Anotācija (ex-ante)

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi grozījumu projektu, lai nostiprinātu likumā principu, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes lielums tiek sasaistīts ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums) definēto bāzes mēnešalgu, tādējādi nodrošinot pedagogu algu pastāvīgu pieaugumu no 2026. gada 1. janvāra.

Vispārējā kārtība

Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas turpmāku pieaugumu bez atsevišķa grafika izstrādes un saskaņošanas no 2026.gada 1.janvāra ministrija iesniedz grozījumus Izglītības likuma (turpmāk – likums) 53. panta trešajā daļā nosakot, ka pedagoga zemākā mēneša darba algas likme nedrīkst būt zemāka par attiecīgā gada bāzes mēnešalgu, piemērojot attiecīgu koeficientu. Bāzes mēnešalga tiek aprēķināta pēc Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums) noteiktās metodes. Koeficients 1,27 iegūts, kā attiecība starp 2025. gadā noteikto pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi par 40 stundām (1566 euro) un 2025. gadā noteikto bāzes mēnešalgas apmēru (1237,06 euro). Valsts noteikto mēnešalgas bāzes apmēru par vienu slodzi attiecīgajā gadā publicē Valsts kanceleja.  
2017. gadā Izglītības likuma 53. pantā tika veikti grozījumi, šā panta trešajā daļā nosakot, ka pedagoga zemākā mēneša darba algas likme par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto zemāko mēneša darba algas likmi attiecīgajā laikposmā.
Atbilstoši likumā noteiktajam tika pieņemti divi normatīvie akti:
1. Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”;
2. Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojums Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” (turpmāk – grafiks).
Ņemot vērā, ka grafiks ir spēka līdz 2025. gada 31. decembrim un, kā arī valsts mainīgo ekonomisko situāciju un prioritātes, ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir vienojušies par to, ka nepieciešami ilgtermiņa risinājumi pedagogu darba samaksas jautājumos no 2026. gada 1. janvāra.
Ministrija atlīdzības sistēmas izmaiņas vērtēja, ņemot vērā gan vairākus no Satversmes izrietošos principus, tostarp, tiesiskās paļāvības principu, tiesiskās vienlīdzības principu (Satversmes 91. pants), tiesības uz nodarbošanos (Satversmes 106. pants), tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto (Satversmes 107. pants), gan grozījumu lietderības aspektu. Vienlaikus ministrija ņēma vērā arī no likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un likuma izrietošo īpašo pedagoga profesijas reglamentējumu, kā arī valsts finansējuma piešķiršanu ne tikai valsts, valsts augstskolu un pašvaldību dibinātu izglītības iestāžu pedagogiem, bet arī privātu izglītības iestāžu pedagogiem.
Ņemot vērā minēto, ministrija piedāvā pedagogu atlīdzības sistēmu veidot uz valsts pārvaldes iestāžu atlīdzības sistēmas bāzes, paredzot likumā noteikt, ka pedagoga mēnešalga tiek pielīdzināta Atlīdzības likumā noteiktajam. Tādējādi tiks nodrošināts, ka pie bāzes mēnešalgas palielinājuma, arī pedagogu zemākā bāzes mēnešalga palielinātos. Vienlaikus, norādāms, ka bāzes mēnešalgas noteikšanas principi ir iekļauti Atlīdzības likumā un likumā tie nebūs dublēti.

Nē

Grozījumu projekts mazinās birokrātisko slogu, nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu normatīvo aktu, kas paredz pedagogu darba samaksas pieaugumu.

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

-