Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr.628 63.¹ punktā lietots termins - ministrija, kas atbildīga par teritorijas attīstības plānošanu. Ņemot vērā, ka noteikumu projektā vairākkārt tiek lietots šis termins, piedāvāts turpmāk lietot saīsinājumu – ministrija.

Noteikumu Nr. 628 63.¹ punktā termins "ministrija, kas atbildīga par teritorijas attīstības plānošanu" saīsināts, turpmāk lietojot terminu "ministrija".

Šobrīd noteikumi Nr. 628 noteic vienu teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādes kārtību - nosakot detalizētu dokumentu izstrādes procedūru, t.sk. institūciju nosacījumu saņemšanu, publisko apspriešanu, atzinumu sniegšanu, ziņojumu sagatavošanu, u.c., visu veidu grozījumiem, neatkarīgi no nepieciešamā satura vai ietekmes uz plānošanas dokumenta risinājumiem. Noteikumu projekts papildus noteic jaunu, vienkāršotu teritorijas plānojumu un lokālplānojumu grozījumu izstrādes kārtību.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts noteikumus Nr. 628 papildina ar jaunu apakšnodaļu, kurā noteikta teritorijas plānojumu un lokālplānojumu grozījumu izstrādes vienkāršotā kārtība, Noteikumi Nr. 628 tiek papildināti ar jaunu 74.² punktu, nosakot, ka vienkāršotā kārtība ir izņēmuma kārtība.

Noteikumu Nr. 628 86.¹ punktā ietverta atsauce uz šo noteikumu 51., 54. un 62.¹ punktu.  54. punkts no noteikumiem Nr. 628 svītrots ar Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumiem Nr. 777 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"".

Lai novērstu minēto pretrunu, noteikumu projekts paredz 86.¹ punktā svītrot atsauci uz noteikumu Nr. 628 54. punktu.

Neskatoties uz to, ka jau šobrīd noteikumu Nr. 628 5.³ punkts noteic, ka publiskās apspriešanas ietvaros atkārtoti neizskata tos priekšlikumus un iebildumus, par kuriem ir sniegts argumentēts skaidrojums, kāpēc tie nav ņemti vērā, praksē bieži vien ir situācijas, kad teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas publiskajā apspriešanā tiek saņemti jauni priekšlikumi, kurus izvērtējot un atbalstot, nepieciešams veikt uzlabojumus apspriestajā redakcijā. Atbilstoši esošajam regulējumam, lai veiktu izmaiņas, izstrādājama jauna redakcija, kas nododama atkārtotai publiskai apspriešanai. Ja pēc publiskās apspriešanas vai institūciju atzinumu saņemšanas veicamie grozījumi ir nebūtiski, atkārtota pilna procesa uzsākšana apgrūtina un bremzē teritorijas plānošanas procesu. Šāda prakse rada nesamērīgu administratīvo slogu un laika resursa patēriņu, virzot procesu ilgstošā pilnveidoto redakciju izstrādes ciklā. Tas rada risku, ka pašvaldība būs spiesta formāli noraidīt pat pamatotus un lietderīgus priekšlikumus tikai tādēļ, lai tehniski spētu noslēgt un apstiprināt attiecīgo plānošanas dokumentu. Vienlaicīgi sabiedrības līdzdalība ir ne tikai instruments labāku risinājumu meklēšanai, bet tā arī ļauj pārliecināt sabiedrību, ka tās izteiktie viedokļi tiek uzklausīti un pašvaldībai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, līdzsvaroti izvērtējot izteiktos priekšlikumus un pamatojot savus lēmumus.
Pēc būtības pēdējā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas publiskā apspriešana ir sabiedrības iepazīstināšana ar izstrādāto dokumentu -  noslēdzošais līdzdalības posms, jo jauni priekšlikumi par risinājumu maiņu dokumentā vairs netiek iestrādāti.

Noteikumu projekts precizē noteikumu Nr. 628 88. punkta un 88.1. apakšpunkta redakciju un noteic jaunu 88.¹ un 88.² punktu, dodot iespēju pašvaldībai pēc publiskās apspriešanas rezultātu un institūciju atzinumu izvērtēšanas, pieņemt lēmumu noteikt teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgo redakciju, ar kuru tiek iepazīstināta sabiedrība pirms dokumenta apstiprināšanas ar saistošajiem noteikumiem. Tātad pēc publiskās apspriešanas termiņa beigām pašvaldība izvērtē saņemtos priekšlikumus un institūciju atzinumus, sagatavo noteikumu Nr. 628 86. punktā minēto ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu un veiktos precizējumus apspriestajā redakcijā, un atbilstoši noteikumu projektā ietvertajam noteikumu Nr. 628 88.1. apakšpunktam pieņem lēmumu precizēto redakciju atzīt par galīgo redakciju. Ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgo redakciju noteiktajā termiņā iepazīstina sabiedrību.
Lai nodrošinātu informācijas pieejamību, plānošanas dokumenta redakcija jāpublisko TAPIS publiskajā daļā ģeoportālā (geolatvija.lv), pašvaldības tīmekļa vietnē un informācija izziņojama citos sabiedrībai pieejamos veidos. Iepazīstināšanas termiņu nosaka pašvaldība, bet tas nevar būt īsāks par 10 darbdienām. Pēc minētā etapa noslēgšanās, pašvaldība, atbilstoši TAPL 25. pantā noteiktajam, izdod saistošos noteikumus, ar kuriem tiek apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums.

Spēkā esošais normatīvais regulējums teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grozījumu izstrādei paredz vienotu, detalizētu procedūru neatkarīgi no grozījumu satura un apjoma. Praksē ir identificēti gadījumi, kuros grozījumi ir tehniska rakstura, piemēram, kadastra datu aktualizācija, kartogrāfiskas kļūdas, precizējumi atbilstoši augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem vai atbilstoši VARAM norādītajām neatbilstībām, taču to veikšanai jāievēro nesamērīgi ilgstoša un administratīvi ietilpīga procedūra. Tas rada nepamatotu administratīvo slogu, kavējot plānošanas dokumentu savlaicīgu aktualizāciju un atbilstību aktuālajai tiesiskajai situācijai.

Noteikumu projekts papildina noteikumus Nr. 628 ar jaunu 5.2.¹ apakšnodaļu Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grozījumi vienkāršotā kārtībā, kas piemērojama tikai gadījumos, kad spēkā esošā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grozījumi atbilst kādam no noteikumos paredzētajiem nosacījumiem un pēc sava rakstura ir tādi, kuru veikšanai nav nepieciešama plānošanas dokumenta risinājumu pārskatīšana pēc būtības. Noteiktie kritēriji nodrošina skaidru nošķīrumu starp tehniska rakstura aktualizācijām un vispārējo teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes procedūru. Atšķirībā no parastās teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes kārtības, vienkāršotā kārtība neizvirza prasību apstiprināt darba uzdevumu, pieprasīt institūciju nosacījumus un atzinumus, kā arī, ņemot vērā plānošanas dokumentu grozījumu tvērumu un būtību, noteic prasību vien iepazīstināt sabiedrību ar grozījumu projektu, termiņā, kas nav īsāks par 10 darbdienām.
Noteikumu projekts paredz, ka lēmuma par plānošanas dokumenta grozījumu izstrādes uzsākšanu pamatojuma daļā pašvaldība ietver skaidru un izvērstu veicamo grozījumu izstrādes mērķi (kas tiek grozīts/mainīts un kāpēc) un pamatojumu grozījumu atbilstībai vienkāršotās kārtības procedūras piemērošanai. Gadījumā, ja nepieciešams veikt izmaiņas apstiprinātajā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijā, lai nodrošinātu plānošanas dokumenta atbilstību normatīvajiem aktiem un novērstu VARAM vēstulē par tā īstenošanas iespējamību norādītās neatbilstības, pašvaldības dome lemj par saistošo noteikumu, ar kuriem iepriekš bija apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums, atcelšanu un nepieciešamo precizējumu veikšanu. TAPIS netiek uzsākta jauna dokumenta izstrāde, bet tiek veidota jauna apakšredakcija.
