24-TA-1291: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
1) Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra Direktīvas (ES) 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES (turpmāk – Zaļās pārkārtošanās akts) prasību izpildi.
Zaļās pārkārtošanās akts paredz, ka tirgotājiem tiek noteikts pienākums sniegt skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, un tiek ieviesti īpaši noteikumi, ar kuriem tiktu novērsta negodīga komercprakse, kas šobrīd maldina patērētājus un liedz viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli, piemēram, novēršot tādas komercprakses, kas saistītas ar preču agrīnu novecošanu, maldinošām vidiskuma norādēm (“zaļmaldināšana”), maldinošu informāciju par produktu vai tirgotāju uzņēmumu sociālajām īpašībām vai nepārredzamiem un apšaubāmiem ilgtspējas marķējumiem, kā arī tādiem apritīguma aspektiem kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība. Minētās prasības tiks pārņemtas gan ar šo Likumprojektu, gan grozījumiem Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un divos Ministru kabineta noteikumos.
Likumprojekts paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (turpmāk – Likums) ar jauniem pantiem un punktiem, lai nodrošinātu augstāku patērētāju un vides aizsardzības līmeni un palielinātu patērētāju informētību, nosakot :
pienākumu tirgotājiem atgādināt patērētājiem par preču juridiskās atbilstības garantijas esamību, tai skaitā par minimālo divu gadu periodu, izmantojot saskaņoto paziņojumu un pienākumu atgādināt par ilgizturības komercgarantiju, ja tāda tiek piedāvāta, izmantojot saskaņoto marķējumu, kā arī pa citiem pēcpārdošanas pakalpojumiem un to nosacījumiem, ierobežojumiem;
pienākumu tirgotājiem informēt patērētājus, ja ražotājs šādu informāciju ir sniedzis, par preces rezerves daļu pieejamību, aprēķinātajām remonta izmaksām un citiem ar preces remontu saistītajiem aspektiem;
informācijas sniegšanas pienākumu par iepriekš minētajiem aspektiem, izmantojot saskaņoto paziņojumu un saskaņoto marķējumu, kuru dizainu un saturu izstrādās Eiropas Komisija.
2) Ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra 2024.gada 22.aprīļa rīkojumu Nr. 1-6.1/2024/44 izveidota darba grupa patērētāju kreditēšanas regulējuma pilnveidei (turpmāk- Darba grupa), kas nodrošina patērētāju kreditēšanas nacionālā regulējuma pilnveidi, tai skaitā reklāmas, kredītspējas vērtēšanas, patērētāju informēšanas, kreditētāju profesionālās ētikas, kā arī patērētāju parādu konsultācijām. Darba grupas ietvaros izstrādāti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai pilnveidotu patērētāju kreditēšanas reklāmas regulējumu. Tai skaitā Likumprojekts ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvā (ES) 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 2008/48/EK (turpmāk – Kreditēšanas direktīva) noteiktās prasības attiecībā uz patērētāju kreditēšanas reklāmu. Paredzēti noteikumi par kredītlīgumu reklamēšanu un atsevišķiem standarta informācijas elementiem, kas jāsniedz patērētājiem, lai būtu iespējams salīdzināt dažādus piedāvājumus. Šāda standarta informācija jāsniedz skaidrā, kodolīgā un viegli uztveramā veidā ar reprezentatīva piemēra palīdzību. Lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad kredīts tiek maldinoši pārdots patērētājiem, kuri to nevar atļauties, kredītlīgumu reklāmā jāiekļauj brīdinājums patērētājiem par to, ka naudas aizņemšanās maksā naudu. Lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, tiek aizliegtas konkrētas reklāmas, piemēram, reklāmas, kas patērētājus mudina ņemt kredītu, rosinot domāt, ka kredīts uzlabotu viņu finansiālo stāvokli, vai norādot, ka datubāzēs reģistrētam kredītam ir maza ietekme uz kredīta pieteikuma novērtēšanu. Minētās normas tiek pārceltas no Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”.
3) Likumprojektā tiek papildus iekļauts grozījums Likuma 37. panta septītajā daļā, nosakot, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai var piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu. Ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos Patērētāju tiesību aizsardzības centra praksē ir konstatēts, ka pārkāpumi ir nebūtiski un ātri un viegli novēršami, taču administratīvā atbildība par pārkāpumu ir nosakāma, uzreiz piemērot naudas sodu nav uzskatāms par samērīgu risinājumu.
4) Likumprojektā tiek papildus iekļautas normas, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulas (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (turpmāk – Regula) 37. pantā noteikto attiecībā uz patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos. Tāpat tiek paredzēts, kādā kārtībā izskata strīdus nedrošu preču atsaukuma gadījumos, kas jānodrošina saskaņā ar Regulas 34. panta 4. punktu. Pārējās šīs Regulas normas tiks iestrādātas nacionālajā likumdošanā ar grozījumiem likumā Par atbilstības novērtēšanu.
Zaļās pārkārtošanās akts paredz, ka tirgotājiem tiek noteikts pienākums sniegt skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, un tiek ieviesti īpaši noteikumi, ar kuriem tiktu novērsta negodīga komercprakse, kas šobrīd maldina patērētājus un liedz viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli, piemēram, novēršot tādas komercprakses, kas saistītas ar preču agrīnu novecošanu, maldinošām vidiskuma norādēm (“zaļmaldināšana”), maldinošu informāciju par produktu vai tirgotāju uzņēmumu sociālajām īpašībām vai nepārredzamiem un apšaubāmiem ilgtspējas marķējumiem, kā arī tādiem apritīguma aspektiem kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība. Minētās prasības tiks pārņemtas gan ar šo Likumprojektu, gan grozījumiem Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un divos Ministru kabineta noteikumos.
Likumprojekts paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (turpmāk – Likums) ar jauniem pantiem un punktiem, lai nodrošinātu augstāku patērētāju un vides aizsardzības līmeni un palielinātu patērētāju informētību, nosakot :
pienākumu tirgotājiem atgādināt patērētājiem par preču juridiskās atbilstības garantijas esamību, tai skaitā par minimālo divu gadu periodu, izmantojot saskaņoto paziņojumu un pienākumu atgādināt par ilgizturības komercgarantiju, ja tāda tiek piedāvāta, izmantojot saskaņoto marķējumu, kā arī pa citiem pēcpārdošanas pakalpojumiem un to nosacījumiem, ierobežojumiem;
pienākumu tirgotājiem informēt patērētājus, ja ražotājs šādu informāciju ir sniedzis, par preces rezerves daļu pieejamību, aprēķinātajām remonta izmaksām un citiem ar preces remontu saistītajiem aspektiem;
informācijas sniegšanas pienākumu par iepriekš minētajiem aspektiem, izmantojot saskaņoto paziņojumu un saskaņoto marķējumu, kuru dizainu un saturu izstrādās Eiropas Komisija.
2) Ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra 2024.gada 22.aprīļa rīkojumu Nr. 1-6.1/2024/44 izveidota darba grupa patērētāju kreditēšanas regulējuma pilnveidei (turpmāk- Darba grupa), kas nodrošina patērētāju kreditēšanas nacionālā regulējuma pilnveidi, tai skaitā reklāmas, kredītspējas vērtēšanas, patērētāju informēšanas, kreditētāju profesionālās ētikas, kā arī patērētāju parādu konsultācijām. Darba grupas ietvaros izstrādāti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai pilnveidotu patērētāju kreditēšanas reklāmas regulējumu. Tai skaitā Likumprojekts ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvā (ES) 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 2008/48/EK (turpmāk – Kreditēšanas direktīva) noteiktās prasības attiecībā uz patērētāju kreditēšanas reklāmu. Paredzēti noteikumi par kredītlīgumu reklamēšanu un atsevišķiem standarta informācijas elementiem, kas jāsniedz patērētājiem, lai būtu iespējams salīdzināt dažādus piedāvājumus. Šāda standarta informācija jāsniedz skaidrā, kodolīgā un viegli uztveramā veidā ar reprezentatīva piemēra palīdzību. Lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad kredīts tiek maldinoši pārdots patērētājiem, kuri to nevar atļauties, kredītlīgumu reklāmā jāiekļauj brīdinājums patērētājiem par to, ka naudas aizņemšanās maksā naudu. Lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, tiek aizliegtas konkrētas reklāmas, piemēram, reklāmas, kas patērētājus mudina ņemt kredītu, rosinot domāt, ka kredīts uzlabotu viņu finansiālo stāvokli, vai norādot, ka datubāzēs reģistrētam kredītam ir maza ietekme uz kredīta pieteikuma novērtēšanu. Minētās normas tiek pārceltas no Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”.
3) Likumprojektā tiek papildus iekļauts grozījums Likuma 37. panta septītajā daļā, nosakot, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai var piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu. Ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos Patērētāju tiesību aizsardzības centra praksē ir konstatēts, ka pārkāpumi ir nebūtiski un ātri un viegli novēršami, taču administratīvā atbildība par pārkāpumu ir nosakāma, uzreiz piemērot naudas sodu nav uzskatāms par samērīgu risinājumu.
4) Likumprojektā tiek papildus iekļautas normas, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulas (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (turpmāk – Regula) 37. pantā noteikto attiecībā uz patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos. Tāpat tiek paredzēts, kādā kārtībā izskata strīdus nedrošu preču atsaukuma gadījumos, kas jānodrošina saskaņā ar Regulas 34. panta 4. punktu. Pārējās šīs Regulas normas tiks iestrādātas nacionālajā likumdošanā ar grozījumiem likumā Par atbilstības novērtēšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Zaļās pārkārtošanās akta un Patērētāju kreditēšanas direktīvas prasību izpildi, aizstājot pašreiz noteikto patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu ar prasībām patērētāju kreditēšanas reklāmai. Tiek arī noteikts, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varēs piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu, ņemot vērā veiktā pārkāpuma būtiskumu. Papildus tiek ieviestas Regulā noteiktās prasības par patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2024.gada 6.martā stājās spēkā Zaļās pārkārtošanās akts, ko sāk piemērot no 2024.gada 26.marta. Zaļās pārkārtošanās akta mērķis ir veicināt Eiropas Savienības iekšējā tirgus pienācīgu darbību ar augstu patērētāju un vides aizsardzības līmeni, lai paātrinātu zaļās pārkārtošanās procesus sabiedrībā.
Patērētāju tiesību aizsardzība primāri tiek regulēta Likuma normās, lai nodrošinātu tiem iespēju aizsargāt un īstenot savas likumīgās tiesības. Pārņemot Zaļā pārkārtošanās akta prasības, nepieciešams veikt grozījumus Likumā, papildinot to gan ar jaunām definīcijām, gan nosakot papildu pienākumus tirgotājiem patērētāju informēšanas jomā.
Šobrīd Likuma 17. panta pirmajā daļā jau tiek noteiktas vairākas informācijas nodrošināšanas prasības, taču Zaļais pārkārtošanās akts paredz jaunas prasības tirgotājiem norādīt būtisko informāciju un atgādinājumus par juridiskās garantijas un ilgizturības komercgarantijas esamību, remonta aspektiem un norādēm par vidiskumu un apritīgumu, tā nodrošinot patērētāju labāku informētību par zaļās pārkārtošanās procesiem.
Pašreizējais patērētāju kreditēšanas regulējums izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem prasībām, kā arī nacionālajiem nosacījumiem, kas, lielākoties, ieviesti kopš 2018.gada, reaģējot uz pastāvošajiem bezatbildīgas aizņemšanās riskiem patērētāju kreditēšanas jomā. Prasības patērētāju kreditēšanai noteiktas Likumā, kā arī Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumos Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”.
Šobrīd Likuma 37. panta septītā daļa paredz, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai var piemērot tikai naudas sodu no trim līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Šobrīd Likumā nav atsevišķu noteikumu attiecībā uz patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos, un tiek regulētas tikai patērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, vai, ja sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, vai, ja patērētājam tiek piegādāts neatbilstošs digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.
Patērētāju tiesību aizsardzība primāri tiek regulēta Likuma normās, lai nodrošinātu tiem iespēju aizsargāt un īstenot savas likumīgās tiesības. Pārņemot Zaļā pārkārtošanās akta prasības, nepieciešams veikt grozījumus Likumā, papildinot to gan ar jaunām definīcijām, gan nosakot papildu pienākumus tirgotājiem patērētāju informēšanas jomā.
Šobrīd Likuma 17. panta pirmajā daļā jau tiek noteiktas vairākas informācijas nodrošināšanas prasības, taču Zaļais pārkārtošanās akts paredz jaunas prasības tirgotājiem norādīt būtisko informāciju un atgādinājumus par juridiskās garantijas un ilgizturības komercgarantijas esamību, remonta aspektiem un norādēm par vidiskumu un apritīgumu, tā nodrošinot patērētāju labāku informētību par zaļās pārkārtošanās procesiem.
Pašreizējais patērētāju kreditēšanas regulējums izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem prasībām, kā arī nacionālajiem nosacījumiem, kas, lielākoties, ieviesti kopš 2018.gada, reaģējot uz pastāvošajiem bezatbildīgas aizņemšanās riskiem patērētāju kreditēšanas jomā. Prasības patērētāju kreditēšanai noteiktas Likumā, kā arī Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumos Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”.
Šobrīd Likuma 37. panta septītā daļa paredz, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai var piemērot tikai naudas sodu no trim līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Šobrīd Likumā nav atsevišķu noteikumu attiecībā uz patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos, un tiek regulētas tikai patērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, vai, ja sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, vai, ja patērētājam tiek piegādāts neatbilstošs digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Definīcijas.
Zaļajā pārkārtošanās akta 1. un 2. pants kopumā paredz papildināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, ar 15 jauniem terminiem, kas saistīti ar jaunajiem noteikumiem, un kas sniedz detalizētāku skaidrojumu par šo terminu tvērumu. Pašreizējā Likuma redakcijā lielākā daļa no terminiem jau ir pārņemti ar citu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu normām, taču ir nepieciešams ieviest divus jaunus terminus.
Zaļajā pārkārtošanās akta 1. un 2. pants kopumā paredz papildināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, ar 15 jauniem terminiem, kas saistīti ar jaunajiem noteikumiem, un kas sniedz detalizētāku skaidrojumu par šo terminu tvērumu. Pašreizējā Likuma redakcijā lielākā daļa no terminiem jau ir pārņemti ar citu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu normām, taču ir nepieciešams ieviest divus jaunus terminus.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 1. pantu ar terminiem “programmatūras atjauninājums” un “remontējamības indekss”.
Termins “programmatūras atjauninājums” atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 2. panta 1. punktam ir jebkāds bezmaksas drošības, funkcionalitātes vai jebkurš cits atjauninājums, kas nepieciešams, lai saglabātu preču ar digitāliem elementiem, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu atbilstību noteiktajām prasībām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/770 un Direktīvu (ES) 2019/771.
Termins “remontējamības indekss” atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 2. panta pirmajam punktam ir indekss, kas izsaka preces piemērotību remontam un kas ir noteikts, pamatojoties uz ES līmenī noteiktām saskaņotām prasībām.
Termins “programmatūras atjauninājums” atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 2. panta 1. punktam ir jebkāds bezmaksas drošības, funkcionalitātes vai jebkurš cits atjauninājums, kas nepieciešams, lai saglabātu preču ar digitāliem elementiem, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu atbilstību noteiktajām prasībām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/770 un Direktīvu (ES) 2019/771.
Termins “remontējamības indekss” atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 2. panta pirmajam punktam ir indekss, kas izsaka preces piemērotību remontam un kas ir noteikts, pamatojoties uz ES līmenī noteiktām saskaņotām prasībām.
Problēmas apraksts
Papildus informācijas sniegšanas pienākums.
Gan Direktīvā 2005/29/EK, gan Direktīvā 2011/83/ES šobrīd jau ir noteiktas atsevišķas informēšanas prasības pirms patērētājam kļūst saistošs līgums vai attiecīgais piedāvājums, kas cita starpā nosaka tirgotāja pienākumu informēt patērētājus par tādiem preces vai pakalpojuma aspektiem kā attiecīgās preces vai pakalpojuma galvenās īpašības, informācija par patērētāja likumīgajām tiesībām, ja prece, pakalpojums, digitālais saturs vai digitālais pakalpojums neatbilst līguma noteikumiem, preču ar digitāliem elementiem, digitālā satura un digitālā pakalpojuma funkcionalitāte u.c. aspekti. Lai nodrošinātu patērētāju labāku informētību par ilgtspējīga patēriņa iespējām, nepieciešams noteikt, ka turpmāk tirgotājiem būs arī pienākums informēt par ražotāja komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību, remonta iespējām, tādējādi iedrošinot patērētājus izvēlēties tādas preces vai pakalpojumus, kas sagaidāmi kalpos ilgāk un kuru atbilstības nodrošināšana ir būtiski ilgāka nekā tām precēm, kurām tiek piedāvāta tikai likumiskais garantijas termiņš (kas Latvijā ir noteikts 2 gadi).
Izmaiņas tiek veiktas, lai nodrošinātu patērētāju labāku informētību par to visām likumiskajām tiesībām visās Eiropas Savienības dalībvalstīs harmonizēti.
Gan Direktīvā 2005/29/EK, gan Direktīvā 2011/83/ES šobrīd jau ir noteiktas atsevišķas informēšanas prasības pirms patērētājam kļūst saistošs līgums vai attiecīgais piedāvājums, kas cita starpā nosaka tirgotāja pienākumu informēt patērētājus par tādiem preces vai pakalpojuma aspektiem kā attiecīgās preces vai pakalpojuma galvenās īpašības, informācija par patērētāja likumīgajām tiesībām, ja prece, pakalpojums, digitālais saturs vai digitālais pakalpojums neatbilst līguma noteikumiem, preču ar digitāliem elementiem, digitālā satura un digitālā pakalpojuma funkcionalitāte u.c. aspekti. Lai nodrošinātu patērētāju labāku informētību par ilgtspējīga patēriņa iespējām, nepieciešams noteikt, ka turpmāk tirgotājiem būs arī pienākums informēt par ražotāja komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību, remonta iespējām, tādējādi iedrošinot patērētājus izvēlēties tādas preces vai pakalpojumus, kas sagaidāmi kalpos ilgāk un kuru atbilstības nodrošināšana ir būtiski ilgāka nekā tām precēm, kurām tiek piedāvāta tikai likumiskais garantijas termiņš (kas Latvijā ir noteikts 2 gadi).
Izmaiņas tiek veiktas, lai nodrošinātu patērētāju labāku informētību par to visām likumiskajām tiesībām visās Eiropas Savienības dalībvalstīs harmonizēti.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 17. panta pirmo daļu ar 5 jauniem informēšanas pienākumiem tirgotājiem, kā arī tiek veikts grozījums šā panta pirmās daļas 6. punktā.
Likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka tirgotājam ir pienākums ar saskaņotā paziņojuma palīdzību sniegt patērētājam informatīvu atgādinājumu par viņa likumīgajām tiesībām, tai skaitā tiesībām divu gadu laikā no preces piegādes dienas, pieteikt prasījumu par līguma noteikumiem neatbilstošu preci, kā ir noteikts šā likuma 28. pantā. Šāda saskaņotā paziņojuma būtība ir atvieglot patērētājam informācijas uztveri, jo patērētāji bieži vien nezina savas likumīgās tiesības, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvā (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza regulu (ES) 2017/2394 un direktīvu 2009/22/EK un atceļ direktīvu 1999/44/EK.
Papildu Likuma 17. panta pirmā daļa tiek papildināta ar pieciem jauniem informācijas nodrošināšanas pienākumiem tirgotājiem (Likuma 17. panta pirmās daļas 6.1, 6.2, 6.3, 10. un 11. punkts), lai nodrošinātu, ka patērētāji tiek informēti gan par patērētāja likumīgajām tiesībām, tai skaitā tiesībām divu gadu laikā no preces piegādes dienas, gan par bez papildu samaksas piedāvāto ražotāja komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību, kura attiecas uz visu preci un kuras termiņš pārsniedz divus gadus, ja prece neatbilst līguma nosacījumiem, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto saskaņoto paziņojumu un saskaņoto marķējumu. Tostarp tiek noteikts pienākums sniegt informāciju par minimālo laikposmu, kādā ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs nodrošina programmatūras atjauninājumus, ja šāda informācija tirgotājam ir pieejama. Turpmāk tirgotājiem būs jāinformē patērētājs arī par remontējamības indeksu un par visām komercgarantijām, to nosacījumiem un pēcpārdošanas pakalpojumiem, ja tie ir attiecināmi. Savukārt, ja konkrētai precei remontējamības indekss nebūs attiecināms, tirgotājam būs pienākums sniegt informāciju par preces rezerves daļu pieejamību, aplēstajām izmaksām un pasūtīšanas procedūru, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu preču atbilstību, par remonta un lietotāja rokasgrāmatas pieejamību, un par remonta ierobežojumiem, pie nosacījuma, ja ražotājs šādu informāciju ir nodrošinājis.
Minētās izmaiņas nepieciešamas, lai patērētāji varētu pieņemt labāk informētus un ilgtspējīgākus lēmumus un, lai veicinātu konkurenci starp preču ražotājiem attiecībā uz preču ilgizturības nodrošināšanu un zaļās pārejas veicināšanu.
Likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka tirgotājam ir pienākums ar saskaņotā paziņojuma palīdzību sniegt patērētājam informatīvu atgādinājumu par viņa likumīgajām tiesībām, tai skaitā tiesībām divu gadu laikā no preces piegādes dienas, pieteikt prasījumu par līguma noteikumiem neatbilstošu preci, kā ir noteikts šā likuma 28. pantā. Šāda saskaņotā paziņojuma būtība ir atvieglot patērētājam informācijas uztveri, jo patērētāji bieži vien nezina savas likumīgās tiesības, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvā (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza regulu (ES) 2017/2394 un direktīvu 2009/22/EK un atceļ direktīvu 1999/44/EK.
