Anotācija (ex-ante)

    Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) 2022. gada 21. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. C-817/19 Ligue des droits humains (turpmāk - Spriedums). Minētajā spriedumā EST tostarp pauda, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde, kas pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/681 par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (turpmāk - Direktīva 2016/681) ir iespējama tikai minētajā direktīvā noteiktajiem mērķiem. 
    Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, ievērojot arī Covid-19 pandēmijas un citu reģistrējamu infekcijas slimību radīto apdraudējumu, kā nacionālo iniciatīvu paredzēja iespēju Slimību profilakses un kontroles centram, pastāvot iepriekš apzinātai un pamatotai konkrētas personas inficēšanās iespējamībai ar tādu reģistrējamu infekcijas slimību, par kuru veicama epidemioloģiskā izmeklēšana, vai iespējamība, ka persona ir kontaktējusies ar šādu inficētu personu, iesniegt Pasažieru informācijas nodaļai rakstveida pieprasījumu izsniegt tikai likumā attiecīgi minētās ziņas par konkrētu un iepriekš apzinātu attiecīgās personas ceļojumu (gaisa pārvadājumu vai atdalītajām rezervācijām), kas reģistrā ir iekļautas ne agrāk kā pēdējo triju mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ciktāl ir pietiekams pamats uzskatīt, ka pieprasītā ziņu apjoma iegūšana var palīdzēt novērst sabiedrības veselības apdraudējumu.
     Veselības ministrija 2022. gada 23. decembra vēstulē Nr. 01-18.2/6067 sniedza informāciju Iekšlietu ministrijai, ka attiecīgais regulējums, ievērojot arī Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas pausto viedokli, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā nav saglabājams kā nacionālā iniciatīva, jo Slimību profilakses un kontroles centrs savu kompetenci un darbības epidemioloģiskā izmeklēšanas un sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanas jomā veiks saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto.     

     Likumprojekts paredz izslēgt normas par iespēju lūgt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra minētajā nolūkā.

     Spriedumā EST tostarp atzina, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde par Savienības iekšējiem gaisa pārvadājumiem ir pieļaujama par tiem maršrutiem, par kuriem pastāv attiecīgais riska novērtējums (skat. Sprieduma 291. punktu).

     Likumprojekts paredz noteikt, ka, pamatojoties uz Pasažieru informācijas nodaļas veiktu novērtējumu, kas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā atspoguļots tās iepriekšēji ietverta filtrācijas mehānisma veidā, gaisa pārvadātāja iekļaušanai reģistrā nosūtītās attiecīgās ziņas par Eiropas Savienības iekšējo gaisa pārvadājumu tiek nekavējoties automatizēti un neatgriezeniski dzēstas, ja attiecīgo datu saņemšanās brīdī nepastāv riska draudi.
     Līdz ar to izraudzītais mehānisms neparedz pienākumu gaisa pārvadātājiem pirms gaisa kuģu pasažieru datu nosūtīšanas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistram tos filtrēt vai diferencēt atkarībā no riska novērtējuma. Attiecīgi filtrācijas rīks tiks integrēts Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā, un analogi kā attiecībā uz sensitīviem fizisko personu datiem tie gaisa kuģu pasažieru dati, kuru apstrāde saskaņā ar iepriekš Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā ietvertu riska novērtējumu (piemēram, noteikti riska maršruti u.c.) nebūs nepieciešama, tiks automātiski un neatgriezeniski dzēsti pirms to iekļaušanas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā.
     Attiecīgais mehānisms tādējādi neradīs slogu gaisa pārvadātājiem, jo tiem nebūs jāintegrē uz riska novērtējumu balstīts filtrācijas mehānisms savās informācijas sistēmās.

     Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, transponējot Direktīvas 2016/681 12. panta 1. punktu, paredz, ka gaisa kuģu pasažieru dati pēc to iekļaušanas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā glabājami piecus gadus.
     Spriedumā noteikts, ka kopumā Direktīva 2016/681 ir atzīstama par spēkā esošu. Vienlaikus tās normas ir piemērojamas, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību Hartu. Attiecīgi Direktīvas 2016/681 12. panta 1. punkts, lasot to atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam un 52. panta 1. punktam, ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa kuģu pasažieru datus, kurus gaisa pārvadātāji ir nosūtījuši Pasažieru informācijas nodaļai, datubāzē piecus gadus pēc to nosūtīšanas tās dalībvalsts Pasažieru informācijas nodaļai, kuras teritorijā atrodas lidojuma ielidošanas vai izlidošanas vieta, ir atļauts uzglabāt – pēc tam, kad ir veikts minētās direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais iepriekšējais novērtējums, – tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ir konstatēts, ka šie dati ir saistīti ar cīņu pret teroristu nodarījumiem un smagiem noziegumiem. 
     Kā minētajā spriedumā noteikts, visaptverošu un nediferencētu gaisa kuģu pasažieru datu uzglabāšanu neanonimizētā formā var attaisnot tikai tad, ja pastāv nopietni draudi dalībvalstu drošībai, kas ir patiesi un faktiski vai paredzami un ir saistīti, piemēram, ar teroristu nodarījumiem, un ar nosacījumu, ka šīs uzglabāšanas laiks ir ierobežots ar to, kas ir absolūti nepieciešams.

     Likumprojekts paredz veikt grozījumus Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 8. pantā, nosakot, ka:
     "(1) Pasažieru datus reģistrā glabā divus gadus no to iekļaušanas dienas. Pasažieru datus, kuri iekļauti reģistrā saistībā ar gaisa pārvadājumiem, kas atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas ikgadējam risku novērtējumam, uzskatāmi par pārvadājumiem no paaugstinātas noziedzības riska zonas, var glabāt reģistrā ilgāk par diviem gadiem, bet ne ilgāk par pieciem gadiem. Pēc glabāšanas termiņa beigām vai, ja atbilstoši ikgadējam risku novērtējumam, attiecīgie pārvadājumi vairs netiek uzskatīti par pārvadājumiem no paaugstinātas noziedzības riska zonas, reģistrā iekļautos pasažieru datus automatizēti un neatgriezeniski dzēš.
      (2) Pamatojoties uz Pasažieru informācijas nodaļas veiktu novērtējumu, kas reģistrā atspoguļots tās iepriekšēji ietverta filtrācijas mehānisma veidā, gaisa pārvadātāja iekļaušanai reģistrā nosūtītās šā likuma 4. pantā minētās ziņas par Eiropas Savienības iekšējo gaisa pārvadājumu tiek nekavējoties automatizēti un neatgriezeniski dzēstas, ja attiecīgo datu saņemšanās brīdī nepastāv riska draudi.”.
     Divu gadu glabāšanas termiņš izraudzīts, jo atbilstoši līdzšinējai praksei tieši vismaz pirmie divi gadi ir visbiežākais laika posms, par kuru pēc gaisa kuģu pasažieru datu iekļaušanas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā Pasažieru informācijas nodaļai tiek iesniegti kompetento iestāžu pieprasījumi izsniegt attiecīgos datus. Minētais saskan arī ar citviet konstatēto praksi, piemēram, Eiropas Savienības nolīguma projekta ar Kanādu par gaisa kuģu pasažieru datu apstrādi (Agreement between Canada and the European Union on the transfer and processing of Passenger Name Record (PNR) data - consolidated revised draft for initialing) 16. punktā paredzēts, ka kopumā gaisa kuģu pasažieru dati reģistrā nav glabājami ilgāk par pieciem gadiem. Vienlaikus ik pēc diviem gadiem ir pārskatāma attiecīgo datu glabāšanas nepieciešamība atbilstoši terorisma un citu smagu pārrobežu noziegumu riska līmenim no un uz Eiropas Savienību. 
     Tāpat liela apjoma datu glabāšanas termiņš divus gadus atzīts par samērīgu arī, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 25, maija spriedumā lietās Nr.  58170/13, 62322/14, 24960/15 Big Brother Watch and Others v. The United Kingdom. Papildus, piemēram, ir noteikts, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde rada mazāku iejaukšanos personas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību nekā datu apstrāde no elektronisko sakaru komersantiem, tādēļ tiem piemērojami atšķirīgi datu apstrādes nosacījumi (skat. ģenerāladvokāta 2022. gada 27. janvāra secinājumu Eiropas Savienības Tiesas lietā C-817/19 Ligue des droits humains 194.-198. punktu).
     Attiecīgi gaisa kuģu pasažieru datu uzglabāšanas pasākuma robežas var noteikt, piemēram, pamatojoties uz riska novērtējumu vai kompetento valsts iestāžu pieredzi, kas ļauj apzināt konkrētus gaisa satiksmes maršrutus, noteiktus ceļošanas modeļus, aģentūras, ar kuru starpniecību tiek veiktas rezervācijas, vai personu kategorijas vai ģeogrāfiskās teritorijas, kas noteiktas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem elementiem (skat. ģenerāladvokāta 2022. gada 27. janvāra secinājumu Eiropas Savienības Tiesas lietā C-817/19 Ligue des droits humains 246.punktu).
     Nolūkā optimizēt minēto riska novērtējumu tiek veidots rīks, kas ļaus uzkrāt statistikas informāciju par gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes ietekmi uz attiecīgo mērķu sasniegšanu. Lai īstenotu nepieciešamos tehniskos Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra pielāgojumus, likumprojekts paredz noteikt pārejas posmu, ar kuru paredzams uzsākt piemērot minēto statistikas rīku. Vienlaikus, lai nodrošinātu ne tikai Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā iekļaujamo, bet arī iekļauto gaisa kuģu pasažieru datu glabāšanas termiņa pārskatīšanu, likumprojektā ietvertais pārejas noteikums attieksies uz datiem, kas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā iekļauti pirms 2026. gada 1. janvāra, glabāti ilgāk par diviem gadiem un kuru turpmākas glabāšanas nepieciešamību nepamatos attiecīgais Pasažieru informācijas nodaļas ikgadējais risku novērtējums.