Anotācija (ex-ante)

Sabiedrības paradumu maiņa mediju satura patēriņā ir ar tendenci uz digitāla un multimediāla satura izmantošanu, lai saņemtu aktuālo informāciju, izglītotos un izklaidētos.

Latvijas mediju vidē ir zems mediju uzņēmējdarbības digitalizācijas līmenis, kas rada apdraudējumu mediju tirgus ilgtspējai, rezultātā samazinot mediju daudzveidību un plurālismu, kas ir kritiski nozīmīgi demokrātisku procesu pilnvērtīgā funkcionēšanā. Lai nodrošinātu Latvijas mediju uzņēmumu konkurētspēju tirgus faktiskajā situācijā, ir nepieciešams stimulēt komersantu digitālo transformāciju gan tehnoloģisko risinājumu attīstībā, gan zināšanu un digitālo prasmju aspektā.

Nepieciešams nodrošināt visaptverošu Latvijas mediju uzņēmumiem mērķētu atbalstu tehnoloģisko risinājumu attīstībā, paredzams, ka investīcijas spēs nodrošināt nepieciešamo izrāvienu, lai sekmētu tradicionālo mediju radītā satura pieejamību tirgus apstākļiem atbilstošā veidā. Nodrošinot mediju uzņēmumiem rīkus, lai sasniegtu un palielinātu auditoriju multimediālā veidā, tiks stiprināta mediju uzņēmumu spēja konkurēt ar globālā mediju tirgus dalībnieku piedāvātajam iespējām mediju satura patēriņā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, paredzot 2.2. reformas un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” (turpmāk – 2.2.1.5.i. investīcija) ietvaros atbalstu mediju uzņēmumu tehnoloģisko risinājumu attīstībai.

Atbalstu paredzēts sniegt, īstenojot divus pasākumus:
1. “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas pasākums “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana”” (turpmāk – procesu modernizēšanas pasākums);
2. “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2.1.5.i. investīcijas pasākums “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai””.

Kopējais Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas finansējums ir 5 700 000 euro, kuru plānots piešķirt šādā sadalījumā:
- 3 700 000 euro Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma ieviešanai;
- 2 000 000 euro Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai” ieviešanai.

Par 2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma ieviešanu atbildīgā nozares ministrija ir Kultūras ministrija.

2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju, un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus, vecinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, tādējādi saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju. Ņemot vērā, ka digitālā transformācija ir nepieciešama plašākā mediju tirgus dalībnieku lokā, lai saglabātu plurālismu mediju vidē, atbalsts ir plānots vismaz deviņiem projektiem.

2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākumam pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 3 700 000 euro. Paredzēts, ka 2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma ietvaros projektu īstenošanai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums vienam komersantam nedrīkst pārsniegt 750 000 euro. Sniegtā atbalsta intensitāte ir paredzēta 100 procentu apmērā no projekta kopējā attiecināmā finansējuma bez pievienotās vērtības nodokļa.

Atveseļošanas fonda finansējumu 2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.

Noteikumu projekts nosaka avansa maksājumu saņemšanas nosacījumus, attiecīgi finansējuma saņēmējam ir iespēja saņemt avansu līdz 30 procentiem no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas. Nākamo avansa maksājumu 30 procentus no Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra finansējuma saņēmējs var saņemt pēc tam, kad iepriekšējais saņemtais avanss ir ieguldīts pilnā apmērā un ir iesniegts digitalizācijas risinājumu, ko plānots iegādāties, detalizēts apraksts un tehniskā specifikācija. 

2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākumu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam un tā ietvaros sasniedzamais mērķrādītājs ir izveidotas trīs mediju nozares digitālās platformas vai digitālie risinājumi.

Lai nodrošinātu Latvijas mediju uzņēmumu konkurētspēju tirgus faktiskajā situācijā, ir nepieciešams stimulēt komersantu digitālo transformāciju gan tehnoloģisko risinājumu attīstībā, gan zināšanu un digitālo prasmju aspektā. Sniedzot visaptverošu Latvijas mediju uzņēmumiem mērķētu atbalstu tehnoloģisko risinājumu attīstībā, paredzams, ka investīcijas spēs nodrošināt nepieciešamo izrāvienu, lai sekmētu tradicionālo mediju radītā satura pieejamību tirgus apstākļiem atbilstošā veidā. Rezultātā mediju uzņēmumiem tiks nodrošināti rīki, lai sasniegtu un palielinātu auditoriju multimediālā veidā. Līdz ar to tiks stiprināta mediju uzņēmumu spēja konkurēt ar globālā mediju tirgus dalībnieku piedāvātajam iespējām mediju satura patēriņā.

Vienlaikus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus nepieciešami ieguldījumu arī mediju nozares zināšanu un prasmju pilnveidošanā, tai skaitā atbalstot jaunu, ilgtspējīgu un sadarbīgu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, kas tiks īstenots 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai” ietvaros.

2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai” ieviešanai ietvaros sasniedzamais mērķrādītājs ir līdz 2026. gada 30. jūnijam noslēgti līgumi par mācību veikšanu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai ar vismaz 10 dažādiem mediju uzņēmumiem, aptverot vismaz 100 mediju nozares speciālistus. Tai skaitā 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai” ietvaros plānots atbalstīt uzņēmējdarbības modeļu uzlabošanu plašsaziņas līdzekļu nozares uzņēmumiem.

Attiecīgi plānots, ka 2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma ietvaros tiks noslēgti vismaz deviņi līgumi par projektu īstenošanu, savukārt 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai” ietvaros 1 līgums par projekta īstenošanu.

2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma projekta ietvaros sasniegtie rezultāti uzskatāmi par izpildītiem, kad finansējuma saņēmējs Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ir iesniedzis neatkarīga eksperta, kas var apliecināt kompetenci informācijas tehnoloģiju vai uzņēmumu attīstības konsultāciju jomā, novērtējumu par projekta rezultātu sasniegšanu. 2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma projekta ietvaros sasniegto rezultātu izvērtēšanai piesaista ekspertu, kuram pēdējo 5 gadu laikā ir pieredze informācijas tehnoloģiju iekārtu, programmatūru, aparatūru vai jaunas metodes ieviešanā vai izstrādē, iegūta inženierzinātnēs augstākā akadēmiskā un profesionālās izglītība informācijas tehnoloģijās, datortehnikā, elektronikā, telekomunikācijās, datorvadībā un datorzinātnē.

Finansējuma saņēmēja pienākums ir uzskaitīt kopējos rādītājus šādā detalizācijā - rādītajam “uzņēmumi, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai” un “atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā – mazi uzņēmumi, tostarp mikrouzņēmumi, vidēji uzņēmumi un lieli uzņēmumi)” ir jāuzskaita atbalstītie uzņēmumi pēc to lieluma: a) mazie, tai skaitā mikro, uzņēmumi; b) vidējie uzņēmumi un c) lielie uzņēmumi.

2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma mērķa grupa ir mediju nozares uzņēmumi, kurus atlasīs atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā. 

Projekta iesniedzējs var būt:
1. juridiska persona vai personālsabiedrība, kas vismaz divus gadus pirms projekta iesniegšanas ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un atbilst vienai no pazīmēm:
1.1. ir īpašniece masu informācijas līdzeklim vai biedri ir masu informācijas līdzekļu īpašnieki, vienlaikus:
- tā nav sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis;
- tā nav pilnībā vai daļēji piederoša publiskai personai;
1.2. tās darbības veids pēc NACE klasifikatora ir tirgus un sabiedriskās domas izpēte un tā sniedz pakalpojumus medijiem, tai skaitā Latvijas tirgū veic mediju auditorijas pētījumus;
2. fiziska persona, kas ir reģistrēta Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vai Uzņēmumu reģistra masu informācijas līdzekļu reģistrā vismaz divus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri, kas vismaz divus gadus pirms projekta iesniegšanas ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kas sniedz pakalpojumus masu informācijas līdzekļiem un atbilst visām tālākminētajām pazīmēm:
1. nav sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis;
2. nav pilnībā vai daļēji piederoša publiskai personai;
3. ir vismaz viena no minētajām juridiskajām personām:
4. ir īpašnieks masu informācijas līdzeklim vai līdzekļiem;
5. apvieno masu informācijas līdzekļu īpašniekus;
6. ir mediju auditorijas pētniecības uzņēmums.

Ar personu, kas apvieno masu informācijas līdzekļu īpašniekus, šajā investīcijā tiek saprasta mediju nozares asociācija. Sadarbības partneris papildus iepriekšminētajam var būt arī mediju auditorijas pētniecības uzņēmums.

2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma atbalstāmās darbības:
1. mediju uzņēmumu ražošanas procesu digitalizācija un procesu ražošanas digitalizācijai nepieciešamo rīku izstrāde, iegāde vai atjaunināšana un modernizēšana;
2. mediju uzņēmumu digitalizācijai nepieciešamo programmatūras un ražošanas un produkta izplatīšanas procesam nepieciešamo plānošanas risinājumu un auditorijas pētījumu risinājumu iegāde vai izstrāde;
3. mediju uzņēmumu ražošanas procesu digitalizācijai nepieciešamo mākslīgā intelekta risinājumu iegāde;
4. mediju uzņēmumu datu uzglabāšanas risinājumu un pakalpojumu attīstība;
5. investīcijas pasākuma projekta vadība un projektu īstenošana;
6. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes un vizuālās identitātes pasākumi, kas veiktas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr. 2021/241) 34. panta 2. punkta prasībām.

Ieguldījumu rezultātā īpašumtiesības (īpašumā, ilgtermiņa nomā, bezatlīdzības lietošanā, valdījumā u.c.) uz digitālajām platformām un digitāliem risinājumiem piederēs finansējuma saņēmējiem.

Projektos nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdi.

2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākumam ir sasaiste ar digitālo dimensiju, ņemot vērā, ka 2.2.1.5.i. investīcijas ir 100 procentus vērsta uz digitālo mērķu sasniegšanu, un 2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma attiecināmās izmaksas ir tieši attiecināmas uz digitālo dimensiju, kas noteikta regulas Nr. 2021/241 16. panta 2. punkta (b) daļas ii apakšpunktā (Digitālās dimensijas intervences kods: 010 – MVU vai lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B).

Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 2.2.1.5.i. investīcijas novērtējumā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna,  2021.-2026. gadam, 1. pielikumā norādīts, ka nav konstatēta negatīva ietekme uz vidi. Finansējuma saņēmēja pienākums projekta iesnieguma ietvaros ir izvērtēt un nodrošināt, ka ievēro visus principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nosacījumus:
1. vērtējot ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu, 2.2.1.5.i. investīcija mediju digitālā transformācija ilgtermiņā veicinās SEG emisiju samazināšanu, veicinot digitālo abonēšanu un samazinoties papīra kā informācijas nesēja izmantošanai, tiks samazināts  nepieciešamais resurss – koks, kas nepieciešams papīra ražošanai, tādējādi veicinot CO2 piesaisti;
2. vērtējot ietekmi uz pielāgošanos klimata pārmaiņām 2.2.1.5.i. investīcijas neizraisa pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem;
3. vērtējot ietekmi uz  ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, secināms, ka atbalstītajai darbībai ir nebūtiska paredzamā ietekme uz šo vides mērķi;
4. vērtējot ietekmi uz aprites ekonomiku, tostarp atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi atbalstītajai darbībai ir nebūtiska paredzamā ietekme uz šo vides mērķi un būtiski nepalielina atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu;
5. vērtējot ietekmi uz piesārņojuma novēršanu un to kontroli gaisā, ūdenī vai zemē ir nebūtiska paredzamā ietekme uz šo vides mērķi un īstenošanas rezultātā būtiski nepieaug piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē.

Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijs tiek izpildīti un uzraudzība notiek saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos noteikto, kā arī tiek vērtēts kā specifiskais atbilstības kritērijs projektu iesniegumu atlases laikā.

Noteikumu projekts aicina ievērot sociāli atbildīga publiskā iepirkuma piemērošanu, tai skaitā, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī mēģināt paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Gadījumos, kad nepieciešams veikt iepirkumu, projektu iesniedzēji tiek aicināti izvērtēt iespēju veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”.

