Anotācija (ex-ante)

Ir jāizstrādā normatīvais regulējums par pasākuma pirmās kārtas ieviešanu, lai nodrošinātu ar mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo datortehniku vispārējās izglītības pedagogus un atbalsta personālu, kas sniedz atbalstu vispārējās izglītības satura īstenošanā,  , tai skaitā pirmsskolas izglītības piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo pedagogus un atbalsta personālu, kā arī vispārējās izglītības pedagogus un atbalsta personālu profesionālās izglītības iestādēs.  Izglītības likuma 52.pants nosaka, ka pedagogam ir tiesības saņemt un izmantot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo informatīvo un materiālo nodrošinājumu. Papildu šim regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu ar datortehniku izglītojamos,  kas apgūst profesionālās pamatizglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves.
Paredzams, ka pasākuma ieviešana sekmē 2021.gada 22.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināto Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. –2027.gadam (turpmāk – IAP2027) noteiktā 2.2.1.uzdevuma “Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru” izpildi, kā arī 2021.gada 7. jūlija Ministru kabineta apstiprināto Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021. –2027. gadam noteikto 4.13. –2.8.uzdevumu "Izglītības iestāžu digitālo resursu kapacitātes stiprināšana".

Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam papildinājums paredz, ka pasākums tiks ieviests indikatīvi trīs projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros.
Pirmās kārtas mērķis ir stiprināt izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas pamata un vispārējās vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, lai nodrošinātu atbilstību pilnveidotā mācību satura vajadzībām, ar datortehniku nodrošinot:
1) valsts un pašvaldību dibināto vispārējās izglītības iestāžu, tostarp pirmsskolas, pedagogus un atbalsta personālu, kas nodrošina vispārējās izglītības satura īstenošanu, tai skaitā pirmsskolas izglītības piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo pedagogus un to atbalsta personālu;
2)  valsts un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu un valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu (t.sk. valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu kā struktūrvienību un kapitālsabiedrību) pedagogus un atbalsta personālu, kas nodrošina vispārējās izglītības satura īstenošanu;
3) valsts un pašvaldību dibināto profesionālas izglītība iestāžu un valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu (t.sk. valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu kā struktūrvienību un kapitālsabiedrību) izglītojamos, kas apgūst profesionālās pamatizglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves.
Ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma 20.¹ pantā noteikto, ka no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta un no šāda bērnu vecuma pašvaldība uzsāk viņu sagatavošana pamatizglītības ieguvei, pirmās kārtas ietvaros tiek atbalstīti pirmsskolas izglītības pedagogi un to atbalsta personāls. Pirmsskolai ir nozīmīga loma bērnu tupamākajā izglītībā, kas paredz ielikt pamatus skolēnu caurviju prasmēm, kuras tālāk jau lietot darbībā daudzveidīgās cilvēka darbības jomās.
Otrās kārtas mērķis ir turpināt izglītības digitalizāciju, nodrošināt ar datortehniku pašvaldību dibināto izglītības iestāžu izglītojamos un sniedzot atbalstu digitālo risinājumu infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī veikt dabaszinātņu mācību priekšmetu (STEM) un mācību priekšmeta “Sports un veselība” apguvei nepieciešamā aprīkojuma iegādi.
Trešās kārtas mērķis atbilstoši Ministrijas sagatavotajam grozījumu priekšlikumam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam atbalsts izglītības satura ieviešanai nepieciešamajiem resursiem visā izglītības sistēmā: valsts uzturētu informācijas sistēmu attīstība izglītības satura, metožu un procesu pilnveidošanai.
Pasākuma otrās un trešās kārtas nosacījumi tiks noteikti ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem.
Pasākuma īstenošanai kopējais plānotais finansējums ir 79 704 583 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 67 748 895 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 11 955 688 euro. Elastības finansējums 13 0184 73 euro apmērā būs pieejams projekta ieviešanai pēc Eiropas Komisijas pozitīva lēmuma par vidusposma ziņojumu saņemšanu. Pirmās kārtas īstenošanai netiek paredzēts elastības finansējums, kas tiek noteikts pasākuma otrās kārtas īstenošanai (tai skaitā no 4.2.1.3. pasākuma “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs” pārceltais elastības finansējums). Pasākuma pirmās kārtas īstenošanai plānotais finansējums ir 25 000 000 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 21 250 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 750 000 euro.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno pasākuma pirmo kārtu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības projekta darbības un attiecināmās izmaksas, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, un citus pasākuma pirmās kārta projekta īstenošanas nosacījumus.

Noteikumu projekta ir lietota šāda terminoloģija, sagrupējot pedagogus un atbalsta personālu, ņemot vērā pedagogu profesijas un amatus:
Atbalsta personāls – speciālie pedagogi, skolotāji logopēdi, izglītības psihologi, pedagogi karjeras konsultanti, izglītības metodiķi, pirmsskolas izglītības metodiķi, skolotāji mentori, ja tie ir saistīti ar vispārējās izglītības satura īstenošanu.
Pedagogi – pirmsskolas izglītības  piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo  skolotāji, vispārējās pamatizglītības skolotāji, vispārējās vidējās izglītības skolotāji, sākumizglītības skolotāji, speciālās izglītības skolotāji.

Ministrija ir veikusi atbalsta tvēruma izvērtējumu un tās pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu plāno vispārējās izglītības jomas attīstībai, tai skaitā 4.2.1.5.pasākuma ietvaros, publiskajiem pakalpojuma sniedzējiem valsts izglītības sistēmas ietvaros. Tādējādi, pasākuma pirmās kārtas projekta iesniedzējs (finansējuma saņēmējs) ir Ministrija. Pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir:
1. pašvaldību un valsts dibināto vispārējās (tostarp pirmsskolas) izglītības iestāžu pedagogi,  un atbalsta personāls, ievērojot noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktus;
2. pašvaldību un valsts dibināto profesionālās izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls, ievērojot noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktus;
3. valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu (t.sk. valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu kā struktūrvienību un kapitālsabiedrību) pedagogi un atbalsta personāls, ievērojot šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktus;
4. pašvaldību, valsts dibināto profesionālās izglītības iestāžu un valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu (t.sk. valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu kā struktūrvienību un kapitālsabiedrību) izglītojamie, kas apgūst profesionālās pamatizglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves.

Pasākuma pirmā kārta tiek īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, ERAF atbalsts tiek piešķirts granta veidā.

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
1) līdz 2025. gada 31. decembrim 80 procenti  no pedagogu un atbalsta personāla, kas nodrošina vispārējo izglītību, to starp pirmsskolas,  kopējās darba slodzes likmes summas ir nodrošināti ar datortehniku vispārējās izglītības satura īstenošanai.
Prognozējot nacionālo rādītāju vērtības, tika izvērtēta pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu tīkla reorganizācijas ietekme uz to sasniegšanu. Ņemot vērā, ka datortehnika tiek piešķirta pašvaldībām, kas tālāk nodrošina to sadali pedagogiem un atbalsta personālam, kā arī faktu, ka datortehnika ir portatīva, tiek uzskatīts, ka skolu tīkla reorganizācija būtiski neietekmē rādītāja sasniegšanu. Pašvaldība (nevis tās dibinātā izglītības iestāde) nodrošina datortehnikas ilgtspēju, tajā skaitā izmantošanu atbilstoši mērķim, tādējādi iekšējā kārtībā var paredzēt rīcību skolu tīkla reorganizācijas gadījumā. Nacionālo rādītāju izpildi apliecina finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera abpusēji parakstīts datortehnikas pieņemšanas nodošanas akts un sadarbības partnera izstrādāta iekšēja kārtība par datortehnikas izsniegšanu un izmantošanu. Sasniedzamo vērtību analizē projekta beigās. Iegādātais datortehnikas skaits tiks salīdzināts ar pedagogu kopējo slodžu likmju skaitu, nosakot īpatsvaru. Pēc datortehnikas nodošanas sadarbības partnerim, finansējuma saņēmējs veic uzraudzības pasākumus, lai pārliecinātos par datortehnikas tālāk izmantošanu izglītības iestādēs, tajā skaitā, gadījumā, ja skola, kura saņēmusi atbalstu, tiek reorganizēta.

2) līdz 2025. gada 31. decembrim 75 procenti valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs un valsts dibināto augstskolu izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās pamatizglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apgūšanas, ir stiprināts informācijas un komunikācijas tehniskais nodrošinājums vispārējās izglītības satura apguvei audzēkņiem.
Rādītāja izpildi analizē projekta beigās, nosakot cik attiecīgās izglītības iestādes ir saņēmušas vismaz vienu datortehnikas vienību izglītojamo vajadzību nodrošināšanai, salīdzinot šo iestāžu skaitu ar kopējo attiecīgo izglītības iestāžu skaitu.

Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ziņošanu par rādītāju sasniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, un nacionālo rādītāju vērtības sasniegšanas uzraudzību veic atbildīgā iestāde.
Mūsdienās, tehnoloģijas blakus grāmatām ir kā mācīšanās rīks, ar kuru palīdzību var apgūt paredzēto saturu. Digitālo mācību līdzekļu pieejamība ir būtiskā digitālās ekosistēmas sastāvdaļa, savukārt datori ir neatņemamais rīks to izmantošanā. Izglītības procesu uzlabo digitālo ierīču lietošana pedagoga vadībā. Līdz ar to, prioritāri jānodrošina datoru pieejamības pedagogiem, lai tie varētu piedāvāt saviem izglītojamajiem apgūt  mācību saturu digitāli, gan pedagoga vadībā, gan patstāvīgi. Papildus minētajam, datortehnikas pieejamības nodrošināšana veicinās izglītojamo un pedagogu digitālo līdzekļu un interaktīvo mācību platformu un mācību vadības platformu (piemēram, skolo.lv) izmantošanu. Saskaņā ar Izglītības likuma noteikto, interaktīvās mācību platformas ir mācību vajadzībām paredzēti īpaši organizēti elektroniskie resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs un ir paredzētas mācību satura aktīvas apguves iespējas. Savukārt, mācību vadības platformas ir mācību procesa vadīšanai grupā vai plašākā auditorijā paredzētas interaktīvas mācību platformas ar pedagoga un izglītojamo daudzpusīgas savstarpējās sadarbības iespējām mācību procesā. Sniegtā atbalsta ieguldījumu varēs izvērtēt, analizējot valsts izveidotu platformu apmeklētāju skaitu un izmantošanu pirms mērķa grupas ir saņēmušas atbalstu un pēc atbalsta saņemšanas. Monitorings tiks veikts pēc projekta īstenošanas. Lai izglītības iestādes, kuras saņēmušas datortehniku, varētu demonstrēt pozitīvu valsts izveidotu interaktīvo mācību platformu un mācību vadības platformu izmantošanas dinamiku, un Ministrija varētu pilnvērtīgi to izvērtēt, projekta ietvaros tiek izstrādātas rekomendācijas izglītības iestādēm un izglīto izglītības iestādes par minēto platformu plašāko izmantošanu un lietošanas dinamikas uzskaiti. Projekta ietvaros izglītošana tiks nodrošināta prioritāri saistībā ar valsts izstrādātajām platformām, tādējādi veicinot par publiskajiem līdzekļiem izveidoto un uzturēto platformu izmantošanu un popularizēšanu. Tomēr, pedagogu darbs nevar ierobežoties tikai ar valsts izveidotu interaktīvās mācību platformu un mācību vadības platformu izmantošanu, tāpēc projekta ietvaros tiks veicināta arī komercuzņēmumu interaktīvo mācību platformu un mācību vadību platformu izmantošana. Saskaņā ar 2021. gada 11. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.155 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm” Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina mērķdotāciju tajā skaitā mācību vadības platformu iegādei vai abonēšanai. Līdz ar to,  ņemot vērā projekta resursus, Valsts izglītības satura centrs (turpmāk - VISC) kā sadarbības partneris, izvērtē kādām komercuzņēmumu izstrādāto interaktīvo mācību platformām un mācību vadību platformām, kuru izmantošanai tiek izmantots mērķdotācijas finansējums,  izstrādā rekomendācijas to izmantošanai. Tādējādi, projekta līdzekļi tiks izmantoti efektīvāk, sasaistot to ar sadarbības partneru vajadzībām un reālo pieprasījumu, vienlaikus nekropļojot konkurenci. Šādu platformu izstrādātāji var tikt iesaistīti rekomendāciju izstrādē, ja to konsultatīvā iesaiste ir nepieciešama, ņemot vērā rekomendāciju saturu, kā arī ja iesaiste nav saistīta ar interešu konfliktu vai konkurences kropļošanu. Vienlaikus tiem netiek plānoti pienākumi un finansējums.

Datortehnikas piešķiršana pirmsskolas izglītības piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo pedagogiem veicina pedagoga iespēju sagatavot mūsdienīgu un kvalitatīvo materiālu mācību satura pasniegšanai, izmantojot mācību platformu resursus. Resursos esošos materiālus var izdrukāt vai demonstrēt interaktīvajā tāfelē.  Pasākuma kārtas ietvaros nav plānots nodrošināt piecgadīgo un sešgadīgo grupas vai to izglītojamos ar digitālajiem resursiem mācību satura apguvei. Mācību līdzekļi un izglītības tehnoloģijas un aprīkojums tiks nodrošināti 4.2.1.4. pasākuma “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas izglītības pakāpē” ietvaros.

Projekta atbalstāmās darbības ietver:
1. datortehnikas iegādi projekta mērķa grupai – pedagogiem, atbalsta personālam un izglītojamajiem, un tās sadale attiecīgajiem sadarbības partneriem;
2. rekomendāciju izstrāde izglītības iestādēm un izglītības iestāžu izglītošana par interaktīvām mācību platformām un mācību vadības platformām to plašākai izmantošanai un lietošanas dinamikas uzskaitei;
3. atbalsta sniegšana sadarbības partneriem datortehnikas lietotāju grupu instruktāžai un mācībām;
3. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
4. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim.  Finansējuma saņēmējs, apzinot šo noteikumu attiecīgo sadarbības partneru vajadzības, sagatavo datortehnikas pieprasījumu ievietošanai Elektronisko iepirkumu sistēmas katalogā, un līdz 2024.gada 31.oktobrim Elektronisko iepirkumu sistēmas katalogā apstiprina datortehnikas pirkuma pieprasījumus par vismaz 80 procentiem no projekta izmaksām datortehnikas iegādei. Finansējuma saņēmējs sagatavo datortehnikas pieprasījumu, izvērtējot sadarbības partneru vajadzību ietekmi uz pasūtījuma apjomu un attiecīgā pasūtījuma apjoma ietekmi uz datortehnikas cenu. Finansējuma saņēmējs informē sadarbības partneru par plānotā pieprasījuma datortehnikas specifikāciju, lai precīzāk ieplānotu pasūtamās datortehnikas skaitu.
Pēc minētā termiņa finansējuma saņēmējs var veikt pirkuma pasūtījumus par atlikušo datortehnikas skaitu, nodrošinot rādītāja izpildi līdz projekta beigām.

