Anotācija (ex-ante)

2022. gada 19. augusta noteikumu Nr. 296 6.2.6. apakšpunkta grozījumi paredz skaidrus nosacījumus komerczvejniekiem jaunu kuģu iegādei zvejai piekrastes ūdeņos.  Zemkopības ministrija saņēma vairāku zvejnieku jautājumus par šīs normas piemērošanu, tādējādi secinot, ka noteikumos ir nepieciešams skaidrāks regulējums, kas nodrošinātu normas vienādu izpratni. Līdz ar to pēc apspriešanās ar zvejniekiem tika sagatavota precīzi formulēta tiesību norma, lai tās adresātam (zvejniekam), regulējums un teksts būtu nepārprotami skaidrs.
Noteikumu Nr. 296 8.18.3. apakšpunkta normas, kas nosaka piekrastes zvejnieku pienākumu iesniegt iepriekšējo ziņojumu Valsts vides dienestam, ja lomā paturēts viens lasis vai taimiņš, īstenošana praksē sagādāja grūtības piekrastes zvejniekiem. Neskatoties uz to, ka noteikumu Nr. 296 grozījumu izstrādē un saskaņošanā piedalījās piekrastes zvejnieku pārstāvji, šīs normas ieviešana praksē rādīja grūtības ziņojuma nosūtīšanai izmantojot mobilo telefonu atrodoties jūrā. Pēc apspriedes ar piekrastes zvejniekiem tika rasts risinājums, kas ar citiem ziņošanas mehānismu ļautu nodrošināt efektīvu piekrastes zvejas uzraudzību un kontroli. Zvejnieki atbalstīja priekšlikumu reģistrēt informāciju par plānoto iziešanas jūrā laiku, kas būtu iesniedzams pirms zvejas uzsākšanas. Šāda reģistrācija notiks zvejniekam elektroniski reģistrējot datus par plānoto iziešanas jūrā laiku Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma), atrodoties mājās, un tā novēršot ziņošanas nepieciešamību jūrā. Minētie dati informācijas sistēmā būs reāllaikā pieejami Valsts vides dienestam. Ņemot vērā zvejnieku reģistrēto informāciju par plānoto iziešanas jūrā laiku, aprēķinot aptuveno laiku, ko aizņem zvejas darbības, zvejas kontroles inspektori varēs ieplānot attiecīgas inspekcijas jūrā, ostā vai izkraušanas vietā. Šāds alternatīvs risinājums vērtējams par efektīvāku zvejas kontroles rīku, nekā iepriekš paredzētā norma par ziņošanu no jūras.
Pēc institūta BIOR ierosinājuma precizēti zivju zinātniskie nosaukumi zandartam un sīgai.

1) Noteikumos Nr. 296 izdarīti šādi tehniskie precizējumi:
a) noteikumu Nr. 296 6.2.6. apakšpunkta norma saistīta ar kritēriju noteikšanu, lai turpmāk piekrastes komerczvejnieki no izveidojušās brīvās piekrastes zvejas flotes kapacitātes varētu iegādāties jaunus kuģus zvejai piekrastei, tostarp jaunajiem zvejniekiem arī ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Tā kā zvejniekiem ir liela interese iegādāties jaunas piekrastes laivas, lai tādu iespēju dotu maksimāli daudz zvejniekiem, tiek noteikti ierobežojumi, kas tika izvērtēti Zemkopības ministrijā un apspriesti ar piekrastes zvejniekiem. Zemkopības ministrija izvērtēja to, vai un cik liela patlaban ir pieejama brīvā kapacitāte no zvejas kuģu saraksta izslēgtajām, piekrastē neaktīvajām laivām. Dati apliecināja, ka brīvā kapacitāte ir ierobežota un nepieciešami kritēriji, lai ar vienu jauniegādātu laivu netiktu izmantota visa patlaban brīvi pieejamā kapacitāte. Ievērojot to, ka piekrastes zvejas flotes segmentā pamatā ietilpst zvejas laivas ar garumu līdz 12 m, tika noteikts, ka jaunajām laivām, kas tiks iegādātas un iekļautas piekrastes zvejas flotes segmentā, garums nedrīkstēs pārsniegt 12 metru. Savukārt dzinēja jauda 25 kW tika noteikta kā piekrastes zvejā maksimāli pieļaujamais izmantojamais jaudas lielums, ievērojot to dzinēju jaudu, kuri jau patlaban tiek izmantoti uz piekrastes zvejas kuģiem, un nodrošina atbilstošu zvejas darbību veikšanu ar zvejas rīkiem piekrastē.

b) noteikumu Nr. 296 tiek papildināti ar 6.5. apakšpunktu, kas paredz zvejas kuģu, ko izmanto piekrastes zvejā, dzinēju reģistrāciju Latvijas Jūras administrācijā. Piekrastes komerczvejā izmantojamā kapacitāte tiek pārvaldīta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku noteiktajiem zvejas kapacitātes pārvaldības principiem, līdz ar to Zemkopības ministrijas apstiprinātajā sarakstā iekļautajiem zvejas kuģiem, kas veic komerczveju piekrastē, var izmantot tikai tādu dzinēju (stacionāru vai uzkarināmu), kas uz attiecīgo zvejas kuģi ir reģistrēts Latvijas Jūras administrācijā, un tas atbilstoši ir norādīts ministrijas apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā. Tas nozīmē, ka zvejas kuģiem, kuriem ministrijas apstiprinātajā sarakstā nebūs norādīta dzinēja jauda, nebūs atļauts zvejā izmantot jebkāda veida dzinējus (stacionārus vai uzkarināmus);
 
c) noteikumu Nr. 296 7.1. apakšpunkts izteikts citā redakcijā, svītrojot teikuma beigu daļu attiecībā uz ārvalstu pētniecības kuģiem, kas saņēmuši Ārlietu ministrijas atļauju pētniecības darbiem. Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumu Nr. 126 "Kārtība, kādā ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim izsniedz speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" 6. punkts paredz, ka  Ārlietu ministrija paziņojumu atļaujas saņemšanai nosūta Aizsardzības ministrijai atzinuma sniegšanai un Valsts vides dienestam izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto noteikumu Nr. 296 7.1. apakšpunktā esošā atsauce uz atļaujas saņemšanu Ārlietu ministrijā neatbilst noteiktajai kārtībai. Speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai izsniedz Valsts vides dienests, nevis Ārlietu ministrija, tādēļ noteikumu Nr. 296 7.1. apakšpunkts ir attiecīgi precizējams;

d) 2021. gada 15. decembrī tika pieņemta Komisijas deleģētā regula (ES) 2022/303, ar ko attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt Baltijas jūrā pastāvīgi mītošās cūkdelfīnu (Phocoena phocoena) populācijas īpatņu nejaušas nozvejas Baltijas jūrā. Vienlaikus Eiropas Savienības attiecīgās dalībvalstis Baltijas jūras reģionālās institūcijas BALTFISH ietvaros uzsākuši darbu pie papildu pasākumiem, kas saistīti ar stacionāro tīklu aprīkošanu ar akustiskajām atbaidīšanas ierīcēm apgabalos, kur Baltijas jūrā mītošie cūkdelfīni ir bieži sastopami, un šajos apgabalos cenšas vienoties par detalizētākiem kontroles pasākumiem, kas saistīti ar cūkdelfīnu piezvejas mazināšanas pasākumu kontroli. Turklāt papildus jau aizsardzības pasākumiem aptvertajiem apgabaliem dalībvalstis apņēmušās strādāt pie papildu pasākumiem ar mērķi ierobežot zvejas darbības, kas tiek veiktas ar stacionāriem tīkliem, ja cūkdelfīni tiek pamanīti arī tādos apgabalos, kur tie ir reti sastopami vai nav konstatēti. Latvija arī ir starp tām valstīm, kur reti iespējama cūkdelfīnu parādīšanās. Lai nodrošinātu Eiropas Savienībā pieņemtās apņemšanās Baltijas jūras vides un izzūdošo sugu  aizsardzībā, un operatīvu regulējošu pasākumu pieņemšanu cūkdelfīnu parādīšanās gadījumā Latvijas ūdeņos, jāpapildina noteikumu Nr. 296 27.1. apakšpunktā Zemkopības ministrijas noteiktos pienākumus, ko tā pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām veic zivju resursu saglabāšanas un aizsardzības jomā, lai būtu skaidri noteikts, ka Latvija, iestājoties attiecīgai situācijai, veiks nepieciešamās darbības.

2) Zemkopības ministrija, Valsts vides dienests un piekrastes zvejnieki vienojās par alternatīvu risinājumu noteikumu Nr. 296 8.18. apakšpunkta prasībām, kas uzlabos piekrastes zvejas kontroli. Tādējādi no noteikumiem tiek izslēgta iepriekš iekļautā 8.18.3. apakšpunkta prasība, kas nosaka zvejnieku pienākumu, neatkarīgi no zvejas kuģa garuma, iesniegt Valsts vides dienestā ziņojumu par plānoto kuģa ienākšanas laiku ostā vai izkraušanas vietā, ja uz kuģa ir paturēts vismaz viens lasis vai taimiņš, aizstājot to ar 8.18.¹ apakšpunktu, kas paredz piekrastes zvejnieku pienākumu reģistrēt informācijas sistēmā informāciju par plānoto iziešanas laiku jūrā. Šī informācija atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā norādītajam kuģa ziņojuma saturam zvejniekam jāreģistrē vismaz vienu stundu pirms paredzamās iziešanās jūrā. Atbilstoši tiek grozīts šo noteikumu 5. pielikums.
Zemkopības ministrija, kā valsts informācijas sistēmas turētāja, nodrošinās attiecīgo tehnisko risinājumu izveidošanu minēto ziņojumu reģistrācijas nodrošināšanai. Ziņojumi varēs tikt reģistrēti  attiecīgi autorizējoties informācijas sistēmā no interneta pārlūkprogrammas, gan izmantojot datorus, gan viedierīces, kā arī viedierīcēs, izmantojot informācijas sistēmas mobilo aplikāciju.

Vienlaikus noteikumi Nr. 296 tiek papildināti ar 8.18.² apakšpunktu, kas nosaka zvejnieka rīcību gadījumā, ja noteikumu Nr. 296 18.1. apakšpunktā minēto ziņojumu tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt zvejas darbību ziņošanas sistēmā. Zvejas kuģa kapteinis par to paziņo Valsts vides dienestam un ar mobiliem (SMS) saziņas līdzekļiem to iesniedz Valsts vides dienestā. Šādā gadījumā ziņojuma datus zvejas kuģa kapteinis pēc sistēmas kļūdas novēršanas ievada zvejas darbību ziņošanas sistēmā, bet ne vēlāk kā pirms nākamā zvejas reisa uzsākšanas.

3) Atbilstoši institūta BIOR ierosinājumiem noteikumu Nr. 296 20.4. un 20.5. apakšpunktā attiecīgi precizēti sīgas un zandarta zinātniskie nosaukumi. Minētie nosaukumi salāgoti ar Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumu Nr. 227 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" 11. punkta nosaukumiem, ņemot vērā minēto noteikumu saskaņošanas procesā saņemto institūta BIOR atzinumu par zivju sugu jaunāko zinātnisko nosaukumu izmantošanu.