Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra sēdē (prot Nr. 37 25.§) tika atbalstīts  PKC izstrādātais konceptuālais ziņojums “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums), kas paredz virkni risinājumu starpnozaru sadarbībai un bērniem paredzētās atbalsta sistēmas pilnveidei. Ziņojuma izstrādes gaitā identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas apgrūtina savlaicīgu risku atpazīšanu un ierobežo atbilstošas palīdzības sniegšanu bērniem, kuri nepiemērotu vides vai sociālo faktoru dēļ pakļauti sociālemocionālās attīstības, uzvedības vai psihes traucējumu riskam, kā arī bērniem, kuriem neatkarīgi no cēloņiem vērojami attīstības, uzvedības vai psihiskās veselības traucējumi. Viena no visaktuālākajām problēmām, kā norādīts ziņojumā, ir fragmentēta palīdzības un pakalpojumu pieejamība, kas izriet no vājas starpinstitucionālās sadarbības un pakalpojumu trūkuma, tostarp vienotas integrētas informatīvās platformas neesības, kas nodrošinātu informācijas apmaiņu primāri starp veselības sektoru (ārstniecības iestādēm) un izglītības sektoru (izglītības iestādēm).

Tā kā trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas agrīnā preventīvā darba organizēšanas atbalstam, pilnveidojot bērnu labbūtības sistēmu, 4.3.6.8.pasākuma ietvaros plānota publiskā sektora IS modernizācija un savstarpējās savietojamības uzlabošana, veidojot informācijas sistēmu agrīna preventīva atbalsta pakalpojumu sistēmas izveidei, lai nodrošinātu būtiskas  informācijas uzkrāšanu un apmaiņu, kas atvieglos bērnu attīstības risku savlaicīgu identificēšanu un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta/intervences pakalpojumu nodrošināšanu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdes protokollēmuma (MK prot. Nr.50, 36.§) 2. punktā dotajam uzdevumam Pārresoru koordinācijas centram (Valsts kancelejai kā Pārresoru koordinācijas centra tiesību un saistību pārņēmējam)   sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju līdz 2023. gada 31. decembrim jāizstrādā bērnu (vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem) vienots agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplekts izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomās, ietverot arī speciālo vajadzību novērtēšanas instrumentu izglītojamiem pirms obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanas.
Līgums par priekšizpētes darbu veikšanu skrīninga izstrādei noslēgts ar Latvijas Universitāti un atbilstoši tam ir izstrādāta ieviešamā skīninga instrumenta versija, kas paredz gan vecāku, gan pirmsskolas izglītības iestādes pedagoga, gan bērna ģimenes ārsta un paša bērna iesaisti attīstības risku un grūtību izvērtēšanā.
Lai skrīninga instruments būtu praktiski lietojams un ieviešams izglītības un veselības jomās, nepieciešams to digitalizēt, nodrošinot skrīninga gaitā no dažādām iesaistītajām pusēm iegūto datu longitudinālu vākšanu, apkopošanu, apstrādi, algoritmu izstrādi rezultātu noteikšanai, rezultātu padošanu Vienotajai veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmai un Valsts izglītības informācijas sistēmai, kā arī rezultātu analīzi un monitoringu. Tādējādi, izvērtējot iespējamos risinājumu variantus, plānots veidot Bērnu agrīnās attīstības risku identifikācijas informācijas sistēmu. To plānots attīstīt, piesaistot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.6.SAM “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.8.pasākuma “IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai” finansējumu.
Sistēmas veidošana izriet no šādiem attīstības plānošanas dokumentiem:
- Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam, rīcības virziens “Psiholoģiskā un emocionālā labklājība”;
- Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, 3.mērķis: Atbalsts ikviena izaugsmei 3.1.Rīcības virziens 3.1.1.uzdevums “Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos”;
- Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, 3.Rīcības virziens: Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe 3.1.Rīcības apakšvirziens: Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība 3.1.8.13.apašuzdevums ” Ieviest ģimenes ārsta praksēs agrīnās attīstības izvērtējumu bērniem no 1,5 līdz 3 gadu vecumam un nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu bērniem ar konstatētiem traucējumiem”;
- Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādnēm 2022.-2027.gadam, 1.mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību 1.1.Rīcības virziens: Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai.

Ņemot vērā minēto, 4.3.6.8.pasākuma mērķis ir izstrādāt vienotu risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnai bērnu attīstības vajadzību identificēšanai, koordinētai nepieciešamo veselības aprūpes un agrīnās intervences pakalpojumu, kā arī atbalsta pasākumu izglītības vidē plānošanai un nodrošināšanas uzraudzībai.

Sistēma tiks veidota kā ilgtermiņā izmantojama informācijas sistēma, kas:
- aptver visus bērnus;
- balstās uz Latvijas Universitātes īstenotajā bērnu agrīnās attīstības skrīninga izstrādes projektā radītā prototipa funkcionalitāti un gūto pieredzi;
- atbilst 2020. gada 30. jūnija informatīvajā ziņojumā „Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu” ietvertajiem principiem;
- nodrošina sadarbspēju un integrāciju ar citās publiskā sektora informācijas sistēmām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas resora informācijas sistēmām (Valsts izglītības informācijas sistēma, pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas), Veselības ministrijas resora informācijas sistēmām (Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas informācijas sistēma), Labklājības ministrijas resora informācijas sistēmām (Invaliditātes informatīvajā sistēmā (IIS), kuras pārzinis ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, SPOLIS), SIA "ZZ Dats" izstrādāto informācijas sistēmu BARIS un Iekšlietu ministrijas resora (Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma (turpmāk - NPAIS) informācijas sistēmām. Integrācijas realizācijai tiks izmantotas Latvijas publiskā sektora centralizētās informācijas sistēmas: Valsts informācijas sistēmu savietotājs (VISS), datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR). Informācijas sistēmas izstrādes procesā iespēju robežās tiks ņemtas vērā citu resoru informācijas sistēmu, to lietotāju un klientu specifiskās ninanses, paradumi un prasības, kā arī pastāvošā lokālo un centralizēto informācijas sistēmu lietošanas prakse. Realizējot 4.3.6.8.pasākuma projektu, tiks vērtēta katras lietotāju un klientu grupas specifiskā situācija, izmaiņu nepieciešamības gadījumā, paredzot papildus resursus jau esošo lokālo un centralizēto sistēmu izmaiņām un integrācijai datu apmaiņai ar 4.3.6.8. pasākuma informācijas sistēmu, visos gadījumos mēģinot radīt iespējami mazāk papildus darbības un zemāku administratīvo slogu esošo lietotāju un klientu grupām saistībā ar jaunās informācijas sistēmas ieviešanu.
Izstrādājot Sistēmu, tiks izvērtētas un izmantotas publiskā sektora rīcībā jau esošās informācijas sistēmas un risinājumi, piemēram, portāls Latvija.lv, Oficiālā elektroniskā adrese, Vienotās pieteikšanās modulis, Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma (e-Veselības sistēma), Valsts izglītības informācijas sistēma u.c., tādējādi pārizmantojot jau esošu funkcionalitāti un ļaujot Sistēmas lietotājiem izmantot jau esošās lietotāju saskarnes Sistēmas darbību veikšanai.
Sistēmas ieviešana tiks veikta iteratīvi, tādējādi nodrošinot ātrāku rezultātu izmantošanas iespēju, kā arī ļaujot elastīgāk veikt Sistēmas pilnveidojumus.

Sistēma tiks izveidota un attīstīta vairākos posmos:
- Sistēmas pamatfunkcionalitāte un pamata integrācija ar publiskā sektora informācijas sistēmām un reģistriem (1.posms) – ne ilgāk kā viena gada laikā kopš Sistēmas ieviešanas līguma noslēgšanas;
- Sistēmas funkcionalitātes un apstrādājamo datu paplašināšana un pilnveide (2.posms);
- NPAIS integrācijas izvērtēšana un realizācija (3.posms).

Sistēmas pārzinis būs Valsts kanceleja, savukārt sistēmas turētājs un tehniskā atbalsta sniedzējs būs Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Informācijas sistēmas darbību regulējošo tiesisko ietvaru ir paredzēts izstrādāt paralēli sistēmas pamatfunkcionalitātes izstrādes darbiem (1. un 2.posms) laika periodā līdz 2025.gada noslēgumam. Pēc 4.3.6.8. pasākuma projekta noslēguma informācijas sistēma tiks uzturēta no valsts budžeta resursiem. Nepieciešamības gadījumā būtisku izmaiņu vai nākamo kārtu realizācijai, tiks meklētas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu un finanšu instrumentu līdzekļus. 

Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas izstrāde savlaicīgai agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību identificēšanai un informācijas apmaiņai starp bērnu labbūtības sistēmas funkcionēšanā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem līdzās bērnu tiesību aizsardzībai sekmēs arī agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas un pakalpojumu attīstīšanu. Vienotajā risku analīzes un vadības informācijas sistēmā plānots iestrādāt arī moduļus:
- bērnu un ģimeņu uzskaitei, kuri saņēmuši agrīnās intervences pakalpojumus,
- speciālistu uzskaitei, kuri apguvuši zināšanas un prasmes darbam ar noteiktiem diagnosticējošiem instrumentiem un intervences programmām,
- agrīna preventīva atbalsta pakalpojumu sistēmu veidojošo agrīna atbalsta pakalpojumu, ieviešanai Latvijā adaptēto un standartizēto diagnosticējošo rīku (skrīningu un novērtēšanas instrumentu), intervences programmu un terapiju uzskaitei.

Iespējamais risks, kas apdraudētu plānoto rezultātu sasniegšanu, varētu rasties tad, ja agrīnā preventīvā atbalsta sistēma netiek koordinēta starp daudziem starpdisciplinārajiem institūciju un multiprofesionālajiem speciālistu tīkliem, proti, ja agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu turpina valstī attīstīt fragmentāri, atsevišķu politikas jomu ietvarā. Lai to novērstu un sekmētu 4.3.6.8.pasākuma koordinētu īstenošanu, ar 2023.gada 29.marta Valsts kancelejas direktora rīkojumu nr. 2023/7.1.1.-25 izveidota vadības grupa, lai izstrādātu vienotu agrīnās attīstības risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā atbalsta vajadzību identificēšanai bērniem, kurā iesaistīti speciālisti no Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Valsts izglītības satura centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Valsts kancelejas. Savukārt, lai nodrošinātu sistēmas plānošanas un ieviešanas uzraudzību, ar 2023.gada 29.marta Valsts kancelejas direktora rīkojumu nr. 2023/7.1.1.-25 izveidota uzraudzības padome, kurā iesaistīti speciālisti no Valsts kancelejas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Universitātes un Latvijas Pašvaldību savienības.

Pasākuma mērķa grupa ir tiešās valsts pārvaldes iestādes. 4.3.6.8.pasākuma ietvaros plānots sasniegt šādus iznākuma rādītājus:
- nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu līdz 2024. gada 31. decembrim – 6;
- nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu līdz 2029. gada 31. decembrim – 6.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds rezultāta rādītājs: iestāžu skaits, kas sniedz datus un izmanto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību noteikšanai, – 1090 iestādes.

