Anotācija (ex-ante)

Tiesību akta projekts "Latvijas invazīvo sugu saraksts" izstrādāts, lai noteiktu svešzemju sugas, kas rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselībai vai ekonomikai.

Vispārējā kārtība

Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauj sugas, kas Latvijā rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselībai vai ekonomikai, tomēr nav iekļautas Eiropas Savienības sarakstā, ko nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulu Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (turpmāk – Regula 1143/2014), jo neatbilst kādam no kritērijiem (piemēram, sugas dabiskais izplatības areāls ietilpst Eiropas Savienības teritorijā).

Noteikumu projektā lietotais termins "invazīva suga" atbilst Regulā Nr. 1143/2014 lietotajam terminam "invazīva svešzemju suga". Jebkura invazīva suga ir svešzemju, savukārt ne visām svešzemju sugām ir invazīva ietekme.

Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauj Spānijas kailgliemezi, jo tas ir viens no nozīmīgākajiem invazīvajiem dzīvniekiem un ir ierindots starp simt visinvazīvākajām sugām Eiropā. Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, izraisa Arion ģints sugu ģenētisko eroziju (dabā krustojas ar Arion rufus). Sugai ir negatīva ekonomiskā ietekme (lauksaimniecības kaitēklis), samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai. Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga arī kaimiņvalstīs. Cilvēku darbība palīdz sugai aktīvi izplatīties (galvenokārt dārzkopības ceļā), to izplatot jaunās teritorijās, tāpēc sugas izplatīšanās nav saistāma ar dabisku areāla paplašināšanos. Vietās, kur suga savairojas īpaši lielos apjomos, tai raksturīgas masveida populācijas, tā ieņem savu ekoloģisko nišu un izrāda tālākas invāzijas pazīmes[1].

Latvijā suga ir ienākusi relatīvi nesen – pirmo reizi konstatēta 2009. gadā Pastendē. Turpmākos gadus īpaša izplatība netika novērota, taču 2020. gadā notika Spānijas kailgliemeža ekspansija. Šobrīd Latvijā, iekļaujot sabiedrības novērojumus, jau ir identificētas 662 (2025.g. 1.aprīļa dati) atradnes.

Straujo izplatīšanos galvenokārt veicina brīva stādu ievešana no citām valstīm un nekontrolēta stādu tirdzniecība ar invadētiem stādiem. Kopš 20. gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis ir parādījies gandrīz visās Eiropas valstīs[2]. Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kurās šī suga ir parādījusies, tāpēc ietekme vēl ne visos gadījumos ir pamanīta[1].

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts VAAD kaitīgo organismu sarakstā. Labvēlīgos apstākļos kailgliemeža savairošanās var nodarīt būtiskus zaudējumus kultūraugiem.

Arī citās boreālā bioģeogrāfiskā reģiona valstīs[3] Spānijas kailgliemezis rada problēmas  un gan Igaunija[4;5], gan Lietuva[6] velta nozīmīgas pūles kailgliemeža ierobežošanai un iznīcināšanai.

Par Spānijas kailgliemezi Latvijā ir sagatavoti vairāki zinātniskie pētījumi, sākot no 2016. gada, kad tika sagatavotas Spānijas kailgliemeža faktu lapas, ietverot sugas morfoloģisko raksturojumu, izplatību, ekoloģiju, ietekmi un ierobežošanas pasākumus[7].

Sugas ietekme var izpausties dažādi, tā jāvērtē kompleksi, ne tikai vērtējot tiešu kailgliemežu ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām. Masveidīgas savairošanās gadījumā lauksaimnieki ir spiesti izmantot dažādus ķīmiskos ierobežošanas līdzekļus, kas rezultējas ar netiešu kailgliemežu ietekmi uz vides kvalitāti vai produkcijas kvalitāti un pašizmaksu. Suga var netieši radīt problēmas sociāli ekonomiskajās jomās. Neatkarīgi no tā – tiek vai netiek veikta kailgliemežu skaita un izplatības ierobežošana, jau šobrīd suga ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dzīves dārdzību. Masveida savairošanās gadījumā, suga var ietekmēt ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, samazināt uzņēmēju ienākumus, zemes un īpašumu vērtību[1].


[1] Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns.
[2] Slotsbo S. 2012. Ecophysiology and life history of the slug, Arion lusitanicus. PhD thesis. Aarhus University, Department of Agroecology, Denmark. Weidema 2006,
[3] https://ias.eea.europa.eu/products/european-statistics/dashboard-ias-of-member-state-concern (2014.-2018.)
[4] https://keskkonnaamet.ee/en/alien-slug-species
[5] https://experience.arcgis.com/experience/6fbdb2e24dcb4c67b8b1bb57f8cf839f/?draft=true
[6] https://madeinvilnius.lt/lv/zi%C5%86as/Lietuvas-zi%C5%86as/Vides-ministrija-l%C5%ABgs-iedz%C4%ABvot%C4%81jus-re%C4%A3istr%C4%93t-invaz%C4%ABv%C4%81s-sl%C5%AB%C5%BEas%2C-tiks-pie%C5%A1%C4%B7irtas-dot%C4%81cijas/#google_vignette
[7] https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas

Nē

Nekustamā īpašuma regulāra apsaimniekošana.

Nekustamā īpašuma regulāra apsaimniekošana.

Nē

Nē

Nē

Nē

-