Papildu Likuma 17. panta pirmā daļa tiek papildināta ar pieciem jauniem informācijas nodrošināšanas pienākumiem tirgotājiem (Likuma 17. panta pirmās daļas 6.1, 6.2, 6.3, 10. un 11. punkts), lai nodrošinātu, ka patērētāji tiek informēti gan par patērētāja likumīgajām tiesībām, tai skaitā tiesībām divu gadu laikā no preces piegādes dienas, gan par bez papildu samaksas piedāvāto ražotāja komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību, kura attiecas uz visu preci un kuras termiņš pārsniedz divus gadus, ja prece neatbilst līguma nosacījumiem, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto saskaņoto paziņojumu un saskaņoto marķējumu. Tostarp tiek noteikts pienākums sniegt informāciju par minimālo laikposmu, kādā ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs nodrošina programmatūras atjauninājumus, ja šāda informācija tirgotājam ir pieejama. Turpmāk tirgotājiem būs jāinformē patērētājs arī par remontējamības indeksu un par visām komercgarantijām, to nosacījumiem un pēcpārdošanas pakalpojumiem, ja tie ir attiecināmi. Savukārt, ja konkrētai precei remontējamības indekss nebūs attiecināms, tirgotājam būs pienākums sniegt informāciju par preces rezerves daļu pieejamību, aplēstajām izmaksām un pasūtīšanas procedūru, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu preču atbilstību, par remonta un lietotāja rokasgrāmatas pieejamību, un par remonta ierobežojumiem, pie nosacījuma, ja ražotājs šādu informāciju ir nodrošinājis.
Minētās izmaiņas nepieciešamas, lai patērētāji varētu pieņemt labāk informētus un ilgtspējīgākus lēmumus un, lai veicinātu konkurenci starp preču ražotājiem attiecībā uz preču ilgizturības nodrošināšanu un zaļās pārejas veicināšanu.
Problēmas apraksts
Saskaņotais paziņojums un saskaņotais marķējums.
Lai nodrošinātu jauno informēšanas prasību veiksmīgu ieviešanu, tirgotājiem ir jānodrošina, ka visa norādāmā informācija patērētājiem tiek pasniegta viegli un skaidri saprotamā veidā. Tā kā jau šobrīd jau ir jānorāda liels informācijas apjoms gan par preci, gan par pēcpārdošanas pakalpojumiem un citiem aspektiem, kas attiecas uz preces iegādi un lietošanu, nepieciešams jauno informāciju norādīt tādā veidā, kas viegli atrodama un skaidri norādīta. Lai nodrošinātu, ka patērētāji var nepārprotami uztvert jauno informāciju, ir jāizstrādā vienots marķējums un paziņojums, kas visās dalībvalstīs būtu vienāds.
Attiecīgi Zaļā pārkārtošanās akta 2. panta 5. punktā tiek noteikts, ka Eiropas Komisija izstrādā vienotu saskaņoto marķējumu un saskaņoto paziņojumu, ar kuru palīdzību tirgotāji paziņos patērētājiem par ražotāja komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību un par patērētāja likumiskajām tiesībām uz valstī noteikto garantijas periodu.
Lai nodrošinātu jauno informēšanas prasību veiksmīgu ieviešanu, tirgotājiem ir jānodrošina, ka visa norādāmā informācija patērētājiem tiek pasniegta viegli un skaidri saprotamā veidā. Tā kā jau šobrīd jau ir jānorāda liels informācijas apjoms gan par preci, gan par pēcpārdošanas pakalpojumiem un citiem aspektiem, kas attiecas uz preces iegādi un lietošanu, nepieciešams jauno informāciju norādīt tādā veidā, kas viegli atrodama un skaidri norādīta. Lai nodrošinātu, ka patērētāji var nepārprotami uztvert jauno informāciju, ir jāizstrādā vienots marķējums un paziņojums, kas visās dalībvalstīs būtu vienāds.
Attiecīgi Zaļā pārkārtošanās akta 2. panta 5. punktā tiek noteikts, ka Eiropas Komisija izstrādā vienotu saskaņoto marķējumu un saskaņoto paziņojumu, ar kuru palīdzību tirgotāji paziņos patērētājiem par ražotāja komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību un par patērētāja likumiskajām tiesībām uz valstī noteikto garantijas periodu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 17. panta piekto daļu, nosakot, ka, harmonizācijas nolūkā, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktās jaunās prasības par informēšanas pienākumiem tiek norādītas vai nu ar saskaņotā paziņojuma (informācija par patērētāja likumiskajām tiesībām uz valstī noteikto garantijas periodu) vai saskaņotā marķējuma (informācija par bez papildu samaksas piedāvāto ražotāja komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību) palīdzību. Gan saskaņoto paziņojumu, gan saskaņoto marķējumu izveido Eiropas Komisija.
Problēmas apraksts
Kreditēšanas reklāma.
2018. gada 4.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā"(stājās spēkā 2018. gada 1. novembrī), cita starpā, paredzēja noteikt kreditēšanas reklāmas aizliegumu, tādējādi reaģējot uz tā brīža pastāvošajiem riskiem, ko radīja patērētāju bezatbildīga aizņemšanās. Kopš 2018.gada patērētāju kreditēšanas nozare ir piedzīvojusi pārmaiņas- ievērojami sarucis tirgus dalībnieku skaits (par vienu trešdaļu). Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk-PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka kopējā kredītportfeļa kvalitāte (pēc apjoma) turpina saglabāties stabila - uz 2023.gada 31.decembri kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija 90,95%. Atbilstoši patērētāju kreditēšanas Darba grupā pārrunātajiem problēmjautājumiem, secināms, ka pašlaik noteiktais kreditēšanas reklāmas aizliegums nav samērīgs un ierobežo konkurenci finanšu sektorā, jo ir izdevīgs tiem kredītdēvējiem, kas jau nostiprinājuši savas pozīcijas tirgū. Tāpat pastāv riski, ka reklāmas aizliegums tiek apiets, pievienojot reklāmai atrunu, ka “reklāma paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem”, jo reklāmas aizliegums noteikts tikai patērētāju kreditēšanas reklāmām.
2018. gada 4.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā"(stājās spēkā 2018. gada 1. novembrī), cita starpā, paredzēja noteikt kreditēšanas reklāmas aizliegumu, tādējādi reaģējot uz tā brīža pastāvošajiem riskiem, ko radīja patērētāju bezatbildīga aizņemšanās. Kopš 2018.gada patērētāju kreditēšanas nozare ir piedzīvojusi pārmaiņas- ievērojami sarucis tirgus dalībnieku skaits (par vienu trešdaļu). Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk-PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka kopējā kredītportfeļa kvalitāte (pēc apjoma) turpina saglabāties stabila - uz 2023.gada 31.decembri kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija 90,95%. Atbilstoši patērētāju kreditēšanas Darba grupā pārrunātajiem problēmjautājumiem, secināms, ka pašlaik noteiktais kreditēšanas reklāmas aizliegums nav samērīgs un ierobežo konkurenci finanšu sektorā, jo ir izdevīgs tiem kredītdēvējiem, kas jau nostiprinājuši savas pozīcijas tirgū. Tāpat pastāv riski, ka reklāmas aizliegums tiek apiets, pievienojot reklāmai atrunu, ka “reklāma paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem”, jo reklāmas aizliegums noteikts tikai patērētāju kreditēšanas reklāmām.
Risinājuma apraksts
Sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Likumprojekts) paredz aizstāt pašreiz noteikto patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu ar prasībām patērētāju kreditēšanas reklāmai. Likumprojektā iestrādātās prasības patērētāju kreditēšanas reklāmai tiek pārceltas no Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”, lai nodrošinātu labāku tiesisko noteiktību, paredzēts, ka visi nosacījumi, kas saistīti ar kreditēšanas reklāmu turpmāk tiks regulēti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Likumprojekts paredz, ka reklāmās, kas piedāvā iespēju kreditēt patērētājus, aizliegts veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Tāpat reklāmās aizliegts sniegt informāciju par iespēju saņemt kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi. Ja reklāmā norādīta procentu likme, vai cita skaitliska informācija par kredīta izmaksām, Likumprojektā paredzēti nosacījumi, kas obligāti ietverami reklāmā ar uzskatāma piemēra palīdzību.
Problēmas apraksts
2023.gada 18.oktobrī tika pieņemta Kreditēšanas direktīva, kas aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem. Cita starpā jaunā Kreditēšanas direktīva nosaka arī prasības patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šīs prasības nepieciešams iestrādāt nacionālajā regulējumā.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Kreditēšanas direktīvas prasībām, Likumprojektā iestrādātas normas, kas nosaka, ka reklāmās sniegtajai informācijai jābūt godīgai skaidrai un tā nedrīkst būt maldinoša. Aizliegts izmantot formulējumu, kas patērētājam var dot nepamatotas cerības attiecībā uz kredīta pieejamību vai izmaksām, vai uz kopējo summu, kas jāmaksā patērētājam. Tāpat Likumprojekts papildināts ar normām, kas aizliedz ar kreditēšanas reklāmām radīt nepatiesu iespaidu, ka kredīts palielina finanšu resursus, aizstāj uzkrājumus vai var paaugstināt patērētāja dzīves līmeni. Kā arī aizliegts uzsvērt, cik viegli vai ātri var saņemt kredītu, lai novērstu bezatbildīgas aizņemšanās riskus. Papildu Kreditēšanas direktīva paredz pienākumu ietvert reklāmās paziņojumu patērētājiem par to, ka naudas aizņemšanās maksā naudu, attiecīgi, Likumprojektā ietverts šāds formulējums, kas jāiekļauj reklāmās: “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu”. Tāpat Likumprojekts papildināts ar normām, kas paredz pielāgot reklāmās attēloto informāciju atbilstoši reklāmā izmantotā informācijas nesēja tehniskajiem ierobežojumiem (piemēram, mobilo tālruņu ekrānu izmēram). Lai risinātu reklāmas izvietošanas izaicinājumus, ko rada atšķirīgi informācijas nesēji, paredzēts, ka digitālajos kanālos daļu no reprezentatīvā piemēra standarta informācijas drīkstēs sniegt, noklikšķinot, ritinot vai pavelkot. Grozījumiem, kas izriet no Kreditēšanas direktīvas noteikts atšķirīgs piemērošanas datums, atbilstoši Kreditēšanas direktīvas prasībām, šīs normas tiks piemērotas no 2026. gada 20. novembra. Pārējos grozījumus, kas saistīti ar Kreditēšanas direktīvas pārņemšanu, plānots virzīt atsevišķā likumprojektā.
Problēmas apraksts
Patērētāja tiesības nedrošas preces atsaukuma gadījumā.
Šobrīd Likumā nav noteikti specifiski noteikumi attiecībā uz patērētāja tiesībām, ja saimnieciskās darbības veicējs atsauc nedrošu preci vai tās atsaukšanu pieprasa kompetentā tirgus uzraudzības iestāde. Līdz ar to patērētājam netiek nodrošināti tiesiskās aizsardzības līdzekļi konkrēti šādos gadījumos.
Šobrīd Likumā nav noteikti specifiski noteikumi attiecībā uz patērētāja tiesībām, ja saimnieciskās darbības veicējs atsauc nedrošu preci vai tās atsaukšanu pieprasa kompetentā tirgus uzraudzības iestāde. Līdz ar to patērētājam netiek nodrošināti tiesiskās aizsardzības līdzekļi konkrēti šādos gadījumos.
Risinājuma apraksts
Likumā tiek ietverta norāde uz patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumā saskaņā ar Regulas 37. pantu, un tiek paredzēts, kādā kārtībā izskata strīdus nedrošu preču atsaukuma gadījumos, kas ir jānodrošina saskaņā ar Regulas 34. panta 4. punktu. Attiecīgi Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 29.2 pantu, kurā šīs tiesības tiek ietvertas.
Problēmas apraksts
Administratīvā atbildība patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā.
Situācijās, kad tiek konstatēts pārkāpums, par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šobrīd piemēro naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām. Taču PTAC laika gaitā ir konstatējis, ka ne visos gadījumos piemērot naudas sodu ir samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, jo daudzus no tiem ir iespējams ātri novērst un tie nav uzskatāmi par būtiskiem.
Situācijās, kad tiek konstatēts pārkāpums, par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šobrīd piemēro naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām. Taču PTAC laika gaitā ir konstatējis, ka ne visos gadījumos piemērot naudas sodu ir samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, jo daudzus no tiem ir iespējams ātri novērst un tie nav uzskatāmi par būtiskiem.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams papildināt Likuma 37.panta septīto daļu ar brīdinājumu kā iespējamo piemērojamo soda veidu. Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Veicot noteikumu uzraudzību, PTAC ir saskāries ar situācijām, kad pārkāpumi ir nebūtiski (piemēram, konstatēto neatbilstību nav daudz, tās uz vietas tiek novērstas), tomēr personu nepieciešams saukt pie administratīvās atbildības, lai tā apzinātos, ka veiktas pārkāpums ir fiksēts. Brīdinājums kā soda veids šobrīd jau paredzēts arī par PTAL 37.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu - par samaksas par pirkumu vai pakalpojumu vai svara vai mēra nepareizu noteikšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izskatīta iespēja saglabāt esošo regulējumu patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumam, taču šādā veidā netiks novērsta problemātika, ka jaunajiem tirgus spēlētājiem ir ļoti ierobežotas iespējas ienākt tirgū, jo ir apgrūtinātas iespējas informēt patērētājus par jauniem pakalpojumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Paredzams, ka Likumprojekta (ar ko tiek pārņemtas Zaļās pārkārtošanās akta prasības) piemērošanai būs pozitīva ietekme uz patērētājiem, jo tiks nodrošināta to labāka informētība par precēm, to dažādajiem aspektiem un viņu iegādāto preču atbilstības līguma noteikumiem tiesībām un skaidra informācija par ilgizturības komercgarantijas esamību.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekta (ar ko tiek pārņemtas Zaļās pārņemšanas akta prasības) piemērošanai būs ietekme uz tirgotājiem, ņemot vērā, ka tiem būs jāievēro jaunie noteikumi un uzliktie pienākumi. Ar šo regulējumu tirgotājiem tiks radīts papildu administratīvais slogs un atbilstības izmaksas.
Norādāms, ka Likumprojekta (ar ko tiek pārņemtas Zaļās pārkārtošanās akta prasības) piemērošanas administratīvo un atbilstības izmaksas tirgotājiem pašreizējā Likumprojekta izstrādes stadijā precīzi nav iespējams aprēķināt, jo nav precīzas informācijas par to, vai un kādā apmērā tirgotāji jau šobrīd izpilda paredzētās jaunās prasības. Tāpat nav precīzu datu par tirgotāju skaitu Latvijā, ņemot vērā, ka to skaits pastāvīgi mainās un to skaitam ir tendence palielināties, taču jāņem vērā, ka to tirgotāju skaits, uz kuriem attieksies jaunie informēšanas pienākumi, ir vairāki desmiti tūkstošu uzņēmumu.
Norādāms, ka Likumprojekta (ar ko tiek pārņemtas Zaļās pārkārtošanās akta prasības) piemērošanas administratīvo un atbilstības izmaksas tirgotājiem pašreizējā Likumprojekta izstrādes stadijā precīzi nav iespējams aprēķināt, jo nav precīzas informācijas par to, vai un kādā apmērā tirgotāji jau šobrīd izpilda paredzētās jaunās prasības. Tāpat nav precīzu datu par tirgotāju skaitu Latvijā, ņemot vērā, ka to skaits pastāvīgi mainās un to skaitam ir tendence palielināties, taču jāņem vērā, ka to tirgotāju skaits, uz kuriem attieksies jaunie informēšanas pienākumi, ir vairāki desmiti tūkstošu uzņēmumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Paredzams administratīvā sloga pieaugums tirgotājiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Paredzams administratīvā sloga pieaugums tirgotājiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka prasības patērētāju kreditēšanas reklāmai tiek iestrādātas Likumprojektā, būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumos Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”, svītrojot tur paredzētās prasības kreditēšanas pakalpojumu reklāmai.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L0825
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra Direktīvas (ES) 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES (Zaļās pārkārtošanās akts).
Apraksts
Saskaņā ar Zaļās pārkārtošanās aktu to piemēro no 2024.gada 26.marta.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2225
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīva (ES) 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 2008/48/EK (Kreditēšanas direktīva).
Apraksts
Kreditēšanas direktīvā ir noteikts regulējums, lai saskaņotu dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu aspektus, kas saistīti ar patērētāju kredītlīgumiem. Kreditēšanas direktīvu piemēro no 2026. gada 20. novembra.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra Direktīvas (ES) 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES (Zaļās pārkārtošanās akts).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 1. punkta a) apakšpunkts
Likuma 1.panta 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.panta 1. punkta b) apakšpunkta t) apakšpunkts
Likuma 1.panta 17.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.panta 1. punkta b) apakšpunkta u) apakšpunkts
Likumprojekta 1.pants (Likuma 1.panta 19.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.panta 1. punkta b) apakšpunkta w) apakšpunkts
Likuma 1.panta 15.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 1. punkta 14.a) apakšpunkts
Likuma 16.panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 1. punkta 14.b) apakšpunkts
Likuma 1.panta 17.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 1. punkta 14.c) apakšpunkts
Likuma 1.panta 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 1. punkta 14.d) apakšpunkts
Likumprojekta 1.pants (Likums 1.panta 20.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 1. punkta 14.e) apakšpunkts
Likumprojekta 1.pants (Likuma 1.panta 19.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2. punkta a) apakšpunkts
Likumprojekta 3.pants (Likuma 17.panta pirmās daļas 6.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2. punkta b) apakšpunkta ea) apakšpunkts
Likumprojekta 3.pants (17. panta pirmās daļas 6.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2. punkta b) apakšpunkta eb) apakšpunkts
Likumprojekta 3.pants
(17. panta pirmās daļas 6.2 punkts)
(17. panta pirmās daļas 6.2 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2. punkta b) apakšpunkta ec) apakšpunkts
Likumprojekta 3.pants
(17. panta pirmās daļas 6.3 punkts)
(17. panta pirmās daļas 6.3 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2. punkta b) apakšpunkta ed) apakšpunkts
Likumprojekta 3.pants
(17. panta pirmās daļas 6.2 punkts)
(17. panta pirmās daļas 6.2 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2. punkta c) apakšpunkta i) apakšpunkts
Likumprojekta 3. pants (Likuma 17. panta pirmās daļas 10. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2. punkta c) apakšpunkta j) apakšpunkts
Likumprojekta 3. pants (Likuma 17. panta pirmās daļas 11. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 5. punkts
Likumprojekta 3. pants (Likuma 17. panta piektā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Zaļās pārkārtošanās akts neierobežo dalībvalsti piemērot jau esošu regulējumu, kas piemērojams uz subjektiem, kā arī transponējot Direktīvu nav ierobežotas tiesības piemērot stingrāku jau esošu regulējumu. Transponējot (pārņemot) Zaļās pārkārtošanās akta normas, nav izmantota rīcības brīvība noteikt stingrākas prasības.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīva (ES) 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 2008/48/EK (Kreditēšanas direktīva).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
7.pants
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 1.punkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta trešā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 2.punkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 3.punkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtā daļa un devītā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 3.punkta a) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtās daļas 1.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 3.punkta b) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtās daļas 2.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 3.punkta c) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtās daļas 3.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts paredz papildu prasības attiecībā uz audiovizuālajām, kā arī nosaka pienākumu izcelt GPL likmi, lai tā būtu labi redzama.
8.panta 3.punkta d) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtās daļas 4.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 3.punkta e) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtās daļas 5.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 3.punkta f) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtās daļas 6.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 4.punkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 5.punkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta ceturtās daļas 7.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 6.punkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta devītā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 7.punkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 7.punkta a) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 7.punkta b) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta otrās daļas 2.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 7.punkta c) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta otrās daļas 1.punkta f) apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 8.punkta a) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants (Likuma 8.3 panta otrās daļas 1.punkta g) apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Dalībvalstīm paredzēta izvēles iespēja Kreditēšanas direktīvas 8.panta 8.punktā noteikt stingrākas prasības patērētāju kreditēšanas reklāmām. Latvija ir izmantojusi rīcības brīvību attiecībā uz Kreditēšanas direktīvas 8.panta 8.punta a) apakšpunktu, paredzot aizliegt reklāmas, kurās uzsvērts, cik viegli vai ātri var saņemt kredītu, lai mazinātu bezatbildīgas aizņemšanās riskus.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Fintech Latvija Asociācija", Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Finanšu nozares asociācija, Biedrība Latvijas Reklāmas asociācija, Latvijas Raidorganizāciju Asociācija, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Kredītņēmēju asociācijaCits
Akciju sabiedrība "Kredītinformācijas Birojs", Akciju sabiedrība "CREFO Birojs"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/968b0017-af54-469d-a74a-91cbbc369962
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā no 14.06.2024. līdz 28.06.2024. netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ņemot vērā, ka ar Zaļās pārkārtošanās aktu tiek noteiktas jaunas informēšanas prasības tirgotājiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centram būs jāuzrauga jauno nosacījumu ievērošana. Attiecīgi PTAC uzdevumi tiek paplašināti.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta izpildes nodrošināšanai pieaugs slogs PTAC. Administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu nav iespējams precīzi aprēķināt, ņemot vērā, ka jau šobrīd PTAC veic komercprakses uzraudzību, kā arī nav zināms precīzs skaits tirgotāju, kuri jau šobrīd veic šajā Likumprojektā noteiktās papildus prasības attiecībā uz patērētāju informēšanu.
Ar Likumprojektu ir paredzams arī administratīvā sloga pieaugums tirgotājiem, ņemot vērā, ka tiem tiek noteikti vairāki jauni (papildus) pienākumi attiecībā uz patērētāju informēšanu. Papildus informēšanas pienākumi palielinās tirgotāju birokrātisko slogu informēšanas prasību izpildē (informatīvo materiālu sagatavošana, izvietošana tirdzniecības vietās), kā arī finansiālo slogu, kura monetāro aprēķinu nav iespējams veikt, ņemot vērā, ka šīs izmaksas ir atkarīgas no tā, kur un kādā veidā tirgotāji izvēlēsies sagatavot jaunos informēšanas materiālus (tas attiecas gan uz informatīvajiem paziņojumiem papīra formātā, gan uz informācijas nodrošināšanu digitālā formātā).
Ar Likumprojektu ir paredzams arī administratīvā sloga pieaugums tirgotājiem, ņemot vērā, ka tiem tiek noteikti vairāki jauni (papildus) pienākumi attiecībā uz patērētāju informēšanu. Papildus informēšanas pienākumi palielinās tirgotāju birokrātisko slogu informēšanas prasību izpildē (informatīvo materiālu sagatavošana, izvietošana tirdzniecības vietās), kā arī finansiālo slogu, kura monetāro aprēķinu nav iespējams veikt, ņemot vērā, ka šīs izmaksas ir atkarīgas no tā, kur un kādā veidā tirgotāji izvēlēsies sagatavot jaunos informēšanas materiālus (tas attiecas gan uz informatīvajiem paziņojumiem papīra formātā, gan uz informācijas nodrošināšanu digitālā formātā).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi