Anotācija (ex-ante)

Komerclikuma 169. pants juridiskās personas padomei un valdei nosaka civiltiesisku atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, ja šī uzņēmuma pārvaldes institūcijas pārstāvis nav pildījis savus pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks. Šādas tiesības regresa kārtībā ir arī attiecībā uz KP konstatētiem KL pārkāpumiem, kad KP gala lēmums kļuvis neapstrīdams.
Hipotētiski individuāla prevencija attiecībā uz konkrēto uzņēmuma amatpersonu var tikt kaut kādā mērā sasniegta, uzņēmumam pret konkrēto personu vēršoties ar civilprasību (zaudējumu piedziņu vai darba tiesību strīdu). Vienlaikus šādas vēršanās pret konkrētu darbinieku iespējamā ietekme uz individuālo prevenciju, personas atturēšanu no pārkāpuma nākotnē, varētu būt stipri nebūtiska atbildības formu ierobežotā rakstura dēļ. Individuālo prevenciju vēl vairāk samazina pārkāpumu pierādīšanas iespējamība civiltiesiskā kārtībā un juridiskās personas nevēlēšanās dažādu apsvērumu dēļ vērsties pret konkrētu uzņēmuma amatpersonu (tiesvedības ilgums, amatpersonas neformālā ietekme juridiskajā personā, u.c.). Tādējādi zemas atbildības iestāšanās iespējamības dēļ praktiski padara par neefektīvu ģenerālās prevencijas panākšanu amatpersonu personiskās atbildības līmenī.

Ievērojot minēto, ar Likumprojektu paredzēts paplašināt atbildības subjektu loku par pārkāpumiem konkurences jomā, ieviešot atbildību par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu ārējos normatīvajos aktos regulētā iepirkumā, kur tiek izmantots publiskais finansējums, arī tirgus dalībnieku amatpersonām, lai efektīvi un pietiekamā apmērā atturētu atbildīgās amatpersonas no tirgus dalībnieku iesaistīšanas pārkāpuma izdarīšanā, kā arī lai motivētu tirgus dalībnieku amatpersonas aktīvi rīkoties, lai novērstu vai ziņotu par notikušu konkurences tiesību pārkāpumu uzraugošās iestādes.

Likumprojekts regulē šādus jautājumus:

[1] Likumprojekta 1. pants paredz papildināt KL 1. pantu ar  9.¹ punktu, kas definētu to subjektu loku, kas KL izpratnē ir tirgus dalībnieka amatpersona, sniedzot atsauci uz Komerclikuma 4.² panta pirmo daļu sistēmiskai un vienotai izpratnei attiecībā uz tirgus dalībnieka amatpersonu.
Komerclikuma 4.² panta pirmā daļa nosaka, ka fiziska persona nevar ieņemt sekojošus amatus –  personālsabiedrības lietvedis; personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgais biedrs; kapitālsabiedrības valdes loceklis; kapitālsabiedrības padomes loceklis;  prokūrists; parastais komercpilnvarnieks; persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli; komercsabiedrības likvidators;  revidents.  Tādējādi KL nepaplašina un nesašaurina jau esošo regulējumu saistībā amatpersonu kategorijām piemērojamiem ierobežojumiem. Turklāt, Likumprojekta 1. panta formulējums ir pietiekoši elastīgs, lai ietvertu potenciālas izmaiņas Komerclikuma 4.² panta pirmajā daļā, t.i., amatpersona KL 1. panta 9.¹ punkta izpratnē būs tāda fiziska persona, kura ieņems vienu vai vairākus Komerclikuma 4.² panta pirmajā daļā minētos amatus.
No anotācijas[1] izriet, ka aizliegums paredzēts, jo, piemēram,  personālsabiedrības biedrs ir persona, kuras interesēs ir izveidota un darbojas personālsabiedrība; savukārt, pārstāvēttiesīgais biedrs ir persona, kura sabiedrības vārdā veic komercdarbību. Aizliegums būt par kapitālsabiedrības valdes locekli paredzēts, jo valdes loceklis ir persona, kura komercsabiedrības vārdā veic komercdarbību. Aizliegums būt par kapitālsabiedrības padomes locekli paredzēts, jo padomes uzdevums atsevišķos gadījumos ir saskaņot valdes pieņemtos lēmumus, kas tiešā veidā vērsti uz komercdarbības veikšanu. Aizliegums būt par prokūristu paredzēts, ņemot vērā, ka prokūrists kā komersanta līgumiskais pārstāvis var veikt komercdarbību komersanta vārdā. Aizliegums būt par likvidatoru paredzēts, jo likvidators likvidācijas procesā iestājas valdes un padomes vietā, līdz ar to uz viņu attiecināmas tādas pašas prasības kā uz valdes un padomes locekļiem.
Ievērojot to, ka tirgus dalībnieki lielākoties savu darbību veic ar to pārstāvju starpniecību – amatpersonām, kas darbojas uzņēmuma vārdā un interesēs, tirgus dalībnieka pārkāpuma izdarīšanas gadījumā konkrētās amatpersonas var būt nepieciešams efektīvi atturēt no turpmākas pienākumu pildīšanas gan konkrētajā tirgus dalībniekā, gan jebkurā citā tirgus dalībniekā, proti, likumā noteikts terminēts ierobežojums attiecināms uz visiem tirgus dalībniekiem, kur amatpersona ieņem vai vēlēsies ieņemt Komerclikumā definētos amatus ar ieņemšanas ierobežojumiem.