Pasākuma projekta ietvaros finansējuma saņēmējs - Valsts kanceleja var piesaistīt sadarbības partnerus (valsts pārvaldes iestādes, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību iestādes un citas iestādes) no veselības, izglītības, iekšlietu, labklājības vai citu jomu institūcijām pēc nepieciešamības. Attiecīgi finansējuma saņēmējs kopā ar projekta sadarbības partneriem veido 4.3.6.8. pasākuma mērķa grupas iznākuma rādītājos ietverto atbalstāmo institūciju skaitu. Finansējuma saņēmējs var pieņemt lēmumu virzīt daļu no projekta finansējuma sadarbības partnerim, ko attiecīgi paredz projekta veidlapā. Sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri tiks īstenota, starp iesaistītajām pusēm noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā tiks noteiktas savstarpējās atbildības jomas un pienākumi, kārtība, kādā veicami norēķini ar sadarbības partneri (ja attiecināms), pārskatu un attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, citi nosacījumi projekta sekmīgai īstenošanai, t.sk. kārtība, kādā sadarbības partneris atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde, un iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus ir konstatējis finansējuma saņēmējs. Sadarbības partneru izvēlē jebkurā gadījumā tiks ievērots Ministru kabineta noteikumos (šobrīd MK noteikumu projekts "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā" 22-TA-2143) jau ilgstoši ietvertais nosacījums, ka finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Tātad sadarbības partneriem piešķirtais finansējums tiks izlietots izdevumu kompensēšanai nevis samaksai par pakalpojumu sniegšanu, kas atbilstu publiska iepirkuma līguma pazīmēm. 4.3.6.8. pasākumā plānots iesaistīt to nozaru institūcijas, kurām ir vistiešākā ietekme un atbildība par vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas izstrādi savlaicīga agrīnās preventīvā atbalsta vajadzību identificēšanai un informācijas apmaiņai starp bērnu labbūtības sistēmas funkcionēšanā iesaistītajām juridiskajām personām un speciālistiem. Tiek plānots, ka Valsts kanceleja  nodrošinās vienotās sistēmas izstrādi sadarbībā ar veselības, izglītības, iekšlietu un labklājības jomu institūcijām (kopā 6 institūcijas, ieskaitot finansējuma saņēmēju). Sadarbības partneru galvenā funkcija būs saturiskais atbalsts sistēmas izstrādē, nozaru, klientu specifisko vajadzību un datu avotu identificēšana un integrēšana vienotā infrastruktūrā sistēmas biznesa procesu dizainēšanas un izstrādes gaitā. Skaidrojam, ka precizēto MK noteikumu projekta 2.punktā ir iestrādāts saīsinājums "informācijas sistēma", kas raksturo vienotu risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnai bērnu attīstības vajadzību identificēšanai, ko paredzēts izstrādāt un attīstīt 4.3.6.8. pasākuma ietvaros. Tāpat arī paredzēts, ka tiešas investīcijas trešo pušu, t.sk. sadarbības partneru informācijas sistēmu pilnveidē un attīstīšanā nav plānotas ārpus tvēruma, ko raksturo MK noteikumu projekta 18.6.apakšpunktā noteiktā atbalstāmā darbība, kura pēc būtības paredz trešo pušu informācijas sistēmu esošo saskarņu pārveidošanu un jaunu saskarņu izveidi tiktāl cik tas ir nepieciešams 4.3.6.8. pasākuma projekta ietvaros veidotās informācijas sistēmas vajadzībām, integrācijai un datu plūsmai.

