Anotācija (ex-ante)

23-TA-1398: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2023. gada 16. marta likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (turpmāk – grozījumi Maksātnespējas likumā).
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (turpmāk – Direktīva).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (turpmāk – likumprojekts) nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, un savstarpēji salāgos likumu "Par nodokļiem un nodevām" ar Maksātnespējas likuma regulējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Grozījumi Maksātnespējas likumā nodrošināja Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai, tajā skaitā paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk – TAP) regulējumā.
Savukārt, likums "Par nodokļiem un nodevām" ietver regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad nodokļu administrācija ir iesaistīta TAP. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.1 un 24.2 noteic kārtību, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam TAP ietvaros sniedz rakstveida piekrišanu TAP pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai un nodokļu administrācijai iesniedzamo informāciju  rakstveida piekrišanas saņemšanai TAP pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. pants regulē nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšanu cita starp nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa ierosinājusi TAP.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta ceturtā daļa paredz pārtraukt nokavējuma naudas aprēķināšanu, ja nodokļu maksātājam tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesu. Tāpat tiek īpaši atrunāti gadījumi, kad nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota. Brīdis, no kura tādā gadījumā aprēķina nokavējuma naudu, ir atkarīgs no apstākļiem, kas bija par pamatu nokavējuma naudas aprēķināšanas atjaunošanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.1 panta otrā daļa noteic, ka lēmumu par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku nodokļu administrācija pieņem 21 dienas laikā. Tāpat likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.2 panta pirmajā daļā ietverts termiņš TAP pasākumu plāna iesniegšanai nodokļu administrācijai (10 dienu laikā no TAP lietas ierosināšanas).
Savukārt Maksātnespējas likuma 42. panta pirmā daļa paredz, ka saskaņošanas termiņu nodokļu administrācijai nosaka ne īsāku par 21 dienu, un TAP pasākumu plānu nodokļu administrācijai iesniedz vienlaikus ar iesniegšanu citiem kreditoriem. Tādējādi minētie likumi paredz atšķirīgus saskaņošanas termiņus, kas veido kolīziju starp likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Maksātnespējas likumu.
Turklāt jāatzīmē, ka praksē 10 dienu termiņš reti tiek ievērots, kas skaidri liecina par tā neatbilstību likuma piemērotāju objektīvām vajadzībām.
Vienlaikus 24.2 pants nosaka nodokļu maksātāja iesniedzamo informāciju nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai TAP pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai. Minētajā pantā norādīto informāciju atbilstoši Maksātnespējas likuma 40. pantam parādniekam ir pienākums norādīt arī TAP pasākumu plānā. Līdz ar ko nav nepieciešams dublēt nodokļu administrācijai iesniedzamās informācijas apjomu un tam pievienojamos dokumentus ar papildu informāciju.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likums izsmeļoši nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots TAP pasākumu plāns un tas nosaka arī TAP pasākumu plāna saturu, nav nepieciešams dublēt Maksātnespējas likuma tiesisko regulējumu. Tāpat no likuma “Par nodokļiem un nodevām” nepieciešams izslēgt regulējumu par TAP pasākumu plāna iesniegšanas laikā norādāmo informāciju un pievienojamiem dokumentiem.
Problēmas apraksts
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta sestās daļas 5. punkts noteic, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja stājies spēkā tiesas lēmums par TAP ierosināšanu. Šāds regulējums neatbilst Maksātnespējas likuma aktuālajam regulējumam, jo saskaņā ar grozījumiem Maksātnespējas likumā (attiecībā uz Maksātnespējas likuma 37. panta papildināšanu ar 1.1 un 1.2 daļu) ir noteikts, ka Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, tajā skaitā nodokļu maksājumu piedziņas apturēšana, turpmāk būs spēkā divus mēnešus no TAP lietas ierosināšanas, kā arī šo periodu ar tiesas lēmumu varēs pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no tiesas lēmuma par TAP lietas ierosināšanu. Tāpat tiesa var lemt par minēto seku atcelšanu vēl pirms minēto termiņu iestāšanās, kas nozīmē, ka parādniekam vairs netiks piemērota tiesas aizsardzība un kreditori, tai skaitā nodokļu administrācija varēs atsākt veikt individuālas darbības pret kreditoru.
Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aizliegts veikt arī pēc TAP pasludināšanas, jo pēc TAP pasākumu plāna apstiprināšanas parādniekam ir labprātīgi jāpilda to, nepiemērojot piespiedu izpildes līdzekļus. Šāds regulējums jau ir ieviests Civilprocesa likuma 560. panta pirmās daļas 7. un 7.1 punktā, kas paredz tiesu izpildītāju pienākumu apturēt izpildes lietvedību arī tad, ja pēc TAP pasludināšanas Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir atceltas vai zaudējušas spēku uz likuma pamata.
No minētā ierobežojuma veikt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā izriet arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta astotās daļas 7. punkts, kas paredz uz attiecīgo periodu apturēt noilguma termiņu. Līdz ar ko atbilstoši esošajam regulējumam noilguma termiņš ir noteikts kā trīs nepārtraukti gadi kopš TAP ierosināšanas. Noilguma termiņš ir apturams uz periodu, kad nodokļu administrācija nevar veikt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, līdz ar ko nav pamata apturēt noilguma termiņu, kad Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas zaudēja spēku un TAP pasākumu plāns vēl nav iesniegts.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta sestās daļas 5. punktā, paredzot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur tiek apturēta līdzīgi kā Civilprocesa likuma 560. panta pirmās daļas 7. un 7.1 punktā – uz noteiktu laiku (kamēr ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas) un pēc TAP pasludināšanas. Tāpat līdzīgi ir jāprecizē termiņš, kādā tiek apturēts noilguma termiņš,lai tas sakrīt ar periodu, kad nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā tiek ierobežota ar likumu.
Problēmas apraksts
Likuma “par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 1. punkta “d” un “e” apakšpunktā kā TAP subjekts ir norādīta komercsabiedrība. Savukārt, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 32. pantu TAP ir piemērojams arī attiecībā pret personālsabiedrībām un individuālo komersantu. Tā kā nepastāv pamats atšķirīgai attieksmei pēc izraudzītās komercdarbības veikšanas formas, tad minēto normu nepieciešams pārskatīt.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt TAP subjektu, norādot plašāku un Maksātnespējas likuma 32. panta regulējumam atbilstošu personu loku – nodokļu maksātāju, tādējādi novēršot tiesību normu iespējami neatbilstošas interpretācijas.
 
Problēmas apraksts
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta ceturtās daļas 2. punkta "b" apakšpunkts paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas procesā nodokļu maksātāju maksātspēja var tikt atjaunota. Šāda maksātnespējas procesa izpratne ir novecojusi un atbilstoši esošajam tiesiskajam regulējumam pēc procesa izbeigšanas parādnieks – nodokļu maksātājs – tiek likvidēts. Izņēmums var pastāvēt tikai gadījumā, ja notiek pāreja uz TAP. Attiecīgi šādā gadījumā nokavējuma naudas aprēķināšana netiek atjaunota, bet tiek piemērotas tiesību normas, kas regulē TAP.
Turklāt minētā norma neparedz, ka maksātnespējas procesu var pasludināt tikai ar tiesas spriedumu, lai gan Maksātnespējas likums pieļauj arī maksātnespējas pasludināšanu uz tiesas lēmuma pamata.
Risinājuma apraksts
Jāizvairās no novecojušās izpratnes par maksātnespējas procesa sekām un pasludināšanas kārtību, neparedzot iespēju atjaunot maksātnespējīgās juridiskās personas maksātspēju un neprecizējot nolēmuma veidu, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 2. punkta “b” un “c” apakšpunktā noteikto komercsabiedrībām, kurām tiesa ierosinājusi TAP, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota, ja minēto nodokļu maksātāju maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par TAP izbeigšanu, izpildot pasākumu plānu, un ja ir noraidīts TAP pieteikums. Savukārt, saskaņā ar grozījumiem Maksātnespējas likumā (attiecībā uz Maksātnespējas likuma 37. panta papildināšanu ar 1.1 un 1.2 daļu) ir noteikts, ka Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, tajā skaitā nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana, turpmāk būs spēkā divus mēnešus no TAP lietas ierosināšanas, kā arī šo periodu ar tiesas lēmumu varēs pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no tiesas lēmuma par TAP lietas ierosināšanu. Tāpat tiesa var lemt par minēto seku atcelšanu vēl pirms minēto termiņu iestāšanās, kas nozīmē, ka parādniekam vairs netiks piemērota tiesas aizsardzība un kreditori, tai skaitā nodokļu administrācija varēs atsākt veikt individuālas darbības pret kreditoru (kas ietver arī nokavējuma naudas aprēķināšanas atjaunošanu). Ziņas par minēto seku spēkā esamību ir TAP uzraugošās personas rīcībā un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 37.1 panta ceturtās daļas 2. punktu tam ir pienākums tās sniegt tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām.
Tāpat 29. panta ceturtās daļas 1. punkta "e" apakšpunkts attiecas uz nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir TAP paveids un Maksātnespējas likuma normas, kas regulē TAP attiecas arī uz ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. sākuma panti neparedz to kā atsevišķu veidu. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 55. pantu šā likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas tiek piemērotas arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos un iestājas brīdī, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tas nozīmē, nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana un atjaunošana ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos notiks tādā pašā kārtībā kā jebkurā TAP.
Līdz ar ko likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtajā daļā ietvertais nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējums neatbilst esošajam TAP un maksātnespējas regulējumam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta ceturtajā daļā, paredzot, ka nokavējuma nauda TAP ierosināšanas stadijā tiek apturēta uz noteiktu laiku, kamēr ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas. No spēkā esošā regulējuma izriet, ka nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana ir spēkā arī pēc TAP pasludināšanas. Šāda kartība nodrošina parādniekam iespēju izpildīt TAP plānā paredzētos pasākumus, līdz ar ko tas būtu saglabājams un pēc TAP pasludināšanas un TAP pasākumu plāna apstiprināšanas tiks piemērota nokavējuma naudas apturēšana.
Nokavējuma naudas aprēķināšana tiks atjaunota, ja Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas zaudēs spēku uz likuma pamata vai pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ar kuru attiecīgas sekas tiek atceltas. Tādējādi nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa ir pasludinājusi TAP un apstiprinājusi TAP pasākumu plānu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiks apturēta no dienas, kad tiesa pasludinājusi TAP, savukārt gadījumos, ja pasludinot TAP un apstiprinot TAP pasākumu plānu ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, paliks spēkā iepriekš veiktā nokavējuma naudas apturēšana.
Gadījumā, kad TAP tiek izbeigts, neizpildot TAP pasākumu plānu, tiek pieņemts Civilprocesā likuma 341.11 pantā paredzētais lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pasludinot juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesu. Šādā gadījumā nav pamata nokavējuma naudas aprēķināšanas atjaunošanai, jo parādnieks neatgūst maksātspēju. Maksātnespējas process tādā gadījumā ir secīgs TAP turpinājums, kur saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktu apstājas nokavējuma naudas pieaugums. Līdz ar ko gadījumā, kad TAP tiek izbeigts, pasludinot maksātnespējas procesu, nokavējuma naudas aprēķināšana netiks atjaunota.
Brīdis, no kura tiek aprēķināta nokavējuma nauda, tiek noteikts atkarība no tā, uz kāda pamata tā tika apturēta. Ja parādnieks labticīgi izpilda visus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, proti, izstrādā TAP pasākumu plānu, kuru saskaņo kreditori, apstiprina tiesa un pēc TAP pasludināšanas izpilda to, nokavējuma naudu aprēķina no brīža, kad iestājas attiecīgie apstākļi, kas bija par pamatu atjaunot nokavējuma naudas aprēķināšanu – TAP izbeigšana, izpildot  TAP pasākumu plānu vai tiesa pieņēmusi nolēmumu par Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā minēto seku atcelšanu, vai no dienas, kad tās zaudē spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts TAP pasākumu plāns.
Atkārtoti norādāms, ka gadījumā, kad TAP pieteikums tiek noraidīts, nokavējuma nauda tiks aprēķināta no brīža, kad tā tika apturēta. Tādējādi tiks novērstas iespējas parādniekam ļaunprātīgi izmantot TAP gadījumos, kad parādnieks nav izpildījis TAP pasākumu plānu.
Tāpat nepieciešams atteikties no atsevišķas normas, kas regulē nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana un atjaunošana ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Diskusijas par likumprojekta jau notikušas Maksātnespējas likuma grozījumu izstrādes gaitā. Likumprojekts nepiedāvā jaunu regulējumu, bet tikai savstarpēji salāgo likumus.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L1023
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Apraksts
Direktīvas viens no galvenajiem aspektiem ir nodrošināt, ka dalībvalstīs ir izveidots un pieejams preventīvās pārstrukturēšanas regulējums, kurš ir pieejams finansiālās grūtībās nonākušiem parādniekiem apstākļos, kad pastāv maksātnespējas iespējamība, un kura mērķis ir novērst maksātnespēju un nodrošināt parādnieku pastāvētspēju. Tai skaitā direktīvas regulējums paredz parādnieku aizsardzību no kreditoru individuāli veiktajām darbībām laikā, kad parādnieks izstrādā TAP pasākumu plānu.
Direktīvas kontekstā nav tiesu judikatūras, kas interpretē šajā noteikumu projektā skarto aspektu.
Likumprojekts (kā pakārtotais tiesību aktu projekts) izstrādāts, lai izbeigtu pret Latvijas Republiku uzsāktu pārkāpuma procedūru (lieta Nr. INFR(2022)0375).

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (Dokuments attiecas uz EEZ.)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
6. pants
Likumprojekta 3. pants.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. pants
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Norādītas tikai konkrēti uz likumprojektu tieši attiecināmās normas. Pilns likumprojekta atbilstības ES tiesību aktiem izvertējums iekļauts grozījumu Maksātnespējas likumā anotācijā (pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/D924ACBADA00D75BC225890500385A62?OpenDocument).

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/83575802-018b-4cb2-97ae-ecbc2eed8c80

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības rezultātā saņemti priekšlikumi un iebildumi no Finanšu ministrijas. Finanšu ministrijas iebildumi un priekšlikumi tika ņemti vērā un pieejami pievienotajā dokumentā "Publiskās apspriedes viedokļu pārskats".

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk