Anotācija (ex-ante)

     Ceļu satiksmes dalībnieku rīcības regulējums pēc CSNg, t.sk, transportlīdzekļa vadītāja pienākums par to paziņot Valsts policijai, šobrīd ietverts gan CSL, gan Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi).
     Saskaņā ar CSL 27.pantu pienākums pēc CSNg paziņot Valsts policijai ir sekojošos gadījumos:
     1) ja ir cietuši cilvēki;
     2) nodarīti bojājumi trešās personas mantai;
     3) ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties.
     Savukārt, Ceļu satiksmes noteikumu 39.4. un 41.2.apakšpunkts nosaka, ka Valsts policijai jāpaziņo par tādu CSNg, kurā:
     1) cietuši cilvēki (dublē CSL noteikto);
     2) nodarīti bojājumi trešās personas mantai (dublē CSL noteikto);
     3) transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt (daļēji atšķiras no CSL noteiktā);
     4) iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi (atšķiras no CSL noteiktā);
     5) transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu (atšķiras no CSL noteiktā).
     Iespēja vienoties ar otra CSNg iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un pienākums aizpildīt saskaņoto paziņojumu atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 40.2.apakšpunktam, nepaziņojot par to Valsts policijai, paredzēta vienīgi gadījumos, kad CSNg nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt. Tādējādi tiesību normās šobrīd strikti tiek nodalīti gadījumi, kuros transportlīdzekļa vadītājam ir obligāts pienākums paziņot par notikušu CSNg Valsts policijai un kuros atļauta saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšana bez paziņošanas Valsts policijai. Tas rada pienākumu Valsts policijas amatpersonām izbraukt uz katru CSNg, par kuru ticis paziņots, neatstājot iespēju attālināti izvērtēt CSNg apstākļus un konsultēt transportlīdzekļa vadītājus par piemērotāko rīcību, tādējādi maksimāli efektīvi izmantojot Valsts policijas resursus.
     Transportlīdzekļa vadītāja pienākums paziņot Valsts policijai par CSNg, kurā nodarīti bojājumi trešās personas mantai (piemēram, bojātas ceļu inženierbūves vai ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi), rada nesamērīgu pienākumu Valsts policijas amatpersonām izbraukt uz negadījuma vietu, īpaši šī brīža cilvēkresursu trūkuma apstākļos. Saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšana šādos gadījumos ļautu ātri un efektīvi fiksēt notikušo bez Valsts policijas amatpersonu klātbūtnes, samazinot resursu patēriņu un laiku, kas nepieciešams notikuma dokumentēšanai.
     CSL 27.pantā ietverts nosacījums, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jāziņo Valsts policijai par CSNg, ja tā rezultātā transportlīdzeklim ir radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevar pārvietoties. Savukārt, Ceļu satiksmes noteikumos ietvertais nosacījums paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums ziņot Valsts policijai ne tikai gadījumā, ja CSNg transportlīdzeklim ir radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevar pārvietoties, bet arī gadījumā, ja transportlīdzeklim radušies tādi bojājumi, kuru dēļ tam ir aizliegts braukt.
     Ievērojot minēto, ir secināms, ka Ceļu satiksmes noteikumos, pirmkārt, tiek dublēts CSL noteiktais, otrkārt, tajos ir noteikts plašāks gadījumu loks, kad transportlīdzekļa vadītājam iestājas pienākums ziņot Valsts policijai par CSNg, nekā tas noteikts CSL. Proti, šāds pienākums ir arī gadījumā, ja transportlīdzeklis var pārvietoties, bet to saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 222.punktā ietvertajiem nosacījumiem ir aizliegts darīt, proti, aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam ir kāds no šādiem bojājumiem:
     1) diennakts tumšajā laikā nedeg abi tuvās gaismas lukturi;
     2) nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg abi tuvās gaismas lukturi un vienlaikus abi priekšējie miglas lukturi;
     3) lietus vai snigšanas laikā transportlīdzekļa vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs;
     4) stūres iekārtas bojājumi neļauj transportlīdzekļa vadītājam izdarīt manevru;
     5) darba bremžu sistēma transportlīdzekļa vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli;
     6) vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu;
     7) transportlīdzeklim valsts tehniskajā apskatē vai tehniskā stāvokļa pārbaudē uz ceļa ir konstatēti bīstami bojājumi, kas apdraud ceļu satiksmes drošību;
     8) riepu protektora dziļums ir mazāks par normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem minimāli noteikto dziļumu.
     Attiecībā uz pienākumu Valsts policijas amatpersonām izbraukt uz tādiem CSNg, kuros transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties vai tiem aizliegts braukt, ir pārskatāmi normatīvajos aktos noteiktie bojājumu veidi un jāveido jauni kritēriji, lai Valsts policijas amatpersonas izbrauktu uz CSNg vietu vienīgi pamatotos gadījumos, proti, ja CSNg rezultātā transportlīdzeklim nodarīti tādi bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē.
     Transportlīdzekļa vadītājs ir atbildīgs par ceļu satiksmes drošībai atbilstoša transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. CSNg iesaistītajam transportlīdzeklim radušos bojājumu, kuru dēļ tam ir aizliegts braukt, konstatēšana (transportlīdzekļa pārvietošana uz stāvvietu vai remontdarbnīcu ar auto evakuatoru bojājumu novēršanai, pēc kā nav nepieciešama pilna transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaude) ir vadītāja atbildība un Valsts policijas amatpersonu iesaiste attiecīgo bojājumu dokumentārai fiksēšanai nav nepieciešama.
     Papildus minētajam, saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumos ietverto regulējumu, pienākums pēc CSNg paziņot Valsts policijai un pienākums Valsts policijas amatpersonām izbraukt uz CSNg vietu ir arī gadījumos, kad negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu.
     Lai Valsts policijas resursi tiktu izlietoti efektīvi un atbilstoši tās tiešajām un prioritārajām funkcijām, CSL jāietver tiesību normas, kas paredz Valsts policijas amatpersonu tiesības izvērtēt negadījuma apstākļus attālināti, vienlaikus sniedzot konsultācijas transportlīdzekļa vadītājiem par atbilstošāko rīcību.
     Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā iespēja aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu elektroniski ir arī ērts risinājums CSNg iesaistīto personu interesēs. CSNg datu nodošana elektroniski tiešā veidā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai ir paredzēta arī Igaunijā un Lietuvā.
     Vērtējot minēto, secināts, ka ir nepieciešams konceptuāli pārstrādāt spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktos kritērijus, kas noteic obligātu pienākumu paziņot par CSNg Valsts policijai gadījumos, kad negadījumos nav cietuši cilvēki, vienlaicīgi nosakot precīzu rīcības algoritmu ceļu satiksmes dalībnieku turpmākai rīcībai pēc notikuša CSNg.
     Esošais regulējums sagādā neērtības tiešā veidā CSNg iesaistītajiem transportlīdzekļu vadītājiem (jāpavada ilgāks laiks, gaidot kamēr Valsts policijas amatpersonas izbrauks un noformēs CSNg reģistrēšanas protokolu, nekā nepieciešams saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanai) un netiešā veidā – pārējiem satiksmes dalībniekiem (CSNg vietā atrodošos transportlīdzekļu dēļ veidojas satiksmes sastrēgumi un citiem satiksmes dalībniekiem jāpavada ilgāks laiks ceļā).

     CSL 25.panta (2¹) daļas ceturtais punkts noteic aizliegumu transportlīdzekļa vadītājam lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas, psihotropas, toksiskas vai citas apreibinošas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, vai pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Ņemot vērā, ka ar likumprojektu paredzēts paplašināt saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas pēc notikuša ceļu satiksmes negadījuma, secināts, ka normatīvajā aktā nav noteikts aizliegums transportlīdzekļa vadītājam lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas, psihotropas, toksiskas vai citas apreibinošas vielas līdz saskaņotā paziņojuma aizpildīšanai.

     CSL 25.pantā trešā daļa noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība. Precizējot CSNg definīciju, secināts, ka normatīvajā aktā netiek lietota vienota terminoloģija atbilstoši CSNg definīcijā noteiktajam.

     Pilnveidojot tiesisko regulējumu, turpmāk transportlīdzekļa vadītājam iestātos pienākums obligāti ziņot Valsts policijai par sekojošiem CSNg:
     1) ja ir cietusi persona;
     2) ja iesaistītajam transportlīdzeklim nodarīts kāds no šā panta sestajā daļā minētajiem bojājumiem (attiecināms uz gadījumiem, kad CSNg rezultātā transportlīdzeklim ir nodarīti bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē);
     3) ja iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi;
     4) ja nodarīts bojājums trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav tā vadītājs);
     5) ja nodarīts bojājums citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā;
     6) ja nodarīts bojājums ceļa kompleksam;
     7) ja cietis savvaļas dzīvnieks;
     8) ja ir aizdomas, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
     9) ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem vai negadījuma shēmu.

     Nosacījumi, kuriem iestājoties, transportlīdzekļa vadītājam noteikts pienākums par CSNg paziņot Valsts policijai, tiek paplašināti, lai aizsargātu trešo personu un CSNg bojāto transportlīdzekļu vadītāju (īpašnieku), kuri neatrodas negadījuma vietā mantiskās intereses, novērstu bīstamību ceļu satiksmei vai novērstu transportlīdzekļu vadītāju izvairīšanos no atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas nepieciešamību uz CSNg vietu turpmāk pieņems Valsts policija.
     Vienlaikus tiek paplašinātas saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas, proti, turpmāk, ja CSNg iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, transportlīdzekļu vadītāji, ja nebūs saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, būs tiesīgi aizpildīt saskaņoto paziņojumu veidlapas un atstāt negadījuma vietu. Tādā veidā Valsts policija varēs attālināti pieņemt lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas uz CSNg vietu nepieciešamību, kā arī transportlīdzekļu vadītājus konsultēt par saskaņoto paziņojumu veidlapu aizpildīšanu.
     Valsts policijas norādījumu tvērums izpaudīsies kā situācijas izvērtēšana attālināti un norādījumu sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem par atbilstošāko rīcību, piemēram, par iespēju aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu, par rīcību ar notriekto dzīvnieku, par nepieciešamību gaidīt Valsts policijas amatpersonu ierašanos, ja cietusi persona vai ir aizdomas par negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja reibumu, par rīcību ar transportlīdzekli, ja tam nodarīti bojājumi, kuru dēļ tie nevar braukt. Šis uzskaitījums nav izsmeļošs un Valsts policijas sniegto norādījumu saturs var būt dažāds, atkarībā no ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem. Būtiskākais uzsvars liekams uz to, ka Valsts policijas amatpersonas turpmāk attālināti varēs pieņemt lēmumu par neizbraukšanu uz ceļu satiksmes negadījuma vietu un gadījumos, kad netiek radīts būtisks apdraudējums ceļu satiksmei vai cilvēka dzīvībai, ceļu satiksmes negadījuma dokumentāra fiksēšana tiks pārvirzīta uz transportlīdzekļu vadītājiem turpmākai vērtēšanai apdrošinātāju pusē.
     Gadījumos, kad noticis CSNg, kurā nodarīts bojājums trešās personas mantai, ceļa kompleksam vai transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas CSNg vietā, turpmāk tiek paredzēta iespēja transportlīdzekļa vadītājam pēc paziņošanas par CSNg Valsts policijai un attālinātu norādījumu saņemšanas bez Valsts policijas amatpersonu tiešas klātbūtnes vienpersoniski aizpildīt saskaņoto paziņojumu un atstāt negadījuma vietu. Vienlaikus jāatzīmē, ka vienpersoniska saskaņotā paziņojuma aizpildīšana nav uzskatāma par saskaņotā paziņojuma aizpildīšanu tā klasiskajā izpratnē atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā ietvertajam regulējumam (sk. minētā likuma 1. panta pirmās daļas 10. punktu), proti, šajos gadījumos persona vienpersoniski veic notikuša CSNg būtiskāko apstākļu fiksēšanu, izmantojot šim mērķim standartizētu saskaņotā paziņojuma veidlapu, tādējādi, atslogojot Valsts policiju no nevajadzīgas izbraukšanas uz maznozīmīgiem CSNg. Papildus norādām, ka šādu notikuša CSNg būtiskāko apstākļu fiksēšanas veidu atbalsta arī apdrošināšanas nozares pārstāvji. Norādām, ka informācija, kas, izmantojot sakaru līdzekļus, tiks saņemta par notikušu CSNg, Valsts policijā tiks izvērtēta un, atkarībā no ceļu satiksmes apdraudējuma bīstamības un citiem apstākļiem, tiks lemts par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas uz CSNg vietu nepieciešamību.
     Tāpat ar likumprojekta regulējumu tiek noteikts, ka, ja CSNg nav cietusi persona, transportlīdzeklim nav iestājušies noteiktie bojājumi, nav iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, nav nodarīts bojājums trešās personas mantai, ceļa kompleksam vai citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā, nav cietis savvaļas dzīvnieks un nav aizdomu par to, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, transportlīdzekļa vadītājam nebūs par šādu CSNg jāpaziņo Valsts policijai, taču gadījumos, kad CSNg iesaistīti divi transportlīdzekļa vadītāji - būs aizpildāma saskaņotā paziņojuma veidlapa.
     Paplašinot saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas, tiks rasts risinājums, kas dos iespēju Valsts policijai attālināti izvērtēt konkrētā CSNg apstākļus un pieņemt lēmumu par Valsts policijas amatpersonu neizbraukšanu uz CSNg, tādējādi atslogojot Valsts policijas darbu.
     Aizpildot saskaņotā paziņojuma veidlapu gadījumos, kad tas saprātīgi iespējams, paredzams, ka Valsts policijas amatpersonas varētu neizbraukt uz salīdzinoši lielu daļu CSNg, tādējādi Valsts policijas amatpersonas varētu tikt novirzītas citu pienākumu, kas saistīti ar tiešu satiksmes uzraudzību un kontroli, pildīšanai.
     Vērtējot datus, piemēram, par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē veiktajiem izbraukumiem uz CSNg vietām 2023.gada 10.novembrī, secināms, ka 7 gadījumos no 42 Valsts policijas amatpersonas varēja neizbraukt uz CSNg vietu, kopumā ieekonomējot 9 stundas 30 minūtes ceļā pavadītā laika un 4 stundas 45 minūtes CSNg vietā pavadītā laika.
     2025.gada deviņos mēnešos Rīgas reģiona pārvaldē reģistrēti 18755 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 5499 (29,32 % no kopskaita) gadījumos tika aizpildīti saskaņotie paziņojumi, savukārt 3687 gadījumos jeb 67,05 %, kas rezultējusies ar saskaņotā paziņojuma aizpildīšanu, ir izbraukusi Valsts policija un sniegusi atbalstu. Rezumējot, transportlīdzekļu vadītāji lielākajā daļā gadījumu neiebilst aizpildīt saskaņotos paziņojumus, taču vairumā gadījumu tiem vai nu nav līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapa vai arī iztrūkst informācijas par apdrošinātāja (polises) datiem. Ievērojot to, ka ar projektu plānots paplašināt saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas iespējas, kas neizslēdz Valsts policijas iesaisti, izvērtējot negadījuma apstākļus attālināti, sniegt konsultācijas par atbilstošāko rīcību attālinātas konsultācijas formātā, lēšams, ka arī turpmāk saskaņoto paziņojumu īpatsvars varētu vai nu saglabāties procentuāli esošajā līmenī vai arī pieaugt.
     Novirzot Valsts policijas amatpersonas ceļu satiksmes uzraudzībai, pieaugs iespēja kontrolēt tādus pārkāpumus, kuri nav fiksējami ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekļus, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, agresīva braukšana, tādējādi, atslogojot Valsts policijas amatpersonas no citu pienākumu, kas nav saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli, pildīšanas, par prioritāti izvirzot drošību, cilvēka dzīvību un veselību.
     Paplašinot saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas pēc notikuša CSNg, tiks samazināts Valsts policijas resursu patēriņš un birokrātiskais slogs. Autovadītājiem, saņemot attālināti Valsts policijas amatpersonu norādījumus saistībā ar saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas pienākumu, tiks mazināta nepieciešamība pēc Valsts policijas amatpersonu izsaukuma un ļaus Valsts policijas vienībām koncentrēties uz citiem, būtiskākiem uzdevumiem, piemēram, smagākiem noziegumiem vai steidzamākām situācijām. Neizsaucot Valsts policijas amatpersonas uz nelieliem negadījumiem, kurus iespējams atrisināt bez Valsts policijas amatpersonu līdzdalības klātienē, tiks arī atvieglota un paātrināta satiksmes plūsmas atjaunošana negadījuma vietā.
     Lai precizētu saskaņotā paziņojuma definīciju atbilstoši likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, kuru mērķis ir mazināt to gadījumu skaitu, kad Valsts policijas amatpersonas izbrauc uz CSNg vietu, un paplašinātu saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas arī tajās situācijās, kad negadījumā iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, tika izdarīti grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 1.panta pirmās daļas 10.punktā (spēkā no 10.12.2024.), nosakot, ka saskaņotais paziņojums — veidlapa (papīra vai elektroniskā formā), kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu.
  
     Mainot pieeju attiecībā uz transportlīdzekļa bojājumu veidiem, pēc kuru konstatēšanas iestājas pienākums paziņot Valsts policijai, turpmāk nosakāms, ka transportlīdzekļa vadītājam iestājas pienākums paziņot Valsts policijai par tādu CSNg, kurā transportlīdzeklim, tai skaitā traktortehnikai un tās piekabēm, nodarīti tādi bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē.
     Likumprojekta pantā ietverti tādi transportlīdzekļa rāmja, nesošo elementu vai virsbūves vizuālie bojājumi, kuru konstatēšanai nav nepieciešamas speciālas padziļinātas zināšanas transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa novērtēšanai.

     Ar likumprojektu plānots pārnest MK noteikumu Nr.583 2.punktā ietverto regulējumu uz CSL 27.pantu, precizējot nosacījumus attiecībā uz bojājumiem, par kuriem transportlīdzeklim (tostarp arī traktortehnikai) tiek anulēta atļauja piedalīties ceļu satiksmē.
     Papildus tam, pārskatot MK noteikumos Nr.583 ietvertos nosacījumus, secināms, ka vairāki to punkti dublē citos normatīvajos aktos ietverto, proti, Administratīvā procesa likuma, Paziņošanas likuma un Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumu Nr.75 “Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi” tiesību normas. Tā kā MK noteikumu Nr.583 2., 3., 4. un 6.punkts ar likumprojektu tiek pārnests uz CSL 27.pantu, bet pārējos punktos ietverto regulējumu pārnest uz CSL nav nepieciešams, stājoties spēkā CSL 27.panta jaunajai redakcijai, MK noteikumi Nr.583 zaudēs spēku.

     Ar likumprojektu plānots atteikties no tiesību normu dublēšanās vienlaikus divos normatīvajos aktos, proti, CSL un Ceļu satiksmes noteikumos, turpmāk paredzot, ka rīcība pēc CSNg, t.sk, transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc CSNg, tiks noteikta tikai CSL 27.pantā. Stājoties spēkā CSL 27.panta jaunajai redakcijai, Ceļu satiksmes noteikumu 5.nodaļa zaudēs spēku.

     Papildus tiek precizēta CSL 1.pantā ietvertā termina “ceļu satiksmes negadījums” definīcija atbilstoši likumprojektā lietotajai terminoloģijai. Attiecīgā termina definīcija satur redakcionālus precizējumus attiecībā uz norādi par ceļu satiksmes negadījuma vietu un, neatkāpjoties no šobrīd noteiktā, aptver gan ceļu satiksmi, gan citu vietu, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Definīcijā tiek saglabāta atruna, ka par ceļu satiksmes negadījumu uzskatāms arī negadījums, kas noticis citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana. Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar CARE[1] datubāzi, kas tiek izmantota ES valstīs, kur apkopota ES valstu statistika, par ceļu satiksmes negadījumu tiek uzskatīts negadījums, kas noticis uz publiski pieejama ceļa (ceļu satiksmē). Tādējādi, negadījumi, kas notikuši ārpus ceļa (piemēram, transportlīdzekļa ielūšana ledū uz ezera, pļavā, negadījums privātā norobežotā teritorijā), nav iekļaujami kopējā ceļu satiksmes negadījumu statistikā, jo tie pārsvarā nav novēršami ar ceļu satiksmes drošību uzlabojošiem pasākumiem, tādējādi vienlaikus Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumos Nr.75 “Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi” tiek noteikts, ka šādi CSNg, kas notikuši ārpus ceļa, tiek reģistrēti, taču, izmantojot Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas Ceļu policijas reģistrs funkcionalitāti, statistikas izgūšanas nolūkos būtu iespējams atlasīt tikai tādus CSNg, kas notikuši uz publiski pieejama ceļa (ceļu satiksmē).
Tāpat ceļu satiksmes negadījuma definīcijā izmantotais vārds "cilvēks" tiek aizstāts ar vārdu "persona", pielāgojot to likumprojekta tekstam, kā arī norāde uz zaudējumu fiziskas vai juridiskas personas mantai tiek aizstāta ar norādi uz zaudējumu personas mantai, kas aptver gan fiziskas, gan juridiskas personas. Ceļu satiksmes negadījuma definīcijas precizējums nodrošinās vienkāršāku, vienveidīgāku un skaidrāku tiesisko regulējumu.

     Ar likumprojektu tiek papildināti transportlīdzekļa vadītāja pienākumi, proti, precizēts 25.panta (2¹) daļas 4.punkts, ietverot tajā aizliegumu vadītājam lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas, psihotropas, toksiskas vai citas apreibinošas vielas līdz saskaņotā paziņojuma aizpildīšanai.

     Ar likumprojektu tiek precizēta 25.panta trešā daļa, aizstājot tajā vārdus “transporta kustība” ar vārdiem “transportlīdzekļu braukšana” tādējādi salāgojot CSNg definīcijā lietoto terminoloģiju ar CSL 25.pantā trešo daļu, turpmāk nosakot, ka transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana.


[1] Saite: https://road-safety.transport.ec.europa.eu/european-road-safety-observatory/methodology-and-research/care-database_en