Finansējuma saņēmējs - Valsts kanceleja neveic saimniecisko darbību, kā arī nesniedz un nepiedāvā nekāda veida maksas pakalpojumus, līdz ar to negūst ienākumus no saimnieciskās darbības, kā rezultātā piešķirtais ES fondu finansējums nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē. Valsts kanceleja 4.3.6.8. pasākuma finansējumu izmantos, lai pildītu Ministru kabineta deleģētos uzdevumus. Valsts kancelejai Agrīnās prevensijas pakalpojumu izstrādes deleģējums ir noteikts:
- Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.50, 36.§ 2.punkts) dotais uzdevums - Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju uzsākt darbu, lai līdz 2023.gada 31.decembrim izstrādātu bērnu, vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem vienotu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplektu izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomās, ietverot arī speciālo vajadzību novērtēšanas instrumentu izglītojamiem pirms obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanas.
- Ministru prezidenta 2022. gada 10. janvāra rezolūcija - Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju turpināt uzsāktās reformas pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta institucionālā risinājuma izstrādei un agrīnās prevencijas pakalpojumu attīstībai visā valsts teritorijā (valsts un pašvaldību līmenī), sagatavojot un īstenojot pierādījumos balstītus pakalpojumus un vienlaikus nodrošinot atbalstu, kas orientēts uz bērnu attīstības vajadzībām, kā arī to izpēti, novērtēšanu, diagnostiku un agrīnu intervenci.
Papildus jāņem vērā, ka saskaņā ar 2022. gada 15. novembra (prot. Nr. 57 1. §) Ministru kabineta rīkojumu Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju”, ir notikusi Pārresoru koordinācijas centra integrācija Valsts kancelejas struktūrā, līdz ar to Valsts kanceleja ir Pārresoru koordinācijas centra visu saistību pārņēmēja.
Sadarbības partneri - valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes 4.3.6.8. pasākuma ietvaros tiks iesaistītas tādu uzdevumu īstenošanā, kas ietilpst tām deleģēto funkciju ietvaros saskaņā ar normatīvo regulējumu. Valsts kapitālsabiedrība (indikatīvi Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS)), kuru plānots iesaistīt informācijas sistēmas dizainēšanas un izstrādes darbu procesos, pamatā nodrošinās saskarņu veidošanu un datu plūsmu no BKUS esošās informācijas sistēmas uz 4.3.6.8. pasākuma ietvaros izstrādājamo sistēmu. BKUS sistēmā veicamās potenciālās izmaiņas nekādi neietekmēs BKUS darbības profilu un nepaplašinās vai nesašaurinās esošo klientu loku un attiecīgi saimniecisko darbību, jo BKUS jau šobrīd uztur publisku portālu, kas pieejams visiem Latvijas iedzīvotājiem, ietverot datus par bērniem, iekļaujot informāciju par pacienta dokumentiem, radioloģijas attēliem, laboratoriskajiem izmeklējumiem u.c. Sistēmā “pacientu portāls” (https://www.bkus.lv/lv/content/pacienta-portals). informācija ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem autorizējoties sistēmā. Izstrādājamā sistēma var tikt paplašināta uz pacientu portāla bāzes, tomēr tiks veidota kā atsevišķs tehnoloģiskais risinājums, kam BKUS nodrošinās publisko saskarni ar iesaistītajām pusēm (vecāki, pirmskolas skolotāji u.c.), bet šādas izmaiņas neietekmēs BKUS klientu loku un līdz ar to neizmainīs konkurences nosacījumus un nedos priekšrocības ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Eiropas Savienības iekšējā tirgū. BKUS speciālisti paši nenodrošinās saskarņu veidošanu, bet tiks iesaistīti kā saturiskā atbalsta sniedzēji 4.3.6.8. pasākuma projekta darbībās vai pieaicinātie eksperti publiskā iepirkuma procedūrās, kurās tiks piesaistīts informācijas sistēmas izstrādātājs un ko organizēs sistēmas pārzinis - Valsts kanceleja. BKUS speciālisti nesaņems samaksu par jebkādu pakalpojumu sniegšanu projekta ietvaros, bet viņiem tiks kompensēta daļa no atlīdzības par darbu projekta ietvaros. Tiek plānots, ka daļai no sadarbības partneriem tiks segti (kompensēti) radušies izdevumi saistībā ar projektam novirzītajām cilvēkresursu slodzēm. Plānotais atlīdzības izmaksu apmērs nepārsniegs tirgus vērtību kā citiem līdzvērtīgiem atbilstošiem jomas speciālistiem, līdz ar to sadarbības partneri neiegūs ekonomiskas priekšrocības, kādas tie nevarētu iegūt tirgus apstākļos, un līdz ar to finansējuma piešķiršana sadarbības partneriem neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 2.punktam, kā rezultātā 4.3.6.8. pasākuma finansējums saistībā ar BKUS un citiem sadarbības partneriem nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Saskaņā ar MK noteikumu projekta 15.punktu finansējuma saņēmējs ar sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā tiek noteikta savstarpējā atbildība, funkcijas, finansēšanas mehānisms (ja attiecināms un sadarbības partnerim tiek piešķirts finansējums), pārskatu sniegšanas kārtība un pienākumi projekta sekmīgai īstenošanai. Ja sadarbības partnerim tiek piešķirts finansējums, tad finansējuma saņēmējs uzrauga sadarbības partnerim piešķirtā finansējuma lietderīgu un tiesisku izlietošanu atbilstoši projekta mērķiem par ko abas puses vienojas sadarbības līgumā.

4.3.6.8.pasākuma īstenošanas gaitā ir atbalstāmas šādas darbības:
1) Informācijas sistēmas klientu un lietotāju vajadzību izpēte;
2) Pakalpojumu sniegšanas procesu un darbību dizains, pārveide, pilnveide un pielāgošana digitalizācijai;
3) Datu kvalitātes pilnveide un datu atkalizmantošanas nodrošināšana;
4) Informācijas sistēmas funkcionālo un nefunkcionālo prasību un arhitektūras apraksta izstrāde;
5) Informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas un iepirkuma dokumentācijas sagatavošana;
6) Informācijas sistēmas un tās moduļu izstrāde, attīstība, pilotēšana, ieviešana un savietošana ar citām informācijas sistēmām, t. sk. esošu saskarņu pārveidošana un jaunu saskarņu izveide;
7) Tehnikas un programmatūras noma un pakalpojumu izmantošana (izņemot iegādi) informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai;
8) Autoruzraudzība informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas gaitā t.sk., sistēmas funkcionālo prasību izpildes pārbaude, sistēmas nefunkcionālo prasību pārbaude, projekta nodevumu pārbaude u.tml.;
9) Informācijas sistēmas lietotāju apmācību organizēšana;
10) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
11) Konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste;
12) Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar informācijas sistēmas projektēšanu, izstrādi vai iegādi, datu pārvaldību, migrāciju, biznesa procesu izpēti, dizainēšanu u.c. tipiskiem IT sistēmas attīstības procesiem.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u.c. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
- kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
- telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
- telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
- IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
- citas izmaksas atbilstoši 4.3.6.8. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.

Visas noteikumu projekta 19.punktā paredzētās tiešās attiecināmās izmaksas ir attiecināmas gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partnerim. Par konkrēto pienākumu sadalījumu un izmaksu pozīciju attiecināšanu puses vienojas sadarbības līgumā. Attiecināmas ir ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un īstenošanas personālam, tai skaitā arī sadarbības partnera personālam, ja tās ir skaidri sasaistāmas ar projekta rezultātu sasniegšanu, gan uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan ārpus tās, iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Iekšzemes komandējumu izmaksas tiek segtas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai".

Plānojot darba vietas aprīkojuma iegādi, attiecībā uz projekta vadības un īstenošanas personālu, tai skaitā sadarbības partnera personālu, kam tiek piemērots daļlaika noslodzes princips, tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums.

4.3.6.8. pasākuma ietvaros attiecināmas ir gan izmaksas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai, saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un Ministru kabineta 2023.gada 13. jūlija noteikumiem Nr.408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā", kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, gan arī papildu informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanas izmaksas, lai izplatītu informāciju par projekta ietvaros radītās informācijas sistēmas darbību un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu lietotājiem un klientiem, piemēram, drukāto un/vai audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošanai un izplatīšanai, izglītojošo pasākumu, semināru, informatīvo kampaņu organizēšanai u.tml.

Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1.punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs ir tiešās valsts pārvaldes iestāde - Valsts kanceleja, tad pilnībā tiks nodrošināts dubultā finansējuma novēršanas risks saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem vai tā nepamatotu pieprasīšanu no valsts budžeta, ja nodokļa maksājumi tiek attiecināti no projekta.

Netiešās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla, kā arī sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas). Projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām piemēro vienotās likmes metodi, neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo izmaksu izlietojumu.

Administratīvā sloga mazināšanai finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiks piemērota vienkāršoto izmaksu metodika, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas kā vadošās iestādes saskaņojuma. Metodika tiks izstrādāta līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajām mēnešalgu grupām un intervāliem, vienotu pieeju nodrošinot arī projekta īstenošanas personāla atlīdzības aprēķinā sadarbības partneriem.

MK noteikumu projektā starp attiecināmo izmaksu veidiem ir iekļautas arī neparedzētās izmaksas. MK noteikumu projektā noteiktais neparedzēto izmaksu apjoms ir būtiski mazāks kā Finanšu ministrijas vadlīnijās Nr.1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" noteiktais maksimālais apmērs un veido attiecīgi 2% no kopējo tiešo attiecināmo izmaksu summas. Neparedzētie izdevumi tiek plānoti neparedzamu un iepriekš nezināmu darbu veikšanai vai papildus izmaiņu pieprasījumiem, kuri tiek konstatēti informācijas sistēmas izstrādes gaitā un kurus nebija iespējams precīzi definēt vai paredzēt publiskā iepirkuma tehniskās specifikācijas dokumentācijā, piesaistot informācijas sistēmas izstrādātāju. Neparedzētie izdevumi var tikt izmantoti arī 4.3.6.8. pasākuma informācijas sistēmas saskarņu un sadarbspējas nodrošināšanai ar jau esošajām citu resoru informācijas sistēmām, jo uz informācijas sistēmas izstrādātāja piesaistes publiskā iepirkuma izsludināšanas brīdi nav iespējams paredzēt visas nianses un darbietilpību kāda jāieplāno no jauna veidojamās informācijas sistēmas sadarbspējas nodrošināšanai ar esošajām informācijas sistēmām. Tāpat arī pastāv riski, ka datu ieguvei var nākties veikt pielāgojumus trešo pušu informācijas sistēmās, kas varētu prasīt gan papildus līdzekļus, gan laiku. Šie riski tiks vadīti projekta vadības grupu un uzraudzības padomes diskusiju ietvaros, meklējot labākos risinājumus katrai problēmsituācijai, tai skaitā risinot jautājumus par alternatīvu finanšu avotu piesaisti trešo pušu informācijas sistēmu pilnveidei, ja radīsies šāda nepieciešamība. Alternatīvie finanšu avoti var būt gan 4.3.6.8. pasākuma projekta netiešās izmaksas, gan citi ārvalstu finanšu instrumentu projekti un programmas, gan arī valsts budžeta finansējums.

Attiecībā uz citu atbalstāmo darbību ieviešanu (MK noteikumu projekta 17.1.-17.11. apakšpunkti), vienkāršoto izmaksu pieeju nav plānots piemērot, jo lielākā daļa no atbalstāmajām darbībām tiks realizēta ārpakalpojuma veidā caur iepirkuma procedūrām, piesaistot vienu vai vairākus pakalpojumu sniedzējus, iespēju robežās mēģinot apvienot saturiski saistītas darbības kopējās iepirkumu procedūrās, lai izvairītos no iepirkumu dalīšanas riskiem, kā arī nodrošinātu iespējami mazāk sadrumstalotu pakalpojuma sniegšanas pieeju informācijas sistēmas projektēšanas, izstrādes vai iegādes, datu pārvaldības, migrācijas, biznesa procesu izpētes, dizainēšanas u.c. sistēmas attīstības procesos. Līdz ar to kopumā vērtējot, 4.3.6.8. pasākuma ietvaros praktiski nebūs tādu liela apjoma (skaita) standartizētu darbību, kas atkārtojas noteiktā laika periodā un kuru īstenošanai būtu racionāli piemērot vienkāršoto izmaksu pieeju, izstrādājot vienkāršoto izmaksu piemērošanas metodiku.

Lai nodrošinātu Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027. gadam
1.1. Rīcības virziena “Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai” 5.uzdevuma “Starpsektorālas agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas nostiprināšana bērnu attīstības potenciāla iespējināšanai, t.sk. normatīvajā ietvarā definējot tās mērķus, uzdevumus kopējā bērnu labbūtības sistēmā un atbildīgās institūcijas, kā arī izstrādājot vienotu risku analīzes un vadības rīku agrīnai atbalsta vajadzību identificēšanai” (Ministru kabineta  2022.gada 21.decembra sēdes protokollēmums Nr. 66, 56.§) pilnvērtīgu izpildi, tai skaitā, pārraugot un sekmējot: 
- Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6.SAM “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.8.pasākuma “IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai” ieviešanu;
- Ministru kabineta 2021.gada 29.jūnija sēdē (prot.Nr.50, 36.§  2.punkts) Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju dotā uzdevuma līdz 2023.gada 31.decembrim izstrādāt bērnu vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem vienotu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplektu izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomās, ietverot arī speciālo vajadzību novērtēšanas instrumentu izglītojamiem pirms obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanas, izpildi:
 - nodrošinot metodiskā instrumenta sistēmisku ieviešanu lietotājiem vienoti pieejamā digitālajā vidē;
 - izstrādājot un ieviešot tam nepieciešamās Informācijas sistēmas funkcionālās prasības, arhitektūras aprakstu un tehnisko specifikāciju,
MK noteikumu projektā finansējuma saņēmējam tiek noteikts pienākums izveidot projekta uzraudzības padomi. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta mērķu un rezultātu kvalitatīvas un savlaicīgas sasniegšanas uzraudzību, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā var tikt iesaistītas finansējuma saņēmēja atbildīgās amatpersonas, projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji, atbildīgās iestādes pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji kā arī citi eksperti pēc nepieciešamības. Projekta uzraudzības padomes nolikumu apstiprina Valsts kancelejas direktors.

4.3.6.8. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots:
- 148. intervences kods “Atbalsts agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (izņemot infrastruktūru)” (924 375 euro), 149. intervences kods "Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)" (924 375 euro), 158. intervences kods "Pasākumi, ar ko uzlabo vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem pakalpojumiem" (924 375 euro) un 162. intervences kods "Pasākumi, ar ko modernizē sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp, veicinot piekļuvi sociālajai aizsardzībai" (924 375 euro) atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam;
- finansējuma veids: 01, dotācija;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
- ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro (2 846 750 euro) un 06, bērnu nabadzības problēmas risināšana (850 750 euro);
- dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.

Personas datu ieguve un apstrāde 4.3.6.8. pasākuma ietvaros tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), kā arī Fizisko personu datu apstrādes likumu.