Anotācija (ex-ante)

1. 7.1.1. SAM papildu finansējuma nepieciešamība atbalstāmo darbību īstenošanai

1.1. Covid-19 pandēmijas ietekmē, norisinoties ekonomikas pārstrukturizēšanai, arī turpmāk ir nepieciešami ieguldījumi pārkvalifikācijas, digitālo prasmju apguves, tiešsaistes kursu piedāvājumu, apmācības pie darba devēja iespēju u.c. prasmju pilnveides pasākumu nodrošināšanai. Neskatoties uz reģistrētā bezdarba situācijas uzlabošanos (uz 20.09.2021. Aģentūrā reģistrēti 55 851 bezdarbnieki, reģistrētā bezdarba līmenis veido 6.2%, kas gada laikā samazinājās par vienu piektdaļu jeb 14 455 personām, un reģistrētā bezdarba līmenis - par 1.5 procentpunktiem),  vienlaicīgi pieaug reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaits (uz 20.09.2021. - 15,2% no reģistrētā bezdarbnieku kopskaita valstī jeb 8 945 personas bija personas ar invaliditāti, to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā nepārtraukti palielinās kopš 2009. gada, kad tas veidoja tikai 4,1%). Vienlaikus jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu līdz šim ir mīkstinājuši ieviestie valsts atbalsta pasākumi, kas daļēji ir ļāvuši saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus. Lai gan pabalsti dīkstāves gadījumam un cita veida valsts atbalsts ļāvis ierobežot straujāku bezdarba pieaugumu, būtu jāņem vērā, ka turpmāk uzņēmumi no krīzes nespēs atgūties strauji. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) izstrādātajām darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm tautsaimniecībā vēl vairāk samazināsies pieprasījums pēc mazkvalificētiem darbiniekiem, līdz ar to bezdarbniekiem ar darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, t.i., bez profesionālās kvalifikācijas un atbilstošām prasmēm, kas pašreiz ir pieprasītas darba tirgū, būs ierobežotas iespējas atrast piemērotu darbu. Lai nodrošinātu atbilstošas kvalifikācijas iegūšanu un prasmju pilnveides iespējas mainīgajā darba tirgus situācijā personām, īpaši ar zemu izglītības līmeni, nepieciešams nodrošināt plašu un personas vajadzībām atbilstošu apmācību piedāvājumu.

Covid-19 radītā ietekme uz darba tirgu liecina, ka atsevišķas mērķa grupas krīzes sekām ir pakļautas vairāk, par ko norāda iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem un personu ar invaliditāti skaitliskais pieaugums reģistrēto bezdarbnieku vidū. Aģentūrā 2020. gada beigās bija reģistrēti 26 864 bezdarbnieki vecumā virs 50 gadiem - to skaits gada laikā pieauga par 15% jeb gandrīz par 4 tūkstošiem. Tāpat 2020. gada beigās uzskaitē bija 8 583 bezdarbnieki ar invaliditāti, no kuriem vairāk kā puse (64,5%) bija vecumā virs 50 gadiem. Dotajā pārskata periodā reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā lielāko īpatsvaru (35,3%) veidoja bezdarbnieki ar profesionālo izglītību (24 572 personas), no kuriem puse (51,8%) bija vecumā 50 gadi un vairāk. Turklāt jāatzīmē, ka tie ir iedzīvotāji, kas ir nonākuši Aģentūras redzes lokā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati, bezdarbnieku vecumā 55-74 gadi skaitā divu gadu laikā vērojams būtisks pieaugums par 49,6% (no 11,5 tūkst. 2018. gada 4. cet. uz 17,2 tūkst. 2020. gada 4. cet.).

2019. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk - OECD)  zinātniskajā pētījumā “Latvijas aktīvās darba tirgus politikas izvērtējums” (pētījums veikts sērijā “Connecting People with Jobs”), kura ietvaros tika veikta padziļināta Latvijas darba tirgus politikas pasākumu analīze, tika sniegta rekomendācija sniegt papildu atbalstu ilgtspējīgas nodarbinātības veicināšanā arvien pieaugošam personu ar invaliditāti skaitam Latvijā. LM skatījumā tiešā mērā to var veicināt, paplašinot mērķētu prasmju pilnveides pasākumu piedāvājumu, tādējādi veicinot gan personu iekļaušanos mūžizglītībā, gan preventīvi novēršot bezdarba iestāšanās riskus noteiktām nodarbināto personu grupām (gados vecākām personām, personām ar invaliditāti, zemām prasmēm u.c.).

Sākot ar 2010.gadu valstī kopumā bija vērojama ikgadējā reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanās un nodarbinātības situācijas uzlabošanās. 2020. gada pirmajā pusē Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmēja darba tirgus situāciju, kas veicināja strauju reģistrētā bezdarba rādītāju pieaugumu līdzās kolektīvās atlaišanas pieteikumu skaitam. 2020. gadā Aģentūrā tika saņemti paziņojumi par kolektīvo atlaišanu no 58 darba devējiem - kopumā par 5703 darbinieku plānoto atbrīvošanu no darba. Pretstatā iepriekšējiem gadiem, 2020. gada beigās bezdarbnieku skaits ir pieaudzis visās izglītības programmu grupās, ko var vistiešākajā mērā skaidrot ar Covid-19 negatīvo ietekmi un bezdarbnieku augošo pieprasījumu pēc pārkvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas iespējām, kas varētu tiem nodrošināt ātrāku atgriešanos darba tirgū.

Šobrīd līdzās tradicionālajām mācībām izglītības iestādēs 7.1.1. SAM ietvaros tiek īstenots pasākums “Apmācība pie darba devēja”, kas ir būtisks atbalsts darba devējiem nepieciešamo speciālistu piesaistei un apmācībai uz vietas. Tāpat 7.1.1. SAM ietvaros Covid-19 seku mazināšanā ir īpaša nozīme jaunajām atbalstāmajām darbībām, kuru īstenošana tika uzsākta nesen - augstākās izglītības iestādes studiju moduļi un studiju kursi, kā arī tiešsaistes mācību platformu piedāvājums, t.sk. arī prasmju sertifikācija.

Kopš 2020. gada jūlija Aģentūras klienti var bez maksas pieteikties dalībai Coursera mācību platformas kursos un iegūt sertifikātu, kas apliecina iegūtās zināšanas. Analizējot iegūtos rezultātus, kā arī Aģentūras klientu interesi un atzinīgo vērtējumu, var izdarīt secinājumu par uzkrātu pozitīvu pieredzi, kas ļauj nodrošināt mācību piedāvājumu profesionālo prasmju un kompetenču uzlabošanai pārsvarā bezdarbniekiem ar augstāko izglītību starptautiskā līmeņa izglītības iestādēs un nozaru uzņēmumos, kas īpaši aktuāli šobrīd, jo arī ārkārtējās situācijas izraisītās krīzes rezultātā bezdarbnieka statusu iegūst cilvēki ar salīdzinoši konkurētspējīgāku profilu un augstāku izglītības līmeni. Jāmin, ka arī darba devēju asociācijas ir atzinīgi novērtējušas šo iniciatīvu un norādījušas, ka Aģentūrai ir nepieciešams sniegt šādu papildu atbalstu prasmju apguvei (līdzfinansējot sertifikāta apmaksu Latvijas un starptautiskās mācību platformās, vienlaikus veicinot potenciālu dalībnieku informētāku izvēli par Aģentūras mācību piedāvājumu, akcentējot tā lietderību un ietekmes izvērtējumu pozitīvos rezultātus).

Ir svarīgi atzīmēt, ka meklējot jaunus risinājumus Covid-19 situācijas seku likvidēšanai līdzšinēji pieejamais finansējums jau ir ticis pārplānots ar mērķi to ieguldīt, lai sniegtu papildu atbalstu bezdarbniekiem, īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi, kuras rezultātā strauji paaugstinājās bezdarba līmenis, tā piemēram, piedāvātas jaunas apmācību programmas – augstākās izglītības iestāžu studiju moduļi vai studiju kursi, kā arī mācību kursi no tiešsaistes mācību platformām, bezdarbnieki ar invaliditāti var iesaistīties atbalstāmajā darbībā “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā” bez vecuma ierobežojuma, u.c. Šobrīd epidemioloģiskā situācija Latvijā joprojām ir kritiska.  No 2021. gada 11. oktobra, Latvijā uz trim mēnešiem kārtējo reizi ir izsludināta ārkārtējā situācija, lai apstādinātu Covid-19 infekcijas izplatības ātrumu, nepārslogotu veselības aprūpi un glābtu iespējami vairāk cilvēku dzīvības. Līdz ar to esošā 7.1.1 SAM. īstenošanai pieejamā finansējuma ietvaros 2022. un 2023. gadam nav pietiekams atbalsts, lai to nodrošinātu  iepriekš īstenotajā apjomā (vidēji 13 milj. euro gadā) Aģentūras mērķa grupai - gan tradicionālajām mācībām izglītības iestādēs, gan apmācības pie darba devēja īstenošanai, gan personu iesaistei studiju moduļu apguvē un mācību platformu kursos. Vienlaicīgi, lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz darba tirgu un veicinātu cilvēkkapitāla prasmju attīstību (darba tirgū veidojoties mazkvalificētā darbaspēka pārpalikumam, kā arī augstākās un vidējās kvalifikācijas profesionāļu trūkumam), Aģentūras apmācību pasākumu mērķa grupa tiek papildināta ar bezdarba riskam pakļautām personām un tiek pilnveidots Aģentūras mācību piedāvājums. Mācības, atbilstoši katra klienta profilam, notiek kombinētu kursu veidā, kā arī mācību pasākumu klāsts tiek paplašināts ar atvērto tiešsaistes kursu platformu piedāvātajām mācību programmām (uzsvars uz digitālo prasmju apguvi, tās papildinot ar mācīšanās prasmēm un biznesa komunikāciju (maigās prasmes) un pārvaldības pamatprasmēm).

Lai nodrošinātu atbalstu mērķa grupai arī turpmāk nepieciešamajā apjomā un nodrošināt tā nepārtrauktību, ir plānots piesaistīt vairākus finanšu avotus:
1) papildus jau pieejamiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodā pieejamajiem līdzekļiem – veicot finansējuma pārdali no 9.1.1. SAM  uz 7.1.1. SAM un piesaistot REACT-EU ESF finansējumu;
2) izmantojot ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā plānoto (turpmāk – ANM plāns) Eiropas Atveseļošanās fonda finansējumu (investīcijas bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu atbalstam plānots uzsākt pakāpeniski 2023. gadā);
3) izmantojot ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam plānoto finansējumu.

Attiecībā uz iepriekš minēto par papildu finanšu līdzekļu piesaisti ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas periodā jāatzīmē, ka 2021. gada 30. jūnijā tika apstiprināti DP grozījumi Nr.7 (apstiprināti ar  Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 30.06.2021. lēmumu C(2021) 4954 final, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C (2014) 8505; (t.sk. apstiprināti ar Ministru kabineta 08.06.2021. rīkojumu Nr. 406 "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"")) - (turpmāk - DP grozījumi Nr. 7).Saskaņā ar  DP grozījumiem Nr. 7, 7. prioritārā virziena finansējums tika palielināts par kopumā 4 532 436 euro (ES fondu daļa 3 852 570 euro), pārdalot finansējumu no 9.1.1. SAM  uz 7.1.1. SAM, kā arī atbilstoši REACT-EU regulas [1] nosacījumiem, tika novirzīts atbalsts tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi ESF finansējums primāri plānots nodarbinātības pasākumiem, kā rezultātā izveidota ieguldījumu prioritāte "14.1. Palīdzēt veicināt ar COVID-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)" ar atbilstošu mērķi 14.1.2. "Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā", ar attiecīgu finansējuma apmēru un uzraudzības rādītājiem.
Lai nodrošinātu atbalstu bezdarbniekiem, TA projekts paredz finansējuma palielināšanu bezdarbnieku atbalstam 7.1.1. SAM ietvaros no DP. Savukārt, 14.1.2. SAM pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 16 100 001 euro, tai skaitā ESF finansējums 13 685 000 euro, valsts budžeta finansējums – 2 062 411 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāk kā 352 590 euro. Plānotais papildus REACT-EU ESF finansējuma piešķīrums  bezdarbnieku atbalstam dalījumā pa piešķīruma gadiem sadalās šādi:
1) REACT–EU ESF finansējums atbilstoši plānotajam 2021. gada piešķīrumam -
12 429 509 euro, tai skaitā ESF finansējums ir 10 565 082 euro, valsts budžeta finansējums – 1 592 221 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāk kā 272 206 euro;
2) REACT-EU ESF finansējums atbilstoši plānotajam 2022. gada piešķīrumam –
3 670 492 euro, tai skaitā ESF finansējums ir 3 119 918 euro, valsts budžeta finansējums – 470 190 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāk kā 80 384 euro.

Minētais papildfinansējums apgūstams līdz 2023. gada 31. decembrim.

1.2. Saskaņā ar DP minēto, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgās sekas uz darba tirgu, Aģentūrā reģistrētajiem klientiem (klientu grupām atbilstoši “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam”) nepieciešams sniegt paplašinātu un vēl vairāk individualizētu atbalstu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, t.sk. digitālo prasmju apguvei un attālinātām mācībām studiju kursu tiešsaistes platformās. Tādēļ, ņemot vērā papildu finansējuma nepieciešamību 7.1.1. SAM visu atbalstāmo darbību īstenošanai visām mērķa grupām, ir nepieciešams 7.1.1. SAM īstenot ciešā sasaistē ar 14.1.2. SAM (DP 1087⁸² paragrāfs), t.sk. turpinot nodrošināt atbalstu gan esošo atbalsta pasākumu ietvaros, gan arī uzsākot jaunas atbalsta darbības. 14.1.2. SAM tiek paredzēta arī jauna mērķa grupa – bezdarba riskam pakļautās personas. 14.1.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības pamatā sakrīt ar 7.1.1. SAM atbalstāmajām darbībām, papildina tās un iekļauj: profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu apguvi, pārkvalifikāciju, kvalifikācijas paaugstināšanu, augstākās iestādes studiju moduļu vai kursu apguvi, tiešsaistes mācību platformu kursus, apmācību pie darba devēja, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, to izstrādi un īstenošanu elastīgu apmācību formā, neformālās izglītības programmu apguvi,  specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšanu mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrādi un īstenošanu personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Tāpat kā līdzšinēji 7.1.1. SAM ietvaros, 14.1.2. SAM ietvaros jauniešu-bezdarbnieku dalība apmācību pasākumos (iesaistot tos esošajās atbalstāmajās darbībās) ir atbalstāma ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli (DP 1087⁹² paragrāfs), kā arī visai mērķa grupai tiks nodrošinātas karjeras konsultācijas. Karjeras konsultācijām, kā līdz šīm, būs papildinošs raksturs apmācību pasākumos (atbalsta pasākums, kas veicina rezultātu sasniegšanu apmācībās), līdz ar to dalībnieki, kas saņems karjeras konsultācijas, netiks ieskaitīti rezultatīvajos rādītājos.

2. Atbalsta sniegšanas nepieciešamība bezdarba riskam pakļautajām personām

Eiropas sociālo tiesību pīlārs (turpmāk - Pīlārs) paredz 20 pamatprincipus, kas ir strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, kā arī sociālā aizsardzība un iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt ar ESF atbalstu, būtu jāvadās pēc Pīlāra 20 pamatprincipiem, kur pirmais no tiem paredz atbalstu profesionālajai izglītībai un mūžizglītībai, to nodrošinot kā iekļaujošu un kvalitatīvu, kas ļauj iedzīvotājiem pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darba vietu darba tirgū.

Lai veicinātu cilvēkkapitāla pilnvērtīgas izmantošanas iespējas Covid-19 radītajos apstākļos, sekmējot gan bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū pēckrīzes periodā, gan veicinot nodarbināto personu pāreju uz labāk apmaksātām un produktīvām darba vietām, nepieciešams paplašināt Aģentūras atbalstāmo mērķa grupu ar bezdarba riskam pakļautām personām attiecībā uz to tiesībām piedalīties aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros īstenotajās prasmju pilnveides aktivitātēs (karjeras konsultācijas, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, neformālā izglītība, tiešsaistes platformu kursi, apmācība pie darba devēja), kā arī saņemt atbalstu darba vietu pielāgojumiem u.c. ar apmācību procesu saistītos pakalpojumus attiecībā uz personām ar invaliditāti.

Atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 15.¹ pantam bezdarba riskam ir pakļautas šādas personas:

1) nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu;
2) nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram ir darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes;
3) nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, vai persona pēc pārejošas darbnespējas, kas nepārtraukti ilgusi vismaz četrus mēnešus;
4) nodarbinātā persona, kuras dzīvesvieta atrodas teritorijā ar zemu ekonomisko aktivitāti;
5) persona, kura nestrādā un iegūst izglītību pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē neatkarīgi no izglītības veida;
6) persona, kurai nav darba pieredzes;
7) persona, kurai uzteikts darba līgums;
8) persona, kura izcieš sodu ieslodzījuma vietā.

Tiek plānots, ka atbalstam savu prasmju uzlabošanai varēs pieteikties visas iepriekšminētās bezdarba riskam pakļauto personu grupas, tomēr prioritāri atbalstu ir plānots sniegt divām mērķa grupām - nodarbinātām personām, kurām noteikta invaliditāte  un nodarbinātām personām, kuras sasniegušas 50 gadu vecumu (jau pašreiz Aģentūra, iesaistot pasākumos vairākas mērķa grupas, nosaka proporcionāli plānoto dalībnieku skaitu no katras mērķa grupas, ņemot vērā šādus faktorus: pasākumam pieejamais finansējums, mērķa grupu īpatsvars kopējā bezdarbnieku/ bezdarba riskam pakļauto personu skaitā, konkrētajā teritorijā u.c.). Bezdarba riskam pakļauto personu reģistrēšanu un uzskaiti ir plānots veikt Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā (IS BURVIS), saņemot informāciju no citām informācijas sistēmām, pieprasot dokumentus un to kopijas (pase, apliecība par iegūto izglītību u.c.), kas apliecina atbilstību kādai no iepriekš minētajām grupām.

Covid-19 izplatība jeb sabiedrības veselības krīze ir transformējusies arī nodarbinātības krīzē, kas, lai arī ir atšķirīga no 2008.gada globālās finanšu krīzes, tomēr ir radījusi nodarbinātības līmeņa samazināšanos un bezdarba pieaugumu, tāpēc ļoti būtiski ir sniegt preventīvu atbalstu, mazinot ilgstošā bezdarba riskus, veicinot darbaspēka pāreju no nozarēm, kas piedzīvo kritumu un visticamāk neatgūs pirmskrīzes jaudas pietiekami ātri, uz nozarēm, kas turpina augt arī pandēmijas apstākļos un uzrāda labas izaugsmes perspektīvas.

Ar 2021.gada 17.augusta grozījumiem noteikumos Nr. 75 tika paredzēts atbalsts atvērto tiešsaistes kursu platformu (MOOC) mācību īstenošanai “Nākotnes prasmju iniciatīva” ietvaros, pilnveidojot Aģentūras reģistrēto bezdarbnieku iesaistes mehānismu atvērtajos tiešsaistes kursos, kā arī nosakot jaunu atbalstāmo mērķa grupu tajos – bezdarba riskam pakļautās personas (nodarbinātos). Minētais uzsvars uz mērķa grupu aktīvāku iesaisti nepieciešams arī tādēļ, ka aktīvās nodarbinātības pasākumi veicina šo mērķa grupu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, ļaujot izprast darba tirgus prasības un sekmējot iekārtošanos pastāvīgā darbā, par ko liecina arī iepriekšējo gadu Aģentūras pieredze. Vēl pirms Covid-19 radītās nelabvēlīgās ietekmes uz darba tirgu, kā rezultātā veidojās mazkvalificētā darbaspēka pārpalikums un augstākās un vidējās kvalifikācijas profesionāļu trūkums, OECD 2019. gada zinātniskajā pētījumā [2] kā vienu no galvenajām rekomendācijām ietvēra, ka nepieciešams paplašināt Aģentūras pasākumu mērķa grupu loku, t.sk. sniegt atbalstu arī personām, kuras vēl nav zaudējušas darbu, savukārt tiem, kam ir labas darba atrašanas iespējas, piedāvāt pakalpojumus tiešsaistē. Tāpat EK 2021. gada 4. martā publicēja Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plānu (turpmāk – Rīcības plāns) [3], paredzot ES sasniedzamos stratēģiskos mērķus nodarbinātības un sociālajā politikā līdz 2030. gadam. Līdzās Rīcības plānam EK publicēja arī ieteikumu “Par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE)” [4]. Ieteikums nosaka, ka pēckrīzes atbalsta pasākumu pakotnēm ir jāsastāv no trim komponentēm: darba algu subsīdijas un uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts, prasmju atbalsta pasākumi un nodarbinātības dienestu sniegtais atbalsts, t.sk. konsultatīvais atbalsts. EK uzsver, ka ir svarīgi atbalstu sniegt kompleksi, kombinējot visas trīs komponentes, pēc nepieciešamības stiprinot nodarbinātības dienestu kapacitāti, kā arī primāri atbalstu vēršot uz nelabvēlīgākā darba tirgus situācijā esošām un sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, kas saskan ar Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, ko  Ministru kabinets apstiprināja 2021. gada 1. septembrī (rīkojums Nr. 616), tādējādi akcentējot nepieciešamību pievērsties darbam arī ar bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām un TA projektā piedāvājot pilnveidojumus Aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos attiecībā uz prasmju pilnveidi un konkurētspējas darba tirgū stiprināšanu. Līdz ar to, specifiskā atbalsta mērķa grupā nepieciešams iekļaut arī bezdarba riskam pakļautās personas. Vienlaikus, ņemot vērā bezdarbnieku ar invaliditāti, kā arī gados vecāku bezdarbnieku īpatsvara pieaugumu, prioritārs atbalsts sniedzams bezdarba riskam pakļautām personām ar invaliditāti (t.sk. darba vietu pielāgošanai) un gados vecākām bezdarba riskam pakļautām personām. Sniedzamais atbalsts bezdarba riskam pakļautām personām iekļautu arī dalības iespējas tiešsaistes kursos.

Mērķa grupas paplašināšana ar bezdarba riskam pakļautām personām un atbalsts pēc vienotiem principiem, līdzīgi kā bezdarbniekiem, ir vitāls priekšnosacījums sociālekonomiskās paradigmas pārmaiņām Covid-19 radīto seku mazināšanai, mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšanai, nepārtrauktai prasmju, tai skaitā digitālo prasmju un iemaņu apgūšanai, kas ir vai tiks pieprasītas nākotnes darba tirgū, nodrošinot pēckrīzes situācijā augošās nozares ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem.

Atbalsts bezdarba riskam pakļautām personām tiks nodrošināts projekta Nr.7.1.1.0/15/I/001 “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” (turpmāk - projekts Nr.7.1.1.0/15/I/001) ietvaros, izmantojot 14.1.2. SAM finansējumu (nodalot 7.1.1. SAM un 14.1.2. SAM investīciju plūsmu un izdevumus). Izdevumi bezdarba riskam pakļauto personu (tāpat kā bezdarbnieku un darba meklētāju) atbalstam atbilst Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 215/2014 (2014.  gada  7.  marts), ar  kuru  paredz  noteikumus,  kā  īstenot  Eiropas  Parlamenta  un  Padomes  Regulu  (ES)  Nr.  1303/2013, ar  ko  paredz  kopīgus  noteikumus  par  Eiropas  Reģionālās  attīstības  fondu,  Eiropas  Sociālo  fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus  par Eiropas Reģionālās attīstības fondu,  Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju  fondiem Pielikumā I paredzētajai intervences kategorijai (kodam) Nr. 102 “(Darba meklētāju un nenodarbinātu cilvēku, tostarp ilgstošu bezdarbnieku un no darba tirgus attālinātu personu, piekļuve nodarbinātībai, arī ar vietējām nodarbinātības iniciatīvām, kā arī atbalsts darbaspēka mobilitātei)”.
  
