Anotācija (ex-ante)

Ar Ministru kabineta 2023. gada 19. septembra noteikumiem Nr. 537 "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"" tika atcelta prasība par nopļautās zāles novākšanu, pieļaujot tās atstāšanu uz lauka vispārējā gadījumā.
Ņemot vērā, ka dažādas prasības tiek attiecinātas uz dažāda veida zālāju platībām - ilggadīgajiem zālājiem, aramzemē sēto zālāju, tīrsējā sēto tauriņziežu platībām zālājiem, ko izmanto ārstniecības augu vākšanai vai nektāra iegūšanai biškopībā, bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, ir nepieciešams pielāgot šīs prasības, lai tās atbilstu konkrētās atbalsta intervences nosacījumiem un mērķiem, uz ko zālāju platības tiek pieteiktas.

Noteikumu nr. 198/2023 15.1. apakšpunkts tiek grozīts, lai prasību par nopļautās zāles novākšanu atceltu arī aramzemē sēto zālāju, tīrsējā sēto tauriņziežu platībās un ilggadīgajos zālājos, ko izmanto ārstniecības augu vākšanai vai nektāra iegūšanai biškopībā, tostarp platībās, kurās īsteno lauku attīstības intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" šo sarakstu papildinot arī ar platībām, kurās īsteno lauku attīstības intervenci “Bioloģiskā lauksaimniecība”.
Noteikumu nr. 198/2023 15.2. apakšpunkts tiek grozīts, lai attiecībā uz ekoloģiski jutīgajiem ilggadīgajiem zālājiem, kuros īstenota lauku attīstības intervence "Zālāju biotopu apsaimniekošana", tiktu piemērotas apsaimniekošanas prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai.

Noteikumu nr. 198/2023 5. nodaļā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai maksājumu pretendents ir aktīvs lauksaimnieks. Aktīva lauksaimnieka nosacījums jāpierāda visiem tiešo maksājumu atbalsta pretendentiem. Atbalsta pretendents uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja piešķirtā tiešo maksājumu kopsumma gadā pirms atbalsta samazinājuma piemērošanas nepārsniedza 500 euro vai tas izpilda vismaz vienu no septiņiem kritērijiem. Viens no kritērijiem ir nodrošināt 400 euro noteikto standarta izlaides rādītāju par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru. 2023. gada  iesnieguma dati rāda, ka aktīva lauksaimnieka kritēriju nevarēja izpildīt arī lauksaimnieki, kas veica lauksaimniecisko darbību, un pārsvarā audzēja kultūraugus (piemēram, griķi, auzas, tritikāle, u.c.), kuru standarta izlaides rādītājs ir zem 400 euro uz hektāra.  
Vēl viens kritērijs, lai kvalificētos kā aktīvs lauksaimnieks tiešo maksājumu saņemšanai, ir vismaz viens algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā vai ne mazāk kā viena lauksaimniecības darbaspēka vienība uz katriem kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteiktajiem 100 hektāriem. 2023. gadā no šīs prasības tika noteikta atkāpe, kas paredz, ka atbalsta pretendents, kura lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz 20 hektāru, uzskatāms par vienu darbaspēka vienību un tādējādi ir aktīvs lauksaimnieks. Veicot aktīvā lauksaimnieka prasības izpildes pārbaudes 2023. gadā, tika secināts, ka šāda atkāpe būtu nepieciešama arī 2024. gadā, ņemot vērā lielo administratīvo slogu alternatīvā izmaksu kritērija izpildei, kā arī šajās saimniecībās ir liela daļa ilggadīgo zālāju (gandrīz ceturtā daļa), un izmaksu kritērija sloga dēļ pastāv risks, ka šīs saimniecības nepieteiktos uz atbalstu, un tas savukārt negatīvi ietekmētu  ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāju.

Noteikumu nr. 198/2023 36.6. apakšpunktā standarta izlaides rādītājs par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru tiek samazināts no 400 uz 300 euro, lai ņemtu vērā lauksaimnieku specifisko situāciju gadījumos, kuri audzē kultūraugus ar zemāku standarta izlaidi.
Noteikumu nr. 198/2023 379. punkts tiek precizēts, paredzot, izņēmumu ka arī 2024. gadā atbalsta pretendents, kura lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz 20 hektāru ir uzskatāms par vienu darbaspēka vienību. Šāda atkāpe arī 2024. gadā ir nepieciešama, ņemot vērā 2023. gada administrēšanas pieredzi un lai neradītu riskus samazināt ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāju.

Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (turpmāk – LLVS) 1. standarts ilggadīgā zālāja saglabāšanai paredz ilggadīgo zālāju uzturēšanu, pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību valsts līmenī salīdzinājumā ar 2018. atsauces gadu. Ja tiek konstatēts, ka minētais īpatsvars ir samazinājies par vairāk nekā 5 %, lauksaimniekiem, kuru rīcībā ir zeme, kas pagātnē no ilggadīgajiem zālājiem pārveidota par citai izmantošanai paredzētu zemi, tiek uzlikts pienākums saimniecības līmenī izveidot ilggadīgo zālāju platību.
Šāda prasība līdz 2022. gadam bija noteikta kā viena no praksēm, lai kvalificētos atbalsta maksājumam par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm jeb “zaļināšanas” maksājumam. Bioloģiskajiem lauksaimniekiem šis maksājums tika piešķirts automātiski, uzskatot, ka atbalsta saņemšanai noteiktās prakses jau tiek ievērotas bioloģiskajās saimniecībās. Prasība par ilggadīgo zālāju saglabāšanu netika attiecināta arī uz mazo lauksaimnieku shēmas dalībniekiem.
Ņemot vērā minēto apstākli, tika grozīta arī KLP SP ilggadīgo zālāju atsauces platība, no tās izslēdzot bioloģiskā atbalsta saņēmēju un Mazo lauksaimnieku shēmas atbalsta saņēmēju neto pārveidotās ilggadīgo zālāju platības līdz 2022.gadam.

Noteikumu nr. 198/2023 ir iestrādāts jauns 55.¹ punkts, lai piemērotu atbrīvojumu no pienākuma atjaunot ilggadīgos zālājus par platībām, kuras no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi no 2019. līdz 2022.gadam pārveidojuši bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta saņēmēji un mazo lauksaimnieku shēmas dalībnieki.

Nepieciešami tehniski grozījumi, lai precizētu terminus par pieteikšanās dienu ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem, tos saskaņojot starp vairākiem punktiem, pārbaudot saimniecības vadītāja kontroli pār saimniecību tādā pat laika posmā neatkarīgi no saimniecības pārvaldības juridiskās formas, jo iepriekšējā teksta redakcija radīja šaubas, ka varētu būt atšķirīgi termiņi, ja iesniegumu uz atbalsta maksājumiem labo, un piesakās uz atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem atbalstu vēlāk par pirmreizējo pieteikumu tiešajiem maksājumiem.

Tiek veikti atbilstoši tehniski grozījumi noteikumu nr. 198/2023 123. un 124. punktā.

Lauksaimnieki ir lūguši papildināt ar vasaras ripsi, ziemas rapsi, ziemas ripsi, vasaras kviešiem, miežiem sarakstu kultūraugiem, kas audzējami maisījumos kā starpkultūras, lai izpildītu ekoshēmas atbalsta par ekoloģiski nozīmīgu platību nosacījumus.

Tiek veikti atbilstoši tehniski grozījumi, papildinot starpkultūru sarakstu ar vasaras ripsi, ziemas rapsi, ziemas ripsi, vasaras kviešiem, miežiem noteikumu nr. 198/2023 141.4. apakšpunktā.

Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tiek veikta augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācija (pamatkaļķošana), un ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi piešķir par lauksaimniecības zemes platību, par kuru ir veiktas augsnes analīzes. Šobrīd noteikumos nr. 198/2023 ir noteikts, ka augsnes analīžu rezultāti nedrīkst būt senāki kā pieci gadi, savukārt citos normatīvajos aktos par derīgiem tiek atzīti arī septiņus gadus seni rezultāti platībās, kas neatrodas īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās. Lauksaimnieki ir lūguši arī ekoshēmas pasākumos par derīgiem uzskatīt augsnes analīžu rezultātus septiņus gadus (ārpus īpaši jutīgajām teritorijām), kā to paredz Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumi Nr.1056 par Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtību.
Noteikumos nr. 198/2023 ir noteikts, ka atbalstu var saņemt gadījumā, ja augsnes agroķīmiskās izpētes vai augsnes paraugu analīžu rezultāti sniegti par vismaz 95 procentiem no apstiprinātā lauka, tomēr, praktiskā atbalsta administrēšanas pieredze rāda, ka pieteiktās platības var mainīties, līdz ar to ir nepieciešams noteikt prasību, ka atbalstu var saņemt tikai par to platību, par kuru ir iesniegti agroķīmiskās izpētes vai augsnes paraugu analīžu rezultāti.

Ņemot vērā to, ka KLP SP nenosaka konkrēto kritēriju, un ņemot vērā lauksaimnieku lūgumu atļaut izmantot augsnes analīzes, kas ir derīgas septiņus gadus, veiktas izmaiņas par analīžu derīguma termiņu, lai atvieglotu daļai lauksaimnieku atbalsta saņemšanas prasību izpildi. Tiek veikti atbilstoši grozījumi noteikumu nr. 198/2023 144.4. apakšpunktā un 158. punktā, precizējot augsnes agroķīmiskās izpētes vai augsnes paraugu analīžu rezultātu derīguma termiņu platībām ārpus īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās – septiņi gadi.
Kā arī tiek svītrota prasība 145. un 158. punktā par to, ka atbalstu var saņemt gadījumā, ja augsnes agroķīmiskās izpētes vai augsnes paraugu analīžu rezultāti sniegti par vismaz 95 procentiem no apstiprinātā lauka, šis ir administrēšanas jautājums un pieļaujamās nobīdes tolerances tiks iestrādātas VAAD iekšējās instrukcijās.

Lauksaimnieku lūdz paredzēt alternatīvu LIZ pārvaldības sistēmas izmantošanai attiecībā uz pamatkaļķošanas devas aprēķinu un informācijas ziņošanu par pamatkaļķošanu 2. ekoshēmas atbalsta ietvaros.

Attiecībā uz kaļķošanas devas aprēķinu precizēts noteikumu nr. 198/2023 144.2. apakšpunkts, un precizēta sniedzamā informācija saistībā ar kaļķošanas veikšanu 146. punktā, nosakot, ka lauksaimnieks iesniedz pieprasīto informāciju LAD, izmantojot elektronisko formu, kuras paraugs pieejams LAD EPS, vai to augšuplādējot VAAD uzturētajā informācijas sistēmā. Kā arī pievienots jauns 17.¹ pielikums noteikumiem nr. 198/2023 par tīrumu, pļavu un ganību augšņu kaļķošanas normatīviem.

Lauksaimnieku lūdz paredzēt alternatīvu LIZ pārvaldības sistēmas izmantošanai attiecībā uz mēslošanas plāna sastādīšanu. Kā arī mazināt administratīvo slogu saistībā ar slāpekļa vajadzības aprēķinu.

Tiek precizēts noteikumu nr. 198/2023 161.1. apakšpunkts, kas nosaka, ka mēslošanas plānu lauksaimnieks izveido paša izvēlētā elektroniskā sistēmā līdz 30. jūnijam un iesniedz informāciju par ar slāpekļa vajadzību saimniecībai VAAD līdz 5. novembrim, un precizēts 18. pielikums, nosakot maksimālo slāpekļa apjomu katram kultūraugam, kas jāņem vērā pie mēslošanas plāna izveides.

Saskaņā ar noteikumu nr. 198/2023 nosacījumiem, lai pretendētu uz ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi (turpmāk - 4. ekoshēma) vai ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi (turpmāk - 5. ekoshēma), lauksaimniekam ir jāsniedz prasītā informācija noteiktajos termiņos LIZ pārvaldības sistēmā.
2023. gads bija VAAD uzturētās LIZ pārvaldības sistēmas darbības pirmais gads, un daudzi lauksaimnieki ir informējuši par tehniskām grūtībām lietojot un sniedzot prasīto informāciju norādītajos termiņos. Lauksaimnieki norāda, ka regulāri tiek konstatētas funkcionalitātes problēmas, kas apgrūtina un kavē datu ievadi un saglabāšanu, tā ir sarežģīta un nav lietotājiem draudzīga. Kā arī daļa lauksaimnieku izmanto savas vai privāto uzņēmumu piedāvātās elektroniskās sistēmas, kas dublē LIZ pārvaldības sistēmas funkcionalitāti, līdz ar to ir jāpieļauj informācijas uzturēšana, apkopošana un uzglabāšana šajās sistēmās, nodrošinot datu eksportu LIZ pārvaldības sistēmā. Tādēļ LIZ pārvaldības sistēmu nepieciešams pilnveidot, kā arī nepieciešams nodrošināt LIZ pārvaldības sistēmu savietojumu ar privātajām sistēmām, lai nodrošinātu automātisku datu eksportēšanu, neradot slogu atkārtotu datu ievadei, kā arī paredzēt alternatīvu pieeju datu uzskaitei un iesniegšanai VAAD, lai netraucētu ekoshēmu atbalsta īstenošanu laikā, kamēr LIZ pārvaldības sistēmas darbība tiek pilnveidota līdz 2026. gadam.
Tostarp vienkāršošanas nolūkā būtu nepieciešams paredzēto elastību vairāku ekoshēmu prasību izpildē, tostarp sniedzamās informācijas saturā, sniegšanas veidos, apjomā un termiņos.

Nepieciešams veikt grozījumus, nodalot datu uzskaiti par  augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL) un mēslošanas līdzekļu lietošanu un datu iesniegšanu VAAD. Datu uzskaites nodalīšana no iesniegšanas procesa nepieciešama, lai mazinātu administratīvo slogu un dubultas informācijas ievades prasību, jo daļa saimniecību vēl pirms ekoshēmu ieviešanas izmantoja savas vai privāto pakalpojumu sniedzēju nodrošinātas mēslošanas un AAL uzskaites un pārvaldības sistēmas. Noteikumi paredz informācijas uzskaiti noteiktos termiņos (piemēram, 5.ekoshēmā līdz 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim), un, paredzot alternatīvu mēslošanas un AAL datu uzskaiti citās elektroniskās sistēmās, mazinās iespējamība administratīvi pārbaudīt datu ievadi noteiktajos termiņos kā tas būtu bijis iespējams LIZ pārvaldības sistēmā. Šī ir būtiska novirze no KLP SP, un var radīt finanšu riskus valstij, tādēļ ir svarīgi, ka kompetentā kontroles iestāde VAAD izvērtēs ar atbalsta saņemšanu un nosacījumu apiešanu saistītos riskus un veiks pārbaudes, lai pārbaudītu, ka ar atbilstību saistīto nosacījumu izpilde ir veikta un atbalsta izmaksa tiek piešķirta par izpildītiem KLP SP atbilstības nosacījumiem.  Noteikumos nr. 198/2023 tiek paredzēts grozīt 153., 155., 161. un 163. punktu, lai pieļautu informācijas uzskaiti paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā.
Noteikumi nr. 198/2023 tiek papildināts ar 161.4. un 163.4. apakšpunktu, kurā paredzēta prasība lauksaimniekiem, kas izmanto savas vai privāto pakalpojumu sniedzēju nodrošinātas elektroniskās uzskaites sistēmas, nodrošināt datu iesniegšanu VAAD vienreiz gadā līdz 5. novembrim.

Ņemot vērā, ka tiek nodalīta datu uzskaite no datu iesniegšanas, tad ekoshēmu vienkāršošanas nolūkā iesniedzamās informācijas iesniegšanas termiņš ir nosakāms līdz 5. novembrim.

Sekojošos noteikumi nr. 198/2023  punktos ir maināmi iesniedzamās informācijas iesniegšanas termiņi:
146. punktā tiek mainīts informācijas par augsnes optimizācijas materiāla izmantošanas ziņošanas termiņš no “līdz 22. maija vai 30 dienu laikā” uz 5. novembri.
155. punktā un 161.4 un 163.4. apakšpunktā paredzēts viens gala termiņš, līdz kuram prasītā informācija ir jāiesniedz LAD vai VAAD - 5. novembris;
158. punktā mainīts termiņš augsnes analīžu iesniegšanai no 22. maija uz 5. novembri.

Lauksaimnieki norāda uz administratīvo slogu saistībā ar noteiktu datu uzskaiti ekoshēmās.

Ņemot vērā, ka KLP SP neprasa 4. ekoshēmas nosacījumos reāllaika uzskaiti par veiktajiem notikumiem uz lauka, un lai samazinātu administratīvo slogu, uz ko norāda lauksaimnieki, tiek samazināts datu uzskaites termiņš no četriem datumiem uz vienu.
Noteikumu nr. 198/2023  155. punktā tiek svītrots 22. maijs, 30. jūnijs un 31. augusts kā papildus informācijas uzskaites termiņi, atstājot tikai vienu termiņu – 5. novembris.
Noteikumu nr. 198/2023  155. punktā ir precizēta iesniedzamā informācija, dzēšot prasību iesniegt informāciju par kultūraugu attīstības stadiju, bet pievienojot informācijas pieprasījumu 155. punktā un 161.3. apakšpunktā par ražās novākšanas datumiem, kas ir svarīgi, lai pārliecinātos par atbilstības nosacījumu izpildi, kas nav papildus slogs, jo šādas informācijas uzskaiti lauksaimnieki jau veic.

Lauksaimnieki norāda uz administratīvo slogu saistībā ar ģeomarķēto fotoattēlu iesniegšanu kā pierādījumu par pamatkaļķošanu 2. ekoshēmā. Ģeomarķētu fotoattēlu iesniegšana reizēm rada grūtības, vājā vai neesošā interneta pārklājums dēļ, īpaši valsts pierobežas reģionos.

KLP SP paredz ģeomarķēto fotoattēlu iesniegšanu kā vienīgo pierādījumu, un šāds pierādījums bija paredzēts, lai mazinātu fizisko pārbaužu uz vietas saimniecībā radīto slogu. Šī ir būtiska novirze no KLP SP, un var radīt finanšu riskus valstij, tādēļ ir svarīgi, ka kompetentā kontroles iestāde VAAD izvērtēs ar atbalsta saņemšanu un nosacījumu apiešanu saistītos riskus un veiks pārbaudes, lai pārbaudītu, ka ar atbilstību saistīto nosacījumu izpilde ir veikta un atbalsta izmaksa tiek piešķirta par izpildītiem KLP SP atbilstības nosacījumiem. Noteikumos nr. 198/2023 tiek svītrots 147. punkts, kas paredz ģeomarķētu fotoattēlu iesniegšanu, kā pierādījumu par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas veikšanu. Lai pārliecinātos par  augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas veikšanu VAAD, veicot pārbaudes uz vietas saimniecībās, veiks augsnes analīzes, lai pārliecinātos, ka augsnes reakcija pēc augsnes kaļķošanas ir mainījusies.

Par administratīvo slogu 5. ekoshēmas atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildei.
5. ekoshēmas atbilstības nosacījumi paredz pienākumu uzskaitīt un iesniegt informāciju par mēslošanas līdzekļu iegādi un izmantošanu. Saimniecības, kuras izmanto privāto pakalpojumu sniedzēju uzturētas pārvaldības sistēmas, nepieciešamo informāciju uzskaita attiecīgajās sistēmās un, lai mazinātu slogu un neprasīto informācijas atkārtotu ievadīšanu LIZ pārvaldības sistēmā, tad būtu nepieciešams nodrošināt informācijas augšupielādēšanu LIZ pārvaldības sistēmā no privāto pakalpojumu sniedzēju uzturētajām saimniecību mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu pārvaldības sistēmām. Bet informācijas augšupielādēšana LIZ pārvaldības sistēmā nav iespējama no visu privāto sistēmu uzturētāju puses, jo trūkst ieinteresētības un tādēļ tiek radīts slogs, lai iesniegtu informāciju VAAD, kas vienreiz jau ir bijusi ievadīta privātajās sistēmās.
Saskaņā ar KLP SP, 5. ekoshēmas ietvaros, lai pārliecinātos par precīzo tehnoloģiju lietošanu atbalstam pieteiktajā laukā, ir jāiesniedz globālās pozicionēšanas sistēmas koordinātām piesaistītus (turpmāk – GPS) dati par katru lauku.  KLP SP neparedz citus pierādījumus un neparedz iespēju samazināt iesniedzamās informācijas apjomu.
Bet lauksaimnieki norāda, ka GPS datu iesniegšana rada slogu, kā arī ir grūtības uzglabāt GPS datus un tos augšupielādēt LIZ pārvaldības sistēmā, kā arī bieži ir problēmas ar GPS signālu ģeopolitiskās situācijas dēļ.  
Kā alternatīvu risinājumu, varētu ieviest ģeomarķētus foto ar iekārtas vadības paneļa uzņēmumu, kurā redzama apstrādātā lauka kontūra, kas būtu ticams pierādījums, līdzīgi kā GPS dati un saskanīgs ar KLP SP prasību, lai pārliecinātos par precīzo tehnoloģiju izmantošanu atbalstam pieteiktajā laukā. Bet arī ģeomarķētus foto iesniegšana reizēm rada grūtības, vājā vai neesošā interneta pārklājums dēļ, īpaši valsts pierobežas reģionos, kā arī tiek uzsvērts, ka arī foto iesniegšana rada administratīvo slogu. Ņemot vērā minēto, trūkst alternatīvu pierādījumu veidu, lai varētu pārliecināties par precīzo tehnoloģiju izmantošanu atbalstam pieteiktajos laukos.
Ja veiktu MK noteikumu grozījumus, ar mērķi mazināt būtiski administratīvo slogu, tad ekoshēmas nosacījumi  neatbilstu KLP SP apstiprinātajiem nosacījumiem pēc būtības un pastāvētu risks, ka ekoshēmas atbalsts tiktu atzīts par nelikumīgu atbalstu.

Ņemot vērā grūtības iesniegt GPS datus par visiem atbalstam pieteiktajiem laukiem, kā risinājums sloga un grūtību mazināšanai, tiek paredzēta iespēja iesniegt  ģeomarķētus foto ar vadības paneļa uzņēmumu, kā arī iespēja iesniegt GPS datus vai ģeomarķētos foto par 10% atbalstam pieteikto lauku. Šī ir būtiska novirze no KLP SP, un var radīt finanšu riskus valstij, tādēļ ir svarīgi, ka kompetentā kontroles iestāde VAAD izvērtēs ar atbalsta saņemšanu un nosacījumu apiešanu saistītos riskus un veiks pārbaudes, lai pārbaudītu, ka ar atbilstību saistīto nosacījumu izpilde ir veikta un atbalsta izmaksa tiek piešķirta par izpildītiem KLP SP atbilstības nosacījumiem. Noteikumi nr. 198/2023 tiek papildināti ar 161.5., 161.6., 163.5. un 163.6. apakšpunktiem, kas paredz, ka GPS dati vai kā alternatīva ģeomarķēti fotoattēli ar traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna uzņēmumu, kurā fiksēta lauka robeža, nav obligāti jāsniedz par visiem laukiem, bet vismaz par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku. GPS dati līdz 5.novembrim ir jāiesniedz VAAD, bet  ģeomarķēti fotoattēli  - LAD. Ja lauksaimnieks nevēlas iesniegt GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus, tad kā alternatīva tiek piedāvāta uzglabāt šos failus lauksaimnieka paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus.

Lai atvieglotu pieteikšanos atbalstam maziem lauksaimniekiem, un ņemot vērā COVID-19 periodā gūto pozitīvo pieredzi ar atbalsta iesniegumu pieņemšanu telefoniski, būtu nepieciešams atļaut pieņemt telefonisku iesniegumus, ja ir iespējams identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu. Šāda norma atvieglos atbalsta iesniegumu iesniegšanu lauksaimniekiem, kam nav tehniskas iespējas iesniegt atbalsta iesniegumu izmantojot datoru vai konsultantu pakalpojumus.

Noteikumi nr. 198/2023 tiek papildināti ar jaunu 244.¹ punktu, paredzot, ka Lauku atbalsta dienests atsevišķos gadījumos var pieņemt telefonisku ģeotelpisko iesniegumu, ja ir iespējams identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu.

Ņemot vēra, ka datu iesniegšana ekoshēmu ietvaros noteiktos gadījumos iesniedz tikai līdz 5. novembrim, nepieciešams precizēt atbalsta samazinājuma piemērošanas kārtību, ja informācija tiek iesniegta ar nokavēšanos.

Noteikumu nr. 198/2023  256. punktā tiek redakcionāli precizēti nosacījumi par atbalsta samazinājumu kavējot informācijas iesniegšanu 10 dienu periodā, kā arī paredzot, ka atbalsts tiek atteikts, ja pēc šī perioda informācija joprojām nav iesniegta.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka ik gadu vairākiem lauksaimniekam ir grūtības nodrošināt ražības izpildi uz visiem atbalstam pieteiktajiem hektāriem dažādu specifisku apstākļu dēļ par kuriem ir grūtības iesniegt pierādījumus vai pieradījumu iesniegšana rada administratīvo slogu. Tādējādi, ja netiek iesniegti minētie pierādījumi, lauksaimnieks var zaudēt tiesības uz atbalstu vai var tikt piemērots atbalsta samazinājums.

Lai risinātu minēto problēmu un ņemot vērā LAD minēto, ka tiek veiktas 100% pārbaudes uz vietas, un tiktu nodrošināts, ka atbalsts tiek izmaksāts par platību, kurā tiek izpildīta ražības prasība, vai ir iesniegts iesniegums par ārkārtas apstākļiem, tad papildināmi noteikumi nr. 198/2023 ar jaunu 315.¹ punktu, paredzot, ka saistīto ienākumu atbalstam par cietes kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstam par sertificētām labības sēklām un saistīto ienākumu atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām netiek piemērots atbalsta samazinājums pārdeklarācijas gadījumā. Atbilstoši, ņemot vērā veiktajiem grozījumiem, tiek svītrots 217., 223. un 229. punkts.

Nepieciešams precizēt atbalsta samazinājuma piemērošanas kārtību, ja konstatētas neatbilstības LLVS standartiem, lai tās ir samērīgas.

Noteikumu nr. 198/2023  349., 352., 353. un 354. punktā tiek veikti precizēti nosacījumi par atbalsta samazinājumu, lai pie salīdzinoši maziem pārkāpumiem vai mazām platībām, tas nav nesamērīgi liels.

Noteikumu nr. 198/2023 362. punkts paredz ka par mākslīgu apstākļu radīšanu, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu par platībām, tiek uzskatīti gadījumi, ja nav novākta raža vai nav ierīkots jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums, izmantojot kultūraugam piemērotu stādīšanas metodi. Tomēr šie nosacījumi nav pamats atbalsta noraidīšanai vairākumam saistītā ienākuma atbalsta intervencēm, ņemot vērā, ka ražas novākšana un jaunu ilggadīgo kultūraugu stādījumu ierīkošana nav šo intervenču atbalsta saņemšanas nosacījumu pamatā.

Noteikumu nr. 198/2023 362. punktā veikti grozījumi, lai precizētu, ka nenovākta raža vai neierīkots jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums ir uzskatāmi par mākslīgu apstākļu radīšanu atbalsta saņemšanai tikai attiecībā uz saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem un saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām.

Tā kā ļoti nelabvēlīgie laika apstākļi 2023.gadā un ekonomiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvi ietekmēja lauksaimnieku ieņēmumus un dzīvotspēju, Eiropas Komisija (EK) 2024. gada 12. februārī apstiprināja regulu un nolēma pieļaut atkāpi 8. LLVS nosacījuma piemērošanā, lai atvieglotu lauksaimniekiem darbu grūtajos apstākļos. 8. LLVS pamatprasība paredz, ka lauksaimniekam vismaz 4% no savas aramzemes ir jāatvēl ar ražošanu nesaistītām platībām un elementiem – papuvēm vai ainavu elementiem, tostarp, koku un krūmu puduriem, laukmalēm, dīķiem, grāvjiem. EK apstiprinātā regula 2024/587 atļauj 2024. gadā 4% prasības izpildei deklarēt arī starpkultūru un slāpekli piesaistošo kultūraugu (tauriņziežu un pākšaugu) platības. Tai pat laikā šajās platībās nedrīkstēs lietot AAL un par šīm platībām 2024.gadā nevarēs saņemt ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību.

Lai EK dotā atļauja tiktu piemērota Latvijā, ir nepieciešams veikt grozījumus noteikumos nr. 198/2023, un tie tiek papildināti ar jauniem punktiem (398.- 401. punkts), kas ievieš atkāpi 8. LLVS izpildei 2024. gadā.

Ir nepieciešams tehniski precizēt liellopu kombinēto šķirņu sarakstu un aitu kombinēto (vilnas–gaļas) šķirņu sarakstus, ņemot vērā Lauksaimniecības datu centra katalogā reģistrētās šķirnes, lai precizētu šķirnes, kas atbilst saistītā ienākumu atbalsta par liellopiem un saistītā ienākumu atbalsta par aitām saņemšanas nosacījumiem.

Noteikumu nr. 198/2023 19. pielikuma 2. punkta un 20. pielikuma 2. punkta tabulas tiek tehniski precizētas.