[2] Likumprojekta 5. pants paredz veikt papildinājumus KL 6. panta pirmajā daļā, papildinot to ar 1.¹ punktu, kas nosaka KP jaunu uzdevumu izvērtēt tirgus dalībnieka amatpersonu atbildību par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu ārējos normatīvajos aktos regulētā iepirkumā, kur tiek izmantots publiskais finansējums. Attiecīgi tiesiskais regulējums aptver, piemēram, arī iepirkumus, kas īstenoti publiskās un privātās partnerības ietvaros, kā arī Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” regulētos pasūtītāja finansētos iepirkumus.
Iepirkumu līgumu finansēšanai tiek novirzīta būtiska valsts, pašvaldību vai pat Eiropas Savienības budžeta daļa – publiskā sektora līdzekļi, kas ir visas sabiedrības nodokļu maksātāju nauda, un pārkāpuma rezultātā pārmaksāto naudas līdzekļu atgūšana ir visas sabiedrības interesēs.

[3] Likumprojekta 6. pants paredz papildināt KP pieņemto lēmumu uzskaitījumu ar jaunu 8. panta pirmās daļas 3. punktu, kas nosaka KP kompetenci pieņemt lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma, tiesību ierobežojuma un naudas soda uzlikšanu. KP noteiktas jaunas tiesības tirgus dalībnieka pārkāpuma konstatēšanas gadījumā, kas paredz uz laiku noteikt tirgus dalībnieka amatpersonai tiesību ierobežojumu ieņemt pārvaldes institūcijas amatus jebkurā tirgus dalībniekā kā ietekmēšanas un individuālas prevencijas līdzekli atbildīgajam tirgus dalībniekam, kas kalpo arī kā ģenerālās prevencijas līdzeklis citiem. Tā kā personu tiesību ierobežojumus var noteikt tikai ar likumu, tad papildinātas KP tiesības ar tiesībām noteikt tiesību ierobežojumu tirgus dalībnieka amatpersonām. Šāda tiesību ierobežojuma piemērošana ir lietderīgākais un samērīgākais veids, kā samērot indivīda tiesiskās intereses un tiesības ar sabiedrības interesēm brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences aizsardzībai, saglabāšanai un attīstībai visās tautsaimniecības nozarēs.

[4] Likumprojekta 7. pants paredz papildināt 12.¹ pantu ar otro prim daļu, kas nosaka, ja iecietības pieteikumu iesniegusi tirgus dalībnieka amatpersona savā vārdā, šī persona tiek uzskatīta par iecietības pieteikuma iesniedzēju arī tad, ja tās tiesiskās attiecības ar tirgus dalībnieku ir izbeigtas. Tas nozīmē, ka tirgus dalībnieka amatpersona saglabā savas tiesības uz iecietības programmas priekšrocībām pat pēc tiesisko attiecību izbeigšanas.

[5] Likumprojekta 8. pants paredz papildināt 27.¹ pantu ar otro daļu, nosakot to, ka Konkurences padomes lēmuma par tiesību ierobežojuma piemērošanu tirgus dalībnieku amatpersonai pārsūdzēšana apturēs šī lēmuma izpildi. Vienlaikus arī šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pārsūdzēšana apturēs lēmumu par tiesību ierobežojuma piemērošanu tirgus dalībnieku amatpersonai.
Tas arī nozīmē, ka, piemēram, gadījumā, ja šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pārsūdzēšana notikusi pirms lietas par tiesību ierobežojuma piemērošanu uzsākšanu, lietu neuzsāk. Šajā gadījumā visas tiesvedības laikā arī tiek apturēts likumprojektā paredzētais KL 43. panta trešās daļas 3. punktā norādītais termiņš, kurā KP var identificēt iespējamu amatpersonas iesaisti konkurences tiesību pārkāpumā un uzsākt lietu par tiesību ierobežojuma piemērošanu pret tirgus dalībnieka amatpersonu.

[6]Likumprojekta 9. pants paredz papildināt KL ar jaunu X nodaļu par tirgus dalībnieka amatpersonas atbildību.
Atbildību tirgus dalībnieka amatpersonai paredzēts piemērot administratīvā procesa kārtībā.
Senāts atzinis, ka Kredītiestāžu likuma 196. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētā sankcija – pienākums kredītiestādes padomei atsaukt no amata kredītiestādes valdes locekli – ir nozīmīga, jo būtībā liedz ieņemt šo un citus vadošus amatus gan tajā pašā, gan citās kredītiestādēs sakarā ar neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībai. Tomēr pienākums bankas padomei atsaukt pieteicējus no valdes locekļu amata un pagaidu aizliegums veikt amata pienākumus bankā tika noteikts, lai novērstu apdraudējumu finanšu sistēmai, kā arī tika izskatīts administratīvajā procesā.[2] Analoģiski, lai nodrošinātu konkurences tiesību ievērošanu un pārkāpumu nepieļaušanu, nosakāms tirgus dalībnieka amatpersonai tiesību ierobežojumu ieņemt KL 1. panta 9.¹ punktā minētos amatus tirgus dalībniekā administratīvā procesa ietvarā.
Preventīvā iedarbība, vērtējot tirgus dalībnieka amatpersonas darbību, ir vērā ņemama, jo sankciju risks var arī stiprināt motivāciju pretoties tirgus dalībnieka spiedienam iesaistīties nelikumīgās darbībās. Pat, ja dalības kartelī risks tirgus dalībniekam šķiet pieņemams, ņemot vērā iespējamos ieguvumus un naudas sodu iespējamību, atsevišķa tirgus dalībnieka amatpersonas riska novērtējums var būt atšķirīgs, ja tā uzņemas savu personīgo risku.[3]
Ievērojot jau pastāvošo praksi administratīvo tiesību sistēmā administratīvā procesa ietvaros piemērot ierobežojumu amatpersonai ieņemt amatus kā tagadnē, tā nākotnē, KP plānotais tiesību ierobežojums tirgus dalībnieka amatpersonai tajā iekļaujas, turklāt Likumprojekta ieviešana patērēs ievērojami mazāk administratīvos resursus nekā papildu grozījumu veikšana Administratīvās atbildības likumā un KP funkciju sadalījumu starp KL un Administratīvās atbildības likumu (tostarp, veidojot divu secīgu, bet atšķirīgu procesu pastāvēšanu vienas iestādes ietvaros).
Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedumā lietā Toshiba[4], atzina, ka ne bis in idem principa pārkāpuma konstatēšanai ir nepieciešams, lai izpildās kumulatīvi trīs kritēriji: 1) lietas fakti ir tie paši, 2) pārkāpējs ir tas pats, 3) aizsargātās intereses ir tās pašas. Turklāt ar  EST spriedumu lietā Bpost[5] ir attīstīta ne bis in idem principa analīze, nosakot, ka ne bis in idem principa iespējamu pārkāpumu ir nepieciešams izvērtēt pēc šādas shēmas: (i) vai spriedums šādā lietā jau ir ticis pieņemts (bis priekšnoteikums); (ii) vai tā pati persona tiek sodīta par to pašu pārkāpumu vēlreiz (idem priekšnoteikums)?
Atbildot uz abiem minētajiem jautājumiem pozitīvi, izdarāms secinājums, ka ir tikušas ierobežotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 50. pantā (ne bis in idem) noteiktās tiesības. Tajā pašā laikā EST norāda, ka minēto ierobežojumu var attaisnot, ņemot vērā Hartas 52. panta pirmajā daļā (pamattiesību ierobežošanas pamats) noteikto saskaņā ar pamattiesību ierobežošanas shēmu (noteikts likumā, ir leģitīms mērķis, ir samērīgs (tai skaitā nepieciešams)).
Ņemot vērā faktu, ka tirgus dalībnieks un tirgus dalībnieka amatpersona nav viena un tā persona, kas viennozīmīgi izriet no KL 1. panta 9. punkta un Likumprojekta 1. panta redakcijas, kā arī līdzšinējo  Latvijas un EST judikatūru, piemērojot KL vai LESD normas, tad nepastāv pamats uzskatīt, ka izpildās ne bis in idem principa pārkāpšanas priekšnoteikumi. Jānorāda, ka arī Likumprojektā ietvertā tirgus dalībnieka amatpersonas atbildība par tā izdarītu konkurences pārkāpumu tiek tieši un nepastarpināti attiecināta uz šo amatpersonu, neuzliekot nekādas papildu sankcijas vai tiesību ierobežojumus šīs amatpersonas pārstāvētajam tirgus dalībniekam. Tirgus dalībnieka atbildība tiktu noteikta atbilstoši pastāvošajam regulējumam un tiesu praksei.
Ievērojot minēto, tirgus dalībnieka amatpersonas atbildība ir saistīta tikai ar tirgus dalībnieka darbībās konstatētu pārkāpumu. Tādējādi, izmeklējot lietu pret tirgus dalībnieku un konstatējot pazīmes tirgus dalībnieka pārkāpumam, tiks izvērtēta arī tirgus dalībnieka amatpersonas rīcība pārkāpumā.
[6.1] X nodaļas 43. pants regulē tirgus dalībnieka amatpersonu atbildību par tirgus dalībnieka konkurences tiesību pārkāpumiem. Izpildoties 43. panta pirmās daļas pazīmēm, KP pēc lēmuma pieņemšanas pret tirgus dalībniekiem būtu tiesības pieņemt lēmumu arī attiecībā uz tirgus dalībnieku amatpersonām. Ja konkurences tiesību pārkāpums īstenots, tirgus dalībnieka amatpersonai  rīkojoties juridiskas personas interesēs, vai tās labā, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darbojoties tās uzdevumā, KP var noteikt ierobežojumus tās amatu ieņemšanai no viena līdz trim gadiem. Tomēr, ja amatpersona sadarbojas ar KP vai sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu, šie ierobežojumi netiek piemēroti. Arī tad, ja tirgus dalībnieks ir saņēmis atbrīvojumu vai samazinātu sodu dēļ dalības iecietības programmā, šie ierobežojumi netiek attiecināti uz amatpersonām.
Publisko iepirkumu likuma (PIL) 42. panta ceturtās daļas 3. punkts nosaka, ka pasūtītājs tomēr neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja šā panta otrās daļas 7. punktā minētajā gadījumā attiecībā uz kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas un 8. un 9. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad konstatēts attiecīgais pārkāpums, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi. Jāņem vērā, ka konkurentu līgumi, lēmumi vai saskaņotas darbības, tajā skaitā piedaloties publiskajos iepirkumos, tieši vai netieši nosaka cenu vai citus tirdzniecības noteikumus attiecībā uz trešajām personām; ierobežo ražošanu, pakalpojumu, preču tirgus, tehnisko attīstību vai investīcijas; dala tirgus vai piegādes avotus, ierobežo trešo personu piekļuvi preču tirgiem vai mēģina no šiem tirgiem izslēgt trešās personas. Minētās darbības ir konkurences tiesību pārkāpums, kas attiecīgi noved pie sodītā tirgus dalībnieka izslēgšanas no dalības iepirkumos. Ievērojot minēto, kā maksimālo termiņu, t.i., līdz trīs gadiem jāpiemēro arī tirgus dalībnieka amatpersonai KL ietvaros, kas ir piedalījusies aizliegtā vienošanās, ar savu rīcību arī tirgus dalībnieku izslēdzot no dalības iepirkumos. Ņemot vērā minēto un samērojot indivīda intereses ar sabiedrības interesēm, tiesību ierobežojuma maksimālais termiņš ir tāds, kas nodrošinās konkurences tiesību ievērošanu un pārkāpumu nepieļaušanu, taču nepārsniegs to, kas ir objektīvi nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai, vienlaikus iekļaujoties sistēmiskā KL un PIL piemērošanā.
Tiesību ierobežojuma termiņš būs atkarīgs no pašas tirgus dalībnieka amatpersonas darbības konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas laikā.
Nosakot tiesību ierobežojuma robežas, attiecīgi no viena līdz trīs gadiem, vērtēts arī citu valstu normatīvais regulējums. Piemēram, Lietuvā tiesību ierobežojumu amatpersonai var noteikt uz laiku no trīs līdz pieciem gadiem[6], savukārt Zviedrijā personai, kas iesaistījusies kartelī, var piemērot darbības aizliegumu uz laiku no trīs līdz 10 gadiem[7].
Salīdzinājumam norādāms, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekļaut amatpersonu riska personu sarakstā uz trīs gadiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.³ panta otrā daļa), savukārt Latvijas Bankai normatīvajos aktos nav noteikts tiesību ierobežojuma termiņš, nosakot pagaidu aizliegumu kredītiestādes valdes vai padomes loceklim, vai citai fiziskai personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, veikt tai noteiktos pienākumus kredītiestādē (Kredītiestāžu likuma 196. panta pirmās prim daļas 2. punkts).
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par tiesību ierobežojumu termiņu piemērošanas principiem, caurspīdīgu un pārskatāmu uzraudzības procesu, KP izstrādās vadlīnijas par tiesību ierobežošanas piemērošanas principiem. Tāpat, šī mehānisma publiskošanai, KP ieskatā būs preventīva ietekme, jo tirgus dalībnieka amatpersonām tiks sniegts priekšstats par konkurences tiesību pārkāpuma iespējamajām sekām.
[6.2] Tieša iesaiste amatpersonu rīcībā izpaužas kā komunikācija ar cita tirgus dalībnieka amatpersonu, darbinieku vai pārstāvi, kuras laikā apspriesti aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas  nosacījumi, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Veidam kādā amatpersona ir apmainījusies ar informāciju ar cita tirgus dalībnieka pārstāvi un nodevusi informāciju nav nozīmes. Informācijas apmaiņa var notikt gan piedaloties tikšanās  reizēs klātienē, sazinoties izmantojot dažādus elektroniskos vai citus saziņas kanālus (vēstules, telefona zvani, sarakste aplikācijās, kurjers utt.). Noteicošais ir pats fakts no kā izriet, ka tirgus dalībnieka amatpersona ar savām darbībām piedalās pārkāpuma īstenošanā.
Gadījuma, ja amatpersona nav bijusi tieši iesaistīta pārkāpuma izdarīšanā, tomēr tai bija pamats aizdomām, ka tirgus dalībnieks, par kuru viņš bija atbildīgs, ir izdarījis pārkāpumu un amatpersona neveica nekādas darbības pārkāpuma novēršanai.
Piemēram, e-pastā (tostarp nosūtot e-pastu zināšanai) esot informētai par konkurences tiesību pārkāpumu vai vispār par tādas e-pasta sarakstes vai cita veida komunikācijas, kas veido konkurences tiesību pārkāpumu, eksistēšanu starp tirgus dalībniekiem. Turklāt, amatpersona, zinot par to, nav atbilstoši rīkojusies, lai novērstu pārkāpumu, piemēram, vērsusies KP ar iesniegumu vai publiski un nepārprotami paziņojusi aizliegtās vienošanās dalībniekiem, ka tajā nepiedalīsies. Proti, kaut arī amatpersona nav veikusi tiešu dalību (nav piedalījusies sarunās par aizliegtās vienošanās noslēgšanu vai izpildi, personīgi nav rakstveidā sazinājusies ar citiem tirgus dalībniekiem utt.), bet ir bijusi informēta par tirgus dalībnieka veiktu konkurences tiesību pārkāpumu. Tirgus dalībnieka amatpersonas veicamajiem pasākumiem, lai novērstu pārkāpumus ir jābūt tādiem, kas veikti ar skaidri identificējamu mērķi apturēt, novērst un ziņot uzraudzības iestādei par pārkāpumu, proti, brīvprātīgi iesniegt pierādījumus par šo pārkāpumu KP Iecietības programmas ietvaros vai individuāli, kā arī informējot attiecīgā tirgus dalībnieka citas amatpersonas (valdi, padomi) un akcionārus, daļu īpašniekus u.c. Jānorāda, ka likumprojekta 8. pants neparedz pienākumu KP konstatēt amatpersonas subjektīvo pusi, t.i., nodomu vai pat apziņu, ka viņas darbības konstituē konkurences tiesību pārkāpumu. Atbildība izriet no amatpersonas aizliegtās rīcības izdarīšanas fakta.
Jānorāda, ka situācija, kad amatpersona tikai cenšas slēpt savu aktīvo dalību pārkāpumā, izmantojot dažādus komunikācijas veidus vai komunikāciju ar tirgus dalībniekiem veicot caur citu personu, tiks uzskatīta kā amatpersonas tieša iesaiste (it īpaši, ja no lietas apstākļiem un pierādījumu kopuma izriet, ka attiecīgais konkurences tiesību pārkāpums nevarēja pastāvēt un funkcionēt bez konkrētās amatpersonas piekrišanas vai atbalsta).
Ievērojot iepriekšminēto, tiek prezumēts, ka, saņemot informāciju (e-pasts, īsziņa, u.c.) un nekādi uz to nereaģējot vai kopiju no sarakstes e-pastā par iespējamo tirgus dalībnieka konkurences tiesību pārkāpumu, amatpersona vismaz ir netieši iesaistījusies un ar savu bezdarbību atbalstījusi tā norisi, ja vien tā nav informējusi KP.

[6.3] Ņemot vērā to, ka tirgus dalībnieka amatpersona pārstāv tirgus dalībnieku, ja tirgus dalībnieks ir saņēmis atbrīvojumu vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar dalību iecietības programmā, tad arī tirgus dalībnieka amatpersonas iegūst atbrīvojumu.
Likumprojekts paredz atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu 23. panta nosacījumiem pienākumu atbrīvot no naudas soda un citām sankcijām tirgus dalībnieka amatpersonu, ja iecietības ziņojumu ir iesniedzis tirgus dalībnieks.
Arī Lietuvas konkurences tiesību regulējums paralēli tirgus dalībnieka atbildībai paredz papildus tā amatpersonu atbildību par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumiem. Proti, tiek vienlaicīgi piemērota atbildība gan tirgus dalībniekam, gan tā amatpersonai[8]. Tāpat kā Lietuvā, arī Latvijā ir paredzēts atbildību tirgus dalībnieka amatpersonai piemērot administratīvā procesa kārtībā.
Lietuvā Konkurences likuma 40. pants nosaka diskvalifikāciju uzņēmumu vadītājiem, kuri organizējuši vai būtiski veicinājuši pret konkurenci vērstu vienošanos. Par iesaistīšanos aizliegtā konkurentu vienošanā uzņēmuma vadītājam var tikt ierobežotas tiesības ieņemt, jebkuras publiskas vai privātas struktūras vadītājs/direktors vai darboties kā šādas struktūras vadības loceklim no trīs līdz pieciem gadiem. Tomēr, ja uzņēmums bija imūns pret naudas sodu saskaņā ar iecietības programmu, arī tā vadītājs nedrīkst tikt diskvalificēts.[9] Tātad automātisks atbrīvojums no tiesību ierobežošanas piemērošanas, bet tikai pirmajam pieteikuma iesniedzējam. Savukārt, lai tirgus dalībnieks saņemtu atbrīvojumu no naudas soda, jāizpildās visiem noteiktajiem kritērijiem, ieskaitot to, ka tirgus dalībnieks nav veicis pasākumus, lai piespiestu citus tirgus dalībniekus pievienoties aizliegtajai vienošanās vai turpināt tajā piedalīties.[10] Tas nozīmē, ka arī tirgus dalībnieka amatpersona likumsakarīgi nevar iegūt atbrīvojumu no sankcijām.
Neatkarīgi no tā vai tirgus dalībnieks ir atbrīvots no naudas soda vai naudas sods samazināts iecietības programmas ietvaros,  paredz iespēju atbrīvot tirgus dalībnieka amatpersonu no tiesību ierobežojuma piemērošanas, ja šī pati amatpersona iesniedz ziņas par faktiem un apstākļiem, kas KP ieskatā ir pietiekamas, lai izpildītu šā KL 9. panta piektās daļas 4. punktā minētās procesuālās darbības vai konstatētu pārkāpumu.
Personām, kurām ir informācija par karteļiem, var būt maz motivācijas atklāt pierādījumus par karteļiem, ja pret tām personīgi nepastāv personīgu sankciju risks. Ticamu sankciju draudi pret tirgus dalībnieka amatpersonām rada stimulu arī pašam indivīdam atklāt karteļus, kas ir nošķirti no tirgus dalībnieka stimuliem (piemēram, Iecietības programma). Tādējādi rodas lielāka iespējamība, ka tirgus dalībnieka amatpersona pārkāps karteļa vienošanos un piedāvās informāciju un sadarbību.[11]
Ievērojot minēto, gadījumā, ja tirgus dalībnieka amatpersona iesniedz ziņas par tirgus dalībnieku kā privātpersona, t.i., nepārstāvot ziņojumā tirgus dalībnieku, tad piemērojama pilnīga atbrīvošana no ierobežojuma ieņemt KL 1. panta 9.¹ punktā  minētos amatus tirgus dalībniekā.
Ņemot vērā pastāvošo praksi, attiecībā uz ziņojuma vērtību, pierādījumiem, kas ir vienlaicīgi ar attiecīgajiem faktiem, parasti ir lielāka vērtība nekā pierādījumiem, kas iegūti vēlāk. Tiešiem pierādījumiem (piemēram, piezīmēm par karteļa sanāksmes saturu) ir lielāka vērtība nekā netiešiem pierādījumiem (piemēram, ierakstiem par sanāksmju apmeklēšanu). Pārliecinošiem pierādījumiem, t.i., pierādījumiem, kas ir atsevišķi un pārliecinoši, ir lielāka vērtība nekā pierādījumiem, kuriem nepieciešams būtisks apstiprinājums.
Amatpersona netiek atbrīvota no tiesību ierobežojuma piemērošanas, ja tā ir piespiedusi citus tirgus dalībniekus veikt darbības, ar kurām tiek pārkāpts vienošanās aizliegums. Attiecīgais izņēmums ir iestrādāts ar mērķi novērst gadījumus, kad amatpersonas, kuras pašas piespiedušas citus tirgus dalībniekus piedalīties pārkāpumā, personīgi piesakās iecietības programmai un tiek atbrīvotas no tiesību ierobežojuma piemērošanas.
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā KP iecietības programmas ietvaros atbrīvo no tiesību ierobežojuma piemērošanas, kā arī prasības iesniegtajai informācijai. Paredzams, ka Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 “Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu” ietvertās prasības Iecietības programmas vienošanās dalībniekam mutatis mutandis būs attiecināmas arī uz amatpersonām.
Lietas par tirgus dalībnieka amatpersonas darbībām KP izmeklē un izskata saskaņā ar KL paredzēto vispārīgo pārkāpumu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību, tādejādi nosakot vienotu lietu izpētes kārtību KP. Tirgus dalībnieka amatpersonas savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un uz tām būs attiecināmi tādi paši pienākumi un tiesības, kādi ir noteikti KL 9.³ pantā, ciktāl tie attiecas uz fiziskām personām, kā arī X nodaļas regulējums.
43. panta trešās daļas 3. punkts paredz termiņu, kurā KP var identificēt iespējamu amatpersonas iesaisti konkurences tiesību pārkāpumā un uzsākt lietu par tiesību ierobežojuma piemērošanu pret tirgus dalībnieka amatpersonu.

Likumprojekta 9. pants paredz likuma X nodaļas 44. pantā prasības lēmumam par tiesību ierobežojuma piemērošanas lietas ierosināšanu. Saskaņā ar šo pantu, lēmumā jāiekļauj administratīvās lietas numurs, lēmuma pieņemšanas laiks un vieta, informācija par rīcību un par personu, kuru lēmums skar, tās pārstāvi vai aizstāvi, kā arī par personas tiesībām un pienākumiem. Tāpat lēmumā jānorāda pierādījumi, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim, tiesiskais pamats, uz kura balstās lēmums.

Likumprojekta 9. pants paredz likumā X nodaļas 45. pantā tirgus dalībnieka amatpersonas tiesības un pienākumus saistībā ar lietām, kurās tiek lemts par tiesību ierobežojuma piemērošanu. Tirgus dalībnieka amatpersona, piedaloties šādā lietā, bauda būtiskas tiesības. Pirmkārt, tai jāzina, par ko tā tiek saukta pie atbildības, lai varētu sagatavoties aizstāvībai un tai ir tiesības aizstāvē sevi pašai vai saņemt advokāta vai cita veida juridisko palīdzību. Otrkārt, amatpersona var iepazīties ar visiem administratīvās lietas materiāliem, veikt izrakstus, norakstus un kopijas, kas palīdz sagatavot savu pozīciju. Treškārt, amatpersona piedalās administratīvās lietas izskatīšanā, sniedzot pierādījumus un argumentus. Tāpat amatpersona var izmantot valodu, kurā tā spēj sazināties, un nepieciešamības gadījumā arī tulka palīdzību bez atlīdzības, ja neprot valodu, kurā notiek process. Savukārt tirgus dalībnieka amatpersonas pienākumi ietver vairākus būtiskus aspektus. Amatpersona ir jāierodas KP norādītajā vietā noteiktajā laikā, jāsniedz pilnīga un patiesa informācija noteiktajā termiņā, kā arī jānodrošina, ka administratīvā procesa norise nav kavēta vai traucēta. Tāpat tirgus dalībnieka amatpersonai ir jāinformē KP par dzīvesvietas vai elektroniskā pasta adreses maiņu, lai nodrošinātu savlaicīgu komunikāciju.

Likumprojektā likuma X nodaļas 46. pants nosaka vispārīgos principus tiesību ierobežojuma piemērošanai. Šā panta pirmajā daļā ir norādīts, ka, pieņemot lēmumu par tiesību ierobežojumu, jāveic lietderības apsvērumi. Ir svarīgi izvērtēt konkurences tiesību pārkāpuma raksturu, apstākļus, kādos tas izdarīts, un tā ilgumu. Tāpat jāņem vērā, vai tirgus dalībnieka amatpersona atzinusi savu iesaistīšanos tirgus dalībnieka pārkāpumā, vai tā ir bijusi pārkāpuma ierosinātāja vai vadītāja, kā arī vai amatpersona ir kavējusi pārkāpuma izmeklēšanu. Jāizvērtē arī iesaistīto tirgus dalībnieku amatpersonu skaits. Otrā un trešā daļa, ievērojot tirgus dalībnieka amatpersonas tiesības uz pienācīgu tiesību nodrošināšanu visā procesā, nosaka lietas par tiesību ierobežojuma noteikšanu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī to, ka KP informē tirgus dalībnieka amatpersonu par tās tiesībām.