3. Sadarbības pastiprināšana ar nozaru asociācijām, īstenojot pasākumu “Apmācība pie darba devēja”
 
Atbilstoši EM 2020. gada Latvijas Ekonomikas attīstības pārskatam jau ilgstoši galvenie Latvijas darba tirgus un arī ekonomikas izaicinājumi, ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, ir saistāmi ar darbaspēka novecošanos un darbaspēka (atbilstošas kvalifikācijas darbinieku) nepietiekamību. Saskaņā ar EM demogrāfijas prognozēm 2020. gadam, līdz 2027. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā varētu samazināties par aptuveni 65 tūkstošiem, salīdzinot ar 2020. gada sākumu. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums būs vērojams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā.

EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes (https://www.em.gov.lv/lv/sagatavotas-latvijas-darba-tirgus-prognozes-lidz-2040-gadam) liecina, ka vislielākais darbaspēka trūkums būs vērojams informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu un apstrādes rūpniecības nozarēs. Tiek prognozēta arī vidējās kvalifikācijas speciālistu ar profesionālo izglītību nepietiekamība, jo īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība.

Tādējādi ir nepieciešams pastiprināt sadarbību ar nozaru asociācijām, piesaistot tās pasākuma “Apmācība pie darba devēja” organizēšanā.

4. Sasniedzamo uzraudzības rādītāju paplašināšanas un precizēšanas nepieciešamība
  
Ar DP grozījumiem Nr.7 ir apstiprināti precizētie uzraudzības rādītāji 7.1.1. SAM ietvaros un noteikti uzraudzības rādītāji 14.1.2. SAM ietvaros, tādējādi ir jāveic attiecīgi grozījumi noteikumos Nr. 836. Jāatzīmē, ka sasniedzamo uzraudzības rādītāju paplašināšanas ietekmē nav plānots palielināt ar DP grozījumiem Nr. 7 apstiprināto rādītāju vērtības un mērķa grupas paplašināšana sekmēs jau noteikto sasniedzamo uzraudzības rādītāju sasniegšanu.

7.1.1. SAM sasniedzamie uzraudzības rādītāji ir plānoti sasaistē ar esošo finansējumu un šobrīd attiecas uz bezdarbniekiem. Palielinoties 7.1.1. SAM finansējumam (t.sk. turpinot atbalsta sniegšanu mērķa grupai no 14.1.2. SAM finansējuma) un iekļaujot jauno mērķa grupu - bezdarba riskam pakļautās personas, ir jāveic attiecīgo iznākuma un rezultāta rādītāju paplašināšana un precizēšana. Vienlaikus, ievērojot 7.1.1. SAM īstenošanu ciešā saiknē ar 14.1.2. SAM, sasniedzamie uzraudzības rādītāji ir pārskatīti, atsevišķi izdalot uz attiecīgo finansējuma avotu attiecināmos rādītājus (jāatzīmē, ka atbalsts bezdarba riskam pakļautajām personām nodrošināms 14.1.2. SAM finansējuma ietvaros).

Joprojām galvenā specifiskā atbalsta mērķa grupa paliks Aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, savukārt bezdarba riskam pakļautās personas iepriekš projektā netika iesaistītas un to iesaiste projektā turpmākajos gados tiks nodrošināta pakāpeniski, prioritāro atbalstu sniedzot divām apakšgrupām – nodarbinātām personām ar invaliditāti un gados vecākām nodarbinātām personām. Līdz ar to 2022. un 2023. gada laikā projekta Nr. 7.1.1.0/15/I/001 aktivitātēs indikatīvi varētu iesaistīt  līdz 3 000 bezdarba riskam pakļauto personu, jeb 11.5% no kopējā plānotā dalībnieku skaita apmācību pasākumos 2022. - 2023. gadā, jeb 3% no kopējā dalībnieku skaita projektā.

Indikatīvās plānotās izmaksas bezdarba riskam pakļauto personu (indikatīvi 3 000 personu) iesaistei apmācību pasākumos veido 1 953 000 euro (tiek rēķināts, ņemot vērā vidējās izmaksas vienai personai neformālai apmācībai 2020. gadā, kurā pārsvarā ir plānots iesaistīt mērķa grupu  – 651 euro) jeb 1.9% no kopējā attiecināmā finansējuma (3 000 personas x 651 euro = 1 953 000 euro).

Ņemot vērā atbalstu jaunajai mērķa grupai sniegšanu 14.1.2. SAM ietvaros, 7.1.1. SAM ietvaros nav plānots pārskatīt kopējos noteiktos iznākuma un rezultāta rādītājus. Savukārt 14.1.2. SAM ietvaros iznākuma rādītājā “dalībnieki, kuri ir saņēmuši atbalstu, lai cīnītos un mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas” un rezultāta rādītājā “dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām” ir plānots uzskaitīt arī bezdarba riskam pakļautās personas.

5. Demarkācijas nepieciešamība
  
Ievērojot vairākas līdzīgas atbalstāmās darbības starp apmācību projektu un specifisko atbalsta mērķi 8.4.1. "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" (turpmāk - 8.4.1. SAM), kas attiecas uz bezdarba riskam pakļauto personu mērķa grupu, ir nepieciešams noteikt demarkāciju, lai novērstu dubultā finansējuma riskus. Demarkācija attiecas uz šādu atbalstāmo darbību 8.4.1. SAM ietvaros: atbalsts profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, kas nodarbinātajam dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes.
 
6. Vienas vienības standarta likmes piemērošanas nepieciešamība apmācību un stipendiju izmaksām

Sākot no projekta Nr.7.1.1.0/15/I/001 ieviešanas sākuma 2015. gada 2. janvārī līdz šim brīdim apmācību un stipendiju apmaksu 7.1.1. SAM ietvaros veic pēc faktiskajām izmaksām, kas, neskatoties uz šādas pieejas ilgstošu praksi un pamatojošās dokumentācijas apjomu, ir administratīvi sarežģītāk gan finansējuma saņēmējam, gan izglītības iestādēm, gan arī sadarbības iestādei (Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai). Tādējādi ir nepieciešams pāriet no faktiskām izmaksām uz vienkāršotām izmaksām, piemērojot vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku apmācību un stipendijas izmaksām (turpmāk - metodika) 7.1.1. SAM un 14.1.2. SAM ietvaros.

Jāatzīmē, ka pāreja no faktiskām izmaksām uz vienkāršotām izmaksām, t.i. metodikas piemērošana, prasa IS BURVIS attiecīgu pielāgošanu.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32020R2221
[2] Pētījums pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/employment/evaluating-latvia-s-active-labour-market-policies_6037200a-en
[3] Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_21_820
[4] Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_21_971

1. Apmācību īstenošanai pieejamā finansējuma palielinājums

Atbilstoši DP grozījumiem Nr. 7, 7.1.1. SAM finansējums ir palielināts par 4 532 436 euro (t.sk. ESF finansējums 3 852 570 euro), pārdalot 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" (turpmāk - SAM 9.1.1.) finansējumu 7.1.1. SAM. Indikatīvais finansējuma sadalījums starp atbalstāmajām darbībām ir šāds: profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas izmaksas – 1 291 291 euro; neformālās izglītības programmu apguves izmaksas – 2 674 137 euro; apmācību pie darba devēja izmaksas – 343 559 euro; pakalpojuma izmaksas par ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personas piesaistes pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām – 1 836 euro; mērķa grupas nodrošinājuma izmaksas (atbalsts reģionālajai mobilitātei), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi un karjeras konsultācijas – 221 613 euro.