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma pirmās kārtas projekta īstenošanā finansējuma saņēmējs iesaista sadarbības partnerus:
1) pašvaldības, kas ir vispārējās vai profesionālās izglītības iestāžu dibinātājas; Sadarbības partneru lokā ietilpst arī pašvaldības, kas ir pirmsskolas izglītības iestāžu dibinātājs, ņemot vērā ar Izglītības likuma 3.panta (1) punktu, kas nosaka, ka vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs: pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība.
2)  tiešās pārvaldes iestādes, kas dibinājušas vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamata un vidējās  izglītības programmas;
3) tiešās pārvaldes iestādes, kas dibinājušas izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās pamatizglītības programmas, profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves;
4) valsts dibinātas kapitālsabiedrības un izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves;
5) tiešās pārvaldes iestādes, kas dibinājušas profesionālās augstākās izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves;
6) atvasinātas publiskas personas dibinātas kapitālsabiedrības un izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves; 7) atvasinātas publiskas dibinātas izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves;
8) VISC. VISC turpinās REACT-EU projekta ietvaros iestrādāto praksi atbalsta sniegšanā (atbalsta sniegšana sadarbības partneriem datortehnikas lietotāju grupu instruktāžai vai mācībām), kā arī izstrādās rekomendācijas izglītības iestādēm un veiks izglītības iestāžu izglītošanu par interaktīvām mācību platformām un mācību vadības platformām to plašākai izmantošanai un lietošanas dinamikas uzskaitei. Tādējādi tiks veicināta ilgtspējīgas sistēmas veidošana. Ministrija kā REACT-EU projekta finansējuma saņēmējs ir saņēmusi labas atsauksmes par atbalsta darbībām un novērtējusi tās kā īstenojamas arī turpmāk.
Sadarbības partneris, kam tiek sadalīta datortehnika, iegūst īpašumtiesības un nodrošina datortehnikas pieejamību mērķa grupai attiecīgajās izglītības iestādēs.
Finansējuma saņēmējs veic datortehnikas pasūtījumus Elektronisko iepirkumu sistēmā un nodrošina datortehnikas piešķiršanu pasākuma pirmās kārtas sadarbības partneriem (izņemot VISC) atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai kārtībai, ja tie divu mēnešu laikā pēc finansējuma saņēmēja uzaicinājuma ir noslēguši sadarbības līgumu vai par kuriem finansējuma saņēmējs ir izdevis atbilstošu rīkojumu (ja sadarbības partneris ir Ministrijas padotības iestāde). Līdz sadarbības līguma vai rīkojuma izdošanas dienai sadarbības partneris var iesniegt informāciju par nepieciešamo datortehnikas skaitu, nepārsniedzot datortehnikas skaitu, kas paredzēts attiecīgajam sadarbības partneriem saskaņā ar nosacījumiem par datortehnikas piešķiršanu.

Finansējuma saņēmējs veic datortehnikas sadali attiecīgajiem sadarbības partneriem atbilstoši izstrādātajam aprēķinam, balstoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmas statistisko informāciju (apkopotā veidā, neizmantojot personas datus):
1) datortehnikas piešķiršanai vispārējās izglītības iestāžu  pedagogiem (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogiem) un atbalsta personālam (izņemot personālam, kas nodarbināts pašvaldību dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs) finansējuma saņēmējs izmanto nepersonificētos datus par pedagogu un atbalsta personāla darba slodzēm (tostarp vakantas darba slodzes) šajās iestādēs uz 2023.gada 1.septembri. Piešķiramās datortehnikas skaits tuvināsies darba slodžu kopsummai un tiks sadalīts sadarbības partneriem proporcionāli pedagogu un atbalsta personāla darba slodžu skaitam attiecīgajās vispārējās izglītības iestādēs. Prognozējams, ka mērķa grupas pedagogiem būs pieejamas apmēram 14 tūkst. datoru vienības, nodrošinot indikatīvi 80 procentus no mērķa grupas pedagogiem, savukārt, mērķa grupas atbalsta personālam būs pieejamas apmēram 1,3 tūkst. datoru vienības, nodrošinot ar datortehniku indikatīvi 70 procentus no mērķa grupas.
2) datortehnikas piešķiršanai pašvaldību  dibināto izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības pedagogiem un to atbalsta personālam izmanto nepersonificētos datus par šajās iestādēs esošo  piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo skaitu uz 2023.gada 1.septembri. Piešķiramā datortehnika tiks sadalīta sadarbības partneriem proporcionāli  piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo skaitam pašvaldību dibināto izglītības iestādēs. Prognozējams, ka mērķa grupas pedagogiem būs pieejamas apmēram 2,9 tūkst. datoru vienības, nodrošinot indikatīvi 75 procentus no mērķa grupas pedagogiem, savukārt, mērķa grupas atbalsta personālam būs pieejamas apmēram 200 datoru vienības, nodrošinot ar datortehniku indikatīvi 45 procentus no mērķa grupas.
3) datortehnikas piešķiršanai valsts un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu, kā arī valsts dibināto augstskolu profesionālo izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam finansējuma saņēmējs izmanto nepersonificētos datus par pedagogu, kas nodrošina vispārējās izglītības satura īstenošanu, un atbalsta personāla, kas ir iesaistīts vispārējās izglītības satura ieviešanā, darba slodzēm (tostarp vakantas darba slodzes) katrā izglītības iestādē uz 2023.gada 1.septembri. Piešķiramo datoru skaits tuvināsies darba slodžu kopsummai un tiks sadalīts sadarbības partneriem proporcionāli pedagogu un atbalsta personāla darba slodžu skaitam attiecīgajās profesionālās izglītības iestādes. Prognozējams, ka mērķa grupas pedagogiem būs pieejamas apmēram 640 datoru vienības, nodrošinot indikatīvi 73 procentus no mērķa grupas pedagogiem, savukārt, mērķa grupas atbalsta personālam būs pieejamas apmēram 138 datora vienības, nodrošinot ar datortehniku indikatīvi 80 procentus no mērķa grupas.
4) datortehnikas sadalei valsts un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu, kā arī valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu izglītojamajiem finansējuma saņēmējs izmanto nepersonificētos datus par izglītojamo skaitu katrā izglītības iestādē uz 2023.gada 1.oktobri un nepersonificētos datus par jau pieejamo datortehniku, kas tika saņemta REACT–EU atbalsta ietvaros un Atveseļošanas fonda atbalsta ietvaros līdz 2023.gada 31.decembrim. Aprēķinu veiks un attiecīgi nodrošinās mērķa grupas izglītojamos ar datortehniku pēc tam, kad ar datortehniku tiks nodrošināti mērķa grupas pedagogi un atbalsta personāls. Prognozējams, ka mērķa grupas izglītojamajiem būs pieejamas apmēram 10 tūkst. datoru vienības, nodrošinot indikatīvi 35 procentus no mērķa grupas.

Profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo vajadzības daļēji jau tika nodrošinātas Atveseļošanas fonda atbalsta ietvaros, tāpēc pasākuma pirmās kārtas ietvaros sākotnēji ar datortehniku tiks nodrošināti pedagogi, jo tiem līdz šim atbalsts netika sniegts. Aprēķins balstās uz vajadzību nodrošināt pedagogu un atbalsta personāla slodzes likmes kopsummu valstī maksimāli iespējamā apmērā, nevis katru nodarbināto personu, jo nodarbināšanas likmes būtiski atšķiras. Datortehnikas skaits varbūt precizēts, ņemot vērā reālo iepirkuma cenu, attiecīgi ietekmējot atbalstāmo mērķa grupas pārstāvju skaitu.

Lai nodrošinātu, ka viens pedagogs nesaņem vairākas datortehnikas vienības, sadarbības partneris izstrādā datortehnikas piešķiršanas kārtību, kurā iekļauj nosacījumus par datortehnikas piešķiršanu lietošanai, kā arī datortehnikas izsniegšanā izmanto Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu, kur tiek ievadīts datortehnikas saņēmējs. Risku izsniegt vairākus datorus vienai personai samazina arī pieeja, kas paredz datorus piešķirt atbilstoši slodzes likmju kopsummai, tādējādi ierobežojot pieejamās datortehnikas skaitu.

Sadarbības partneru nodrošināšanu ar datortehniku pamato finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera, kas saņēmis datortehniku, abpusēji parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts un sadarbības partnera izstrādāta datortehnikas izsniegšanas kārtība noteikumu projekta 4. punktā noteiktajai mērķa grupai.

Nodrošinot saņemtās datortehnikas pārvaldību, sadarbības partneris (izņemot VISC) par saviem līdzekļiem nodrošina šādu prasību izpildi:
1) nodrošina datortehnikas izsniegšanu noteikumu projektā minētās mērķa grupas pedagogiem, atbalsta personālam un izglītojamajiem atbilstoši sadarbības partnera izstrādātajai datortehnikas piešķiršanas kārtībai, kurā iekļauj nosacījumus par datortehnikas piešķiršanu lietošanai, tai skaitā pievieno veidlapas paraugu pieteikumam par datortehnikas piešķiršanu lietošanai uz noteiktu laiku, un nosacījumus par datortehnikas izmantošanu izglītības iestādē un ārpus izglītības iestādes, mērķa grupas izglītojamo informēšanas pasākumu aprakstu par datortehnikas pieejamību.
2) datortehnikas izsniegšanā izmanto Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu.
3) datortehnikas efektīvam izmantojumam un pārvaldībai nodrošina lietotāju kontu pārvaldību un datortehnikas izmantošanas monitoringu, uzturēšanu, tai skaitā datortehnikas konfigurāciju, tehnoloģiju savietojamības risinājumus, un nodrošina atbalstu un stimulus lietotāju digitālo prasmju pilnveidei, tai skaitā valsts izveidotu interaktīvās mācību platformu un mācību vadības platformu izmantošanai. Sadarbības  partneris prioritizē valsts izveidotu interaktīvās mācību platformu un mācību vadības platformu izmantošanu, vienlaikus komercuzņēmumu izveidoto resursu izmantošana netiek ierobežota.


Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Ilgtspēja ir noteikta attiecībā uz visu 4.2.1.5.pasākuma pirmo kārtu kopumā, savukārt attiecībā uz datortehniku tiek ņemts vērā tās ekspluatācijas laiks saskaņā ar 2018. gada 13. februāra MK noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” 2.pielikumā noteikto (katras atsevišķas datortehnikas vienības lietderīgās lietošanas laiks ir pieci gadi), t.i. nosakot ilgtspējas nodrošināšanas termiņu arī sadarbības partnerim, tiek ņemts vērā datortehnikas lietošanas uzsākšanas laiks, pieņemot, ka tās tiek izsākts īpašumtiesību iegūšanas dienā. 
Sadarbības partneri nodrošina projekta ietvaros iegādātās datortehnikas uzturēšanu, apkopi un ilgtspēju (apdrošināšanu vai aizvietošanu), tai skaitā nodrošinot datortehnikas izmantošanu vispārējās izglītības satura īstenošanas vai apguves mērķiem, tās pieejamību un funkcionalitāti, vismaz piecus gadus pēc īpašumtiesību iegūšanas. Finansējuma saņēmēja iegādātai datortehnikai ir trīs gadu ražotāja standarta garantija. Finansējuma saņēmējs neiegādāsies papildu garantiju, jo tā radīts datortehnikas sadārdzinājumu, kā arī sadarbības partneriem var būt dažādi risinājumi ilgtspējas nodrošināšanai – datortehnikas apdrošināšana vai jaunas iegāde, ja tas nepieciešams. Tādējādi paredzētais risinājums ļauj katram sadarbības partnerim izvēlēties optimālo risinājumu ilgtspējas nodrošināšanai. Tāpat jāatzīmē, ka komplektācijā ietilpst standarta ražotāja garantija, kas nav spēkā, piemēram, ierīču mehānisku bojājumu gadījumā.

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024.gada 1. marta. Izmaksas par darbībām, kuras tiek pabeigtas līdz investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanai, nav attiecināmas.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi divu procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.
Personāla  likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam un Valsts izglītības satura centra kā sadarbības partnera īstenošanas personālam.
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz  Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu un Ministrijas un VISC iekšējo atalgojumu politiku un attiecīgo atbildīgās iestādes veikto aprēķinu, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas un projekta īstenošanas ilgumu.
3) tas ir pārbaudāms – personāla  izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem un atbildīgās iestādes veiktajiem aprēķiniem. Detalizēts likmes aprēķins ir pieejams atbildīgajā iestādē.
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.2.1.5. pasākuma MK noteikumos (noteikumu projekta 20. punkts), un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 4.2.1.5. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā 4.2.1.5.pasākuma projektam kopējo pieejamo finansējumu un noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, uz visu projekta īstenošanas periodu projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanai plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 2 procentu apmērā. Personāla izmaksas ietver vadošās iestādes vadlīnijās 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” 7.15. apakšpunktā noteiktās pozīcijas.
Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz projektu vadītāja (39.1. amatu apakšsaimes IV A līmeni, 11. mēnešalgu grupa), grāmatveža (17 amatu apakšsaimes IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa) un komunikācijas specialista (26. amatu apakšsaimes III līmenis, 11. mēnešalgu grupa) eksperta tehnoloģiju jomā (21.8. amatu apakšsaimes III līmenis, 12. mēnešalgu grupa), vecāko informācijas tehnoloģijas konsultantu (21.8. amatu apakšsaimes III līmenis, 12. mēnešalgu grupa), divus vecāko ekspertu izglītības tehnoloģijās (21.5 amatu apakšsaimes V līmenis, 12. mēnešalgu grupa) un divu lietotāju atbalsta specialistu (21.6 amatu apakšsaimes II līmenis, 8. mēnešalgu grupa) iesaiste (kopā 9 darbinieki).
Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Projekta vadības un īstenošanas personāla darbība tiks nošķirta no citām noteikumu projektā paredzētajām darbībām, kas tiks noteikts projekta iesniegumā.

Plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta darbību īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros. Ja tiks veidota jauna štata vieta, tad projekta ietvaros tik attiecinātas aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts daļlaiku, tiek ņemts vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

Noteikumu projekta protokollēmums nosaka līdz projekta apstiprināšanas pieejamo izmaksu apmēru vadības un īstenošanas personāla izmaksu līdz 68 300 euro, kas tiks segts no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļiem, kā arī atļauj apstiprināt datortehnikas pirkuma piedāvājumu  un uzņemties saistības pirms  vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Izmaksu un darbību attiecināšanu pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas pamato iepriekšējā Ministrijas kā finansējuma saņēmēja pieredze REACT-EU projektā un Atveseļošanas fonda projektā, kuros arī centralizēti tika veikti datortehnikas pasūtījumi. Pasūtījuma veikšanas process ir laikietilpīgs un var ilgs līdz 3 mēnešiem līdz pirkuma pieprasījuma ievietošanai Elektronisko iepirkumu sistēmā un vēl apmēram četrus - piecus mēnešus līdz datortehnika tiks piegādāta sadarbības partneriem. Saņemot datortehniku, attiecīgais sadarbības partneris nodrošinās tās izsniegšanu mērķa grupai atbilstoši izstrādātajai iekšējai kārtībai. Lai paātrinātu atbalsta ieviešanu, nodrošinot gala labuma saņēmēju ar datortehniku vispārējās izglītības nodrošināšanai un apguvei, kā arī nodrošinātu n+3 nosacījumu izpildi, finansējuma saņēmējs jau pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas veiks nepieciešamās darbības, lai sagatavotu pirkuma pieprasījumu (piemēram, apzinās datoru nepieciešamo komplektāciju, komunicēs ar potenciālajiem sadarbības partneriem). Pēc vienas nedēļas pēc pirkuma pieprasījuma ievietošanas Elektronisko iepirkumu katalogā finansējuma saņēmējs varēs apstiprināt vai noraidīt piegādātāju piedāvājumu, izvērtējot piegādātāju piedāvājumus. Apstiprinot piedāvājumu, finansējuma saņēmējs tādējādi veic pirkuma pasūtījumu, uzņemoties saistības. Pasūtījuma apmaksa jāveic pēc datortehnikas piegādes (vidēji četri mēneši), tāpēc no 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” netiek pieprasīti finanšu līdzekļi. Paredzams, ka piegāde un pasūtījuma apmaksa notiks pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanās, līdz ar to atbalstāmo darbību nevar uzskatīt par pabeigtu līdz vienošanās par projektu īstenošanu noslēgšanas. Tādējādi, lai iekļautos projektā paredzētajos termiņos, tajā skaitā slēdzot sadarbības līgumus ar projekta partneriem, izvērtējot atbalstošāko specifikāciju iegādājamajai tehnikai, nepieciešams attiecināt personāla izmaksas (projekta vadītājam (3952,72 euro), vecākā informācijas tehnoloģiju konsultanta (4853,74 euro mēnesī) un eksperta tehnoloģiju jomā (4853,74 euro mēnesī) personāla izmaksu nodrošināšanai - no 2024.gada 1.marta (indikatīvi piecus mēnešus pirms projekta apstiprināšanas).

Rekomendāciju izstrādei un atbalsta sniegšanu izglītības iestādēm tiks iesaistīts projekta īstenošanas personāls, tajā skaitā VISC kā sadarbības partneris, kā arī atsevišķu darbību nodrošināšanai var būt piemērots arī pakalpojuma līgums. Personāla izmaksas tiks attiecinātas personāla izmaksu vienotās likmes ietvaros. Pārējām saistītajām darbībām vienkāršotas izmaksu metodes netiks izstrādātas, ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs, izstrādājot projekta iesniegumu, plānos konkrētākas darbības projekta mērķa sasniegšanai un MK noteikumu saskaņošanas laikā nav iespējams noteikt skaidros un novērtējamos rādītājus plānotajām darbībām.

Lai nodrošinātu mācību, metodisko, konsultatīvo vai informatīvo atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm, labās prakses un piemēru pieredzēšanu (arī ārvalstu) un izplatību finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem ir paredzētas iekšzemes un ārvalstu komandējumu un darba braucienu izmaksas. Iekšzemes komandējumu izmaksas plānots segt atbilstoši Finanšu ministrijas metodikā „Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai” iekļautajiem nosacījumiem un papildus šim transporta izmaksas plāno, piemērojot Finanšu ministrijas metodiku „Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai”.

Vienas vienības izmaksas metodiku datortehnikas iegādes izmaksām netiks izstrādāta, jo finansējuma saņēmējs veiks datortehnikas iegādi atsevišķas iepirkumu procedūras ietvaros izveidotā Elektronisko iepirkumu sistēmas katalogā, izdarot pasūtījumu vispārīgās vienošanās ietvaros. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros plānotās iegādes kā pasūtījumi tiek veiktas jau iepriekš notikuši iepriekš noslēgtu iepirkumu procedūru ietvaros, tostarp datortehnikas iegāde tiek veikta jau noslēgtas iepirkumu procedūras “Par datortehnikas piegādi izglītības procesa nodrošināšanai” (identifikācijas Nr. IZM 2021/22/AK/ERAF) vispārīgās vienošanās ietvaros, kur ir jau noteikta datortehnikas vienas vienības maksimāli iespējamā cena, tad vienas vienības izmaksu metodikas izstrāde nav nepieciešama. Ņemot vērā līdzšinējās portatīvās datortehnikas iegādes (iepriekšminētās vispārīgās vienošanās ietvaros) un tirgus tendences kā atbildes reakciju uz ģeopolitisko situāciju pasaulē, var pieņemt, ka izglītojamo datortehnikas vienas vienības cena svārstīsies ap 700 euro (bez PVN). Cenu izmaiņas pamato modeļa, funkcionalitātes un tehnisko parametru atšķirības, kā arī pirkuma pasūtījuma piedāvājuma sagatavošanas brīdī esošā situācija pasaulē.

Projektā plānoto darbību ietvaros tiks iegādātas tikai  tādas preces un saņemti tikai tādi pakalpojumi, kurus paredzēts izmantot tikai ar pievienotās vērtības nodokļa neapliekamu darījumu nodrošināšanai (vispārējās izglītības satura nodrošināšana un apguve) un pievienotās vērtības nodoklis nav atgūstams saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem PVN jomā.