Likumprojektā likuma X nodaļas 47. pants nosaka, ja persona, kas tiek saukta pie atbildības, neizpilda piemēroto tiesību ierobežojumu, tad šo ierobežojumu piespiedu izpilde tiek veikta saskaņā ar KL 8.¹ pantā noteikto kārtību. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu ierobežojuma ievērošanu, tiek izmantotas piespiedu metodes un procedūras, kas reglamentētas KL 8.¹ pantā.


[1] Grozījumi Komerclikumā. Anotācija: https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/2C4E4C72616932DBC2257967003F6A8C?OpenDocument#b
[2] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 10.03.2021. spriedums lietā Nr. A43009616, SKA-70/2021 (ECLI:LV:AT:2021:0310.A43009616.7.S)
[3] Skat. arī: OECD Konkurences tiesību un politikas žurnāls, 9. sējums, 3. izdevums. Karteļi: sankcijas pret privātpersonām. https://read.oecd-ilibrary.org/governance/cartels-sanctions-against-individuals_clp-v9-art10-en#page1
[4] EST 14.02.2012. spriedums lietā C-17/10, Toshiba
[5] EST 22.03.2022. spriedums lietā C-117/20, Bpost
[6] Lietuvas Konkurences likums, pieejams: https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/49e68d00103711e5b0d3e1beb7dd5516?jfwid=q8i88mf0v, 40. pants.
[7] Skatīt: https://www.konkurrensverket.se/globalassets/english/competition/kkvfs-2015_2-english-version.pdf, 3. punkts.
[8] Lietuvas Konkurences likuma 40., 41. pants, pieejams: https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/49e68d00103711e5b0d3e1beb7dd5516?jfwid=q8i88mf0v
[9] ICN pretkarteļu izpildes veidne: https://kt.gov.lt/uploads/documents/files/Lithuania_ICN_cartel_template_2019.pdf
[10] Lietuvas Republikas Konkurences likuma 38. panta pirmās daļas 6. punkts, pieejams: https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.B8B6AFC2BFF1/asr
[11] Skat. arī: OECD Konkurences tiesību un politikas žurnāls, 9. sējums, 3. izdevums. Karteļi: sankcijas pret privātpersonām. https://read.oecd-ilibrary.org/governance/cartels-sanctions-against-individuals_clp-v9-art10-en#page1

Administratīvā sloga mazināšana. Saskaņā ar spēkā esošo KL regulējumu par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata nepieciešams sagatavot un virzīt Ministru kabineta rīkojumu, kura sagatavošanai nepieciešami administratīvie resursi ne tikai Ekonomikas ministrijā, bet arī Tieslietu ministrijā (institūcija, kuras atzinums nepieciešams tiesību akta virzīšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis”), Valsts kancelejā, kas sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projekta izskatīšanu Ministru kabineta sēdē, Ministru kabinets – valdības locekļi, kuriem jāvelta laiks, lai pieņemtu lēmumu, kuram nav ietekmes uz Konkurences padomes neatkarību, un amata atstāšana ir saistīta ar personas subjektīvo lēmumu to pamest.
KP lemtspējas nodrošināšana.  Praksē, piemērojot KL tiesību normas attiecībā uz padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošanu no amata pirms termiņa, ja saņemts iesniegums par atkāpšanos no amata, vienlaikus ir secināts, ka pietrūkst tiesiskās noteiktības, lai piemērotu transparentu procedūru, kādā iecelt padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa pienākumu izpildītāju līdz brīdim, kad padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatā tiek apstiprināts KL noteiktā kārtībā izvirzīts padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amata kandidāts. Proti, KL šobrīd nav noteikts, kā tiek iecelts padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa pienākumu izpildītājs.

Lai risinātu jautājumu par administratīvā sloga mazināšanu, Likumprojektā ir paredzēts papildināt KL 5.³ pantu ar (1.¹) daļu, nosakot, ka gadījumos, kad saņemts Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata, Ekonomikas ministrs īstenojot institucionālo pārraudzību būs tiesīgs atbrīvot Padomes priekšsēdētāju un padomes locekli pirms termiņa.
Izrietoši šāds risinājums atbilst arī KL noteiktajai KP pārraudzības formai un neietekmē KP institucionālo un funkcionālo neatkarību. Lēmumu par atkāpšanos no amata konkrētā persona pieņem subjektīvu motīvu vadīta, tādējādi, lai saīsinātu laiku un samazinātu administratīvās izmaksas, kādā padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis tiek atbrīvots no amata, ja viņš ir nolēmis pēc savas iniciatīvas no amata atkāpties. Piedāvātais risinājums nemazina KP institucionālo un funkcionālo neatkarību, jo ekonomikas ministrs nebauda rīcības brīvību lēmuma pieņemšanā par Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošanu no amata pirms termiņa. Lēmuma pieņemšanas pamats ir personas brīvprātīgs iesniegums. Tā kā Latvijā piespiedu darbs ir aizliegts, tad Ministram institucionālās pārraudzības ietvaros, ir pienākums šādu lēmumu pieņemt. Ar šiem grozījumiem netiek paplašinātas ekonomikas ministra tiesības atbrīvot KP Padomes priekšsēdētāju un padomes locekļus no amata citos gadījumos.
Lai nodrošinātu KP lemtspējas nepārtrauktību situācijā, kad padome neatrodas pilnā sastāvā, Likumprojekts paredz papildināt KL ar tiesību normām (jaunu KL 5.⁵ pantu) padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pienākumu izpildītāju iecelšanai. Vienlaikus ar Ministru kabineta vai ekonomikas ministra rīkojumu par padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošanu no amata pirms termiņa, tiek paredzēts, ka vienlaikus Ministru kabinets vai ekonomikas ministrs ieceļ padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa pienākumu izpildītāju, līdz brīdim, kad amatā tiek apstiprināts Konkurences likumā noteiktajā kārtībā izvēlēts padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata kandidāts. Lai šādam pagaidu risinājumam būtu īstermiņa raksturs un tiktu veicināta KL 5.pantā minētā padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentu atlase un apstiprināšana amatā saprātīgā termiņā, Likumprojektā tiek arī noteikts, ka Konkurences padomes amatpersonas padomes locekļa statusā tiek apstiprinātas ne ilgāk kā uz gadu. Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa pienākumu izpildītājam jāatbilst prasībām, kas KL izvirzītas Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata kandidātiem.

Grozījumi neietekmē Konkurences padomes locekļu neatkarību Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu 4. panta 2. punkta “a” apakšpunktam – spēju pildīt viņiem uzticētos pienākumus un īstenot savas pilnvaras attiecībā uz LESD 101. un 102.panta piemērošanu  neatkarīgi no politiskās un cita veida ārējās ietekmes. Ieceltais pienākumu pildītājs kļūst par Konkurences padomes sastāva daļu un uz viņu attiecas tādas pašas neatkarības garantijas kā uz pastāvīgajiem Konkurences padomes locekļiem vai priekšsēdētāju. Ja šāda ietekme tiek īstenota Konkurences padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim ir iespējas vēsties tiesībaizsardzības iestādēs, lai ziņotu par šādu ietekmēšanu.

Ar grozījumiem netiek mainīta Konkurences padomes pārraudzības kārtība. Joprojām Pārraudzība neattiecas uz Konkurences padomei noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī Konkurences padomes iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp starpresoru vienošanās slēgšanu, iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz šajā iestādē nodarbinātajiem (piemēram, lēmumiem par nodarbināto pieņemšanu amatā un atbrīvošanu no tā, pārcelšanu un tās saskaņošanu, nosūtīšanu komandējumā, disciplinārlietu ierosināšanu, izskatīšanu un disciplinārsodu piemērošanu).
Konkurences padome atbilstoši kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un veic tai likumā noteiktos uzdevumus, un tā savā darbībā ir neatkarīga.
Grozījumu būtība ir nodrošināt, ka Konkurences padome strādā pilnā sastāvā, ieceļot amatā pienākumu izpildītājus uz laiku, kamēr amatā tiek iecelti pastāvīgie padomes locekļi vai priekšsēdētājs, bet ne ilgāk par gadu. Tā kā Konkurences likuma 5.pants uzliek par pienākumu izraudzīties padomes priekšsēdētāju un locekļu atklātā konkursā, laiks kamēr Konkurences padome nav pilnā sastāvā, nav konkrēti nosakāms. Ar šiem grozījumiem tiek arī noteikts, ka gada laikā pastāvīgie padomes locekļi vai priekšsēdētājs ir jāizvēlas.

Gan Konkurences padomes lēmējinstitūcijas - padomes - priekšsēdētājs un locekļi, gan izpildinstitūcijā nodarbinātie, ir valsts civildienesta ierēdņi. Ja par konkurences padomes priekšsēdētāja vai locekļu pienākumu izpildītākiem tiks iecelts  ierēdnis no citas iestādes vai ministrijas jāsalāgo Konkurences likuma un Civildienesta likuma piemērošana. Ierēdni, kurš tiks iecelts par pagaidu pienākumu pildītāju Konkurences padomes padomē, no pamatdarba vietas jāpārceļ ar rīkojumu pamatojoties uz Ekonomikas ministra lēmumu par iecelšanu par padomes locekļa vai priekšsēdētāja pienākumu pildītāju. Pēc analoģijas piemēro Civildienesta likuma 37.pantu par pārcelšanu citā amatā valsts interesēs.

Ja ierēdnis, kurš iecelts uz laiku pildīt padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatu uz laiku, kamēr padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis tiek iecelts amatā Konkurences likumā noteiktajā kārtībā, atgriežas iepriekšējā ierēdņa amatā vai līdzvērtīgā amatā, piemēro Ministru kabineta 20212.gada 10.jūlija noteikumus Nr.494 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu” atkarībā no situācijas.

Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa pienākumu izpildītāja atbilstību prasībām, kas Konkurences likumā izvirzītas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata kandidātiem, pārbaudīs Ekonomikas ministrijas Personālvadības nodaļa līdzīgā kārtībā kā tiek pārbaudīta personas atbilstība ierēdņa amatam.