Anotācija (ex-ante)

1.NBS ir veikuši izmaiņas jaunākā štāba virsnieka kursa programmā, saskaņā ar kurām jaunākā štāba virsnieka kursu papildina ar rotas komandiera apmācību posmu (Troop leading procedures), attiecīgi pārsaucot to par vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kursu.
Vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kurss atspoguļo pilnīgu programmas saturu un ir veidots saskaņā ar NATO virsnieku izglītības līmeņiem (Intermidiate command and staff course, Land). Vidējā līmeņa komandējošā sastāva virsnieku apmācība, kā karjeras kurss, kopš Rotas komandiera kursa (2. līmeņa augstākā profesionāla izglītība militārajā vadībā) pārtraukšanas, tika identificēts kā iztrūkstošs apmācību posms virsnieku karjeras apmācībā. Vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kurss ir NBS jaunāko virsnieku karjeras (izglītības) kurss, kas dos tiesības izglītojamajam saņemt dienesta pakāpi MDL noteiktajā kārtībā. Kursa mērķis ir sniegt izglītojamajam nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai izglītojamais patstāvīgi spētu veikt rotas līmeņa apakšvienības personāla vadības procedūras (Troop leading procedures) un pildīt jaunākā štāba virsnieka pienākumus bataljona līmeņa vienības sastāvā.
2.Pašreiz MDL 12. panta otrā daļa neparedz iespēju attiecināt uz karavīriem darba tiesisko regulējumu, kas nosaka noilguma termiņu prasījumiem par nesaņemto atlīdzību. Ņemot vērā, ka uz visiem valsts dienestiem tiek attiecinātas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteiktās normas un principi, jāsecina, ka atalgojuma jomā militārpersonas atrodas salīdzināmos apstākļos ar amatpersonām, kuras dien citos valsts dienestos. Militārpersonām nav pamata noteikt atšķirīgu noilguma termiņu, nekā tas ir noteikts citām amatpersonām strīdos par nesaņemto atlīdzību.
3.Atbilstoši MDL 18. panta otrajai daļai militārajā izglītības iestādē jaunākā štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 30 gadu vecumam, bet karavīrus ar akadēmisko augstāko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību – līdz 35 gadu vecumam. Šobrīd atbilstoši MDL 18. panta otrajai daļai un 41. pantam leitnanta dienesta pakāpes karavīram noteiktais maksimālais vecums ir 45 gadi. NBS atsevišķos gadījumos ir ieinteresēti karavīram ļaut iegūt virsnieka dienestam nepieciešamo izglītību arī pēc likumā noteikto 30 vai 35 gadu vecuma sasniegšanas. Atbilstoši MDL 18. pantam pirms mācību uzsākšanas militārajā izglītības iestādē vai NBS vienībā, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, ar karavīru noslēdz līgumu ar pienākumu nodienēt līgumā noteikto laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc attiecīgā apmācības kursa beigšanas. Šāds nosacījums nedod iespēju elastīgi risināt līgumu pagarināšanas jautājumu, jo, piemēram, kareivim pēc kareivja pamatapmācības kursa beigšanas nodienēšanas pienākums varētu būt īsāks, jo pat gadījumā, ja karavīrs izbeigs profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa Aizsardzības ministrijas resors iegūs apmācītu rezerves karavīru.
4.Atbilstoši MDL 27. panta pirmajai daļai profesionālā dienesta karavīru valsts interesēs var pārvietot uz laiku uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu darbinieka amatā. Tomēr, atšķirībā no karavīru pārviešanas ierēdņu amatos, pašreiz nav skaidra regulējuma attiecībā uz karavīru pārvietošanu darbinieku amatos.
5.Pašreiz prasība prast vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām ir noteikta tikai karavīriem, kas pretendē uz virsnieka dienesta pakāpi. Pieaugot gan instruktoru iesaistei starptautiskajā apritē gan nepieciešamībai būt spējīgiem komunicēt ar sabiedroto karavīriem, vecākiem un augstākiem instruktoriem ir aktualizējusies nepieciešamība pārvaldīt vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām atbilstošajā līmenī.
6.Pašreiz atbilstoši MDL 20. panta trešajai daļai profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz līdz MDL 41. pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Vislielākais profesionālā dienesta līgumu pirmstermiņa izbeigšanas skaits ir pirmā profesionālā dienesta līguma darbības termiņa ietvaros. Lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, tiek ierosināts atteikties no minimālā piecu gadu līguma termiņa noteikšanas MDL, deleģējot aizsardzības ministram pienākumu noteikt līguma noslēgšanas termiņus un nosacījumus pēc kādiem šie termiņi var atšķirties.
Šobrīd profesionālā dienesta līguma pagarināšanai pēc maksimālā vecuma sasniegšanas dažādām karavīru grupām tiek piemērotas atšķirīgas MDL normas. Svarīgas profesijas kvalificētiem speciālistiem un karavīriem speciālistiem, ievērojot MDL 41. panta otrajā daļā noteikto, profesionālā dienesta līgumu pagarina ne mazāk kā uz pieciem gadiem. Turpretī pārējiem karavīriem, kuri izteikuši gribu dienēt virs MDL 41. panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā vecuma, piemēro MDL 41. panta trešo daļu un profesionālā dienesta līgumu pagarina uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.
Pašreizējā MDL 41. panta trešās daļas redakcija noteic tikai aizsardzības ministra kompetenci lemt par profesionālā dienesta pagarināšanu pēc maksimālā vecuma sasniegšanas karavīriem līdz pulkveža pakāpei ieskaitot. Piemēram, 2021. gada laikā ministram bija jāpieņem lēmumi par profesionālā dienesta līguma pagarināšanu virs maksimālā vecuma 102 gadījumos, no tiem 13 vecākie virsnieki, 25 jaunākie virsnieki un 64 instruktori un kareivji. Ņemot vērā, ka personāla komplektēšana un vienību uzdevumu izpildes nodrošināšana ir NBS komandiera tiešās kompetences un interešu jautājums, lai mazinātu administratīvo slogu Aizsardzības ministrijai un ministram, tiesības lemt par līgumu pagarināšanu virs maksimālā vecuma kareivju un instruktoru sastāvam, kā arī virsniekiem līdz vecāko virsnieku sastāvam (neieskaitot) tiek nodotas NBS komandierim ar 41.panta grozījumu.
7.Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva 2019/1152), kuras normas būtu attiecināmas arī uz karavīriem, paredz, ka nodarbinātie ir jāinformē par darba attiecību būtiskajiem elementiem, tai skaitā:
- apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, procedūras šāda atvaļinājuma piešķiršanai un noteikšanai;
- procedūru, tostarp formālās prasības un paziņošanas termiņus, kas jāievēro darba devējam un darba ņēmējam, ja viņu darba attiecības tiek pārtrauktas;
- atalgojumu, tostarp atalgojuma, uz kuru darba ņēmējam ir tiesības, sākotnējo pamatsummu, jebkādas citas sastāvdaļas, ja tādas ir, ko norāda atsevišķi, kā arī izmaksas biežumu un veidu;
- to sociālā nodrošinājuma iestāžu identitāti, kuras saņem sociālās iemaksas, kas saistītas ar darba attiecībām, un jebkādu aizsardzību attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, ko nodrošina darba devējs.
Ņemot vērā, ka Direktīva 2019/1152 neparedz iespēju pieļaut atkāpi no minētās prasības, MDL tekstā būtu nepieciešams nostiprināt NBS pienākumu nodrošināt karavīra informēšanu par dienesta attiecību nodibināšanas un izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, pienākumiem un tiesībām, dienesta gaitu, atlīdzību (t.sk. par atvaļinājumiem) un tās noteikšanas un izmaksas kārtību, kā arī par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.
8.MDL 30. panta otrās daļas 2.punktā tiek regulēts cita starpā karavīra statusa saglabāšanas jautājums gadījumā, ja karavīrs dodas līdzi savam laulātajam – karavīram, kas nosūtīts mācību komandējumā uz vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu. Savukārt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta 7.ˡ daļai karavīru var nosūtīt mācību komandējumā apgūt ne tikai vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu, bet arī augstāko instruktoru militārās izglītības kursu. Tādēļ nepieciešams salāgot abu iepriekš minēto likumu normas.
9.Informācija, ka persona neatbilst nacionālās drošības interesēm, var tikt iegūta ne tikai pirms personas pieņemšanas profesionālajā dienestā, bet arī personai jau pildot profesionālo dienestu. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudot MIDD rīcībā nonākušo informāciju, var tikt konstatēts, ka profesionālajā dienestā jau pieņemtās personas dienests neatbilst nacionālās drošības interesēm. Šajā gadījumā ir jābūt paredzētai iespējai nekavējoties izbeigt līgumu ar karavīru, nepieļaujot viņa turpmāku atrašanos dienesta vietā.
MDL 43. pants noteic, ka profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru izbeidz, ja ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst (sk. MDL 16. panta otro daļu). Vienlaikus MDL skaidri neparedz iespēju izbeigt līgumu ar karavīru gadījumos, kad MIDD pēc personas pieņemšanas dienestā konstatē apstākļus, kas nav savietojami ar atrašanos militārajā dienestā, proti, ka karavīra dienests neatbilst nacionālās drošības interesēm. Gadījumā, ja karavīra dienesta turpināšana uz kompetentās iestādes atzinuma pamata (kas balstīts uz tās veiktajām pārbaudēm) ir atzīta par neatbilstošu nacionālās drošības interesēm, karavīrs zaudē vadības uzticību un nevar turpināt dienestu. Tādēļ šajā gadījumā administratīvā akta par karavīra atvaļināšanu apstrīdēšanai nevajadzētu apturēt tā izpildi.
10.Pašreiz MDL 52.pants nosaka:
Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:
1) personai ar I grupas invaliditāti - 426,86 euro apmērā;
2) personai ar II grupas invaliditāti - 284,57 euro apmērā;
3) personai ar III grupas invaliditāti - 213,43 euro apmērā.
AM izmaksā kompensāciju 6 obligātā militārā dienesta karavīriem. Vienam I grupas invalīdam, vienam II grupas invalīdam un četriem III grupas invalīdiem. Kopējā mēneša izmaksas ir 1 565,15 euro, gadā 18 781,8 euro.
Minētās kompensācijas apmērs nav mainījies visu šo gadu garumā, tādēļ tas ir pārskatāms. AM plāno palielināt kompensācijas apmēru, vienlaikus noapaļojot izmaksājamo summu.
11.Atbilstoši MDL 60.1 panta ceturtajai daļai aizsardzības ministrs cita starpā nosaka prasības attiecībā uz fizisko sagatavotību militārajiem darbiniekiem.
12.Lai gan tiek uzskatīts, ka ar atteikšanos pildīt militāro dienestu reliģisko vai citu apsvērumu dēļ vairāk saskārās valstis, kurās pastāv obligātais militārais dienests, tomēr atteikšanās pildīt militāro dienestu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ var notikt jebkurā dienesta laikā bruņotajos spēkos un arī valstī, kurā obligātais militārais dienests nepastāv. Profesionālā dienesta karavīru tiesības atteikties no militārā dienesta izpildes iepriekš minēto apsvērumu dēļ tiek atzītas, piemēram, Vācijā, Slovēnijā, Čehijā, Šveicē[1] un Kanādā[2]. 2021. gadā, attiecīgā nacionālā regulējuma neesamības dēļ, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments taisīja spriedumu lietā SKA-435/2021[3], kurā, sniedzot starptautiskā regulējuma izvērtējumu, atzina pieteicējas prasību tikt atskaitītai no rezerves karavīru sastāva viņas pārliecības dēļ.
Iepriekš minētais apliecina to, ka laika gaitā persona ārējo vai iekšējo faktoru ietekmes rezultātā var mainīt savu nostāju vai attieksmi pret militāro dienestu. Rezerves karavīriem, kuri ir mainījuši attieksmi pret militāro dienestu un savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ vairs nevar to pildīt, pašreiz Militārā dienesta likumā nav paredzēta iespēja izstāties no NBS rezerves karavīru sastāva.
13.Nacionālais regulējums neparedz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārzemniekus.
Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka nacionālo bruņoto spēku sastāvā var efektīvi karot arī citu valstu pilsoņi. Atbilstoši Ukrainas Ārzemnieku un bezvalstnieku statusa likuma 4. panta 19. daļai ārzemnieki un bezvalstnieki, kas likumā noteiktajā kārtībā noslēdza līgumu par militāro dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos, Valsts speciālajā transporta dienestā un Nacionālajā gvardē tiek uzskatīti par personām, kuras īslaicīgi uzturas valsts teritorijā uz līguma par militāro dienestu laiku. Šo personu īslaicīgu uzturēšanos Ukrainas teritorijā apliecina kareivja, seržanta vai vecākas pakāpes personāla karavīra apliecība.[4] Savukārt atbilstoši Ukrainas imigrācijas likuma 4.panta otrās daļas 9.punktam personas, kuras dien Ukrainas bruņotajos spēkos vairāk par trim gadiem var saņemt imigrācijas atļauju.[5]
Ukrainas bruņotajos spēkos var iestāties ārzemnieks vecumā no 18 līdz 60 gadiem (atkarībā no Ukrainas bruņotajos spēkos noteiktā dienesta pakāpju sastāva līdz 45 gadiem (kareivju, jaunāko seržantu un staršinu sastāvam, kā arī jaunākam virsnieku sastāvam), 50 gadiem (vecāko seržantu un staršinu sastāvam), 55 gadiem (vecāko virsnieku sastāvam) un 60 gadiem (augstāko virsnieku sastāvam)) ja:
1) viņš iepriekš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (no criminal record);
2) atzīts par derīgu militārajam dienestam un ir izturējis profesionāli-psiholoģisko atlasi;
3) viņam ir atbilstoša fiziskā sagatavotība, kas ļauj veikt kaujas uzdevumus;
4) ir tiesīgs likumīgi ieceļot Ukrainas teritorijā (kandidātam pašam jārisina vīzu jautājumi un jāorganizē savs ceļojums).
Iepriekšējā militārā vai kaujas pieredze tiek atzīta par priekšrocību, bet netiek atzīta par obligātu prasību dienesta uzsākšanai Ukrainas bruņotajos spēkos. Lai pieteiktos dienestam Ukrainas bruņotajos spēkos ārzemniekam jāaizpilda tīmekļa vietnē pieejamo anketu, jānoskenē sava pase un dokumenti, kuri apliecina iepriekšējo militāro vai kaujas pieredzi (ja šādi dokumenti ir) un jānosūta iepriekš minētie dokumenti uz tīmekļa vietnē norādīto adresi. Lai pieteiktos dienestam Ukrainas bruņotajos spēkos, ārzemniekam nav nepieciešams griezties Ukrainas vēstniecībā vai braukt uz Ukrainu, kamēr ārzemnieka kandidēšana dienestam nav atbalstīta. Savukārt uzturēšanās atļauja tiek noformēta tikai pēc līguma par militāro dienestu parakstīšanas.[6]
Ar ārzemniekiem tiek noslēgts līgums par militāro dienestu, nosakot divu mēnešu pārbaudes laiku. Kareivju sastāvam uz līguma pamata ir noteikts 3 gadu dienests bruņotajos spēkos, savukārt seržantu un staršinu sastāvam - no 3 līdz 5 gadiem. Līgumu var izbeigt pēc paša vēlēšanās īpaša stāvokļa laikā. Virsnieka sastāva pakāpi var saņemt tikai personas, kuras ir ieguvušas Ukrainas pilsonību. Tiek ļauta pieeja valsts noslēpumam saskaņā ar Ukrainas likumu “Par valsts noslēpumu”. Alga tiek noteikta tāda pat kā uz līguma pamata dienošajiem karavīriem – Ukrainas pilsoņiem. Uz ārzemniekiem arī tiek attiecināta Ukrainas bruņotajos spēkos paredzētā kārtība un nosacījumi, kad ģimenes locekļiem izmaksā vienreizējo finansiālo palīdzību karavīra nāves, invaliditātes vai daļējas darba spējas zaudēšanas gadījumā.[7]
14. MDL 72. pantā ir noteikts, ka karavīrs ir pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona ir bijusi vainīga zaudējumu nodarīšanā.

[1] Conscientious objection to military service. (2021). New York and Geneva: United Nations Publication.

[2] Government of Canada. 02.04.2015. DAOD 5516-2, Conscientious Objection. Defence Administrative Orders and Directives. https://www.canada.ca/en/department-national-defence/corporate/policies-standards/defence
-administrative-orders-directives/5000-series/5516/5516-2-conscientious-objection.html

[3] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. (2021). Spriedums lietā Nr. SKA-435/2021. https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/administrativo-lietu-
departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2021

[4] ЗАКОН УКРАЇНИ. Про правовий статус іноземців та осіб без громадянства. (Відомості Верховної Ради України (ВВР), 2012, № 19-20, ст.179) https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/3773-17#Text

[5] Information for foreigners who participate in the Anti-Terrorist Operation. https://dmsu.gov.ua/en-home/services/information-for-foreigners-who-participate-in-the-anti-terrorist-operation.html

[6] Updated rules for joining the International Legion of Ukraine for foreigners: simplified procedure, current requirements, application instructions. https://visitukraine.today/blog/2228/obnovlennye-pravila-vstupleniya-v-internacionalnyi-legion-ukrainy-dlya-inostrancev-uproshhennaya-procedura-aktualnye-trebovaniya-instrukciya-po-podace-zayavleniya

[7] ЗАКОН УКРАЇНИ. Про військовий обов'язок і військову службу. (Відомості Верховної Ради України (ВВР), 1992, № 27, ст.385) https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/2232-12/print
 

1.Ņemot vērā, ka uz visiem valsts dienestiem tiek attiecinātas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteiktās normas un principi, jāsecina, ka atalgojuma jomā militārpersonas atrodas salīdzināmos apstākļos ar amatpersonām, kuras dien citos valsts dienestos. Nosakot militārpersonām atšķirīgu noilguma termiņu, nekā tas ir citām amatpersonām, strīdos par nesaņemto atlīdzību, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips. Tādēļ uz karavīriem būtu jāattiecina darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, kuras nosaka noilguma termiņu prasījumiem par nesaņemto atlīdzību, attiecīgi papildinot ar šo nosacījumu MDL 12.panta otro daļu.
2.Lai atsevišķos gadījumos būtu iespēja ļaut karavīram iegūt virsnieka dienestam nepieciešamo izglītību arī pēc pašreiz MDL noteiktā 30 vai 35 gadu vecuma sasniegšanas un tai pašā laikā vecuma cenza paaugstināšanu neveidotu kā ierastu praksi, MDL 18. panta otrajā daļā tiek noteikts, ka aizsardzības ministram ir tiesības pieņemt lēmumu par vecuma paaugstināšanu vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņemamajam karavīram.
Līdzīgi kā norādīts iepriekš, lai vecuma cenza paaugstināšanu neveidotu kā ierastu praksi, attiecībā uz vecuma palielināšanu virsnieku pamatkursā uzņemamajam karavīram lēmumu pieņems NBS komandieris. 
Lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā MDL 18. pantā tiek paredzēts deleģējums, aizsardzības ministram noteikt termiņu, kādu karavīram obligāti jānodien pēc attiecīgā mācību kursa beigšanas. Papildus tiek papildināts to mācību kursu saraksts, pēc kuru beigšanas vai no kuru atskaitīšanas gadījumā karavīram nav jāatmaksā viņa apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus.
Virsnieka pamatkurss (akreditētā studiju programma) un jaunākā instruktora kurss ir kursi, kuru laikā karavīri apgūst dienestam nepieciešamās pamata zināšanas, prasmes un kompetences virsnieka vai instruktora amatam. Šo kursu apguves laikā karavīri ir pakļauti dažādām pārbaudēm, piemēram, tiek vērtēts, vai viņiem piemīt līdera dotības – spēja plānot uzdevumu izpildi, dot uzdevumus, motivēt padotos u.tml. Daļa no karavīriem turpmākajam dienestam nepieciešamās kompetences attīstīt nespēj, tādēļ no mācību procesa tiek atskaitīti. Tā kā Virsnieka pamatkurss un Jaunākā instruktora kurss ir pirmie virsnieka un instruktora izglītības iegūšanas kursi, tad atmaksāt apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus NBS nav samērīgi, jo tikai šo apmācību laikā karavīrs var secināt, vai viņam piemīt nepieciešamās kompetences, lai kļūtu par virsnieku vai instruktoru. Savukārt, gadījumā, ja karavīram šādas kompetences nepiemīt, viņš tomēr var turpināt profesionālo dienestu NBS, veidojot karjeru instruktoru vai kareivju sastāvā, kas kopumā dod pienesumu NBS, jo karavīrs ir motivēts turpināt dienestu vismaz 5 gadus.
Ja karavīru atkārtoti uzņem un atskaita no militārās izglītības iestādes vai NBS vienības, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, jānosaka regulējums, kas paredz, ka karavīram atkārtotas atskaitīšanas nesekmības vai pēc paša vēlēšanās dēļ iestāsies negatīvas finansiālas sekas (jāatmaksā NBS faktiski segtos mācību izdevumus), tādējādi mudinot karavīru pieņemt pārdomātu lēmumu par mācību uzsākšanu Virsnieka pamatkursā vai Jaunākā instruktora kursā, kā arī paaugstinot karavīra motivāciju pabeigt mācības.
3.MDL ir jānosaka, kuras darba tiesiskās attiecības regulējošās normas attiecas uz darbinieku amatiem pārvietotajiem karavīriem.  Vienlaikus, līdzīgi kā uz ierēdņu amatiem pārvietotajiem karavīriem, tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiks darbinieka amata pienākumu izpildes kārtību un disciplinārsodīšanas kārtību profesionālā dienesta karavīram.
4.Lai nodrošinātu instruktoru iesaisti starptautiskajā apritē un nodrošinātu viņu spēju komunicēt ar sabiedroto karavīriem, vecākiem un augstākiem instruktoriem tiek noteikta prasība prast vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām (grozījums MDL 33.pantā). Likumprojekts paredz arī pārejas posmu šīs prasības ieviešanai, nosakot pārejas noteikumos, ka prasība stājas spēkā 2025. gada 1.janvārī.
5.Lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, tiek ierosināts atteikties no minimālā piecu gadu līguma termiņa noteikšanas MDL, deleģējot aizsardzības ministram pienākumu noteikt turpmākos līguma noslēgšanas termiņus un nosacījumus pēc kādiem šie termiņi var atšķirties.
Profesionālā dienesta līguma termiņa noteikšana aizsardzības ministra līmenī ļautu efektīvāk realizēt atsevišķus izņēmuma gadījumus, kad nepieciešama cita (ārpus šobrīd likumā noteiktās kārtības) profesionālā dienesta līguma termiņa noteikšana. Pielāgojoties mūsdienu aktuālajai personālsastāva mainībai, no kā nevar izvairīties arī militārais dienests, ir aktuāli meklēt jaunus tiesiskus risinājumus profesionālā dienesta līguma slēgšanas termiņu pārskatīšanai, vienlaikus neradot finansiālas sekas ne karavīram, kas ir apguvis pamatapmācības vai kadeta kandidāta kursu, ne zaudējumus NBS. Lai gan piedāvātie grozījumi MDL 20. pantā paredz finanšu līdzekļu ieguldījumu karavīru, kas neturpina aktīvo dienestu, pamatapmācībā, tomēr šāda kārtība joprojām ir ieguvums gan NBS, gan aizsardzības resoram kopumā, visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā, jo nodrošina apmācītu rezerves karavīru esību.
Lai novērstu normu sadrumstalotību, kuras regulē līguma pagarināšanas nosacījumus pēc maksimālā vecuma sasniegšanas dažādām karavīru grupām, likumprojektā ir paredzēts svītrot MDL 41. panta otro daļu, atstājot spēkā precizēto trešo daļu, kura turpmāk noteiks, ka NBS komandieris lems par līgumu pagarināšanu virs maksimālā vecuma kareivju un instruktoru sastāvam, kā arī virsniekiem līdz vecāko virsnieku sastāvam (neieskaitot). Vienlaikus MDL 59. panta otrās daļas 2. punktā tiek svītrota atsauce uz MDL 41. panta otro daļu. Tā kā MDL 59. panta otrās daļas 2.punkts paredz sociālās garantijās no aktīvā dienesta atvaļinātajiem karavīriem MDL 41. panta otrajā daļā minētajos gadījumos, tad likumprojekts papildina MDL pārejas noteikumus ar 33. punktu, kas saglabā šai atvaļināto karavīru kategorijai MDL 59. panta otrās daļas sociālās garantijas.
6.Ņemot vērā, ka Direktīva 2019/1152 neparedz iespēju pieļaut atkāpi no minētās prasības, MDL 20. pantā tiek nostiprināts NBS pienākums nodrošināt karavīra informēšanu par dienesta attiecību nodibināšanas un izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, pienākumiem un tiesībām, dienesta gaitu, atlīdzību (t.sk. par atvaļinājumiem) un tās noteikšanas un izmaksas kārtību, kā arī par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Saskaņā ar Direktīvas 2019/1152 5. panta 2. punktu dalībvalstis informācijas sniegšanai var izstrādāt veidnes un paraugus un nodot tos darba ņēmēju un darba devēju rīcībā, tostarp, darot tos pieejamus vienotā oficiālā valsts tīmekļa vietnē vai citos piemērotos veidos. Analoģisks regulējums attiecībā uz iestāžu pienākumu informēt ierēdņus par dienesta apstākļiem un izmaiņām tajos šogad tika iestrādāts Valsts civildienesta likumā (11. panta otrajā daļā). 
7.Tā kā MDL 30. panta otrās daļas 2.punktā tiek regulēts cita starpā karavīra statusa saglabāšanas jautājums gadījumā, ja karavīrs dodas līdzi savam laulātajam – karavīram, kas nosūtīts mācību komandējumā uz vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu, savukārt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta 7.ˡ daļai karavīru var nosūtīt mācību komandējuma apgūt ne tikai vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu, bet arī augstāko instruktoru militārās izglītības kursu, nepieciešams salāgot abu šo likumu normas, attiecīgi papildinot MDL 30.panta otrās daļas 2.punktu.
8.Lai militārajā dienestā neatrastos personas, par kurām valsts drošības iestāžu rīcībā ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārbaudīta informācija, ka šīs personas var radīt apdraudējumu nacionālās drošības interesēm, tiek virzīts grozījums MDL 43. pantā, kas papildina to gadījumu sarakstu, kad profesionālā dienesta karavīru var atvaļināt no dienesta pēc vadības iniciatīvas ar vēl vienu atvaļināšanas iemeslu – atvaļināšanu, ja ir konstatēts, ka karavīra atrašanās dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar MIDD atzinumu.
9.Atbilstoši MDL 60.1 panta ceturtajai daļai aizsardzības ministrs cita starpā nosaka prasības attiecībā uz fizisko sagatavotību militārajiem darbiniekiem. Šis statuss tika ieviests, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu, ka šīs personas  turpina veikt funkcijas savas specialitātes ietvaros NBS darbības nepārtrauktības garantēšanai. Šiem darbiniekiem būs noteikta vieta NBS rezervju plānošanā, rēķinoties gan ar šī personāla civilajā dzīvē gūtajām un NBS darbības nodrošināšanai nepieciešamajām zināšanām, gan gūto militāro apmācību, kā arī ar savu funkciju izpildi krīzes un apdraudējumu gadījumā. Ievērojot to, ka šīs personas izņēmuma stāvokļa vai kara izsludināšanas gadījumā turpinās pildīt savus amata pienākumus, atbilstoši gūtajai civilajai izglītībai, to fiziskai sagatavotībai ir sekundāra nozīme. Tādēļ ir nepieciešams svītrot MDL  60.1 panta ceturtajā daļā vārdus “un fizisko sagatavotību”.
10.Valsts aizsardzības dienesta likums paredz iespēju personai, kura tiek iesaukta valsts aizsardzības militārajā dienestā un nevar to pildīt savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ, aizstāt militāro dienestu ar alternatīvo dienestu, ja Ministru kabineta izveidotā Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija atzīs šīs personas lūgumu par pamatotu. Līdzīgu regulējumu ir paredzēts iekļaut arī MDL 63.pantā attiecībā uz rezerves karavīriem, kuri laika gaitā ir mainījuši savus uzskatus un guvuši pārliecību, kas liedz viņiem turpmāk pildīt militāro dienestu. Tā kā kontroles komisijas kompetencē ietilpstošais jautājums ir identisks likumprojektā paredzētajam, rezerves karavīru pieteikumus par izstāšanos no dienesta rezervē domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ būtu lietderīgi uzdot izskatīt vienai un tai pašai komisijai, neveidojot jaunu atsevišķu komisiju ar atšķirīgu sastāvu.
11. Tā kā MDL 64. panta pirmā daļa jau tagad nosaka, ka rezervistu reģistrāciju un uzskaiti veic NBS  rezerves uzskates struktūrvienība, panta pirmā daļa tiek papildināta ar norādi, ka šī struktūrvienība nodrošina arī rezervistu iesaukšanu uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
12.Likumprojekts paredz iespēju pieņemt militārajā dienestā mobilizācijas gadījumā (mobilizāciju izsludina izņēmuma stāvokļa vai kara pasludināšanas gadījumā) arī ārzemniekus, nosakot to valstu uzskaitījumu, kuru pilsoņi varēs uzsākt dienestu NBS (turpmāk – ārzemnieki) un attiecinot uz viņiem līdzīgus nosacījumus, kuri tiek attiecināti uz Latvijas pilsoņiem mobilizācijas gadījumā. Papildus Latvijas pilsoņiem mobilizācijas gadījumā noteiktajām prasībām, ārzemniekam tiek izvirzīts pienākums likumīgi uzturēties Latvijas Republikas teritorijā un prast valsts valodu vai vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām (angļu vai franču). Attiecīgās valodas zināšanas ir nepieciešamas NBS virsnieku veiksmīgai komunikācijai ar ārzemnieku, jo atbilstoši MDL 33.panta otrajai daļai virsniekiem NBS papildus valsts valodai jāprot vismaz viena no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Regulējums tiks attiecināts uz to valstu pilsoņiem, kurās atbilstoši Nacionālās drošības likuma 3.1 panta pirmajai daļai Latvijas pilsoņi var pildīt militāro dienestu, tādējādi sinhronizējot abus likumus.
Ārzemnieks dienestu pildīs uz atsevišķa līguma pamata par ārzemnieku militāro dienestu līdz līguma izbeigšanai (kad viņš ir kļuvis militārajam dienestam nederīgs vai ir atklājušies citi apstākļi, kas saskaņā ar MDL 64.¹panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst, vai kad karavīrs lauž līgumu pēc savas iniciatīvas), bet ne ilgāk kā līdz brīdim kad valstī tiks atcelts īpašais tiesiskais stāvoklis.
Tiek paredzēts, ka Aizsardzības ministrijas vārdā ārzemnieka militārā dienesta līgumu slēgs aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks). Savukārt ārzemnieka militārā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību noteiks aizsardzības ministrs. Līgumā tiek plānots iekļaut šādu informāciju:
1) atalgojuma nosacījumi līdzvērtīgi kā profesionālā dienesta karavīram attiecīgā amatā un atbilstoši iegūtajai militārā dienesta pakāpei;
2) apgādes nosacījumi, medicīniskās aprūpes nodrošinājums;
3) civiltiesiskās atbildības nosacījumi;
4) nosacījumi, kad ārzemnieks drīkst izmantot dienesta šaujamieroci, fizisku spēku un speciālos līdzekļus;
5) apliecinājums, ka ārzemnieks piekrīt personas datu apstrādei;
6) pienākums ievērot Satversmi, Latvijas Republikas likumus, bez ierunām pildīt komandiera (priekšnieka) dotās pavēles un godprātīgi pildīt militāro dienestu Latvijas Republikas aizsardzības, teritoriālās nedalāmības un neaizskaramības nodrošināšanai;
7) pienākums pastāvīgi paaugstināt militāro zināšanu līmeni, uzlabot savu izglītību un prasmes un fizisko sagatavotību;
8) apliecinājums, ka ārzemnieks neatklās informāciju, kura tam kļuvusi zināma pildot dienesta pienākumus;
9) pienākums zināt un stingri ievērot Latvijas Republikai saistošās starptautisko humanitāro tiesību normas;
10) sociālais nodrošinājums ārzemniekam.
Dienesta laikā ārzemniekam būs karavīra statuss un uz viņu un viņa ģimenes locekļiem tiks attiecinātas tās pašas sociālās garantijas (izņemot izdienas pensiju), kuras tiek attiecinātas uz NBS dienošajiem Latvijas pilsoņiem. Ārzemnieki pēc to atvaļināšanas no dienesta NBS netiks ieskaitīti dienestā rezervē. Par prettiesisku rīcību ārzemnieku sauks pie atbildības atbilstoši MDL 70. pantā noteiktajam.
Dienesta izpildes laikā ārzemniekam piešķirs pakāpes atbilstoši MDL noteiktajiem nosacījumiem un kārtībai, izņemot virsnieku un virsnieku speciālistu sastāva dienesta pakāpes, kuras var piešķirt tikai gadījumā, ja persona ne tikai izpildīs MDL noteiktās prasības pakāpju iegūšanai, bet arī iegūs Latvijas pilsonību.
13.Lai precizētu terminoloģiju 72. pantā, ir nepieciešams redakcionāla rakstura grozījums, aizstājot vārdu “vainīga” ar vārdu “vainojama”.