Anotācija (ex-ante)

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.¹ panta otrā daļa noteic, ka lēmumu par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku nodokļu administrācija pieņem 21 dienas laikā. Tāpat likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.² panta pirmajā daļā ietverts termiņš TAP pasākumu plāna iesniegšanai nodokļu administrācijai (10 dienu laikā no TAP lietas ierosināšanas).
Savukārt Maksātnespējas likuma 42. panta pirmā daļa paredz, ka saskaņošanas termiņu nodokļu administrācijai nosaka ne īsāku par 21 dienu, un TAP pasākumu plānu nodokļu administrācijai iesniedz vienlaikus ar iesniegšanu citiem kreditoriem. Tādējādi minētie likumi paredz atšķirīgus saskaņošanas termiņus, kas veido kolīziju starp likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Maksātnespējas likumu.
Turklāt jāatzīmē, ka praksē 10 dienu termiņš reti tiek ievērots, kas skaidri liecina par tā neatbilstību likuma piemērotāju objektīvām vajadzībām.
Vienlaikus 24.² pants nosaka nodokļu maksātāja iesniedzamo informāciju nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai TAP pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai. Minētajā pantā norādīto informāciju atbilstoši Maksātnespējas likuma 40. pantam parādniekam ir pienākums norādīt arī TAP pasākumu plānā. Līdz ar ko nav nepieciešams dublēt nodokļu administrācijai iesniedzamās informācijas apjomu un tam pievienojamos dokumentus ar papildu informāciju.

Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likums izsmeļoši nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots TAP pasākumu plāns un tas nosaka arī TAP pasākumu plāna saturu, nav nepieciešams dublēt Maksātnespējas likuma tiesisko regulējumu. Tāpat no likuma “Par nodokļiem un nodevām” nepieciešams izslēgt regulējumu par TAP pasākumu plāna iesniegšanas laikā norādāmo informāciju un pievienojamiem dokumentiem.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta sestās daļas 5. punkts noteic, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja stājies spēkā tiesas lēmums par TAP ierosināšanu. Šāds regulējums neatbilst Maksātnespējas likuma aktuālajam regulējumam, jo saskaņā ar grozījumiem Maksātnespējas likumā (attiecībā uz Maksātnespējas likuma 37. panta papildināšanu ar 1.¹ un 1.² daļu) ir noteikts, ka Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, tajā skaitā nodokļu maksājumu piedziņas apturēšana, turpmāk būs spēkā divus mēnešus no TAP lietas ierosināšanas, kā arī šo periodu ar tiesas lēmumu varēs pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no tiesas lēmuma par TAP lietas ierosināšanu. Tāpat tiesa var lemt par minēto seku atcelšanu vēl pirms minēto termiņu iestāšanās, kas nozīmē, ka parādniekam vairs netiks piemērota tiesas aizsardzība un kreditori, tai skaitā nodokļu administrācija varēs atsākt veikt individuālas darbības pret kreditoru.
Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aizliegts veikt arī pēc TAP pasludināšanas, jo pēc TAP pasākumu plāna apstiprināšanas parādniekam ir labprātīgi jāpilda to, nepiemērojot piespiedu izpildes līdzekļus. Šāds regulējums jau ir ieviests Civilprocesa likuma 560. panta pirmās daļas 7. un 7.¹ punktā, kas paredz tiesu izpildītāju pienākumu apturēt izpildes lietvedību arī tad, ja pēc TAP pasludināšanas Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir atceltas vai zaudējušas spēku uz likuma pamata.
No minētā ierobežojuma veikt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā izriet arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta astotās daļas 7. punkts, kas paredz uz attiecīgo periodu apturēt noilguma termiņu. Līdz ar ko atbilstoši esošajam regulējumam noilguma termiņš ir noteikts kā trīs nepārtraukti gadi kopš TAP ierosināšanas. Noilguma termiņš ir apturams uz periodu, kad nodokļu administrācija nevar veikt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, līdz ar ko nav pamata apturēt noilguma termiņu, kad Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas zaudēja spēku un TAP pasākumu plāns vēl nav iesniegts.

Nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta sestās daļas 5. punktā, paredzot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur tiek apturēta līdzīgi kā Civilprocesa likuma 560. panta pirmās daļas 7. un 7.¹ punktā – uz noteiktu laiku (kamēr ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas) un pēc TAP pasludināšanas. Tāpat līdzīgi ir jāprecizē termiņš, kādā tiek apturēts noilguma termiņš,lai tas sakrīt ar periodu, kad nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā tiek ierobežota ar likumu.

Likuma “par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 1. punkta “d” un “e” apakšpunktā kā TAP subjekts ir norādīta komercsabiedrība. Savukārt, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 32. pantu TAP ir piemērojams arī attiecībā pret personālsabiedrībām un individuālo komersantu. Tā kā nepastāv pamats atšķirīgai attieksmei pēc izraudzītās komercdarbības veikšanas formas, tad minēto normu nepieciešams pārskatīt.

Nepieciešams precizēt TAP subjektu, norādot plašāku un Maksātnespējas likuma 32. panta regulējumam atbilstošu personu loku – nodokļu maksātāju, tādējādi novēršot tiesību normu iespējami neatbilstošas interpretācijas.
 

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta ceturtās daļas 2. punkta "b" apakšpunkts paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas procesā nodokļu maksātāju maksātspēja var tikt atjaunota. Šāda maksātnespējas procesa izpratne ir novecojusi un atbilstoši esošajam tiesiskajam regulējumam pēc procesa izbeigšanas parādnieks – nodokļu maksātājs – tiek likvidēts. Izņēmums var pastāvēt tikai gadījumā, ja notiek pāreja uz TAP. Attiecīgi šādā gadījumā nokavējuma naudas aprēķināšana netiek atjaunota, bet tiek piemērotas tiesību normas, kas regulē TAP.
Turklāt minētā norma neparedz, ka maksātnespējas procesu var pasludināt tikai ar tiesas spriedumu, lai gan Maksātnespējas likums pieļauj arī maksātnespējas pasludināšanu uz tiesas lēmuma pamata.