Uzsākot darba plūsmu TAPIS, pašvaldībai jāveic atzīme, ka konkrētais plānošanas dokuments tiek izstrādāts vienkāršotā kārtībā. Ja laikā, kad norit sabiedrības iepazīstināšana ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grozījumu projektu, VARAM konstatē, vai Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā saņem personas iesniegumu un, to izvērtējot, konstatē, ka uzsākšanas lēmumā ietvertais pamatojums neatbilst noteikumu Nr. 628 5.2.¹ apakšnodaļā izvirzītajiem nosacījumiem, tā var dzēst TAPIS atzīmi par vienkāršoto procedūru. Šādā gadījumā TAPIS neļauj turpināt veikt nepieciešamās izmaiņas, ievērojot vienkāršoto procedūru, un pašvaldībai jāpieņem lēmums, ka konkrētā dokumenta izstrāde tiek turpināta parastajā kārtībā, apstiprinot darba uzdevumu, pieprasot institūciju nosacījumus un atzinumus, kā arī noteiktajā kārtībā nodrošinot publisko apspriešanu, vai arī pieņemot lēmumu par plānošanas dokumenta grozījumu izstrādes procesa izbeigšanu. Šāds risinājums nodrošina plānošanas dokumentu savlaicīgu aktualizāciju, novēršot neatbilstības starp plānošanas dokumentos ietverto informāciju un aktuālajiem tiesiskajiem vai valsts informācijas sistēmās reģistrētajiem datiem, vienlaikus saglabājot tiesisko noteiktību un nodrošinot VARAM kā uzraugošās iestādes kontroli pār vienkāršotās kārtības tiesisku piemērošanu.
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos nosacījumus, vienkāršotā kārtība piemērojama tikai to teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu grozīšanai, kas iepriekš izstrādāti, ievērojot noteikumu Nr. 628 8. punktā noteikto, proti, pieejami TAPIS strukturētu datu veidā. Vienlaikus noteikumu Nr. 628 86.¹ punktā paredzētais regulējums un jaunā 5.2.¹ apakšnodaļā paredzētā vienkāršotā kārtība nav savstarpēji aizstājami. Noteikumu Nr. 628 86.¹ punkts attiecas uz teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apspriesto redakciju izstrādes procesā, pirms plānošanas dokumenta apstiprināšanas, un paredz iespēju tajā veikt precizējumus, ja izstrādes vadītājs konstatē vai noteiktās institūcijas norāda uz teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma normām, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem vai faktiskajai situācijai. Savukārt noteikumu projektā ietvertā noteikumu Nr. 628 5.2.¹ apakšnodaļā paredzētā vienkāršotā kārtība attiecas uz tāda teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grozījumu izstrādi, kas jau ir apstiprināts un stājies spēkā. Tādējādi 86.¹ punktā paredzētais regulējums nodrošina iespēju novērst konstatētās neatbilstības plānošanas dokumenta izstrādes procesā pirms tā apstiprināšanas, savukārt noteikumu projektā ietvertā noteikumu Nr. 628 5.2.¹ apakšnodaļa paredz atsevišķu procedūru grozījumu veikšanai jau spēkā esošā teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā, ja grozījumi atbilst noteiktajiem vienkāršotās kārtības nosacījumiem.
Noteikumu projektā izvirzīti nosacījumi, kur izpildoties vismaz vienam no tiem, ir piemērojama vienkāršotā kārtība. TAPL 23. panta piektā daļa noteic, ka, stājoties spēkā jaunam normatīvajam regulējumam ar augstāku juridisko spēku, kas  skar pašvaldības teritorijas plānojumā ietverto informāciju, pašvaldībai ir pienākums izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus tās teritorijas plānojumā. Teritorijas plānojuma grozījumi, lai nodrošinātu to atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, šobrīd izstrādājami piemērojot tādu pašu procedūru, kādā tika izstrādāts pats teritorijas plānojums. Noteikumu projekts paredz šādas situācijas risinājumu kā vienu no nosacījumiem vienkāršotās procedūras piemērošanai.
Tāpat praksē ir bijušas situācijas, kad pašvaldība pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas konstatē pretrunu starp teritorijas plānojuma saistošajām daļām - teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu, kas vērtējama kā kļūda.
Atbilstoši šobrīd noteiktajai teritorijas plānojuma un lokālplānojuma apstiprināšanas un spēkā stāšanās kārtībai, pēc minēto plānošanas dokumentu spēkā stāšanās dienas, iestājas to pārsūdzēšanas periods, kurā attiecīgais dokuments nav piemērojams. Piemērot teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu var tikai pēc attiecīgas VARAM vēstules publicēšanas TAPIS publiskajā daļā ģeoportālā. Pēc VARAM viedokļa sniegšanas, pašvaldībai jānovērš norādītās neatbilstības, kas nereti saistītas ar nepieciešamību redakcionāli precizēt vai pārskatīt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietvertās normas. Tāpēc noteikumu projektā ietvertais noteikumu Nr. 628 95.¹3. apakšpunkts paredz šādā situācijā piemērot vienkāršoto kārtību, ja veiktie precizējumi vai papildinājumi neskar plānošanas dokumenta risinājumus pēc būtības un personu tiesiskās intereses.
Ar ministrijas norādītām neatbilstībām šā regulējuma izpratnē saprotamas tādas neatbilstības, kuru novēršanai nepieciešami precizējumi, bet nav nepieciešama plānošanas dokumenta risinājumu pārvērtēšana pēc būtības. Šādu neatbilstību lokā var ietilpt redakcionālas nepilnības, atsauču, numerācijas vai terminoloģijas kļūdas, kā arī citas pretrunas plānošanas dokumentā, kuru novēršana nemaina plānošanas dokumenta risinājumu saturu. Savukārt vienkāršotā kārtība nav piemērojama gadījumos, kad ministrijas norādītās neatbilstības skar plānošanas dokumenta risinājumu tiesiskumu, savstarpējo saskaņotību vai interpretāciju tādā apjomā, kas var ietekmēt teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu saturu vai radīt atšķirīgu plānošanas dokumenta piemērošanas rezultātu. Šādos gadījumos neatbilstību novēršanai piemērojama vispārējā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grozījumu izstrādes kārtība.
Praksē, piemērojot spēkā esošu teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, nereti tiek konstatētas neprecizitātes, piemēram, funkcionālās zonas nobīde no zemes vienības robežām vai slāņu nesakritība starp dažādiem ģeotelpiskajiem datiem salīdzinājumā ar valsts informācijas sistēmās publicēto informāciju. Piemēram, precizēšana nepieciešama, lai salāgotu funkcionālās zonas robežu ar zemes vienības robežu, sarkano līniju vai transporta infrastruktūras teritorijas robežu, virszemes ūdensobjekta robežu. Pie tam netiek mainīts funkcionālās zonas veids, mainīti apbūves parametri un netiek aizskartas trešo personu tiesības.
Līdz ar to noteikumu projektā ietvertais noteikumu Nr. 628 95.¹4. apakšpunkts arī šādā gadījumā pieļauj piemērot vienkāršoto kārtību nepieciešamo grozījumu veikšanai.
Savukārt noteikumu projektā ietvertais noteikumu Nr. 628 95.¹5. apakšpunkts paredz iespēju vienkāršotā kārtībā veikt grozījumus, kas izriet no objektīvi konstatējamiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem un nemaina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma risinājumus pēc būtības. Šis nosacījums paredzēts gadījumiem, kad pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas tiek konstatēts, ka tajā ietvertais risinājums neatbilst objektīvi konstatējamiem apstākļiem, kuru ņemšana vērā neprasa no jauna izvērtēt teritorijas attīstības risinājumu vai līdzsvarot dažādu personu intereses.
Par objektīvi konstatējamiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem šā regulējuma izpratnē uzskatāmi tādi apstākļi, kuru esība ir pārbaudāma, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, tiesību piemērošanas aktiem, valsts vai pašvaldības informācijas sistēmās reģistrētiem datiem, ģeotelpiskajiem datiem vai citiem objektīvi pārbaudāmiem avotiem. Vienkāršotā kārtība piemērojama tikai tad, ja šādu apstākļu ņemšana vērā nozīmē plānošanas dokumentā jau noteiktā risinājuma precizēšanu, nevis jauna risinājuma izstrādi vai spēkā esošā risinājuma pārskatīšanu pēc būtības.
Piemēram, šāds gadījums var būt nepieciešamība precizēt teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās applūstošās teritorijas robežas, ja pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas ir mainījies normatīvais regulējums par applūstošo teritoriju noteikšanas metodiku un, piemērojot jauno metodiku, objektīvi konstatējama atšķirība starp plānošanas dokumentā noteikto un atbilstoši normatīvajam regulējumam nosakāmo applūstošās teritorijas robežu. Šādā gadījumā vienkāršotā kārtība piemērojama, ja robežas precizēšana nerada nepieciešamību no jauna izvērtēt attiecīgās teritorijas izmantošanas un attīstības risinājumu.
Tāpat vienkāršotā kārtība var būt piemērojama sarkano līniju precizēšanai, ja objektīvi konstatējams, ka plānošanas dokumentā noteiktās sarkanās līnijas neatbilst faktiskajai situācijai vai citiem objektīvi pārbaudāmiem datiem, piemēram, sarkanā līnija grafiski šķērso esošu ēku vai būvi, lai gan plānošanas dokumentā nav paredzēts mainīt attiecīgās ielas vai transporta infrastruktūras attīstības risinājumu. Šādā gadījumā precizējuma mērķis ir novērst neatbilstību starp plānošanas dokumentā attēloto un objektīvi konstatējamo situāciju, nevis pārskatīt transporta infrastruktūras risinājumu.
Vienkāršotā kārtība nav izmantojama gadījumos, kad faktiskie apstākļi tiek izmantoti par pamatu jauna teritorijas izmantošanas vai apbūves risinājuma izstrādei vai spēkā esošā risinājuma pārskatīšanai pēc būtības. Tāpat vienkāršotā kārtība nav piemērojama situācijas legalizēšanai,ja faktiskā situācija ir izveidojusies prettiesiskas vai normatīvajiem aktiem neatbilstošas darbības rezultātā. Vienkāršotās kārtības mērķis nav pielāgot teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu faktiskajai situācijai tikai tādēļ, ka tā neatbilst spēkā esošajam plānošanas dokumentam.
Līdz ar to noteikumu projektā ietvertais noteikumu Nr. 628 95.¹5. apakšpunkts piemērojams tikai tādiem gadījumiem, kuru veikšanai nav nepieciešama plānošanas dokumenta risinājumu pārvērtēšana pēc būtības. Vienlaikus, vērtējot, vai grozījumi nemaina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma risinājumus pēc būtības, pašvaldībai jāvērtē ne tikai grozījuma formālais raksturs, bet arī tā faktiskās un tiesiskās sekas uz personām. Par pamatu vienkāršotās kārtības piemērošanai nevar būt tāds precizējums, kas, lai arī formāli nemaina funkcionālo zonējumu vai citus plānošanas dokumenta pamatrisinājumus, konkrētai personai rada jaunu vai nelabvēlīgāku teritorijas izmantošanas vai apbūves iespēju regulējumu. Šāds vērtējums cita starpā nozīmē pārbaudīt, vai ar grozījumiem netiek samazināts personai iepriekš atļautais apbūves apjoms vai citi apbūves parametri, noteikts jauns teritorijas izmantošanas aprobežojums vai prasība, mainīts funkcionālais zonējums vai tā piemērošana personai nelabvēlīgā veidā, samazinātas teritorijas izmantošanas iespējas vai noteikts cits personai nelabvēlīgs tiesiskais ierobežojums, kas iepriekš plānošanas dokumentā nepastāvēja.
Tādējādi vienkāršotā kārtība nav piemērojama tikai tādēļ, ka grozījums pēc formas ir tehnisks vai ka netiek mainīts funkcionālā zonējuma veids. Ja objektīvo tiesisko vai faktisko apstākļu ņemšana vērā noved pie jauna vai personai nelabvēlīgākas teritorijas izmantošanas, apbūves vai aprobežojuma regulējuma, šādu grozījumu izstrādei piemērojama vispārējā kārtība. Minētais kritērijs piemērojams arī gadījumos, kad grozījums skar tikai noteiktu teritorijas daļu vai atsevišķu zemes vienību, jo grozījumu būtiskums nav vērtējams tikai pēc grozāmās teritorijas platības vai izmaiņu apjoma, bet arī pēc to tiesiskajām sekām.
Ja grozījumu veikšanai nepieciešams izvērtēt alternatīvus teritorijas izmantošanas vai attīstības risinājumus, mainīt teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu saturu vai no jauna līdzsvarot personu tiesības un tiesiskās intereses, piemērojama vispārējā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grozījumu izstrādes kārtība.
Vienlaikus noteikumu projekts saglabā sabiedrības iespēju iepazīties ar plānotajiem grozījumiem. Lai gan vienkāršotā kārtība ir piemērojama tikai tādiem grozījumiem, kas nemaina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma risinājumus pēc būtības, sabiedrības informēšana nodrošina plānošanas procesa atklātību un pārskatāmību. Sabiedrības iesaistes apjoms ir noteikts atbilstoši plānoto grozījumu raksturam un samērīguma principam, paredzot iepazīstināšanai termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām, jo vienkāršotajā kārtībā izskatāmie grozījumi neparedz jaunu teritorijas attīstības risinājumu izstrādi vai spēkā esošo plānošanas risinājumu maiņu pēc būtības.
Vienkāršotā kārtībā veiktās izmaiņas stājas spēkā nākamajā dienā, kad pašvaldības domes izdotie saistošie noteikumi, ar kuriem tiek apstiprināts konkrētais plānošanas dokuments, publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā tas izriet no TAPL 25. pantā noteiktā.
Prasība, ka vienkāršotā kārtība ir piemērojama tikai TAPIS izstrādātiem plānošanas dokumentiem, ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt visas vienkāršotās kārtības norisi sistēmā. Jaunā kārtība paredz TAPIS funkcionalitātes pilnveidi, izveidojot atsevišķu procesu teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grozījumu izstrādei vienkāršotā kārtībā. Minēto izmaiņu ieviešanai nepieciešams izstrādāt un ieviest jaunu sistēmas funkcionalitāti, paredzot tam atbilstošo finansējumu un izstrādes laiku, tādēļ noteikumu projekts paredz pārejas periodu līdz 2027. gada 31. maijam.

Lai nodrošinātu teritorijas plānojumu un lokālplānojumu grozījumu izstrādes vienkāršotās kārtības piemērošanu, jāpilnveido TAPIS funkcionalitāte, izveidojot šim mērķim atsevišķu procesu, jo TAPIS nodrošina, ka plānošanas dokumentu, tai skaitā, teritorijas plānojuma un lokālplānojuma izstrādes process ir pārskatāms un izsekojams visā tā izstrādes gaitā. TAPIS vienuviet tiek uzkrāta plaša informācija par dokumenta izstrādes posmiem, veiktajām izmaiņām, pieņemtajiem lēmumiem un sabiedrības viedokli. Tādējādi iespējams noskaidrot, kādu apsvērumu dēļ konkrētais plānošanas dokuments tiek izstrādāts.
Lai ieviestu šajā noteikumu projektā paredzētās funkcionalitātes, TAPIS pilnveidei indikatīvi nepieciešami 400 000 euro. Minētais finansējums VARAM kārtējā gada un vidēja termiņa budžetā nav paredzēts un nav nodrošināms no esošajiem informācijas sistēmu uzturēšanas un attīstības līdzekļiem, jo tie nepieciešami sistēmu darbības nepārtrauktības, drošības un jau noteikto funkciju izpildei. Tādējādi papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršana ir priekšnoteikums, nevis izvēles nosacījums noteikumu projektā paredzētā regulējuma ieviešanai.
Ņemot vērā, ka  jaunas TAPIS funkcionalitātes izstrādei un ieviešanai nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums, noteikumu projekts paredz termiņu, no kura var tikt piemērota gan vienkāršotā kārtība, gan pilnveidota funkcionalitāte, papildinot teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādes procesa esošo kārtību.

Prasība, ka vienkāršotā kārtība ir piemērojama tikai TAPIS izstrādātiem plānošanas dokumentiem, ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt visas vienkāršotās kārtības norisi sistēmā. Jaunā kārtība paredz TAPIS funkcionalitātes pilnveidi, izveidojot atsevišķu procesu teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grozījumu izstrādei vienkāršotā kārtībā. Papildus nepieciešams ieviest noteikumu projektā paredzētās izmaiņas jau esošajā izstrādes kārtībā. Minēto izmaiņu ieviešanai nepieciešams izstrādāt un ieviest jaunu TAPIS funkcionalitāti. Tādēļ noteikumu projekts paredz, ka grozījumi, kas saistīti ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas noteikšanu par galīgo un sabiedrības iepazīstināšanu ar to, stājas spēkā pēc nepieciešamo izmaiņu veikšanas sistēmā, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šo grozījumu apstiprināšanas, savukārt teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grozījumu izstrādei vienkāršotā kārtībā paredzētais regulējums stājas spēkā 2027. gada 31. maijā.