Lai mazinātu Covid – 19 pandēmijas izraisītās sekas, kas negatīvi ietekmē ekonomisko situāciju un nodarbinātības jomu kopumā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 492 [1], tika samazināts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību” (turpmāk – 7.3.2. SAM) pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais  finansējums, jo 7.3.2. SAM projekta Nr.7.3.2.0/16/I/001  „Atbalsts ilgākam darba mūžam” īstenošana ir noslēgusies 31.08.2020. un ir fiksēts kopējais projekta finansējuma atlikums (53 015 euro, t.sk. ESF finansējums – 45 063 euro, valsts budžeta finansējums – 7 952 euro), ko plānots novirzīt 7.1.1. SAM īstenošanai.
Ar Ministru kabineta 28.09.2021. noteikumiem Nr. 654 “Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumos Nr. 504 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību” īstenošanas noteikumi”” (stājas spēkā 01.10.2021.) pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums samazināts par 53 015 euro. Līdz ar to šobrīd 7.3.2. SAM pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 843 196 euro, tai skaitā ESF finansējums – 1 566 716 euro un valsts budžeta finansējums – 276 480 euro.

Minētais papildu finansējums apgūstams līdz 2023. gada 31. decembrim.

7.1.1. SAM ietvaros īstenotā projekta Nr.7.1.1.0/15/I/001 īstenošana līdz 2023. gada 31. decembrim sniegs iespēju nepārtrauktam atbalstam bezdarbniekiem līdz  ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. – 2027. gada plānošanas perioda atbalsta aktivitāšu uzsākšanai, sniedzot iespēju bezdarbniekiem saņemt pastāvīgu atbalstu, lai pārvarētu Covid-19 krīzes radītos apstākļus.
Papildus piešķirtais REACT-EU ESF finansējums tiks iekļauts projektā Nr.7.1.1.0/15/I/001, veicot tajā atbilstošus grozījumus. Līdz ar ko šī papildu finansējuma apguvei netiks rīkota jauna projektu atlase, tādejādi netiks palielināts iesaistīto institūciju administratīvais slogs un tiks nodrošināta efektīva finanšu līdzekļu izmantošana.

Abos specifiskajos atbalsta mērķos (7.1.1. SAM un 14.1.2. SAM) ir plānots īstenot identiskas darbības attiecībā uz mērķa grupu (izņemot bezdarba riskam pakļautās personas, kam atbalsts plānots tikai 14.1.2. SAM ietvaros), piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus pasākumu īstenošanā, taču skaidri nodalot un spējot identificēt REACT-EU ESF investīciju plūsmu no pārējām ES fondu investīcijām DP ietvaros.

Tādējādi, ņemot vērā 14.1.2. SAM īstenošanu ciešā saiknē ar 7.1.1. SAM, TA projekts paredz noteikumu Nr. 836 nosaukumu izteikt jaunā redakcijā, papildinot to ar norādi uz 14.1.2. SAM. TA projekta 1.1. apakšpunkts papildināts ar 14.1.2. SAM specifisko atbalsta mērķi. TA projekta 7. punkts paredz attiecīgu 14.1.2. SAM finansējuma piesaisti 7.1.1. SAM un pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma palielinājumu par 20 685 452 euro (pārdale no 9.1.1. SAM – 4 532 436 euro; pārdale no 7.3.2. SAM - 53 015 euro; 14.1.2. SAM finansējums - 16 100 001 euro). Savukārt TA projekta 8. punkts paredz attiecīgu attiecināmā finansējuma apmēra procentuālo sadalījumu. Ievērojot nepieciešamību nodrošināt finansējuma izlietojuma izsekojamību, TA projekta 27.4.1 apakšpunkts paredz finansējuma saņēmēja (Aģentūras) pienākumu nodrošināt, lai maksājumu pieprasījumos iekļautā informācija par izmaksām 7.1.1. SAM un 14.1.2. SAM ietvaros tiktu nodalīta atsevišķi.

Lai nodrošinātu, ka finansējuma saņēmējs, veicot iepirkumus projektā (piemēram, veicot komunikācijas aktivitāšu un ergoterapeitu pakalpojumu iepirkumu), pakalpojuma sniedzējus izvēlas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, TA projekts papildināts ar 27.12.¹ apakšpunktu.

Indikatīvais finansējuma (20 685 452 euro) sadalījums starp atbalstāmajām darbībām ir šāds: profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas izmaksas, ieskaitot augstākās izglītības iestādes studiju moduļu vai studiju kursu apguvi (t.sk. elastīgu apmācību veidā) un atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu mācību programmu apguvi – 5 893 285 euro; neformālās izglītības programmu apguves izmaksas, ieskaitot transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācības – 12 204 416 euro; apmācību pie darba devēja izmaksas – 1 567 959 euro; pakalpojuma izmaksas par ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personas piesaistes pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām – 8 379 euro; mērķa grupas nodrošinājuma izmaksas (atbalsts reģionālajai mobilitātei), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi un karjeras konsultācijas – 1 011 413 euro.


2. Atbalsta sniegšana bezdarba riskam pakļautajām personām

Reaģējot uz finanšu krīzes ietekmi, kad 2009.-2010. gadā strauji pasliktinājās darba tirgus rādītāji (samazinājās nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis, pieauga bezdarba līmenis, kā arī bija vērojams straujš kritums gan brīvo, gan aizņemto darba vietu skaitā), Aģentūra īstenoja ESF projektu Nr.1DP//1.2.2.1.2./09/IPIA/NVA/001 „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām”, kas tika īstenots 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.2.2.1.2. apakšaktivitātes „Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai” ietvaros, lai veicinātu ciešāku izglītības un nodarbinātības mijiedarbību, saskaņojot pieaugušo apmācību piedāvājumu ar darba tirgus pieprasījumu, bet visbūtiskāk - iesaistītu bezdarba riskam pakļautu iedzīvotāju grupas mūžizglītībā. Projekts tika īstenots laika posmā no 2010. gada jūlija līdz 2014. gada decembrim, tā ietvaros nodarbinātajiem bija iespēja apgūt darba dzīvei nepieciešamās prasmes profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās. Tāpat 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.prioritātes "Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā" 1.3.1. pasākuma "Nodarbinātība" 1.3.1.1. aktivitātes "Darbaspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, tai skaitā nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi" ietvaros tika īstenota 1.3.1.1.1. apakšaktivitāte "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām" un 1.3.1.1.4. apakšaktivitāte "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām".

Vēlāk šī pieredze transformējās 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" Projekts Nr. 7.3.2.0/16/I/001 „Atbalsts ilgākam darba mūžam” īstenošanā, kas notika laika posmā no 2016.gada augusta līdz 2020. gada augustam. Abu projektu  (Nr.1DP//1.2.2.1.2./09/IPIA/NVA/001 „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” un Nr.7.3.2.0/16/I/001 „Atbalsts ilgākam darba mūžam”) gaitā Aģentūra sasniedza arī tās mērķa grupas, kurām mūžizglītības atbalsts bija visvairāk nepieciešams (personas vecumā 45+, personas ar invaliditāti, personas, kurām ir 2 vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem, trūcīgas personas). Aģentūras aprobētā pieredze varētu būt noderīga arī pēckrīzes mūžizglītības pasākumu īstenošanā, izstrādājot jaunus atbalsta mehānismus un organizējot bezdarba riskam pakļauto personu iesaisti apmācību pasākumos.

2020. gadā Latvijā tikai 8,6% no visiem iedzīvotājiem vecumā 18-64 gadi piedalījās pieaugušo izglītības aktivitātēs – tas ir ievērojami zemāk par ES vidējo līmeni (12,3%) un rādītājiem kaimiņvalstīs (Igaunijā 20,4% un Lietuvā 10,5%). Pie tam apmācību dalībnieku īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir krities. Turklāt vecuma grupā 55-74 gadi Latvijai šis rādītājs 2020. gadā uzrādīja satraucoši zemu rezultātu - tikai 3,7%, kas norāda uz izaicinājumiem šīs mērķa grupas iesaistei visos valsts mēroga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas atbalsta pasākumos (salīdzinājumam Igaunijā šis rādītājs bija 10,1%, Lietuvai – 5,8%, ES vidējais – 6.4%).

Atbilstoši 2019. gada Latvijas Darba devēju konfederācijas aptaujai (http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/Pieauguso_izglitibas_aptaujas_rezultati%202019%20LDDK%20IZM.pdf), darbinieku izglītošanās nozīmīgums darba devējiem, kas piedalījās aptaujā, ir ļoti augsts. 94% no aptaujātajiem apstiprināja, ka tā ir ļoti būtiska (65%) vai drīzāk būtiska (30%), un vien 5% uzņēmumu tā ir drīzāk nebūtiska. Vienlaicīgi, tikai 36% darba devēju ir atsevišķi izdalīta pozīcija budžetā, kas ir paredzēta darbinieku izglītības nodrošināšanai. Vienlaikus darba devēji visbiežāk veicina šādu pamatkompetenču attīstību: digitālās prasmes (79% bieži vai dažreiz), prasme mācīties (66%), saziņa svešvalodās (63%), pašiniciatīva un uzņēmējdarbība (59%), sociālās un pilsoniskās prasmes (56%). Saziņu dzimtajā valodā veicina 50% darba devēji, turklāt 32% - bieži. Tieši šādas prasmes un iemaņas ir plānots attīstīt bezdarba riskam pakļautām personām 7.1.1. SAM ietvaros.

Pilnveidojot Aģentūras apmācību piedāvājumu, plānots to pielāgot kombinētu kursu veidā atbilstoši katra Aģentūras klienta profilam, par ko 2021. gada 16. jūnijā konceptuāli vienojās arī Nodarbinātības padome (izveidota, vienojoties trīs ministriem - izglītības un zinātnes, ekonomikas, labklājības,  ar mērķi saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus attīstības veicināšanai). Nodarbinātības padome atbalstīja jauna un unikāla valstiska mēroga pilotprojekta “Nākotnes prasmju iniciatīva” īstenošanu (https://www.nva.gov.lv/lv/atbalsts-programmu-apguvei-atverto-tiessaistes-kursu-platformas-0), kas plānots kā pirmais īstenošanas solis, iesaistot Aģentūras īstenotajos apmācību pasākumos ne tikai bezdarbniekus, bet arī bezdarba riskam pakļautās personas darba tirgū nepieciešamo un aktuālo digitālo u.c. prasmju apguvē. Pilotprojekts tiek finansēts no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem. Pilotprojekta iestrādes tiks pēctecīgi izmantotas arī plašākas reformas ietvaros ar Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu (investīcijas plānotas  3.1.2.5.i. pasākuma "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" ietvaros), kura investīcijas Aģentūras projekta ietvaros plānotas 2023. gadā.

Atsevišķos gadījumos, lai kompensētu zemāku produktivitāti, Aģentūras atbalsts un pielāgojumi apmācību laikā būtu vitāli nozīmīgi arī nodarbinātām personām ar invaliditāti, līdz ar to TA projekts paredz segt izdevumus, kas ir saistīti ar apmācību vietu pielāgošanu ne tikai bezdarbniekiem, bet arī nodarbinātām personām ar invaliditāti.

Bezdarba riskam pakļautās personas ir plānots uzrunāt ar sabiedrības informēšanas aktivitāšu palīdzību, motivējot viņus reģistrēties Aģentūrā un saņemt atbalstu savu prasmju pilnveidei un, ja nepieciešams (nodarbinātām personām ar invaliditāti), apmācību vietu pielāgošanai. Pēc statusa iegūšanas, personu plānots iesaistīt karjeras konsultācijās, lai identificētu savu prasmju uzlabošanas iespējas, bet pēc tam kombinētā mācību piedāvājumā atbilstoši darba tirgus pieprasījumam tajās apmācību programmās, pēc kurām ir vērojams pieprasījums darba tirgū.

Mērķa grupas paplašināšana ar bezdarba riskam pakļautām personām vistiešākajā mērā ir atbilstoša holistiskai mūžizglītības pieejai, ietverot mācīšanos digitālajā vidē, kas rezultēsies gan ar atbalstu personām nodarbinātības veicināšanā, gan arī sniegs efektīvu ieguldījumu produktivitātes kāpināšanā, sekmējot atgūšanos pēckrīzes situācijā un digitālo pāreju. Aģentūras atbalsts bezdarba riskam pakļautām personām sekmēs arī Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju attīstību atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas “Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam” noteiktajiem rādītājiem. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka atbilstoši Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indeksam Latvijas iedzīvotāju pamata un augstāko digitālo prasmju līmeņi joprojām ir krietni zem ES vidējiem rādītājiem. Tikai 43 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes (ES vidējais rādītājs — 58 %), un tikai 24 % ir augstas digitālās prasmes (ES vidējais rādītājs — 33 %).

Visas Aģentūras īstenotās apmācību programmas tiek apstiprinātas LM Apmācību komisijā, kurā ir iekļauti pārstāvji no LM, EM, Izglītības un zinātnes ministrijas, Aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citi kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvji un eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 14.1.2. SAM atbalstāmo darbību ietvaros tiek plānota šādu atbalstāmo darbību īstenošana bezdarba riskam pakļautām personām:           
- karjeras konsultācijas un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi;
- neformālā izglītība;
- transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācība;
- apmācība pie darba devēja;
- atvērto tiešsaistes kursu platformu piedāvātās mācību programmas.

Bezdarba riskam pakļautās personas pārsvarā ir nodarbinātas personas, kas jau strādā noteiktajā profesijā vai jomā. Līdz ar to sniedzamā atbalsta mērķis ir primāri stiprināt jaunās mērķa grupas zināšanas un prasmes tajās profesijās un jomās, kurās bezdarba riskam pakļautās personas jau strādā (kas noteikti būtu atbalstāms arī no darba devēju puses), nevis piedāvāt apgūt citu profesiju no jauna, iesaistoties profesionālās tālākizglītības programmās).

LM sagatavotie DP tehniskie grozījumu priekšlikumi (saistībā ar mērķa grupas paplašinājumu) 21.09.2021. ir nosūtīti EK neoficiāla viedokļa sniegšanai.

Tādējādi, ņemot vērā jaunās mērķa grupas "bezdarba riskam pakļautās personas" iesaisti atbalstāmajās darbībās, TA projekta 2. punkts precizē specifiskā atbalsta mērķi, savukārt 3. punkts sniedz mērķa grupas definējumu (t.sk. norādot, ka atbalsts bezdarba riskam pakļautajām personām tiek sniegts 14.1.2. SAM ietvaros). Vairākos TA projekta punktos un apakšpunktos (15.3., 15.5., 15.11., 17.3.4.3., 17.3.4.4., 17.3.5.3., 17.3.5.5., 17.¹ 2., 17.¹ 9., 21.², 23.¹, 24.2., 24.3., 24.4., 25., 27.9.) veikti grozījumi saistībā ar jaunās mērķa grupas "bezdarba riskam pakļautās personas" iesaisti atbalstāmajās darbībās.

3. Sadarbības pastiprināšana ar nozaru asociācijām, īstenojot pasākumu “Apmācība pie darba devēja”

Lai sagatavotu bezdarbniekus darbam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu un apstrādes rūpniecības  nozarēs, ir plānots pastiprināt sadarbību ar nozaru asociācijām, piesaistot tās pasākuma “Apmācība pie darba devēja” organizēšanā. Pasākuma ietvaros bezdarbniekam, kuru darba devējs ir piekritis pieņemt darbā, tiek nodrošināta praktiskā apmācība, kas ietver profesionālās kompetences apgūšanu pirmā, otrā vai trešā profesionālajā kvalifikācijas līmenī. Ar nozaru asociāciju (kas pārstāv ne mazāk kā 10 nozaru uzņēmumus, piedalās Nozares ekspertu padomes darbā, kā arī ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms iesaistīšanās šajā pasākumā) tiks noslēgts līgums par sadarbību un tiks piešķirta dotācija, sedzot ar iesaisti pasākumu organizācijā saistītās izmaksas  (apmācību pasākumu koordinēšana, vadīšana, attiecīgo pasniedzēju piesaiste u.c. aktivitātes) 200 euro apmērā par katru apmācībā pie darba devēja iesaistīto bezdarbnieku. Dotācijas apmērs ir noteikts noteikumu Nr. 75 109³³ punktā.

Izstrādājot TA projektu, tika veikts valsts atbalsta esamības izvērtējums plānotajiem atbalsta pasākumiem. Izvērtējot nozaru asociācijām paredzētus atbalsta pasākumus, tika secināts, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajām pazīmēm, tie ir uzskatāmi par komercdarbības atbalstu. Ņemot vērā minēto, tika attiecīgi precizēts noteikumu Nr. 836 32. punkts. Pārējie TA projektā minētie atbalsta pasākumi (kas nav minēti TA projekta 31. punktā) nav uzskatāmi par komercdarbības atbalstu. To īstenošana tiek nodrošināta, izmantojot Publisko iepirkumu likumā paredzēto procedūru, kā arī saskaņā ar noteikumu Nr. 75 nosacījumiem par pasākumu īstenotāju izvēli. Papildinformācija ir pieejama Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40340902 7.1.1. SAM un 14.1.2. SAM mērķa grupa nav saimnieciskās darbības veicēji (bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautās personas), tādējādi mērķa grupai sniedzamie attiecīgie atbalsta pasākumi atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajām pazīmēm, nav uzskatāmi par komercdarbības atbalstu, ņemot vērā, ka atbalsts netiek sniegts saimniecisku darbību veikšanai.

Atbilstoši noteikumu Nr. 75 109.¹² punktam, darba devēji var piesaistīt praktiskās apmācības īstenošanai arī citus ekspertus un mācībspēkus, ja bezdarbniekam praktisko apmācību ietvaros profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešama papildu teorētiskā apmācība (likme par vienu mācību stundu veido 4,50 euro, kopā nepārsniedzot 360 euro par vienu mācību programmu vienai mērķa grupas personai). Šo apmācību ir plānots īstenot, izmantojot kuponu metodi. Tādējādi, TA projekta 17.3.4. apakšpunkts tiek papildināts ar atsauci uz 15.4. un 15.4.² apakšpunktu.

Īstenojot pasākumus, kas paredz apmācību pie darba devēja, tāpat kā līdz šim, ievērojot noteikumu Nr.75 noteiktās prasības, izglītības iestādes izvēlēsies pasākumā iesaistītie darba dēvēji vai darba devēju organizācijas, nodrošinot brīvu konkurenci un nediskriminējošu attieksmi.

4. Uzraudzības rādītāju paplašināšana un precizēšana

Ņemot vērā plānoto 7.1.1. SAM finansējuma palielinājumu un 14.1.2. SAM finansējuma piesaisti, TA projekts paredz veikt šādas izmaiņas uzraudzības rādītājos un to vērtībās:

a) palielināt iznākuma rādītāja i.7.1.1.ak “Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki” vērtību no 88 034 uz 92 486 (DP grozījumu Nr.7 izziņas 59. punkts). Rādītāja vērtība noteikta, ievērojot 7.1.1. SAM līdzšinējo pieeju mērķa vērtības noteikšanā, t.sk. pieņemot, ka vidēji 25% no dalībniekiem iesaistījās apmācību pasākumos vairākkārtīgi projekta īstenošanas periodā un ņemot vērā indikatīvās izmaksas papildu atbalsta pasākumu īstenošanai (piemēram, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi un atbalsts reģionālajai mobilitātei). Izmaiņas rādītāja vērtībā paredz TA projekta 4.1. punkts.

b) Palielināt iznākuma rādītāja i.7.1.1.b “Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+” vērtību no 29 000 uz 30 513 (DP grozījumu Nr.7 izziņas 59. punkts). Rādītāja vērtība noteikta, ņemot vērā paredzēto iznākuma rādītāja i.7.1.1.ak “Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki” palielinājumu par 4 452 un līdzšinējo pieeju mērķa vērtības noteikšanā, vienlaikus to pārskatot, balstoties uz Aģentūras 2019.gada datiem par gados vecāko cilvēku (50+) īpatsvaru profesionālās un neformālās izglītības programmu dalībnieku kopskaitā (t.i., no 16 558 personām - vidēji 34% jeb 5630 personas). Attiecīgi tiek prognozēts, ka gados vecāku bezdarbnieku skaits varētu veidot 1 513 personas (t.i., 4 452 x vidēji 34%). Izmaiņas rādītāja vērtībā paredz TA projekta 4.1. punkts.

c) Noteikt iznākuma rādītāju i.14.1.2.a "Dalībnieku skaits, kuri ir saņēmuši atbalstu, lai cīnītos un mazinātu COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas", kas sasniedzams 14.1.2. SAM piesaistītā finansējuma ietvaros - 16 189, tai skaitā:
- atbilstoši 2021.gada finansējuma piešķīrumam – 12 497 (DP grozījumu Nr.7 izziņas 73. punkts Tabula Nr. 2.14.3. (6)),
- atbilstoši 2022.gada finansējuma piešķīrumam (indikatīvi) – 3 692.

Sasniedzamā iznākuma rādītāja i.14.1.2.a "Dalībnieku skaits, kuri ir saņēmuši atbalstu, lai cīnītos un mazinātu COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas" (“Number of participants supported in combating or counteracting the effects of the COVID-19 pandemic”) vērtība noteikta, balstoties uz kopējo finansējumu (2021.gada piešķīrumu 14.1.2. SAM piesaistītā finansējuma ietvaros) 12 429 509 euro, kā arī ņemot vērā ESF projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” 2019. gada datus un pieņēmumus - par pamatu ņemot datus par pasākumu dalībnieku skaitu (dalībām). Lai noteiktu vienas unikālas personas kopējās pakalpojumu izmaksas projekta īstenošanas periodā, ir ievērots, ka vidēji 25% no visiem bāzes vērtības dalībniekiem iesaistījās apmācību pasākumos vairākkārtīgi projekta īstenošanas periodā, kā arī ņemtas vērā indikatīvās izmaksas papildu atbalsta pasākumu īstenošanai (piemēram, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi un atbalsts reģionālajai mobilitātei).

d) Palielināt rezultāta rādītāja r.7.1.1.ak “Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās” vērtību no 24 712 uz 26 354 (DP grozījumu Nr.7 izziņas 56.punkts). Rezultāta rādītāja vērtība noteikta, balstoties uz Aģentūras 2019. gada datiem, pieņemot, ka dalību profesionālās izglītības programmās (t.i., profesionālās tālākizglītības programmās, profesionālās pilnveides izglītības programmās un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanā) un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācībās uzsāks vidēji 41% no apmācību pasākumos iesaistītajiem (t.i., no 4 452), no kuriem 90% pabeigs pasākumu un tādējādi  iegūst kvalifikāciju (4 452 x vidēji 41% x 90% = 1 642). Izmaiņas rādītāja vērtībā paredz TA projekta 4.2. punkts.

e) Palielināt rezultāta rādītāja r.7.1.1.b “Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām” vērtību no 23 592 uz 24 994 (DP grozījumu Nr.7 izziņas 56.punkts). Rezultātā rādītāja vērtība noteikta, balstoties uz Aģentūras 2019. gada datiem, kā arī ņemot vērā prognozēto turpmāko situāciju darba tirgū – proti, tiek prognozēts, ka 35%  no visiem apmācību pasākuma dalībniekiem (t.i., 4 452 personas) 90% pabeigs dalību pasākumā un vidēji 35% no tiem tiks nodarbināti 6 mēnešu laikā kopš dalības pabeigšanas (4 452 x 90% x vidēji 35% = 1 402). Vienlaikus jāmin, ka darbā iekārtošanos lielā mērā ietekmē ārējie apstākļi (vakanču pieejamība, ekonomiskais cikls un ārējie faktori, piemēram, izmaiņas pasaules darba tirgos). Izmaiņas rādītāja vērtībā paredz TA projekta 4.2. punkts.

f) Noteikt rezultāta rādītāju r.14.1.2.a "Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas", kas sasniedzams 14.1.2. SAM piesaistītā finansējuma ietvaros - 5 099, tai skaitā:
- atbilstoši 2021. gada finansējuma piešķīrumam – 3 936 (DP grozījumu Nr.7 izziņas 73. punkts, Tabula Nr. 2.14.2. (4)),
- atbilstoši 2022. gada finansējuma piešķīrumam (indikatīvi) – 1163.

Sasniedzamā rezultāta rādītāja r.14.1.2.a "Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas" vērtība  3 936 noteikta, ņemot vērā plānoto iznākuma rādītāja vērtību 14.1.2. CV31 "Dalībnieku skaits, kuri ir saņēmuši atbalstu, lai cīnītos un mazinātu COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas" (“Number of participants supported in combating or counteracting the effects of the COVID-19 pandemic”), balstoties uz Aģentūras datiem par personu skaitu, kas top nodarbināti pēc dalības pasākumā (proti, 2019. gadā darbā iekārtojās 5 826, kas ir vidēji 40% no 14 870 dalību uzsākušajām personām), kā arī ņemot vērā prognozēto turpmāko situāciju darba tirgū.
Tiek pieņemts, ka no visiem mācību pasākuma dalībniekiem (t.i., 16 189 personas) 90% pabeigs dalību pasākumā un vidēji 35% no tiem tiks nodarbināti 6 mēnešu laikā kopš dalības pabeigšanas, t.sk.:
- atbilstoši 2021. gada finansējuma piešķīrumam: 3 936 personas (jeb 12 497 (iesaistāmo personu skaits mācību pasākumos atbilstoši EK piešķīrumam 2021.gadam) x 90% x vidēji 35% = 3 936);
- atbilstoši 2022. gada finansējuma piešķīrumam: 1 163 personas (jeb 3 692 (iesaistāmo personu skaits mācību pasākumos atbilstoši EK piešķīrumam 2022.gadam)  x 90% x vidēji 35% = 1 163).
Vienlaikus jāmin, ka darbā iekārtošanos lielā mērā ietekmē ārējie apstākļi (vakanču pieejamība, ekonomiskais cikls un ārējie faktori, piemēram, izmaiņas pasaules darba tirgos).

g) Noteikt rezultāta rādītāju r.14.1.2.b "Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekām", kas sasniedzams 14.1.2. SAM piesaistītā finansējuma ietvaros - 5 973, tai skaitā:
- atbilstoši 2021. gada finansējuma piešķīrumam – 4 611 (DP grozījumu Nr.7 izziņas 73. punkts, Tabula Nr. 2.14.2. (4)),
- atbilstoši 2022. gada finansējuma piešķīrumam (indikatīvi) – 1 362.

Sasniedzamā rezultāta rādītāja "Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekām" (“Number of participants gaining a qualification upon leaving supported in actions combatting the effects of the COVID-19 pandemic”) vērtība 4 611 noteikta, ņemot vērā plānoto iznākuma rādītāja vērtību 14.1.2. CV31 "Dalībnieku skaits, kuri ir saņēmuši atbalstu, lai cīnītos un mazinātu COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas" (“Number of participants supported in combating or counteracting the effects of the COVID-19 pandemic”), kā arī balstoties uz Aģentūras datiem par personu skaitu, kas iegūst kvalifikāciju (proti, 2019. gadā kvalifikāciju ieguva 6 096, kas ir vidēji 41% no 14 870 dalību uzsākušajām personām).

Attiecīgi tiek pieņemts, ka no visiem mācību pasākuma dalībniekiem (t.i., 16 189 personas) dalību profesionālās izglītības programmās (t.i., profesionālās tālākizglītības programmās, profesionālās pilnveides izglītības programmās un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanā) un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācībās (t.i., programmas, pēc kuru pabeigšanas tiek iegūta kvalifikācija) uzsāk vidēji 41%, no kuriem 90% pabeidz pasākumu un tādējādi  iegūst kvalifikāciju (16 189 x vidēji 41% x 90% = 5 973),  t.sk.:
- atbilstoši 2021. gada finansējuma piešķīrumam: 4 611 personas (jeb 12 497 (iesaistāmo personu skaits mācību pasākumos atbilstoši EK piešķīrumam 2021.gadam) x 90% x vidēji 41% = 4 611);
- atbilstoši 2022. gada finansējuma piešķīrumam: 1 362 personas (jeb 3 692 (iesaistāmo personu skaits mācību pasākumos atbilstoši EK piešķīrumam 2022.gadam)  x 90% x vidēji 41% = 1 362).

5. Demarkācijas noteikšana ar SAM 8.4.1.

Lai novērstu dubultā finansējuma riskus, bezdarba riskam pakļautās personas 14.1.2. SAM ietvaros (indikatīvi 3 000 bezdarba riskam pakļautās personas, kas sastāda ap 0.3% no kopējā nodarbināto skaita valstī) ir plānots iesaistīt tajos apmācību pasākumu veidos, kas netiek īstenoti 8.4.1. SAM ietvaros. 14.1.2. SAM ietvaros bezdarba riskam pakļautās personas saņems karjeras konsultācijas, tiks iesaistītas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, neformālās izglītības programmās, transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācībās, atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu mācību programmu apguvē, kā arī apmācībā pie darba devēja (TA projekta 15.1., 15.1.¹, 15.3., 15.3.¹, 15.3.³, 15.4. apakšpunkts).

Tādējādi, TA projektā ir iekļauts 21.² punkts, kas paredz attiecīgās demarkācijas noteikšanu.

6. Vienas vienības standarta likmes piemērošanas metodikas izmantošanas noteikšana apmācību un stipendiju izmaksām

Nolūkā samazināt administratīvo slogu un izmaksu pamatojošās dokumentācijas apjomu, kas finansējuma saņēmējam (Aģentūrai) jāiesniedz Sadarbības iestādei (Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai), lai pamatotu notikušas darbības, TA projekta 17.3.4.1. un 17.3.4.2. apakšpunkts paredz piemērot Atbildīgās iestādes (LM) izstrādājamo metodiku.
Vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu plānots veikt, balstoties uz noteikumu Nr. 75 45., 46. un 46¹. punktā noteiktajām apmācību kupona bāzes vērtībām un Aģentūras vēsturiskajiem datiem par apmācību programmu sekmīgi pabeigušo dalībnieku īpatsvaru. Papildus, vienības izmaksu standarta likmes aprēķinā plānots izmantot arī Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” 3. pielikumā noteiktos izglītības programmu minimālos koeficientus. Detalizētāka informācija par vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanas nosacījumiem tiks noteikta metodikā.

Atbildīgā iestāde ir uzsākusi metodikas projekta izstrādi (t.sk. sadarbībā ar Aģentūru izvērtē nepieciešamās IS BURVIS izmaiņas). Metodikas projektu plānots nosūtīt saskaņošanai vadošajai iestādei 2022. gada I ceturksnī.

Metodikas piemērošanai nepieciešams veikt IS BURVIS pielāgošanu, jo šobrīd IS BURVIS norēķins ar izglītības iestādi veidojas par faktiski īstenoto apmācību, proporcionāli mācību grupas dalībnieku dalībai mācībās un neņemot vērā mācību rezultātus. Saskaņā ar metodiku, norēķins ar izglītības iestādi jāveido, summējot pilnas kuponu vērtības par mācības sekmīgi pabeigušajiem pēc tam, kad ir reģistrēti mācību rezultāti visiem apmācāmajiem konkrētajā mācību grupā, par pārējiem mācību grupas dalībniekiem (atskaitītajiem, pabeigušajiem ar sekmju izziņu) samaksu nerēķinot, vienlaikus saglabājot norēķinu korelāciju ar iepriekš apmaksātiem avansa rēķiniem. Tā kā IS BURVIS pielāgošana prasa attiecīgu finansējumu, TA projekta 17.¹10. apakšpunkts paredz, ka attiecīgās izmaksas ir tiešās projekta īstenošanas izmaksas. Kopējās izmaksas IS BURVIS pielāgošanai sastāda ap 15 000 euro (šīs izmaksas veido daļu no profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, kā arī neformālās izglītības programmu apguves izmaksām un tos plānots segt no 7.1.1. SAM finansējuma).

Plānots, ka TA projekta 17.3.4.1. un 17.3.4.2. apakšpunkts stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā un metodiku piemēros saistībām (līgumiem ar bezdarbniekiem, saistībām ar izglītības iestādēm), kas radušās sākot ar 2022. gada 1. jūliju.

[1] Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 492 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumos Nr. 504 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību” īstenošanas noteikumi””