Jāizvairās no novecojušās izpratnes par maksātnespējas procesa sekām un pasludināšanas kārtību, neparedzot iespēju atjaunot maksātnespējīgās juridiskās personas maksātspēju un neprecizējot nolēmuma veidu, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 2. punkta “b” un “c” apakšpunktā noteikto komercsabiedrībām, kurām tiesa ierosinājusi TAP, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota, ja minēto nodokļu maksātāju maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par TAP izbeigšanu, izpildot pasākumu plānu, un ja ir noraidīts TAP pieteikums. Savukārt, saskaņā ar grozījumiem Maksātnespējas likumā (attiecībā uz Maksātnespējas likuma 37. panta papildināšanu ar 1.¹ un 1.² daļu) ir noteikts, ka Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, tajā skaitā nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana, turpmāk būs spēkā divus mēnešus no TAP lietas ierosināšanas, kā arī šo periodu ar tiesas lēmumu varēs pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no tiesas lēmuma par TAP lietas ierosināšanu. Tāpat tiesa var lemt par minēto seku atcelšanu vēl pirms minēto termiņu iestāšanās, kas nozīmē, ka parādniekam vairs netiks piemērota tiesas aizsardzība un kreditori, tai skaitā nodokļu administrācija varēs atsākt veikt individuālas darbības pret kreditoru (kas ietver arī nokavējuma naudas aprēķināšanas atjaunošanu). Ziņas par minēto seku spēkā esamību ir TAP uzraugošās personas rīcībā un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 37.¹ panta ceturtās daļas 2. punktu tam ir pienākums tās sniegt tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām.
Tāpat 29. panta ceturtās daļas 1. punkta "e" apakšpunkts attiecas uz nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir TAP paveids un Maksātnespējas likuma normas, kas regulē TAP attiecas arī uz ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. sākuma panti neparedz to kā atsevišķu veidu. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 55. pantu šā likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas tiek piemērotas arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos un iestājas brīdī, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tas nozīmē, nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana un atjaunošana ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos notiks tādā pašā kārtībā kā jebkurā TAP.
Līdz ar ko likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtajā daļā ietvertais nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējums neatbilst esošajam TAP un maksātnespējas regulējumam.

Nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta ceturtajā daļā, paredzot, ka nokavējuma nauda TAP ierosināšanas stadijā tiek apturēta uz noteiktu laiku, kamēr ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas. No spēkā esošā regulējuma izriet, ka nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana ir spēkā arī pēc TAP pasludināšanas. Šāda kartība nodrošina parādniekam iespēju izpildīt TAP plānā paredzētos pasākumus, līdz ar ko tas būtu saglabājams un pēc TAP pasludināšanas un TAP pasākumu plāna apstiprināšanas tiks piemērota nokavējuma naudas apturēšana.
Nokavējuma naudas aprēķināšana tiks atjaunota, ja Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas zaudēs spēku uz likuma pamata vai pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ar kuru attiecīgas sekas tiek atceltas. Tādējādi nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa ir pasludinājusi TAP un apstiprinājusi TAP pasākumu plānu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiks apturēta no dienas, kad tiesa pasludinājusi TAP, savukārt gadījumos, ja pasludinot TAP un apstiprinot TAP pasākumu plānu ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, paliks spēkā iepriekš veiktā nokavējuma naudas apturēšana.
Gadījumā, kad TAP tiek izbeigts, neizpildot TAP pasākumu plānu, tiek pieņemts Civilprocesā likuma 341.¹¹ pantā paredzētais lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pasludinot juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesu. Šādā gadījumā nav pamata nokavējuma naudas aprēķināšanas atjaunošanai, jo parādnieks neatgūst maksātspēju. Maksātnespējas process tādā gadījumā ir secīgs TAP turpinājums, kur saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktu apstājas nokavējuma naudas pieaugums. Līdz ar ko gadījumā, kad TAP tiek izbeigts, pasludinot maksātnespējas procesu, nokavējuma naudas aprēķināšana netiks atjaunota.
Brīdis, no kura tiek aprēķināta nokavējuma nauda, tiek noteikts atkarība no tā, uz kāda pamata tā tika apturēta. Ja parādnieks labticīgi izpilda visus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, proti, izstrādā TAP pasākumu plānu, kuru saskaņo kreditori, apstiprina tiesa un pēc TAP pasludināšanas izpilda to, nokavējuma naudu aprēķina no brīža, kad iestājas attiecīgie apstākļi, kas bija par pamatu atjaunot nokavējuma naudas aprēķināšanu – TAP izbeigšana, izpildot  TAP pasākumu plānu vai tiesa pieņēmusi nolēmumu par Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā minēto seku atcelšanu, vai no dienas, kad tās zaudē spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts TAP pasākumu plāns.
Atkārtoti norādāms, ka gadījumā, kad TAP pieteikums tiek noraidīts, nokavējuma nauda tiks aprēķināta no brīža, kad tā tika apturēta. Tādējādi tiks novērstas iespējas parādniekam ļaunprātīgi izmantot TAP gadījumos, kad parādnieks nav izpildījis TAP pasākumu plānu.
Tāpat nepieciešams atteikties no atsevišķas normas, kas regulē nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana un atjaunošana ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā.