Anotācija (ex-ante)

2025. gadā vēja enerģijas nozare piedzīvoja būtiskus satricinājumus, kas negatīvi ietekmēja investīciju plānus un projektu realizācijas termiņus. 
Tirgus dinamiku ietekmēja šādi faktori: vairāku jaunu vēja parku projektu apturēšana vai slēgšana; straujš izejmateriālu izmaksu pieaugums, kas samazināja attīstītāju finanšu atdevi un veicināja piegādes ķēžu optimizāciju; ierobežotas ražošanas kapacitātes noteiktiem produktiem Eiropas ražotājiem, kā arī nepietiekamas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanai; plānoto atkrastes vēja parku projektu un izsoļu termiņu pārskatīšana 2025. gada otrajā pusē, lai nodrošinātu skaidrāku pieprasījuma prognozi nākamajiem gadiem. 
 
Vairāki uzņēmumi ir pauduši interesi par dalību projektā, taču lūguši papildu laiku izpētei un investīciju projektu sagatavošanai, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu. Atsākoties investīciju ciklam un pieaugot konkurencei, būs iespēja piesaistīt plašāku investoru loku, nodrošināt projektam augstāku ekonomisko atdevi un samazināt investīciju riskus. 
Ņemot vērā minētos apstākļus, termiņš līdz 2025. gada 31. decembrim nebija pietiekams, lai noslēgtu investīciju līgumus par saistībām veikt ieguldījumus zemesgabalā un tiesībām iznomāt ostas pārvaldes attīstīto infrastruktūru. 
Ņemot vērā 2.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu” ieviešanas saturu un DP definēto mērķi – veicināt privāto investīciju piesaisti un vēja enerģijas tehnoloģiju ražošanas jaudu attīstību, ir nepieciešams detalizēt skaidrojumu par investoru piesaistes procesu un 12. punktā noteiktā nosacījuma nozīmi šajā sistēmā. 
DP paredz, ka šī atbalsta pasākuma rezultātam ir jānodrošina būtiski priekšnosacījumi AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) ražošanas uzņēmumu ienākšanai Latvijā, tostarp piemērotas teritorijas izveide un piekļuve jūras ostas infrastruktūrai, kas nepieciešama lielgabarīta vēja tehnoloģiju komponentu izgatavošanai un transportēšanai. Tā kā šobrīd Latvijā nav nevienas AER komponenšu ražošanai piemērotas ostas teritorijas ar atbilstošu nestspēju un loģistikas iespējām, atbalsta aktivitātes ir vērstas uz industriālās teritorijas izbūvi, kas spēj nodrošināt šādu uzņēmumu darbību un tādējādi radīt priekšnoteikumus investoru ienākšanai. 
DP paredz, ka investoru piesaiste notiek vairākos soļos. Šī iemesla dēļ 12. punkta redakcijas mērķis nav formāli nodrošināt nomas līgumu esamību, bet gan panākt, ka līdz noteiktajam termiņam ir pietiekami pierādījumi par investoru gatavību veikt ieguldījumus Latvijas teritorijā un attīstīt AER komponenšu ražotni. Tas ir centrālais DP uzstādījums – nodrošināt, ka publiskās investīcijas ostas infrastruktūrā tiek papildinātas ar privātajām investīcijām vēja tehnoloģiju ražošanā un tiek sasniegts STEP mērķis par tīro tehnoloģiju ražošanas jaudu palielināšanu. 
 
Attiecībā par atsauci 12.punktā uz 10.2.1. punktu, pašreizējā 12. punkta redakcija paredz, ka kopējais finansējums ir attiecināms tikai tad, ja līdz 2026. gada 31. martam ir noslēgti nomas līgumi ar tīro tehnoloģiju komersantiem par 10.2.1. apakšpunktā minētās infrastruktūras iznomāšanu, pretējā gadījumā finansējums ir atmaksājams. Šāds formulējums faktiski piesaista atbalsta attiecināmību nekustamā īpašuma nomas līgumam, kurš objektīvi nav slēdzams pirms infrastruktūras izbūves pabeigšanas, un ir pretrunā ar atbalsta programmas īstenošanas secību, kur prioritāri tiek nodrošināta privāto investīciju piesaiste un ražotņu uzsākšana.  
Prasība noslēgt nomas līgumu līdz noteiktam datumam rada iespaidu, ka finansējuma attiecināmība ir atkarīga no nekustamā īpašuma nomas formāla fakta, pat ja nomas priekšmets vēl nav izbūvēts. Tā ir juridiski neizpildāma prasība, kas neatrod arī pamatojumu DP. Atsauce uz 10.2.1. apakšpunktu sašaurina interpretāciju uz vienu konkrētu infrastruktūras komponenti, radot risku, ka netiek ņemta vērā plašāka investīciju sistēma, ko DP un STEP paredz stimulēt. 
Ņemot vērā līdzšinējās neprecizitātes par slēdzamā līguma raksturu, būtiski noteikt, ka termiņa izpildei atbilstošs ir tāds līgums, kas apliecina investora saistības un nodomu īstenot attiecīgo ieguldījumu zemesgabalā un tiesības iznomāt ostas pārvaldes attīstīto infrastruktūru, piemēram, investīciju līgums, kas paredz investīciju saistību apliecinājumus, apbūves tiesību līgums vai cits saistošs dokuments, atkarībā no projekta īstenošanas posma un infrastruktūras gatavības. Šāda precizēšana nodrošina tiesisko skaidrību un atbilstību faktiskajam investora piesaistes mehānismam. 

DP 2021.–2027. gadam ir Latvijas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas pamatdokuments, kas nosaka politiskos mērķus, prioritātes, specifiskos atbalsta mērķus, atbalstāmās darbības, finansējuma apjomus un sasniedzamos rādītājus. Programma ir apstiprināta MK un EK. Šī programma ir normatīvi saistoša, pret kuru jāsalāgo visu pasākumu (tostarp STEP) īstenošanas noteikumu saturu. 
Iepriekšminētās problēmas risinājums ir grozīt MK noteikumus Nr. 751, pagarinot līguma noslēgšanas termiņu no 2025. gada 31. decembra līdz 2026. gada 31. martam. 
Šis pagarinājums atbilst Eiropas Komisijas pieļautajai maksimālajai tehniskajai korekcijai (viena ceturkšņa ietvaros). Risinājums nodrošinās iespēju noslēgt līgumus, saglabās projekta ieguldījumu 10% slieksnī STEP projektu ietvaros un ļaus Latvijai izpildīt MTR grozījumu nosacījumus bez kavēšanās. 
Ņemot vērā, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz termiņa pagarinājumu, būs nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus arī attiecīgajos finansējuma līgumos, lai precizētu termiņus atbilstoši jaunajam regulējumam. Šādus līguma grozījumus varēs īstenot tikai pēc tam, kad būs stājušies spēkā attiecīgie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, jo līdz tam nav juridiska pamata veikt izmaiņas līguma nosacījumos. 
Izmaiņas galvenokārt vērstas uz termiņu precizēšanu un regulējuma pielāgošanu faktiskajai investīciju piesaistes secībai, saglabājot atbilstību apstiprinātajai DP struktūrai.  
Attiecībā uz grozījumiem punktā par atsauces dzēšanu, DP saturā ir definēti specifiskie atbalsta mērķi, to rādītāji un nosacījumi un tie akcentē investīciju piesaistes un ražošanas kapacitātes izveidi, nevis nekustamā īpašuma nomas faktu līdz 2025.gada 31.decebrim kā  nosacījumu. Tāpēc prasības par dokumentiem jāformulē atbilstoši investīciju procesa loģiskai secībai. 
MKN Nr.751 12. punkta redakcijas mērķis nav formāli nodrošināt nomas līgumu esamību, bet gan panākt, ka līdz noteiktajam termiņam ir pietiekami pierādījumi par investoru gatavību veikt ieguldījumus Latvijas teritorijā un attīstīt AER komponenšu ražotni. Tas ir centrālais DP uzstādījums – nodrošināt, ka publiskās investīcijas ostas infrastruktūrā tiek papildinātas ar privātajām investīcijām vēja tehnoloģiju ražošanā un tiek sasniegts STEP mērķis par tīro tehnoloģiju ražošanas jaudu palielināšanu. Līdz ar to, lai 12. punkts atspoguļotu DP īstenošanai paredzēto secību un nepieļautu situāciju, kur publiskais atbalsts tiek sasaistīts ar dokumentu, kuru objektīvi nav iespējams sagatavot pirms infrastruktūras izbūves, ir nepieciešams precizēt tā saturu, izslēdzot atsauci uz 10.2.1. apakšpunktu. Šis precizējums nodrošina skaidru sasaisti starp DP paredzētajiem rezultātiem, investoru piesaistes mehānismu un atbalsta programmas īstenošanas faktisko secību. 
RBP  izstrādāja Investoru atlases procedūras noteikumus, izstrādes gaitā ņemot vērā gan Ekonomikas ministrijas, gan Finanšu ministrijas, un piesaistīto ekspertu norādījumus, un  viedokļus.  Investoru atlase tika īstenota atklātā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, ievērojot Eiropas Savienības līguma 107. un 108. pantā noteiktos valsts atbalsta regulējuma principus. Atlases process nodrošināja vienlīdzīgas iespējas visiem potenciālajiem pretendentiem, caurskatāmību, objektīvus vērtēšanas kritērijus un tirgus dalībnieku savstarpēju konkurenci, tādējādi izslēdzot selektivitāti un nepamatotas priekšrocības jebkuram no kandidātiem.
Šobrīd tiek veikta otrā investoru atlase, lai varētu noslēgt līgumu par investīciju piesaisti projektā. Investoru atlases mērķis ir noskaidrot pretendentu loku, kuri atbilst atlases prasībām un ir ieinteresēti veikt investīcijas atbilstoši projekta mērķiem, nomāt infrastruktūru un iegūt apbūves tiesības, kā arī sarunu procedūras ietvaros iegūt papildus informāciju, kas nepieciešama, lai realizētu investoru atlasi un noslēgtu investīciju līgumu atbilstoši projekta mērķu sasniegšanas vajadzībām. 
Investoru atlases procedūra noris trīs posmos: 
 
Pirmajā posmā tiek noskaidrots Pretendentu loks, kuri atbilst atlases prasībām, vēlas nomāt Infrastruktūru un veikt investīcijas apbūves teritorijā atbilstoši Projekta mērķiem. Investoru atlases pirmajā posmā Rīgas brīvostas pārvalde pārbauda Pretendentu iesniegto dokumentu derīgumu, un, vai uz pretendentu ir/nav attiecināmi izslēgšanas iemesli.  
Otrajā posmā tiek veiktas sarunas ar pretendentiem, kuri atbilst atlases prasībām. Rīgas brīvostas pārvalde informē pretendentus par projektu, tā realizācijas un komercdarbības veikšanas kārtību Rīgas brīvostā, kā arī noskaidro pretendentu iecerēto darbību, investīciju mērķi un objektu, plānoto investīciju apjomu un termiņus, objekta būvniecībai nepieciešamo zemes gabalu platību un novietojumu, kā arī citus projekta mērķu sasniegšanai būtiskus jautājumus. Vadoties no sarunu gaitā iegūtās informācijas, Rīgas brīvostas pārvalde nosaka Zemes gabalu platību, to novietojumu, kā arī nosaka kuri pretendenti ir pieteikušies iegūt apbūves tiesības objektu būvniecībai konkrētā zemes gabalā. 
Trešais posms izsole tiek organizēts, ja uz apbūves tiesībām kādā no zemes gabaliem pretendē vairāk kā viens Pretendents. 
 
Investīciju līgumā tiek iekļauti nosacījumi par veicamajām investīcijām, par zemes gabaliem, kurus investors apņemas nomāt/apbūvēt, par projektā izbūvētās infrastruktūras nomāšanu un norādīts, kādi līgumi, atbilstoši spēkā esošajam juridiskajam regulējumam papildu slēdzami, lai nodrošinātu investīciju līgumā iekļauto nosacījumu izpildi. 
 
Investīciju līgumā: 
Noteikts konkrēts zemes gabals, kurā investors apņemas veikt investīcijas un zemes gabala platība (zemes gabali var būt dalīti pēc investoram nepieciešamās platības apmēra),  
Noteikts investīciju apmērs, kas ieguldāms zemes gabala attīstībā/apbūvē; 
Iekļauts apstiprinājums nomas līguma noslēgšanai par RBP izbūvējamo infrastruktūru un Puses apstiprina vienošanos par Infrastruktūras nodošanu nomā Investoram, noslēdzot atsevišķu Infrastruktūras nomas līgumu ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. Šo infrastruktūru ir iespējams iznomāt tikai tad, kad infrastruktūra būs izbūvēta, t.i., Projekta noslēgumā. 
Iekļauts nosacījums, ka pēc investīciju līguma tiek noslēgts Apbūves tiesību līgums saskaņā ar Metodiku (Zemes nomas un apbūves tiesību piešķiršanas metodika, apstiprināta ar Rīgas brīvostas valdes 2022. gada 19. augusta lēmumu Nr. 51.) Lai noslēgtu Apbūves tiesību līgumu, ir jāveic zemes uzmērīšana/sadalīšana, kas jāreģistrē zemesgrāmatā, līdz ar to, apbūves tiesību līgumu nav iespējams noslēgt uzreiz pēc investoru atlases procedūras. 
 
Ar pirmo pretendentu investīciju līgums par saistībām nomāt un veikt ieguldījumus zemesgabalā un tiesībām nomāt šo noteikumu 10.2.1. apakšpunktā minēto infrastruktūru pēc tās nodošanas ekspluatācijā noslēgts 2025. gada beigās, savukārt apbūves tiesību līgumi par zemi tiks slēgti  pēc zemes sadalīšanas un reģistrēšanas zemesgrāmatā, kas ļaus investoriem uzsākt apbūvi atbilstoši projekta mērķiem.

Paralēli ir iespējams slēgt arī zemes nomas līgumus par tām zemes daļām, kuras netiks apbūvētas, nodrošinot elastību investoru vajadzībām. Nomas līgumi par infrastruktūru būs aktuāli tikai pēc tam, kad būs pabeigta projektā plānotās infrastruktūras izbūve, kas paredzēta 2029. gadā, tādējādi līgumu slēgšanas secība atspoguļo gan investīciju piesaistes loģiku, gan praktiskos apbūves un nomas nosacījumus. Vienlaikus, lai nodrošinātu MK noteikumi Nr. 751 11. punktā noteiktā rādītāja sasniegšanu, nomas līgumi jānoslēdz ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim, atbilstoši nosacījumam, ka rādītājus var uzskatīt par izpildītiem, ja līdz šim datumam ar tīro tehnoloģiju komersantiem ir noslēgti līgumi par ieguldījumiem, iznomājot infrastruktūru tīro tehnoloģiju (jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju komponentu ražošanas jomā) komersantiem – 30 ha.