Anotācija (ex-ante)

Šobrīd valstī nav noteikta viena vadošā iestāde psihiskās veselības aprūpes jomā, kas izstrādātu vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus. Psihiskās veselības aprūpes jomā nav vienotu pamatprincipu infrastruktūrai un funkcionalitātei, kā arī nacionālam redzējumam.
Ir noteiktas kopējās prasības veselības aprūpes iestādēm un ārstēšanas procesam, tomēr šobrīd novērojams vienotu prasību trūkums tieši noteiktu veselības aprūpes jomu ietvaros - novērojama atšķirīga prasību interpretācija un pieeja pakalpojumu sniegšanā. Ir dažādas pieejas pacientu ārstēšanā, sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir pilnveidojama, tādējādi ir nepieciešams izveidot un nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojuma infrastruktūru un sniegšanu, kas atbilstu noteiktām kvalitātes, efektivitātes un drošības prasībām. Attīstoties medicīnai kopumā un pilnveidojot ārstniecības procesu, mūsdienās būtiski ir veikt visaptverošu pacientu ārstēšanas un aprūpes infrastruktūras uzlabošanu.

Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023. – 2025. gadam [1] norādītas trīs īstermiņa aktualitātes:
- stacionāra psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu noteikšana atbilstoši sniedzamo pakalpojumu līmeņiem. Gan stacionārā, gan ambulatorā ārstēšanas procesā šobrīd nav pietiekami iesaistīta multidisciplinārā komanda, nav pietiekama sadarbība starp psihiatriem, citām ārstniecības procesā iesaistītajām ārstniecības personām un pašvaldību sociālajiem dienestiem. Lai nodrošinātu vienādas kvalitātes ārstniecības pakalpojumus visos valsts apmaksātajos pakalpojumos neatkarīgi no to atrašanās vietas, jānosaka optimālais speciālistu un posteņu skaits psihiatriskā profila nodaļās, kā arī skaidrāk jānosaka rehabilitācijas pasākumi stacionārās ārstēšanas posmos;
- savlaicīgas agrīnas uzvedības un psihisko traucējumu diagnostikas izveide bērniem, kas palīdzētu savlaicīgāk piesaistīt nepieciešamos speciālistu un uzsākt ārstēšanu, lai savlaicīgi uzlabot bērna veselības stāvokli un nodrošināt nepieciešamo atbalstu bērnam un vecākiem;
- ambulatoro un sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, lai cilvēki varētu piekļūt palīdzībai, pēc iespējas saglabājot iespēju palikt savā ierastajā sociālajā, darba, izglītības vidē. Šādu pakalpojumu attīstība ļautu arī mazināt gultasvietu skaitu psihiatriskā profila slimnīcās. Latvijā 2021. gadā psihiatriskā profila gultasvietu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem bija 110,7. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, psihiatriskā profila gultasvietu skaitam nebūtu jāpārsniedz 50 gultas uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam - Beļģijā vidējais gultasvietu skaits 2021. gadā uz 100 000 iedzīvotāju psihiatriskā profila slimnīcās ir 141,1, Itālijā - 8 [2], bet vidēji Eiropā – 73,2. Galvenokārt, šāds augsts gultasvietu skaits ir skaidrojams ar ierobežotu piekļūstamību kvalitatīviem ambulatorajiem psihiskās veselības pakalpojumiem un nepietiekami attīstītām sabiedrībā balstītām kompleksām psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kā rezultātā pacienti savlaicīgi nenonāk ambulatorās aprūpes speciālistu redzeslokā. Sabiedrībā balstītas pieejas attīstīšana nodrošinātu savlaicīgu psihiskās veselības un uzvedības traucējumu identificēšanu, ietverot bio-psiho-sociālo modeli un nepieciešamā atbalsta nodrošināšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023. – 2025. gadam ir veidots, koncentrējoties uz ambulatorās aprūpes un sabiedrībā balstītu pakalpojumu stiprināšanu un izveidi, kā arī metodiskās vadības ieviešanu valsts sniegtajiem pakalpojumiem, lai iedzīvotāji saņemtu līdzvērtīgus pakalpojumus, neatkarīgi no to sniegšanas vietas. Ilgtermiņā nodrošinot ambulatorās aprūpes attīstību un sabiedrībā balstītu pakalpojumu veidošanu pacientiem ar psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem, Veselības ministrija pakāpeniski plāno samazināt stacionāro gultu skaitu psihiatriskā profila slimnīcās līdz 20 % apjomā līdz 2030. gadam.

2018. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 555) 5.4. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura ir specializējusies attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, tomēr šobrīd netiek noteiktas prasības, kuras sasniedzot ārstniecības iestāde var nodrošināt metodisko vadību kādā no prioritārajām veselības aprūpes jomām, tādējādi radot neskaidrību un nevienlīdzību.

Lai noteiktu metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un pienākumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī noteikumus publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā tās darbības nodrošināšanai, 2024. gada 3. janvārī stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz metodikās vadības institūciju izveidi, un tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” [3].

Atbalstāmās darbības psihiskās veselības ārstniecības iestāžu attīstībai vērstas uz Eiropas Savienības padomes rekomendācijām Latvijai 2019. gadam veselības jomā, kā arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam [4] un Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023. –2025. gadam [5] paredzēto mērķu sasniegšanu, kā arī Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023. – 2025. gadam [6].


[1] https://www.vestnesis.lv/op/2022/245.19

[2] EUROSTAT; Hospital beds by function and type of care, 2021 (File:Hospital beds by function and type of care, 2021 Health2023.png - Statistics Explained (europa.eu))

[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/39812f1a-1bf8-4ab9-8bc5-9b822a4e199d

[4] https://likumi.lv/ta/id/332751-sabiedribas-veselibas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam

[5] https://likumi.lv/ta/id/338032-par-psihiskas-veselibas-aprupes-organizesanas-uzlabosanas-planu-20232025-gadam

[6] https://likumi.lv/ta/id/336736-par-profilakses-pasakumu-un-veselibas-aprupes-pakalpojumu-uzlabosanas-planu-alkoholisko-dzerienu-un-narkotisko-vielu-lietosanas
 

Lai uzlabotu psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, plānots ieviest metodisko vadību, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus – gan satura, gan kvalitātes ziņā neatkarīgi no to sniegšanas vietas.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – SAM) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" trešā kārta (turpmāk – pasākums).

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 7 957 886 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 6 764 203 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 1 193 683 euro. 

Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums tiek noteikts 4.1.1.2. pasākuma ietvaros, attiecīgi 4.1.1.2. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskatu, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.1.1.	Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība (1. - 5. kārta)	163 345 800	163 345 800
4.1.1.2.	P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība	70 799 482	31 119 533
4.1.1.3.	Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru	6 970 000	6 970 000
4.1.1.5.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība	10 461 001	10 461 001

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – VSIA) “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”. Saskaņā ar Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023. – 2025. gadam minēto, līgums par metodiskās vadības nodrošināšanu tiks slēgts ar VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, jo šī ārstniecības iestāde sniedz vislielāko veselības aprūpes pakalpojumu klāstu pacientiem ar psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem, kā arī nodrošina jauno speciālistu apmācību.
Līdz ar to, lai ārstniecības iestāde būtu kompetenta nodrošināt metodisko vadību, Ministru kabineta noteikumu “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” projektā iekļauti kritēriji, kas nosaka, ka metodiskās vadības institūcijas jomā ārstniecības iestāde nodrošina nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu procentuāli lielākajai pacientu daļai, kā arī ārstniecības iestāde metodiskās vadības institūcijas jomā nodrošina plašāko pakalpojumu apjomu valstī. Ņemot vērā, ka metodiskās vadības institūcijai ir būtiska loma zināšanu pārnesē un inovatīvu risinājumu ieviešanā, būtiska ir arī sasaiste ar izglītības iestādēm, tālākizglītības nodrošināšanu nozares speciālistiem, zinātnisko darbību un inovācijām.
Pasākuma ietvaros tiks veidota metodiskās vadības infrastruktūras platforma, lai varētu īstenot metodiskās vadības procesu. Atbilstoši izstrādes stadijā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” infrastruktūras platformas izveide tiek plānota valsts pārvaldes funkcijas nodrošināšanai un tā nav vērtējama kā saimnieciskās darbības veikšana. Savukārt, metodiskās vadības nodrošināšanai starp Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestāde slēgs līgumu par apmaksas kārtību.
Projekta iesniedzējs sadarbības partneru statusā pasākumā var piesaistīt atbilstoši MK noteikumu Nr. 555 6. pielikumā norādītās specializētās ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātus stacionāros psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus – VSIA “Piejūras slimnīca”, VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca". VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, būdams atbildīgs par metodiskās vadības nodrošināšanu valsts sniegtajiem pakalpojumiem psihiskās veselības jomā, izstrādās plānu un kartējumu šīs funkcijas efektīvai nodrošināšanai. Attiecīgi, sagatavojot projekta iesniegumu, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” izvērtēs, kuras no minētajām ārstniecības iestādēm projektā ir iesaistāmas sadarbības partneru statusā. Tāpat, ņemot vērā pieejamā finansējuma apjomu, tiks izvērtētas prioritārās īstenojamās būvniecības un medicīnas tehnoloģiju vajadzības.
Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar saviem resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu, kā arī nodrošina pārskatu un citas informācijas iesniegšanu atbilstoši sadarbības līgumā noteiktajai kārtībai.

Finansējuma saņēmējs, iesaistot sadarbības partnerus (ja attiecināms), attīstīs infrastruktūru, lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijas funkciju īstenošanu, tai skaitā:
1) nodrošinās vienotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas plānošanu un sniegšanu (kartējums);
2) sekmēs sadarbību ārstniecības personāla, infrastruktūras un tehnoloģiju plānošanā un izmantošanā;
3) nodrošinās konsultatīvu sadarbību un zināšanu pārnesi;
4) sekmēs izmaksu efektīvu resursu izmantošanu – pacients saņem savām vajadzībām nepieciešamo ārstēšanu savlaicīgi, attiecīgajā vietā, ar atbilstošu tehnoloģisko nodrošinājumu un attiecīgā kvalitātē.

Pasākuma ietvaros atbalsts ir paredzēts stacionāro pakalpojumu ārstniecības iestādēm, kas sniedz arī ambulatoros pakalpojumus. Ir atbalstāma remontdarbu veikšana un medicīnisko iekārtu iegāde, lai attīstītu infrastruktūras, kas tiek izmantotas gan stacionāro, gan ambulatoro pakalpojumu sniegšanai.

Atbalsts specifiskā atbalsta mērķa ietvaros pārējām MK noteikumos Nr. 555 noteiktajām ārstniecības iestādēm, tiks noteikts atsevišķā regulējumā, ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam (https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf) un infrastruktūras investīciju stratēģijā noteikto.

Nr.	Pasākuma nosaukums	Infrastruktūras investīciju stratēģijā plānotais finansējums, euro
1	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1 .- 5. kārta KOPĀ, t.sk.	192 171 532
1.1.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1. kārta (IV - V līmeņa un Valsts tiesu medicīnas centrs)	82 767 751
1.2.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 2. kārta (I - III līmeņa un pārējās slimnīcas)	15 089 807
1.3.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 3. kārta (Psihiatrijas profila ārstniecības iestādes)	7 957 886
1.4.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 4. kārta (Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji)	4 812 877
1.5.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 5. kārta (Divu posmu projekti)	81 543 211
2	4.1.1.2. pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība"	83 293 509
3	4.1.1.3. pasākums "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru"	8 200 000
4	4.1.1.5. pasākums "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība"	12 307 060
	4.1.1. SAM ietvaros plānotais finansējums, izņemot 4.1.1.4. pasākumu	295 972 101

Sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, uzaicinot tajā piedalīties VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi psihiskās veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot psihiskās veselības aprūpes infrastruktūru.

Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji un ārstniecības iestādes, kas sniedz psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 22. un 23. punktā noteiktajam.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:

1. Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir “noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos”, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 100 procentu apmērā no specifiskā atbalsta mērķa pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.
2. Pasākums veicina 4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” visu kārtu ietvaros kopējā iznākuma rādītāja "jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte” sasniegšanu, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklēs 3 687 497 iedzīvotāji. 4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” trešās kārtas ietvaros uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklēs 199 794 personas gadā.
3. Pasākuma rezultāta rādītājs ir “personu skaits gadā, kuras izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus”, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 181 631 personas gadā izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus. Šī rādītāja izpildē ir ieskaitāmas personas, kuras apmeklējušas modernizētās veselības aprūpes iestādes - gan VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, gan tās iestādes, kas projektā piesaistītas kā sadarbības partneri. Finansējuma saņēmējs datus par plānotiem un sasniegtiem rādītājiem uzkrāj un iesniedz par sevi un sadarbības partneriem atsevišķi.

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021. – 2027. gadam pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 1 082 272 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 1 352 841 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 4 329 090 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 6 764 203 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 6 764 203 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 6 764 203 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 6 764 203 euro.

Investīcijām piemērojams Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods 03 - Baltijas jūras reģiona stratēģija.

Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija.

Valsts atbalsts:
pasākuma projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem (ja attiecināms), komercdarbības atbalsts tiek sniegts saskaņā ar 2011. gada 20. decembra Komisijas lēmumu 2012/21/ES par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – VTNP) (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES galvenais deleģētājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs), kurš Veselības ministrijas vārdā slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes VTNP pakalpojumu īstenošanu un nodrošina VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES prasību ievērošanu dalībvalstī.

Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu deleģēšanas līgumu par valsts apmaksātajiem stacionārajiem un ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde sniedz lēmumu par projekta apstiprināšanu vai sniedz atzinumu par nosacījumu izpildi.
Komercdarbības atbalsta Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošanas kontroli un uzraudzību nodrošina Nacionālais veselības dienests.

Pilnvarojuma uzlicējam un finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.

Saskaņā ar 2023. gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā” protokollēmumā noteikto - lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu ne tikai gadījumos, kad Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus, atbildīgā iestāde, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, paredz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN)) pārsniedz 1 miljonu euro.
Atbilstoši MK noteikumu 27. punktā noteiktajam projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka aprēķinātā projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Tā kā atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināmas ļoti dažādas gan ar būvniecību, gan tehnoloģiju iegādi, piegādi un montāžu saistītas izmaksas, kuras attiecināmas uz konkrētu ārstniecības iestādes infrastruktūras struktūrvienību, kā arī ārstniecības iestādes savā starpā atšķiras ar sniegto pakalpojumu apjomu, līmeni un ārstniecības profilu, nav iespējams izstrādāt un piemērot vienkāršotās izmaksas. Nākotnē, ja par būvniecību kompetentās iestādes sadarbībā ar sadarbības iestādi un / vai Finanšu ministriju izstrādās, piemēram, horizontālas vienas vienības izmaksas būvdarbiem, Veselības ministrija varētu izvērtēt šādu vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas. 
Projekta īstenošanas laikā, kad būs uzkrāti pietiekami daudz datu par projekta darbību izmaksām, Veselības ministrija atkārtoti izvērtēs iespējas vienkāršoto izmaksu piemērošanai šai projektā. Tāpat, ja projekta ietvaros tiks attiecinātas projekta vadības nodrošināšanas izmaksas, to dati tiks izmantoti vienotās likmes noteikšanai vadības personāla atlīdzības izmaksām.

SAM atbalsts piešķirams tikai infrastruktūras, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādejādi finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, tādejādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku izstrādā atbildīgā iestāde.

Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu iesniedz sadarbības iestādei, iesniedzot projekta iesniegumu un iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju iesniedz gan par savu, gan sadarbības partneru infrastruktūru.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga sadarbības iestāde. Izvērtējot projekta iesniegumu un pārbaudot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, sadarbības iestāde proporciju pārbauda atsevišķi finansējuma saņēmējam un katram sadarbības partnerim.

Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, palielinot šo noteikumu noteikto privāto līdzfinansējumu.

Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma apmēra.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas infrastruktūras, kurā tiek nodrošināta valsts apmaksāti psihiskās veselības aprūpes pakalpojumi, attīstības darbības:
- projekta vadības nodrošināšana;
- būvniecība;
- tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.

Atbalstāmās darbības “projekta vadības nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru (ja attiecināms) projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi:
- tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai nepārsniedz 84 787 euro kalendārajā gadā;
- ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, finansējuma saņēmējs veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.
Projekta vadības nodrošināšanai paredzētais finansējums tiek noteikts no finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru plānotajām darbībām, katram atsevišķi. Finansējuma saņēmējs nodrošina jomas pārraudzību, t.i., nosaka, kuras ārstniecības iestādes projektā tiks iesaistītas kā sadarbības partneri, kādas būvniecības darbības tiks veiktas un kuras medicīnas tehnoloģijas tiks iegādātas, lai sekmīgāk nodrošinātu valsts sniegtos pakalpojumus psihiskās veselības jomā. Paredzētos infrastruktūras ieguldījumus gan finansējuma saņēmējs, gan sadarbības partneri veic atsevišķi. Finansējuma saņēmējs, iesaistot sadarbības partnerus nodrošina vienotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas plānošanu un sniegšanu (kartējums), t.sk. norādot sadarbības partneru lomu pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanā, kā arī sekmē sadarbību ārstniecības personāla, infrastruktūras un tehnoloģiju plānošanā un izmantošanā (tai skaitā raksturotas telpu un iekārtu vajadzības un to izmantošanas optimizācija, nodrošinot pacientam nepieciešanā pakalpojuma piekļūstamību un efektivitāti). Tas paredz, ka pirms projekta iesnieguma iesniegšanas finansējuma saņēmējs, sadarbībā ar sadarbības partneriem, ir definējis konkrētas būvniecības un tehnoloģiju iegādes vajadzības, pamatojoties uz kurām finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri izstrādā nepieciešamo iepirkumu dokumentāciju.

Atbalstāmās darbības “būvniecība” ietvaros atļauts attīstīt infrastruktūru ar ārstniecību saistītās struktūrvienībās un tikai ārstniecības procesa tiešai nodrošināšanai. Ir attiecināmas būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un būvniecības izmaksas, tajā skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā – ir attiecināmas visas ar būvniecību saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu. Atbilstoši Būvniecības likumam būvdarbi ir - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Savukārt būvniecība ir - visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Būvniecības likuma 3. pants noteic - darbības jomu – proti, likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai.

Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža” ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes (t.sk. iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas, proti medicīniskās tehnoloģijas, t.sk. iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces, mēbeles, un aprīkojums, cits aprīkojums telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojums (piemēram, datori, printeri, rindu sistēmas u.c.).

Pasākuma projektā, attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro (ar PVN), nepieciešams Veselības ministrijas saskaņojums. Tehnoloģiju saskaņojums tiek veikts pēc tehnoloģijas atbilstības konkrēto valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim vai pakalpojumu veidiem un apjomiem, tiek vērtēta cilvēkresursu pieejamība darbam ar konkrēto tehnoloģiju, tiek vērtēta atbilstība tehnoloģiju kartējumam atbilstoši ar Veselības ministrijas 2020. gada 9. janvāra rīkojumu Nr. 5 izveidotās darba grupas “Darba grupas medicīnisko ierīču racionāla ģeogrāfiskā izvietojuma noteikšanai un pieejamības uzlabošanai” ziņojumā minēto tehnoloģiju izvērtējumu. Saskaņojums vajadzīgs tehnoloģijas attiecināmības brīdī. Pie projekta iesnieguma iesniegšanas tehnoloģiju saskaņojums nav nepieciešams. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda, kādas tehnoloģijas plānots iegādāties, un tad, kad zināmi tehnoloģiju parametri, tās var skaņot tehnoloģiju komisijā. Attiecīgi, ja saskaņojums veikts, tehnoloģiju izmaksas var tikt attiecināts uz projektu. Medicīnas tehnoloģijām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas nepārsniedz 20 000 euro (ar PVN), Veselības ministrijas tehnoloģiju saskaņojums nav nepieciešams.

Atbalstāmās darbības “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par ES fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro saistītās komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Projekta atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētās izmaksas ir izmaksas par papildu darbu vai pakalpojumu veikšanu, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus apstākļus novērstu. Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, pielāgojot tās veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai iedzīvotājiem. Neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs.

PVN nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par PVN.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai. Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai PPP darbības privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra – atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, – līdz 2029. gada 31. decembrim.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk par 2021. gada 1. janvāri.
Atbalstam infrastruktūras uzlabošanai ārstniecības iestādēs noteikts izdevumu attiecināmības termiņš pirms līgumu par projekta parakstīšanas, jo atbalsts plānots ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros ārstniecības iestādēm, kas nodrošina valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, attiecīgi investīciju kavējums var apdraudēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nepietiekamas infrastruktūras dēļ. Tādejādi, izvērtējot visus riskus, ERAF atbalstam tiek piemērots nosacījums, ka investīcijas var uzsākt ātrāk nekā atbalsts piešķirts. Papildus atbalsts tiek sniegts konkrēta līmeņa ārstniecības iestādei atbilstoši MK noteikumiem Nr. 555, līdz ar to nav riska, ka varētu tikt ieguldīts neatbilstoši, tāpat tehnoloģiju iegādes tiek saskaņotas ar Veselības ministriju. Šāda pieeja veicina veselības aprūpes kvalitāti un piekļūstamību, kā arī nodrošina ES fondu N+3 mērķu sasniegšanu.
Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir darbībām, kas pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē (t.i., piemēram, būvdarbi nedrīkst būt nodoti ekspluatācijā).

Projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj arī pārstāvi no Veselības ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes veselības nozarē un Nacionālā veselības dienesta.

Eiropas Komisijas norādījumos par horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (Commission explanatory note “Application of the “Do no significant harm” principle under Cohesion policy”) 6. sadaļā norādīts, ka Kohēzijas politikas investīciju ietvaros nav obligātas prasības veikt horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu katra projekta/ darbību ietvaros, bet gan pārliecināties, ka projektā plānotās darbības atbilst tām darbībām, kas iekļautas ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam iekļautajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un plānošanas stadijā veiktajam horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumam.
 Veselības ministrija ir izskatījusi esošo horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu par 4.1.1. SAM un konstatējusi, ka tajā nav paredzētas specifiskas prasības 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 3. kārtai, kā arī ministrija nav plānojusi noteikt šai kārtai papildus nosacījumus, kas pārsniedz Latvijas nacionālajā horizontālajā regulējumā jau noteikto prasību ievērošanu, piemēram, prasība Zaļajam publiskajam iepirkumam (Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”), pienākums valsts iestādei, pašvaldībai un citai atvasinātai publiskai personai ziņot par iegūto enerģijas ietaupījumu pēc energopārvaldības sistēmas ieviešanas (Energoefektivitātes likums), prasības attiecībā uz ēku energoefektivitāti (Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”) u.c.

Finansējuma saņēmējs nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa rādītājiem:
1) objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;
2) veiktā vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma rezultāts, atbilstoši LM izstrādātajai metodikai un pašnovērtējumā iegūtais punktu skaits.
Papildus minētajam, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par faktiski sasniegtiem šo noteikumu 10. punktā minētajiem rādītājiem.
Attiecībā uz pārējo rādītāju datu uzkrāšanu un ziņošanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), norādām, ka šo rādītāju aktuālās vērtības tiks manuāli aprēķinātas, apkopotas un ievadītas KPVIS. Rādītāju uzskaiti un aktuālo datu ievadi nodrošinās atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi.

Finansējuma saņēmējs, izstrādājot nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību, izvērtēs, pielāgos un ietvers prasības atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" noteiktajam. Papildus, iekšējās kārtības izstrādē tiks izmantotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gadā izstrādātās vadlīnijas “Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (pieejamas: https://www.knab.gov.lv/lv/informativie-un-metodiskie-materiali).

Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
- Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
- Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021. - 2027. gadam);
- Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).

Pasākumam konstatējama sinerģija un papildinātība ar projekta Nr. 9.3.2.0/21/I/002 "Veselības aprūpes infrastruktūras attīstība" ietvaros veiktajām darbībām. Tā ietvaros tika attīstīta Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” infrastruktūra, lai nodrošinātu esošo funkciju izpildi un turpmāk nodrošinātu pieejamu, vispusīgu un pēctecīgu augsta standarta specializētu garīgās veselības (psihisko un atkarības slimību) ambulatoro aprūpi atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Padomes nostādnēm primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes jomā. Projekta īstenošanas ilgums plānots no 2021. gada trešā ceturkšņa līdz 2024. gada trešajam ceturksnim.

Vērtējot plānoto 4.1.1.1. pasākuma 3. kārtas ietekmi uz tautsaimniecību, t.sk. norādot pēc iespējas izmērāmus faktiski sagaidāmos rezultātus/ rādītājus, skaidrojam, ka pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas ir vērstas uz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam noteiktajiem mērķiem, proti, sabiedrības veselības politikas rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, atbilstoši – mirstības no pašnāvībām un potenciāli zaudēto mūža gadu samazināšanu:

Progresa rādītājs	2018.	2024.	2027.
Mirstība no pašnāvībām uz 100 000 iedzīvotāju (avots: Slimību profilakses un kontroles centrs)	15,5	15,2	15,0
Potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju līdz 64 gadu vecumam (avots: Slimību profilakses un kontroles centrs)	5235	4950	4350

Tāpat pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas ir vērstas uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu – proti iedzīvotāju psihoemocionālās veselības uzlabošanos:

Rezultatīvais rādītājs	2019.	2024.	2027.
Iedzīvotāju (15 - 74 g.v.) īpatsvars, kas izjutuši sasprindzinājumu, stresu un nomāktību pēdējā mēneša laikā (%) (avots: Slimību profilakses un kontroles centrs)	59,6 (2018)	58	56,5
Iedzīvotāju (15 - 74 g.v.) īpatsvars, kas izjutuši depresiju pēdējā gada laikā (%) (avots: Slimību profilakses un kontroles centrs)	22,4 (2018)	22	20

Pasākums ir plānots Darbības programmas 4. prioritātes “Sociālās iekļaušanas veicināšana” ietvaros, kas investīcijas pienesumu tautsaimniecībai atspoguļo kā sociālekonomisku ieguvumu, respektīvi, uzlabojot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, tiek nodrošināta savlaicīga, kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe. Tas savukārt rada ietekmi uz tautsaimniecību, proti cilvēks mazāk slimo, ātrāk atveseļojas, samazinās invaliditātes iestāšanās risks, tiek pagarināts mūža ilgums un darbspējas vecums, kas atgriežas valsts budžetā ar nodokļu ieņēmumiem, un tiek samazināti nodokļu izdevumi par sarežģītām un nesavlaicīgi diagnosticētām kaitēm, slimības pabalstiem. Papildus skaidrojam, ka saskaņā ar MK noteikumu 27. punktu, projekta iesniedzējam, iesniedzot projekta iesniegumu, ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, kas konkrētā projekta gadījumā atspoguļo ietekmi uz tautsaimniecību.