Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs informē, ka 19.05.2024 19:00-21:00 tiks veikti FPRIS (Fizisku personu reģistrācijas IS) tehniskie darbi, šajā laika posmā iespējami autentifikācijas traucējumi izmantojot vienotās pieteikšanās moduli.
22-TA-3712: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts policijas koledžas nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2022. gada 15. septembra grozījumu Profesionālās izglītības likumā Pārejas noteikumu 43. punkts uzdod koledžām līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošināt koledžu nolikumu izstrādi un apstiprināšanu atbilstoši grozījumiem Profesionālās izglītības likuma 17. pantā.


 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt "Valsts policijas koledžas nolikuma" atbilstību Profesionālās izglītības likuma 17. panta prasībām.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts policijas koledža (turpmāk – Koledža) ir izglītības iestāde, kas savu darbu uzsāka 1991.gada 15.martā kā Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Mācību centrs, taču 2006. gadā Ministru kabinets dibināja Valsts policijas koledžu kā Valsts policijas pakļautībā esošu augstākās izglītības iestādi. 1997. gada 1. jūlijā Policijas departamenta Mācību centru pārdēvēja par Valsts policijas Mācību centru. 2000. gada 6. septembrī ar Valsts policijas pavēli Nr. 107 Valsts policijas Mācību centrs pārdēvēts par Valsts policijas Policijas skolu.
Koledža izveidota 2006. gada 13. jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 512 "Par Valsts policijas reorganizāciju un Valsts policijas koledžas izveidi", kurš noteica, ka Valsts policijas koledža ir Valsts Policijas skolas funkciju, tiesību, saistību, mantas un arhīva pārņēmēja. Koledža darbojas uz tās nolikuma pamata.
Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 584 "Valsts policijas koledžas nolikums" izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1 panta pirmo daļu. Ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem Augstskolu likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 11. oktobrī, tika izslēgts Augstskolu likuma 10.1 pants. Tādējādi saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu "Valsts policijas koledžas nolikums" zaudē spēku.
Vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā spēkā stājās grozījumi Profesionālās izglītības likuma, saskaņā ar kuriem no Augstskolu likuma izslēgtās normas par  koledžu kā institūciju darbību iekļautas Profesionālās izglītības likumā. Profesionālās izglītības likuma Pārejas noteikumu 43. punkts nosaka pārejas periodu, lai izstrādātu un apstiprinātu jaunu Valsts policijas koledžas nolikumu atbilstoši attiecīgiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, un līdz minētā nolikuma spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim ir piemērojams Valsts policijas koledžas nolikums, kas izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1 panta pirmo daļu, ciktāl tas nav pretrunā ar Profesionālās izglītības likumu un Augstskolu likumu.
Ņemot vērā grozījumus Profesionālās izglītības likuma 17. pantā, Valsts policijas koledžas nolikums pašlaik tikai daļēji atbilst minētā pantā ietvertajām prasībām.
Ārējais normatīvais regulējums paredz to, ka personas izslēgšanu no studējošo saraksta (eksmatrikulācija) augstskolā veic augstskolas rektors vai dekāns, konkrēti neparedzot direktoru. Valsts policijas koledžā reflektantus imatrikulē, un eksmatrikulē direktors, apstiprinot to ar savu rīkojumu, līdz, ar ko nepieciešams jauns regulējums, lai nostiprinātu imatrikulāciju Valsts policijas koledžā, paredzot to, ka direktors apstiprina reflektantus iekļaušanai studējošo sarakstā un izslēdz studējošos un izglītojamos no studējošo un izglītojamo saraksta.


 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka atbilstoši Profesionālās izglītības likuma Pārejas noteikumu 43. punktam pašreizējais Valsts policijas koledžas nolikums zaudēs spēku 2024. gada 1. janvārī, ir nepieciešams izstrādāt jaunu Valsts policijas koledžas nolikumu atbilstoši grozījumiem Profesionālās izglītības likumā.



 
Risinājuma apraksts
Projektā, ievērojot Koledžas vietu izglītības sistēmā, tiek konkretizēts, ka  Koledža ir augstākās profesionālās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās studiju programmas, kas dod iespēju iegūt piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu īstenošana Koledžai ir noteicošais faktors.
   
   Vienlaikus, lai aktualizētu Valsts policijas koledžas nolikumus atbilstoši spēkā esošajam Profesionālās izglītības likuma regulējumam, tiek precizēta Koledžas direktoram veltītā nodaļa, svītrojot no Valsts policijas koledžas nolikuma Koledžas direktora tiesības, pienākumus un atbildību, kas šobrīd ir ietverti Izglītības likumā un citos izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos.
   Valsts policijas koledžas nolikums paredz iekļaut regulējumu par koleģiālās padomdevējas institūcijas – konventa darbību, kā arī izdalīt studējošo un izglītojamo pašpārvaldi atsevišķā nodaļā, atbilstoši Profesionālās izglītības likumā iekļautajām normām par studējošo pašpārvaldes tiesībām.
   Ņemot vērā, ka Koledža turpmāk īstenos īsā cikla profesionālās studiju programmas, Valsts policijas koledžas nolikumā ir precizēts regulējums par profesionālās izglītības programmu izstrādes kārtību atbilstoši Profesionālās izglītības likuma prasībām, paredzot nodaļu par programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts policijas koledžas nolikums” atbilstoši Profesionālās izglītības likumā ietvertajām prasībām, paredz:
1) noteikt Valsts policijas koledžas stratēģisko specializāciju Civilā un militārā aizsardzība (izglītības programmu kopa – Policijas darbs);
2) noteikt, ka koledžas izglītības procesa organizācija ir darba vidē balstītas studijas un mācību process. Darba vidē balstītas mācības, saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta devīto daļu ir viens no nosacījumiem, kas tiek vērtēts nosakot izglītības iestādes atbilstību koledžas statusam;
3) aktualizēt Valsts policijas koledžas darbības pamatvirzienus un uzdevumus. Valsts policijas koledžas nolikumā iekļautie darbības pamatvirzieni būs noteicošie Koledžas nākotnes mācību un studiju organizācijā, nostiprinot profesionālās izglītības iestādes statusu. Koledžas līdzšinējie uzdevumi tika papildināti ar vienu jaunu uzdevumu, kas paredz organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt policijas profesijas popularizēšanas darbu koledžā un Valsts policijā un pētīt, vākt un saglabāt ar Koledžas un Valsts policijas vēsturi saistītās materiālās un nemateriālās kultūras vērtības sabiedrības izglītošanas nolūkā. Minēto uzdevumu iekļaušana Valsts policijas koledžas nolikumā ir svarīga policijas profesijas popularizēšanā un potenciālo apmācāmo un studējošo piesaistīšanā, kā arī patriotisma audzināšanas nolūkā.
Koledžas sporta katedra organizē, plāno un nodrošina studiju (mācību) procesu, kā arī metodisko darbu docējamos studiju (mācību) kursos un mācību priekšmetos, izstrādā priekšlikumus vai grozījumu projektus studiju (mācību) programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu aktualizēšanai un pilnveidošanai, kā arī nodrošina to saskaņošanu un apstiprināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izstrādā docējamo studiju (mācību) kursu aprakstus, mācību priekšmetu plānus un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Izstrādā studiju (mācību) metodiskos materiālus un studiju (mācību) līdzekļus. Veic zinātniski pētniecisko darbu, organizē un koordinē Koledžas sporta pasākumu saskaņā ar Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas sporta pasākumu plānu un nodrošina ar minēto sporta pasākumu saistītās informācijas publiskošanu un apriti. Organizē un nodrošina Koledžas sporta komandas komplektēšanu un dalību Koledžas, Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas u.c. organizāciju rīkotajos sporta pasākumos. Apkopo informāciju par Valsts policijas un Koledžas sporta attīstības un obligāto fizisko normatīvu izpildes jautājumiem, sniedz Koledžas vadībai priekšlikumus par sporta attīstības procesu pilnveidošanu. Organizē fiziskās sagatavotības pārbaudes ieskaites Valsts policijas un Koledžas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
2016.gada 20.jūlijā tika uzsāktas kopīgās starpkoledžu mācības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību un komandas darbu, piedaloties simulācijās, lai attīstītu profesionālās prasmes un pieredzi reālistiskos scenārijos.;
4) aktualizēt Valsts policijas koledžā īstenojamo profesionālās izglītības programmu nosaukumus atbilstoši tam, kā tas ir noteikts, proti, Koledža personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju – iegūt piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu, un iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu, kā arī precizēt profesionālās izglītības programmu izstrādi un apstiprināšanu;
5) izveidot domi – nosakot nolikumā tās izveidošanas, ievēlēšanas kārtību un sastāvu, kā arī tiesības, pienākumus un uzdevumus, pilnvaru termiņus un atsaukšanas kārtību;
6) precizēt domes nolikuma apstiprināšanas kārtību.
7) noteikt padomdevējas institūcijas – konventa izveidi, nosakot tā sastāvu un kompetenci;
8) noteikt studējošo un izglītojamo pašpārvaldes locekļu ievēlēšanas kārtību un kompetences;
9) direktora kompetenci apstiprināt reflektantus iekļaušanai studējošo sarakstā un izslēgt studējošos un izglītojamos no studējošo un izglītojamo saraksta;
10) papildināt pedagogu (akadēmiskā personāla) pienākumus paredzot, ka pedagogi sekmē mācību, studiju un pētniecības darbu;
11) papildināt akadēmiskā personāla, studējošo tiesību un pienākumu klāstu, jo to nosaka Profesionālās izglītības likuma 17.panta 1.daļas 9. un 10. punkts;
12) svītrot no Valsts policijas koledžas nolikuma grozījumu pieņemšanas kārtību, kas noteikta Profesionālās izglītības likuma 17.2 pantā, vienlaikus, Valsts policijas koledžas nolikumā ir ietverts regulējums par personu loku, kurām ir tiesības ierosināt grozījumus Koledžas nolikumā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 464 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu" 

Pamatojums un apraksts
Izdarīt grozījumu Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumos Nr. 464 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu" , papildinot tos ar Valsts policijas koledžas emblēmas vizuālo aprakstu.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo noteikumu projekts “Valsts policijas koledžas nolikums” ietver normatīvā regulējuma atbilstību citiem spēkā esošiem tiesību aktiem un faktiskajai situācijai.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts policija
  • Valsts policijas koledža

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi