Anotācija (ex-ante)

Latvijā neto sistēma pašlaik ir pieejama tikai mājsaimniecībām. Liegums juridiskajām personām piedalīties neto sistēmā, kā arī jaudas ierobežojums objektā uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām neļauj uzņēmumiem izmantot neto sistēmas ekonomiskās priekšrocības, kā arī liek šķēršļus sistēmas tālākai attīstībai. Vienlaikus esošā neto sistēma pieļauj uzskaiti tikai elektroenerģijas vienībās, neņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību.

Atbilstoši 2022. gada 14. jūlijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem ETL (stājās spēkā 2022. gada 2. augustā), ar MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”” (turpmāk – projekts) līdzšinējā neto sistēma tiek papildināta ar neto norēķinu sistēmu, padarot to pieejamu arī no atjaunojamiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas pašpatērētājiem (aktīvajiem lietotājiem), kas ir juridiskas personas. Ņemot vērā, ka līdz šim regulējumā ir izmantots termins “neto norēķinu sistēma”, kas pēc būtības ir neto uzskaites sistēma, bet ar minētajiem grozījumiem ETL tika ieviesta arī ieviesta neto norēķinu sistēmu pēc būtības, projektā tiek precizēta šo terminu lietošana.

Neto uzskaites sistēma paredz, ka tiek uzskaitīts no atjaunojamiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas neto patēriņš - no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoma starpība (kWh). Ja no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas apjoms ir mazāks par elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjomu, pārpalikums tiek ieskaitīts nākamajā norēķinu periodā neto gada ietvaros, lai to patērētu tajā pašā sistēmas pieslēgumā (objektā), kur tas saražots.

Tāpat kā līdzšinējā neto sistēma, arī turpmāk neto uzskaites sistēma būs pieejama tikai mājsaimniecībām. Tā kā līdz šim elektroenerģijas ražotājiem pašpatēriņam bija pieejama tikai viena neto sistēma, mājsaimniecības lietotājiem tā tika piemērota pēc noklusējuma. Līdz ar grozījumiem mājsaimniecības lietotājiem tiks nodrošinātas izvēles iespējas, līdz ar to grozījumi paredz atšķirīgus nosacījumus elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanai: mājsaimniecības lietotāja objektā elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu piemēros no brīža, kad mājsaimniecības lietotājs būs noslēdzis elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, vienojies ar sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu un sadales sistēmas operators būs izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā. Lai nodrošinātu pietiekamu pārejas periodu neto uzskaites sistēmas dalībnieku adaptācijai jaunajam regulējumam, projekts paredz noteikt pārejas periodu līdz 2024. gada 31. decembrim, kura laikā neto uzskaites sistēma jaunajiem pieslēgumiem, kā arī objekta lietotāja maiņas gadījumā tiks piemērota pēc noklusējuma tāpat kā līdz šim.

Ja mājsaimniecības lietotājs, kurš līdz 2023. gada 1. janvārim bija vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu, izbeidz vienošanos par elektroenerģijas pārdošanu, viņam pēc noklusējuma tiks piemērota neto uzskaites sistēma. 

Atbilstoši ETL 30.¹ panta piektajai daļai mājsaimniecības lietotājam ir vienreizējas tiesības pāriet no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmas izmantošanu. 

Neto uzskaites sistēmas ietvaros tiks saglabāts esošais neto sistēmas jaudas ierobežojums – 3,7 kilovati (turpmāk - kW) vienfāzes pieslēgumam vai 11,1 kW trīsfāžu pieslēgumam.

Atbilstoši ETL 30.¹ panta pirmajā daļā paredzētajam turpmāk neto uzskaite tiks veikta tā gada ietvaros, kas sākas 1.martā un noslēdzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Lai veicinātu to, ka elektroenerģijas ražotāji uzstāda faktiskajam patēriņam atbilstošas jaudas iekārtas, kā arī ņemot vērā neto sistēmas primāro mērķi – veicināt elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam, noslēdzoties minētajam neto periodam, iespējamais sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas pārpalikums tiek dzēsts. Papildus tam neizmantoto sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas pārpalikumu dzēš tad, ja mainās objekta neto uzskaites sistēmā esoša objekta lietotājs. Tā kā neto uzskaites sistēmas un neto norēķinu sistēmas darbības principi ir būtiski atšķirīgi, iespējamais sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas pārpalikums tiek dzēsts arī tad, kad mājsaimniecības lietotājs pāriet no elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu.  Neizmantoto pārpalikumu dzēš sadales sistēmas operators.