Ministrija ir veikusi risku izvērtējumu pasākuma projekta darbību uzsākšanai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski: 1) projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ERAF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka projekta iesnieguma atlases kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs ir Ministrija, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai Ministrijas projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu; 2) līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka pasākuma īstenošanas noteikumi precīzi nosaka projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Būtiskāko attiecināmo izmaksu daļu veido projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas. Riska mazināšanai Ministrijas projekta īstenošanai piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem. Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots Ministrijai nekavējoties informēt Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas pasākuma ietvaros veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ERAF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp Ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

Pasākuma pirmajai kārtai nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, jo projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas ir specifiskās un sekmē šī principa ievērošanu. Projekta ietvaros paredzēta tādas datortehnikas iegāde, kas uz iegādes brīdi būs pieejama Elektroniskās iepirkumu sistēmas katalogā, vienlaikus neparedzot atšķirīgu komplektāciju, speciālu programmatūru vai papildus aprīkojumu. Specializēta datortehnika, kas būtu savietojama ar individuālām datortehnikas palīgierīcem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (piemēram, Braila printeris, screenreader u.c.) var tikt Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 4.2.1.2. pasākuma “Izveidot asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmu izglītības iestādēm” un 4.2.1.3. pasākuma “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi” ietvaros. Standarta komplektācijas datortehnikas tehniskie parametri var atšķirties atkarībā no mērķa grupas dalībniekiem. Vienlaikus horizontālā principa ievērošana tiks nodrošināta attiecībā uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri ievēro, ka projekts nav saistīts ar saimnieciskas darbības veikšanu. Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir izstrādāt izglītības un zinātnes politiku, - Ministrija, un tās funkcijas izriet no 2003. gada 16. septembra MK noteikumu Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 4. punkta. Savukārt sadarbības partneru – pašvaldību un valsts dibināto vispārējās vai profesionālās izglītības iestāžu un valsts dibināto augstskolu izglītības iestāžu  noteiktie pienākumi izriet no to funkcijām, kas noteiktas nolikumos, un ievērojot: Izglītības likuma 17. panta (3) 12) punktu, 18. panta (2) 9) apakšpunktu, 29. pantu; Vispārējās izglītības likuma 10.panta (2) 1) apakšpunktu; Ministru kabineta 2003.gada 16. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.528 "Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" 11. punktam un 12. punktam. Pasākuma ietvaros iegādātā datortehnika mērķa grupai tiek nodrošināta bez atlīdzības, nodrošinot finansējuma saņēmēja kā nozares politikas veidotāja funkciju izpildi. VISC tiek iesaistīts projektā kā valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par mācību satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību, ievērojot tā pieredzi ES fonda projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) īstenošanā un kompetenci digitālo tehnoloģiju prasmju izmantošanai mācību procesā (tajā skaitā REACT-EU projekta ietvaros), kā arī ņemot vērā tā funkcijas un uzdevumus, kas ir definēti 2009.gada 30. jūnija MK noteikumos Nr. 682 "Valsts izglītības satura centra nolikums".

Pasākuma pirmās kārtas projekta tiek īstenots sinerģijā ar Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. plānošana perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 13.1.2.2. pasākuma "Izglītības iestāžu digitalizācija" un Atveseļošanas fonda 2.3.2.3. investīciju “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”, kuru ietvaros tiek iegādāta līdzīga datortehnika. Projekta ietvaros tiks nodrošināts, ka vienam un tam pašam izglītojamajam nevar būt piešķirti vairākas no minētajām investīciju programmām iegādātās datortehnikas vienības. Lai nodrošinātu minētās prasības izpildi, sadarbības partneris izstrādā datortehnikas piešķiršanas kārtību, kas cita starpā kā obligātu paredz datortehnikas piešķiršanai izmantot Resursu uzskaites un monitoringa sistēmu.

Pasākuma pirmās kārtas darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noteiktajiem intervences kodiem: 37.intervences kods “IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem” (ERAF finansējums 16 937 224 euro) un 122.intervences kods “Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra” (ERAF finansējums 4 312 776 euro).

Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā. Atbildīgā iestāde ir izvērtējusi nepieciešamību finansējuma saņēmējam noteikt pienākumu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kā rezultātā noteikumu projektā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, iesniedzot projektu sadarbības iestādē, ņemot vērā ka izglītības nozares investīciju projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā. Grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Turklāt atbalsta ieviešanā ir iesaistīts tikai viens finansējuma saņēmējs, kas izslēdz nepieciešamību izvēlēties ienesīgāko projektu. Projektā nav arī paredzēta ieņēmumu gūšana, līdz ar to arī starptautiskajā praksē izpildoties šīm divām pazīmēm, netiek rekomendēta izmaksu un ieguvumu analīzes metodes izmantošana izglītības jomas projektiem. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, kas jau ir nodrošināts, izstrādājot Latvijas Nacionālais attīstības plānu 2021.–2027. gadam, IAP2027 un darbības programmu un nosakot pasākumam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus.

Pirmās kārtas investīcijai nav ietekmes uz ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.