Noteikumu projekts aicina projektu īstenotāju ievērot zaļā publiskā iepirkuma prasības, veicot datortehnikas un cita tehnoloģiskā aprīkojuma (iekārtu) iegādi.

Finansējuma saņēmēja atbildība ir par projekta ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši  līgumā par projekta īstenošanu noteiktajam, tai skaitā īstenojot projektu, jāievēro arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Finansējuma saņēmējam būs jāapliecina un jānodrošina, ka tiks ievērota demarkācija ar citu Atveseļošanas fonda investīciju, Eiropas Savienības fondu un citu atbalsta pasākumu finansējumu. Finansējuma saņēmējam būs jāapliecina un jānodrošina, ka netiks pieļauts dubultfinasējums par vienām un tām pašām izmaksām. Konstatējot pārkāpumus, finansējuma saņēmējam finansējums būs jāatgriež valsts budžetā.

2022. gada 24. novembrī starp Kultūras ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgta starpresoru vienošanās “Starpresoru vienošanās par sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā un uzraudzībā”.

Projekts nosaka, ka 2.2.1.5.i. investīcijas procesu modernizēšanas pasākuma ietvaros, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību, nodrošina investīciju projektu iesniegumu atlasi, slēdz līgumu par projekta īstenošanu un nodrošina investīcijas īstenošanas uzraudzību.

Projektu atlasei Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izveido projektu atlases komisiju, kurā piedalās Kultūras ministrijas deleģēti pārstāvji un bez balsstiesībām informācijas tehnoloģiju eksperts.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji noteikti Projekta pielikumā.

Konsultācijās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem konstatēts, ka Kultūras ministrijas plānotie atbalsta pasākumi reģionālajiem medijiem un ziņu medijiem (gan interneta platformās bāzētiem, gan drukātā veidā iznākošiem) nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta pirmās daļas izpratnē.

Sākotnēji konsultācijās netika gūta pārliecība, ka atbalsts televīzijas un radio pakalpojumu sniedzējiem nebūtu uzskatāms par valsts atbalstu, jo šajā tirgus segmentā Eiropas Savienībā bieži ir konstatējama citās dalībvalstīs reģistrētu komersantu darbība citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Līdz ar to valsts atbalsta sniegšana šādiem komersantiem varētu radīt konkurences priekšrocības pret citiem iekšējā tirgus dalībniekiem un šāds atbalsts nebūtu saderīgs ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Eiropas Komisijai tika sniegta papildu informācija par Latvijas mediju uzņēmumu īpašumtiesību struktūru, no kuras konstatējams, ka ārvalstu īpašnieku proporcija ir tik zema, ka nerada būtisku efektu uz tirdzniecību iekšējā tirgū.

Tā kā latviešu valoda tiek lietota šaurā ģeogrāfiskā tvērumā un salīdzinoši mazskaitlīgā personu lokā, secināms, ka Latvijas mediju uzņēmumu pakalpojumi tiek sniegti vietējā vai reģionālā tirgū, kā arī tirgus segmentā, kurā nav konstatējama būtiska citu dalībvalstu komersantu dalība. Tādējādi Kultūras ministrijas plānotie atbalsta pasākumi Latvijas mediju uzņēmumiem nevarētu ietekmēt patērētāju piesaisti ārpus Latvijas teritorijas, un ārpus personu loka, kuras lieto latviešu valodu. Līdz ar to uzskatāms, ka Kultūras ministrijas plānotie atbalsta pasākumi neradīs ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu, proti, nekropļos konkurenci tirdzniecībai starp dalībvalstīm. Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija secina, ka aprakstītie atbalsta pasākumi Latvijas mediju uzņēmumiem nav uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta pirmās daļas izpratnē.

2023. gada 22. augustā Kultūras ministrijas saņēma Finanšu ministrijas vēstuli Nr. 7-4/18/2544, ar kuru pārsūtīts Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta viedoklis, kurā norādīts, ka Eiropas Komisijas pārstāvji piekrīt Kultūras ministrijas secinājumam, ka plānotie atbalsta pasākumi Latvijas medijiem, kas veido saturu latviešu valodā, auditorijai Latvijā, ir ar nebūtisku ietekmei uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu.