas sistēmā palielinoties aktīvo lietotāju skaitam, kas vienlaikus ar pieslēguma izbūvi attīsta savam pašpatēriņam paredzētas elektroenerģijas ražošanas jaudas un ražo elektroenerģiju pašpatēriņa vajadzībām, tādējādi lietotājs nevar saņemt vai zaudē tiesības saņemt efektīvās slodzes mehānisma priekšrocības un iespēju atgūt pieslēguma izbūvē ieguldītos līdzekļus. Īpaši apgrūtināta ir efektīvās slodzes risinājuma izmantošana, piemēram, ir elektroauto uzlādes staciju attīstītājiem, kuri elektroauto attīstības stadijā visticamāk nespēj sasniegt noteikto efektivitātes kritēriju (sasniegt ikgadējo elektroenerģijas patēriņu).
 

Pārskatītā pieeja paredz pakāpeniski slēgt efektīvās slodzes risinājumu, kas pēc būtības šobrīd ir novecojis, administratīvi ļoti sarežģīts mehānisms. Risinājums paredzētu vairs nepiemērot efektīvās slodzes risinājumu jauniem pieslēgumiem pēc 2024.gada 1.maija, bet tā vietā tiktu ieviests 50:50% pieslēguma ierīkošanas būvdarbu izmaksu sadalījuma princips arī lielas jaudas elektroenerģijas lietotāju sadales sistēmas pieslēgumiem AS "Sadales tīkls" sistēmā. Risinājums būtu piemērojams arī atļautās slodzes palielināšanai, ja tās īstenošanai nepieciešama pieslēguma pārbūve. Jaunās pieejas ieviešana sistēmas pieslēguma maksas pārdalei starp sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru nav uzskatāma par valsts atbalstu kādām komersantu grupām un neatstāj ietekmi uz valsts budžetu. Priekšlikums paredz ieviest horizontālu pieeju visiem sadales sistēmas jauniem elektroenerģijas lietotājiem AS "Sadales tīkls" sistēmā. Izmaiņas neietekmē pārvades sistēmas operatora pieslēgumus. Tāpat risinājums paredz, ka elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājam ir tiesības neizmantot attiecīgo risinājumu, ja tas nevēlas uzņemties papildu saistības attiecībā uz pieslēguma lietošanas nosacījumiem- tādā gadījumā lietotājam kā līdz šim būtu jāsedz pieslēguma būvdarbu izmaksas 100% apjomā. Likumā arī noteikti atsevišķi izņēmuma gadījumi (rezerves pieslēgumi, pagaidu pieslēgumi, operatora tīkla pārbūve ražošanas iekārtu ieviešanai, citi gadījumi, kur lietotājs un operators par to savstarpēji vienojušies), kuru ierīkošanas gadījumā lietotājam jāsedz būvdarbu izmaksas pilnā apjomā, jo attiecīgajos gadījumos pieslēguma būvdarbu ierīkošanas izmaksas nebūtu pamats attiecināt uz tarifu veidojošām izmaksām.
Lai nodrošinātu to, ka risinājums ilgtermiņā rada pozitīvu ietekmi uz sistēmas pakalpojumu tarifiem, likumā ir paredzēts nosacījums, ka lietotājam ierīkotais pieslēgums ir jāuzsāk lietot līgumā noteiktā termiņā (konceptuāli - uzreiz pēc pieslēguma ierīkošanas) un pieslēgums ar ierīkoto jaudu, par kuru puses vienojas pieslēguma līgumā, jālieto vismaz 5 gadus, nesamazinot pieslēguma atļauto slodzi (pieslēguma jaudu). Šie nosacījumi liek galalietotājam rūpīgāk izvēlēties ierīkojamā pieslēguma jaudu. 5 gadu uzraudzības termiņš pamatojams ar to, ka attiecīgā termiņā samaksātā pakalpojuma maksa sasniedz pieslēguma ierīkošanā ieguldītās izmaksas, un šis ir uzskatāms par minimālo jaudas izmantošanas termiņu, lai būtu saskatāms pozitīvs efekts ilgtermiņā. Gadījumā, ja lietotājs nespēj nodrošināt ar operatoru noslēgtā līguma nosacījumus un lietotājs samazina pieslēguma atļauto slodzi vai pārtrauc pieslēguma lietošanu pirms noteiktā 5 gadu termiņa, lietotājam ir pienākums  atgriezt sistēmas operatora segto būvdarbu izmaksu daļu pilnā apjomā sistēmas operatoram. Gadījumā, ja attiecīgajā 5 gadu periodā tiek veikta attiecīgā pieslēguma lietotāja maiņa, jaunajam lietotājam ir pienākums uzņemties visas saistības, kas paredzētas ar operatoru noslēgtajā līgumā, pretējā gadījumā vecajam lietotājam ir jāizpilda savas saistības un operatora segtā būvdarbu izmaksu daļa jāatgriež operatoram. Tāpat, sistēmas operatora un lietotāja savstarpēji noslēgtā līgumā ir pamats noteikt pieslēguma lietošanas uzsākšanas termiņu. Pieslēguma lietošana būtu uzsākama pēc pieslēguma ierīkošanas darbu pabeigšanas, nodrošinot to, ka sistēmas operators nekavējoties uzsāk atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Līdzīga veida ierobežojumi lietotājam, pastāv arī kaimiņvalstīs (Lietuvā pieslēgumā ierīkoto atļauto slodzi jāizmanto 10 gadus).
Jaunās pieejas ieviešana radīs pozitīvu ietekmi uz jaunu pieslēgumu pieejamību un komercdarbības attīstību Latvijā, jo lielas jaudas pieslēgumu lietotājiem samazināsies izmaksu slogs jauna pieslēguma izveidei un darbības uzsākšanai, kā arī veicinās elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju (elektroenerģijas lietotāju) skaita, pieslēgtās jaudas un sadalītās elektroenerģijas apjoma palielināšanos, kā rezultātā esošā elektroenerģijas sistēma un tajā jau uzstādītās jaudas tiks izmantota efektīvāk. Piedāvātais būvdarbu izmaksu sadalījuma risinājums elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu ierīkošanai veicinās elektrifikāciju un atteikšanos no citu, neefektīvāku un dabai nedraudzīgāku energoresursu izmantošanas.
Vērtējot attiecīgā risinājuma ietekmi uz elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem secināms, ka neskatoties uz to, ka šāds risinājums palielinās regulētās aktīvu bāzes (RAB) vērtību (tarifu veidojošo izmaksu bāzi), jo pieslēguma ierīkošanas izmaksas tiks daļējā apjomā segtas no AS "Sadales tīkls" puses, tomēr ilgtermiņā katrs šāds sistēmas pieslēgums veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu un radīs papildu ieņēmumus no sniegtā sistēmas pakalpojuma, radot tarifu samazinošu efektu. Ir jāņem vērā arī attiecīgo lietotāju radītās papildu jaudas (MW), sadalītās elektroenerģijas apjomi un radītie pakalpojuma maksas ieņēmumi (EUR), kam ir būtiska ietekme uz nākamo periodu tarifa aprēķina rezultātu. Tarifu aprēķināšanas procesā tiek noteiktas sistēmas operatora izmaksas (atļautie ieņēmumi) noteiktā regulatīvajā periodā un šīs izmaksas tiek attiecinātas  pret plānotajiem jaudu un sadalītās elektroenerģijas apjomiem. Tātad papildu pieslēgto jaudu un sadalītās elektroenerģijas apjomi rada tarifu samazinošu efektu. Attiecīgie lielas jaudas lietotāji ar sistēmas pakalpojumu maksu  attiecīgo operatora segto būvdarbu izmaksu daļu relatīvi ātri samaksā sistēmas operatoram, un vēlāk uzturot savu pieslēgumu ilgtermiņā kopumā rada pozitīvu efektu uz sistēmas pakalpojumu tarifa apmēru un dalot izmaksas ar citiem sistēmas lietotājiem. Piemēram, katrs 1 MW efektīvi izmantots pieslēgums vidsprieguma tīklā rada operatoram papildu ieņēmumus 40-50 tūkst.EUR/gadā. Būtiski piebilst, ka regulatīvās aktīvu bāzes izmaiņas neietekmē tekošā regulatīvā periodā noteiktos tarifus, jo izmaksu bāze ir nofiksēta.
Veicot pagātnes pieslēgumu attīstības datu analīzi un pieņemot mērenu nākotnes pieslēgumu attīstību, pēc operatora aplēsēm risinājuma ieviešana radīs pozitīvu efektu un nodrošinās nākamā regulatīvā perioda tarifa samazinājumu robežās no 1%-2%. 2022.gadā kopējās pieslēgumu izbūves izmaksas bija ~20 milj. EUR, 2023.gada prognoze – ~30 milj.EUR. Atbilstoši jaunākajiem pieejamiem datiem par nepilnu pēdējo divu gadu periodu, secināms, ka attiecīgajā periodā jauno lielo pieslēgumu kopējā pieslēgumu maksa bijusi 2,8 milj. EUR, bet attiecīgo lielo pieslēgumu (pieslēguma maksa 2,8 milj. EUR gadā) radītie pakalpojuma maksas fiksētās daļas ieņēmumi novērtējami 1,62 milj. EUR apmērā. Vidēji, ik gadu šādu lielo pieslēgumu ierīkošanas izmaksas ir 2 milj. EUR. Operatora 50% līdzfinansējums prognozējams 1 milj. EUR apmērā. Operatora ikgadējā kopējā izmaksu bāze (uz katru gadu attiecinātā atļauto ieņēmumu daļa) ir aptuveni 360 milj. EUR, tāpēc pieslēgumu līdzfinansējuma katrs operatora papildu 1 milj. EUR rada līdz 0,2% ietekmi uz tarifu veidojošām izmaksām, bet vienlaikus rada arī papildu pakalpojuma maksas ieņēmumus.
Lielas jaudas jaunu pieslēgumu dati pēdējo 2 gadu periodā.

	Objektu skaits	Kopējās pieslēgumu maksas	Pakalpojumu maksas fiksētā daļa, EUR/gadā
ZS	261	2 174 790	830 485
VS	20	671 339	789 965
Kopā	281	2 846 129	1 620 449

Atbilstoši peļņas un zaudējumu analīzes datiem nākamajam regulatīvajam periodam, balstoties uz līdzšinējo pieslēgumu ierīkošanas dinamiku un vidējiem kapitālieguldījumu apjomiem, vērtējot ietekmi uz RAB, nolietojumu, prognozējamiem ieņēmumiem, jaunā būvdarbu izmaksu sadalījuma risinājuma ietekme uz nākamā regulatīvā perioda tarifu prognozējama ar samazinošu ietekmi -1,5% apmērā. Vienlaikus ir būtiski, lai ierīkotie pieslēgumi tiktu izmantoti ilgtermiņā, atbilstoši jaudai, ar kādu tie ir ierīkoti.
Jānorāda, ka līdzīga lielas jaudas pieslēgumu būvdarbu izmaksu sadalījuma risinājuma pieeja jau šobrīd pastāv Lietuvā, kur lielas jaudas pieslēgumiem (pieslēdzamā vai palielināmā slodze ir vismaz 1 MW) tiek kompensēti līdz pat 90% [1] no pieslēguma ierīkošanas izmaksām, ja lietotājs nesamazina slodzi 10 gadus [2] pēc pieslēguma procesa pabeigšanas.
Būtiski ņemt vērā, ka risinājums nav uzskatāms par tādu, kas veicinātu nevienlīdzību pārvades un sadales sistēmas lietotāju starpā. Lielas jaudas pieslēgumu gadījumā attīstītājs vērtē ilgtermiņa izmaksas, tāpēc neskatoties uz pieslēguma ierīkošanas izmaksu apjomu, daudz būtiskāku ietekmi atstāj pakalpojumu maksas apmēra atšķirības. Arī tehniski sadales sistēma nav piemērota atsevišķu pieslēgumu ar jaudu, kas tuvojas 10 MW, izveidei un šādu jaudu pārvadīšanai lielos attālumos.
Likumprojekta 1. pants  paredz, ka likuma 9.pantā tiek precizētas un papildinātas normas par pieslēguma būvdarbu izmaksas sadalījumu starp elektroenerģijas lietotāju un sistēmas operatoru. Līdz šim būvdarbu izmaksu sadalījuma noteikšana mazas jaudas pieslēgumiem bija noteikta Regulatora kompetencē.
Likumprojekta 2.pants paredz noteikt papildu pārejas noteikumu, lai pakāpeniski izbeigtu esošo efektīvās slodzes atbalsta risinājuma pielietošanu jauniem pieslēgumiem. Ar pārejas noteikumu tiek noteikts, ka atļautās slodzes efektīvās izmantošanas risinājums netiek piemērots jauniem pieslēgumiem pēc 2024.g. 1.maija, bet līdz šim datumam uzsāktie procesi turpinās līdz brīdim kad tiek atgūta maksa vai līdz savstarpējās vienošanās termiņa beigām. Tas pakāpeniska efektīvās slodzes risinājuma slēgšana varētu noritēt vēl 5 gadus.
Ņemot vērā, ka likuma ieviešanas rezultātā būtu precizējami arī Regulatora noteiktie Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai, ir noteikts, ka likums stātos spēkā ar 2024.gada 1.maiju, lai nodrošinātu iespēju savlaicīgi sagatavot nepieciešamās izmaiņas sistēmas pieslēguma noteikumos. Gadījumā, ja likumprojekta virzība aizkavētos, attiecīgais spēkā stāšanās termiņš būtu pārskatāms.
Ar grozījumiem paredzēts samazināt sistēmas operatora līdzšinējās administrēšanas izmaksas efektīvās slodzes atbalsta risinājuma uzturēšanai un radīt sistēmas lietotājiem saprotamāku un vienkāršāku pieslēgumu ierīkošanas atbalsta modeli. Attiecīgs būvdarbu izmaksu sadalījuma risinājums nozīmīgs, straujākai elektroauto uzlādēs staciju pieslēgumu attīstībai, lieljaudas ražošanas uzņēmumu pieslēgumu attīstībai un investīciju vides pilnveidei kopumā. Elektrifikācijas mērķu sasniegšanai, pārejai uz elektroenerģiju kā pamata energoresursu ir būtiski veicināt jaunu pieslēgumu attīstību. Risinājumu nav paredzēts piemērot komerciāla rakstura elektroenerģijas ražotāju pieslēgumiem. Likumprojekts veicinot un  paātrinot elektrifikāciju veicinās šajā anotācijā norādīto NEKP mērķu un scenāriju mērķu sasniegšanu.


 Atsauces avoti:

[1] https://www.regula.lt/elektra/SiteAssets/Prijungimo_ikainiai.docx
Nepilnīgs tulkojums angļu valodā - https://www.regula.lt/en/Pages/connection-fees.aspx

Lietuvas regulatora metodika:
https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.404601/zpqZcQPhZv?jfwid=7jjinv25l

 [2] https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.429993/asr