Tā kā līdz šim neto sistēmas ietvaros bija noteikts atšķirīgs neto uzskaites gads, projektā tiek paredzētas normas, kas nodrošinās pāreju uz ETL 30.¹ panta pirmajā daļā paredzēto neto uzskates gadu, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājiem, kas elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu ir uzsākuši lietot pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, elektroenerģijas neto uzskaites sistēmā iesāktais periods beidzas un uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts 2023.gada 28.februārī.

Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju atbilstoši neto patēriņa apjomam. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāji netiek atbrīvoti no maksas par sadales sistēmas pakalpojumu izmantošanu un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atbilstoši ETL paredzētajam regulējumam par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes piemērošanu elektroenerģijas gala lietotājiem. Ņemot vērā, ka neto uzskaites sistēmas ietvaros tiek uzskaitīts saražotās, elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas apjoms, nevis tās vērtība, kas var radīt zaudējumus sistēmas operatoram, neto uzskaites sistēmas lietotājiem var tik piemērota maksa par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas administrēšanu.

ETL 32. pants pieļauj iespēju tirgotājam vienoties ar mājsaimniecības lietotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu ārpus neto uzskaites sistēmas. Projektā paredzēts, ka šādas vienošanās gadījumā sadales sistēmas operators pārtrauc elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu pēc tirgotāja sniegtās informācijas par noslēgto vienošanos.

Ņemot vērā tirgus attīstības tendences un to, ka elektroenerģijas cena katrā tirdzniecības intervālā ir atšķirīga, ir nepieciešams noregulēt neto uzskaites sistēmas ietvaros elektroenerģijas starpības sadalījumu. Projekts paredz, ka neto uzskaites sistēmas ietvaros neto patēriņu norēķinu periodā nosaka, summējot katra norēķinu perioda tirdzniecības intervāla neto patēriņu. Tirdzniecības intervāla neto patēriņu aprēķina, no komercuzskaites mēraparāta noteiktā elektroenerģijas patēriņa tirdzniecības intervālā atņemot proporcionāli attiecīgajā tirdzniecības intervālā noteiktajam elektroenerģijas patēriņam attiecinātu kopējo norēķinu periodā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas un iepriekšējos norēķinu periodos uzskaitīto un neattiecināto tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu.


Neto norēķinu sistēmas gadījumā tiek uzskaitīts ne tikai no atjaunojamiem energoresursiem saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzums, bet arī noteikta elektroenerģijas vērtība, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību. Elektroenerģijas vērtību nosaka tirgotājs. Atšķirībā no elektroenerģijas neto uzskates sistēmas, kurā nosaka starpību starp lietotāja elektrotīklā nodoto un no elektrotīkla saņemto elektroenerģiju, neto norēķinu sistēmā izmanto starpību starp elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas vērtību - elektroenerģijas neto vērtību.

Neto norēķinu sistēma būs pieejama gan mājsaimniecībām, gan juridiskajām personām, kas vēlās kļūt par pašpatērētājiem.

Lai izmantotu elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs un tirgotājs noslēdz līgumu par neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

Atbilstoši ETL 30.⁵ panta sestajai daļai elektroenerģijas tirgotājiem savos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos ir jāiekļauj elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājums. Projektā tiek noteikti pamatnosacījumi neto norēķinu sistēmas piedāvājumā, vienlaikus pieļaujot, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs un tirgotājs var vienoties par citiem nosacījumiem.

Lai veicinātu neto norēķinu sistēmas ekonomisko izdevīgumu un līdz ar to arī juridisko personu, tostarp ražojošo uzņēmumu, interesi iesaistīties elektroenerģijas ražošanā pašpatēriņam, neto norēķinu sistēmas ietvaros paredzēts nodrošināt iespēju vienā lietotāja objektā saražoto elektroenerģiju izmantot citos tā paša lietotāja objektos (t.s. attālinātā pašpatēriņa iespēja), kuriem elektroenerģijas tirdzniecību nodrošina viens tirgotājs un kas pieslēgti vienam sistēmas operatoram.

Neto norēķinu sistēmas ietvaros tiek noteikts 50 kW jaudas ierobežojums sistēmas lietotājiem.

Neto norēķinu sistēmas ietvaros netiek noteikti laika ierobežojumi saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas uzkrājuma veidošanai un izmantošanai.

Līdz ar grozījumiem regulējums tiek papildināts ar jaunu definīciju: elektroenerģijas neto vērtība, kas ir norēķinu periodā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas finansiālās vērtības un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas finansiālās vērtības starpība, kurai pieskaitīta no iepriekšējā norēķinu perioda ieskaitītā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas finansiālās vērtības un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas finansiālās vērtības pozitīvā starpība. Norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis.

No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju atbilstoši neto patēriņa apjomam. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāji netiek atbrīvoti no maksas par sadales sistēmas pakalpojumu izmantošanu un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atbilstoši ETL paredzētajam regulējumam par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes piemērošanu elektroenerģijas gala lietotājiem.

Ar projektu tiek precizēta neto patēriņa definīcija, nosakot jaunu elektroenerģijas neto patēriņa definīciju. Ar elektroenerģijas neto patēriņu tiek saprasta no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoma starpība viena norēķinu perioda ietvaros. Ja no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas apjoms ir lielāks par elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjomu, neto patēriņš ir pozitīvs; ja no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas apjoms ir mazāks par elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjomu, neto patēriņš ir negatīvs.

Projekts paredz, ka aktīvais lietotājs, kas izmanto elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, var mainīt tirgotāju saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 50) XI.nodaļā "Tirgotāja – balansēšanas pakalpojuma sniedzēja – maiņa" noteikto.

ETL 32. pants pieļauj iespēju tirgotājam vienoties ar mājsaimniecības lietotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu ārpus neto norēķinu sistēmas. Projektā paredzēts, ka šādas vienošanās gadījumā sadales sistēmas operators aptur elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu pēc tirgotāja sniegtās informācijas par noslēgto vienošanos. Līguma par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu darbība tiek atjaunota, ja vienošanās par saražotās elektroenerģijas pārdošanu ārpus neto norēķinu sistēmas tiek izbeigta.

Lai tirgotājs varētu pilnvērtīgi nodrošināt neto norēķinu sistēmas darbību, tam nepieciešams saņemt datus no sadales sistēmas operatora par neto norēķinu sistēmas lietotāja objektos saražoto un patērēto elektroenerģiju. Neto norēķinu sistēmas lietotāja piekrišanu sadales sistēmas operatora rīcībā esošo datu nodošanai tirgotājam var dot, slēdzot līgumu ar tirgotāju par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu. Šāds pats princips jau tiek ievērots, elektroenerģijas lietotājam un elektroenerģijas tirgotājam slēdzot elektroenerģijas tirdzniecības līgumu.

Projekts paredz regulējumu elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas līguma izbeigšanai. Izbeidzoties līgumam, puses veic galīgo norēķinu par saņemto un tīklā nodoto elektroenerģiju, kā arī sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm, ja tas paredzēts līgumā.

Regulējumā paredzēts ietvert nosacījumus gadījumiem, kad tirgotājs, ar kuru no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvajam lietotājam ir spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības līgums un līgums par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, izbeidz elektroenerģijas tirdzniecību. Šādos gadījumos elektroenerģijas neto norēķinus no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvajam lietotājam nodrošina pēdējais garantētais piegādātājs.

Ar projektu tiek noteiks regulējums gadījumiem, kad no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs ir uzsācis elektroenerģijas ražošanu, taču nav izvēlējies tirgotāju neto uzskaites, neto norēķinu sistēmas izmantošanai vai saražotās elektroenerģijas pārdošanai. Papildus tam ir iespējami gadījumi, kad ir notecējis ar tirgotāju noslēgtā līguma termiņš (projektā paredzēts, ka elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas līguma minimālais darbības periods ir 12 mēneši), bet elektroenerģijas ražotājs nav izvēlējis citu tirgotāju, vienlaikus turpinot elektroenerģijas ražošanu. Tādējādi var rasties situācijas, kad elektrotīklā tiek nodota elektroenerģija bez piederības. Projekts paredz, ka šāda elektroenerģija nonāk sadales sistēmas operatora bezatlīdzības lietošanā.